Monthly Archives: June 2010

Pludmales sargs ar tālvadību. Nākamgad ar hidrolokatoru.

 

Karstajā laikā, mūsu pludmales ir pilnākas un pārgalvīgo peldētāju skaits pieaug. Tāpēc šķiet īstais brīdis ielūkoties kā nākotnē varētu notikt cilvēku glābšana.

Pie Kalifornijas krastiem šogad pludmales sargiem ir jauns robots. Firma Hydronalix piegādājusi pludmales sarga robota pirmo versiju ar nosaukumu EMILY. Tas spēj piebraukt pie slīkstoša cilvēka 45 km/st. ātrumā, 6 reizes ātrāk nekā peldētāji spēj glābt. EMILY vada ar tālvadības pulti un tas ir aprīkots ar kameru un skaļruniem ar kuriem pludmalē stāvošais glābējs var mierināt un instruēt kā rīkoties.

Nākamajā gadā ir paredzēts attīstīt jaunu modeli, kurš spēs autonomi atrast slīkstošu personu, izmantojot iebūvētu hidrolokatoru. Šādu modeli paredzēts tirgot par $3,500 gabalā.

Iespējams, ka lielāks efekts būtu ja glābēju pievestu klāt ar šo robotu. Tad glābējs var ienirt un izvilkt slīkstošo personu tad, kad tā zaudejusi samaņu. Toties hidrolokators vismaz palīdzētu atrast kur glābjēm jānirst.

Lai gan šis glābšanas līdzeklis nelīdzēs visās situācijās, var skaidri saskatīt, ka šis spētu mazināt noslīkušo skaitu ar spēju strauji pievest glabšanas riņķi un vilkt personu atpakaļ uz krastu.

Tātad šis modelis varbūt vel neaizrauj, bet inovācija ir daudzsološa.

Avoti: PopSci.com, Geek.com

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

EMI spiež uz izplatīšanas tiesībām, mūziķi (Radiohead) aicina bēgt no “grimstošā kuģa”.

EMI logoEMI piektdien paziņoja, ka veiks reorganizāciju, lai satuvināt EMI Recorded Music uzņēmumu, kam pieder tiesības uz plašu mūzikas ierakstu klāstu, un EMI Music Publishing, kas atbild par ierakstu izplatīšanu.  Rodžers Fakstons (Roger Faxon) tagad būs EMI grupas izpilddirektors. Viņš piektdien e-pastā EMI darbiniekiem uzsvēra, ka šī reorganizācija izveidos “globālu mūzikas izplatīšanas tiesību pārvaldītāju”.

Šķiet EMI cenšas efektīvāk pārvaldīt tiesības uz savu mūziķu ierakstu izplatīšanu, kas ir saprotami, bet vēl arvien vecmodīgais skatiens. Ja spēsim labāk nosargāt mūsu mūzikas izplatīšanu, izdzīvosim, tā saprotu EMI paziņojumu. Ja spēsim labāk pārdot tiesības uz mūzikas spēlēšanu, tad par to maksās.

Šis skatiens ir ļoti vērsts uz mūzikas izplatītāja interesēm, nevis uz patērētāja interesēm. Man šķiet, ka kamēr mūzikas izplatītāji centīsies pārdot ierakstus, nevis pārdot ar mūziku saistītus piedzīvojumus / emocijas / izjūtas, tikmēr šī industrija turpinās ciest. EMI paziņojums drīzāk liek šaubīties par uzņēmuma nākotni.

Thom Yorke

8. jūnijā Radiohead dziedātājs Toms Jorks (Thom Yorke) aicināja topošajiem mūziķiem neparakstīt izplatīšanas līgumus ar mūzikas studijām. (Radiohead senāk bija līgums ar EMI). Jorks teica, ka “ir tikai laika jautājums (mēneši, nevis gadi) līdz kamēr mūzikas izplatīšanas industrija izputēs“. 2007. gadā Radiohead savu jauno albumu piedavāja internetā, ļaujot klausītājiem ziedot ko vien vēlas par šiem ierakstiem.

