Monthly Archives: August 2010

Kur meklēt to, ko vēl nezin, ka vajag? Vai pie hunch.com?

Internets šobrīd piedzīvo neredzētu izaugsmi datu apjomos. Sociālajo tīklu lietošana aug strauji, radot arvien vairāk informāciju par mūsu interesēm. Facebook ir jau pārsniedzis 500 miljonu reģistrētu lietotāju un tvītu skaits mēnesī jau sasniedzis 2 miljardus. Nevar sūdzēties, ka internetā būtu par maz informācijas. Taču veidojas nepieciešamība pēc risinājumiem, kas palīdzētu mums gūt atziņas no šīs informācijas jūras.

Ja zin ko meklē, pietiek ar Google. Taču kā varam atklāt sev piemerotas lietas, nezinot ko mēs īsti meklējam? Man ir sev tīkamie mūziķi un albumi, bet kā atklāt jaunu dziedātāju, kurš būtu manā gaumē? Vai ir iespējams atklāt jaunu mūziku, grāmatas u.t.t., kuras man patiktu, izmantojot interneta plašo informācijas apjomu? Šķiet, ka teorētiski tam jābūt