Avoti: Wired.com, thisislondon.co.uk

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Dators mājās – skolēnu sekmes krītās

Kids at the computerVai dators mājās veicina skolēnu attīstību? Zinātnieki saka, ka caurmērā tomēr ir novērojams pretējs efekts. Esot “neliela, bet manāma” negatīva ietekme uz skolēnu lasīšanas un matemātikas spējām pēc tam, kad mājās ir pieejams dators.

ASV štatos dažādas iniciatīves ir veicinājušas datoru piešķiršana skolas vecuma bērniem. Piemēram Meinas štatā visiem 6. klases skolēniem piešķīra laptopus. Iniciatīvu mērķis bija mazināt digitālo plaisu starp turīgām un mazturīgām ģimenēm.

Djūkas universitātes Sanfordas valsts politikas skolas (“Duke University Sanford School of Public Policy”) pētnieki analizēja mācību sekmes 150 000 skolēniem no 6. līdz 8. klasei.Viņi secina, ka, lai gan pieaugušie uztver datorus kā produktivitātes celšanas rīkus, bērni tos uztver kā socializēšanās un spēlēšanās rīkiem. Pētnieki pat secināja, ka digitālā plaisa palielinājās: skolēniem, kuriem ir iespēja mājās lietot datoru starp 5. un 8. klasi, mēdz novērot pastāvīgu krītošu tendenci lasīšanas un matemātikas eksāmenu rezultātos (skat pētijuma 31. lpp).

Pētnieki skaidro, ka, viņuprāt, kritums ir lielākais tajās ģimenēs, kur vecāki neinteresējās par pie datora pavadīto laiku. Tieši turīgās ģimenēs biežāk seko ko bērni dara pie datora, tādejādi mazinot nelietderīgi pavadīto laiku. Rezultātā mazturīgo bērnu sekmes vairāk krītas, pretēji vēlamajam efektam. Pētnieki atzīst, ka iespējams, ka datorlietošanas iemaņas pieaug, bet neesot vēl pierādījumi, ka šīs iemaņas palielina darba iespējas šiem jauniešiem.

Tātad secinājums: jo mazāk datoru, jo gudrāka tauta!?

Vai latviešu bērniem draud tas pats, ņemot vērā draugiem.lv popularitāti starp latviešu jauniešiem? (2007. gada jūnijā 10% no visiem draugiem.lv lietotājiem bija vecumā no 11 līdz 14 gadiem). Vai latviešu vecāki spētu savu bērnu uzvedību ietekmēt, lai datora lietošana būtu līdzsvarota?

Internets kļūst viegli pieejams mobilajos telefonos. Vai vispār ir reāli ietekmēt bērnu uzvedību šajos datorizētos laikos?

Viedokļi? Ieteikumi? Laipni lūgti!

Avoti: Science Daily, Scaling the Digital Divide: Home Computer Technology and Student Achievement, Duke University

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Pārnesams (155 g) ūdeņrada “dzinējs” (degvielas šūnu elements) lādē viedtelefonus.

Horizon MiniPack fuel cell

Singapūras firma Horizon ir sākusi izplatīt parnesamu degvielas šūnu elementu, “Horizon MiniPak”, kas pievieno kārtridžā glabāto ūdeņradi skābeklim, ražojot pietiekami elektrības, lai uzlādēt viedtelefonus, tabletu datorus un citas līdzīgas iekārtas. Šādi degvielas šūnu elementi izdala tikai ūdens garu, kad ražo elektrību.

Horizon fuel cell cartridgeKārtridži ir metāla hidrīda glabāšanas risinājums, kas spēj uzglabāt ūdeņradi drošā veidā.  Tie satur metāla švammi, kas uzglaba ūdeņradi sausā formā un bez spiediena. MiniPak apvieno skābekli no gaisa ar uzglabāta ūdeņradi un rada elektrība. Caur USB portu var uzlādēt visdažādākās pārnesamās iekārtas, viedtelefonus, GPS uztvērējus, digitālas kameras u.t.t..

Katrs kārtridžs spēj saražot elektrību, kas līdzinās apmēram 6 Duracell AA baterijām pirms kārtridžu atkal jālādē. Šobrīd katru kārtridžu var uzlādēt apmēram 100 reizes pirms tas sāk zaudēt efektivitāti. Tad tas ir pilnībā pārstrādājams. Tātad 600 baterijas mazāk piesārņotu mūsu vidi par katru kārtridžu, kuru izmantotu bateriju vietā.

MiniPak svars ar vienu kārtridžu ir 155 g, apmēram tikpat cik viens iPhone. Tā kā kārtridžs nesatur škidrumu un nav zem spiediena, to arī vajadzētu varēt izmantot lidmašīnās.

HydroStik and MiniPak personal power centreŠobrīd Minipak ar 2 kārtridžiem plānots tirgot pa $99 un papildus kārtridžs maksās $10. Horizon vēl nav nosaucis cenu lādētājam. Horizon cer, ka pie rūpnieciskiem ražošanas apjomiem, MiniPak cena kritīs līdz $30 un kārtridžs līdz $6, bet tās šobrīd ir tikai cerības.

Parēķināju lietošanas izmaksas, ņemot vērā Latvenergo elektrības tarifus, un salīdzināju tās ar Duracell bateriju cenām. Ja neskaita nepieciešamo ieguldījumu MiniPak un lādētājā, 100 reizes uzlādēt kārtridžu maksātu nieka 0,45 Ls. Savukārt, 600 Duracell baterijas maksātu 414 Ls, vairāk kā 900 reizes lielāka summa.

Pieņemot, ka lādētājs maksās $100 (mans minējums), kopējais sākuma ieguldījums ar 2 kārtridžiem būtu $200. Tad pēc 111 lādiņiem, šis elektrības ražošanas veids būtu atpelnījis sākotnējās investīcijas.

Visticamāk, ka relatīvi lielais ieguldījums tomēr pircējus atbaidīs. Es tomēr šobrīd ieteiktu Proporta Turbocharger par 25 Ls. Toties ekoloģiski tīrs elektrības avots ir vilinošs. Esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados šādi risinajumi spēs aizstāt vienreizējās lietošanas baterijas.

Avoti: Horizon, Trendhunter.com un Gizmag

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

3D ekrāns bez 3D brillēm diviem skatītājiem ar iespēju pārvietoties.

Nesen sapriecājos dzirdot, ka LG demonstrēs ekrānu, kas ļauj skatīties 3D saturu bez 3D brillēm. Lai gan preses relīze guva plašu rezonansi, izstādē demonstrētais risinājums nepiesaistīja preses uzmanību, visticamāk jo skatītājam jābūt noteiktā vietā, lai 3D redzētu.

Izrādās, ka Microsoft arī demonstrēja risinājumu tai pašā izstādē ar līdzīgu spēju. Microsoft Applied Scieences Group ir izstrādājuši īpašu lēcu, kas ļauj projecēt dažādus attēlus uz noteiktām vietām. Ar kameru tiek atpazīts kur katrs skatītājs stāv un kur viņam atrodas acis. Tad katrai acij attēlo nepieciešamo attēlu, lai acis saskata 3D.

Šis risinājums spējot ģenerēt attēlus 4 acīm, t.i. divām personām. Skatīšanās leņķis šobrīd ir tikai ap 20°, lai gan Microsoft uzskata, ka spēs paplašināt līdz 40°, bet tas jebkurā gadījumā vēl ir ļoti ierobežoti. Vēl neesam pie patērētājam pievilcīga risinājuma, bet virziens ir daudz sološs.

Microsoft radīts demonstrācijas video klips skatāms šeit

Avoti: Technology Review

Digitālais saturs atrod brīvu vietu un pielāgojās apkārtnei. Aizdzen prom ar rokas mājienu!

Kāpēc pieņemam, ka datora attēlu redzēsim ekrānā? Kāpēc pieņemam, ka klaviatūra nepieciešama datu ievadei?

MIT augstskolas students Natans Linders (Natan Linder) ir realizējis projektu, kas iezīmē kāda būs mūsu mijiedarbība ar datoriem nākotnē. Linders ir papildinājis jau izstrādāto LuminAR “lampu” ar robotisku lampas statīvu. LuminAR “lampu” var ieskrūvēt parastā lampas rozetē, bet spuldzes vietā ir projektors un kamera. LuminAR robotiskais lampu statīvs ļauj lietotājam pārvietot lampu, balstoties uz kamerā uztvērtajām kustībām, tādejādi mainot virzienu un vietu uz kurieni projecē bez pieskāriena statīvam vai “lampai”. LuminAR projektors savienojās ar datoru caur bezvadu savienojuma.

Lietojot abus kopā (jo parasti lampas rozete nerādīs vēlamajā virzienā), paverās plašas iespējas: projektors spēj radīt datora saturu dažādās vietās uz galda virsmas, izvēloties tādas vietas, kur ir tukšums, novietojot attēlu blakus priekšmetiem u.t.t. Galda virsmu var papildināt ar saturu, kas mainās atkarībā no redzamajiem priekšmetiem. Piemēram, kamera varētu redzēt grāmatu, nolasīt nosaukumu un autoru un projecēt sarakstu ar saistītām grāmatām. Atšķirot grāmatu, varētu parādīties citi rakstdarbi, kuri atsaucas uz tekstu, kas redzams atvērtajā lapaspusē. Savukārt kamera ļauj uztvert rokas kustības, kuras var programēt (mājiens no labās puses = lampa, atgriezties sākuma vietā). Projecējot klaviatūru, kamera var uztvert kuru “pogu” spiežam.

Saturam ir lielāka vērtība ja to pielāgo, balstoties uz konteksta un atrašanās vietas. Šis izgudrojums ļauj saturu rādīt tur, kur tam ir īstā vieta, gan pēc konteksta, gan pēc lietotāja ērtības. Mūsu datoru ekrāns virtuāli kļūst daudz reizes plašāks un pielāgots attiecīgajai vietai.

Vai pamanījāt, ka tagad lietotājam vajag divas lampas uz galda: vienu apgaismojumam un otru satura projecēšanai un kustību uztveršanai? :)

Varu saskatīt pielietojumus visdazādākajās nozarēs. Vai Jūs vēlētos redzēt interaktīvu saturu blakus žurnālam, kuru jūs lasat?

Avoti: Geeky gadgets

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Interaktīvas grāmatas – grāmata par elementiem iPad aplikācijas formātā

Pamanīju lielisku piemēru tam, kādā veidā var lasītājam / lietotājam piedāvāt grāmatas saturu saistošākā formā.

Teodors Greis (Theodore Gray) pagājušajā gadā publicēja grāmatu ar nosaukumu The Elements: A Visual Exploration of Every Known Atom in the Universe “. Grāmata satur 118 elementu fotogrāfijas, lai illustrētu kā izskatās dažādi mūsu pasaulē atrodamie elementi. (Šai lapā ir arī video klips, kur ir samontēti kopā dažādi grāmatā redzamie attēli).

Tagad izdevējs piedāvā iPad aplikāciju “The Elements”, kurā var aplūkot katru no bildēto elementa attēliem no jebkura leņķa, ar pirkstu griežot elementu uz iPad ekrāna, vai pat iegriežot un ļaujot tam griezties, pamazām apstājoties. Blakus un citos ekrānos var iegūt bagātīgu informāciju par elementu. Var aplūkot aplikāciju šai video recenzijā:

Šis piemērs ilustrē kā var pasniegt saturu savādākā formātā. Grāmatas statiskais saturs ir pasniegts ar iespēju lasītājam aktīvi mainīt redzes punktu. Mūsu izjūtas, iepazīstoties ar autora radīto saturu, ir daudz dzīvīgākas un daudz personīgākas.

Aplikācijas recenzētājs par šo saturu (ķīmijas elementi) šo emocionālo saikni neizjūt pietiekami, lai būtu gatavs iegādāties šādu aplikāciju par $14. Toties manuprāt tas vairāk saistās ar pašu saturu, ķīmijas elementi, kas viņu neaizrauj, nevis pasniegšanas veids. Domāju, ka grāmatu par $16 viņš arī neiegādātos, jo tēmats viņu neaizrauj. Toties ir zīmīgi, ka iPad aplikācija viņa interesi piesaistīja pietiekami daudz, lai viņš uztaisītu video recenziju. Par oriģinālo grāmatu gan viņš recenziju neuzrakstīja, cik man zināms.

Par saturu mēs nemaksāsim. Mēs esam gatavi maksāt, ja satura izmantošana rada pietiekami spēcīgas sajūtas un emocijas. Pelnīt no satura varēs, ja spēs to pasniegt lietotājam interesantā veidā. Mācaties grāmatu izdevēji, lai neatkārtotu mūzikas izdevēju kļūdām (skat 17. maija blogu)!

Avoti: Techradar.com

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Sony dzīves ierakstīšanas sistēma ar acu sekošanas spēju. Katrs skatiens paliek mūzīgā atmiņā.

Sony demonstrēja prototipu risinājuma, kas stiprinās pie brillēm un ieraksta to, uz ko briļļu valkātājs skatās. Risinājums ar infrasarkanajiem stariem nosaka uz ko acs ir fokusējusies, tādejādi ļaujot piefiksēt uz kuru daļu no kopējā attēla briļļu valkātājs skatās. Risinājums arī spēj salasīt burtus angļu valodā.

Nākotnē Sony plāno vēl pievienot GPS funkciju, kas ļautu noteikt precīzu atrašanās vietu video ierakstam.

Pielietojumi?

Šāds risinājums ļauti izveidot digitālu atmiņu, atceroties kur mēs bijām, kuras personas mēs satikām, ko mēs viens otram teicām. Iespējams, ka tad kad kļūšu vecs un ar sliktu atmiņu, tad es iespējams novērtētu, ja jaunākajos gados būtu palīdzējis savai atmiņai, izveidojot digitālu atmiņu. Vēl šāds risinājums varētu būt noderīgs policistiem, savācot pierādījumus,.

Izaicinājumi?

Kā atvērt senus faila formātus? Rodoties jaunām tehnoloģijām, izgudrojam jaunus veidus, kā saglabāt datus. Nodrošināt, ka šodienas ierakstus varēs atvērt ar modernām tehnoloģijām pēc 30 gadiem ir ļoti izaicinoši. Toties tieši ar šādu uzdevuma risināšanu nodarbojas arhivāri. Pēc savas būtības tas prasa standartus un disciplīnu, bet nav neiespējami.

Otrs būtisks izaicinājums ir kā atrast meklēto ierakstu starp milzīgi lielo informāciju apjomu? Ja pēc daudziem gadiem vēlaties pārliecināties vai toreiz jūs patiešām apņemāties darīt kādu pārgalvību, nezinot precīzo sarunas datumu, nākas meklēt starp milzīgi lielu datu apjomu, lai atšķirt citas sarunas no meklētās sarunas. Ātri atrast īsto atmiņu prasīs lielus skaitļošanas resursus.

Trešā baža man ir par datu drošību. Kamēr šī informācija ir saglabāta konfidenciāli, viss ir kārtībā, bet pieredze liecina, ka privāti dati reizēm tomēr publiskojās. Piemēram zagļi nozog kredītkaršu datus. Pēdējos gados jaunieši daudz atvērtāk izklāsta personīgo informāciju. Toties man ir aizdomas, ka jaunieši nenojauš kādas negatīvas sekas tas var uz viņiem atstāt.

Ja būtu iespējams ierakstīt visu ko redzi un saki, veidojot digitālu atmiņu, vai kāds saskata, ka viņi paši to izmantotu? Ja ne paši, vai redzat citus pielietojumus?

Ko jūs iztēlojaties, ka jūs vēlētos atcerēties vecuma dienās ja digitāla atmiņa būtu lietojama kopš šodienas?

Avoti: Geek.com un KK*

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Apple izsludina sen gaidīto iPhone 4. Video čats caur wifi.

 

Šodien Apple izpilddirektors, Steve Jobs, paziņoja, ka ar 24. jūniju sāks tirgot jauno iPhone 4 ASV, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Japānā. Jaunajam iPhone būs stikls gan priekšā, gan aizmugurē un būs 24% plānāks nekā iPhone 3GS.

Būtiskākās īpašības ir sekojošas:

  • ekrāns ar tik augstu izšķirtspēju (326 ppi), ka pikseļus nevarot saskatīt.
  • kamera priekšā. Var veikt video čatu caur Wifi.
  • 5 megapikseļu kamera aizmugurē ar LED zibspuldze aizmugurē. Var ierakstīt 720p “hi definition” video ātrumā 30 kadri sekundē.
  • Video rediģēšanas softs, kas ļauj samontēt kadru telefonā bez lejuplādes datorā.
  • Apple A4 processors, tāpat kā iPad.
  • iBooks lasītāja atbalsts.
  • Giroskops, kas noteikti veicinās iPhone izmantošanu kā spēļu konsoli.
  • Jaunā iOS4 operētājsistēma (pārdēvēta no iPhone OS 4) ļauj darbināt vairākas aplikācijas vienlaikus un apvieno vairākas e-pasta kastes vienā vienotā e-pasta kastē. 
  • 16 vai 32 GB ātmiņas.
  • Divas krāsas: melns un balts

 ASV cenas būšot $199 par 16Gb variantu ar 2 gadu operatora līgumu vai $299 par 32 Gb variantu. iPhone 3GS cena būšot $99.

Kopumā šķiet spēcīgs uzsvars uz video: hi definition filmēšana, iebūvēta rediģēšana un video čats. Ja telefons spēj pavilkt video montāžu bez īpašas bremzēšanās, tas šim jābūt zibenīgam telefonam.

 

Avoti: Geeky Gadgets un Engadget

Plates pārlikt uz digitālo formātu. Plašu atskaņotājs ar USB portu.

Sen prātoju ko dara hifi cienītāji, kas saprot, ka analoga audio skaņas kvalitāte nenoliedzami pārsniedz digitālo ierakstu kvalitāti. Toties plašu spēlētāju kabatā neieliksi. Galviņa pārāk lēkā…

Izrādās, ka ražo plašu atskaņotājus ar usb portiem, kas ļauj pārrakstīt plates uz digitāliem formātiem. Lai gan skaņa nebūs tik kvalitatīva, plašu satur var veiksmīgi konvertēt uz pārnesamu MP3 formātu.

Viens šāds produkts ir Crosley ovālais USB plašu atskaņotājs. Tas spēlē gan 33 1/3 un 45 apgriezienu ātrumos. To var pieslēgt PC un Macintosh datoriem.

Man drīzāk ir krājums ar vecām audio kasetēm, bet sen jau vairs nav kasešu atskaņotājs. Varbūt kāds ir pamanījis kasešu atskaņotāju ar USB portu?

Avots: Geeky Gadgets un Crosley

Switch to our mobile site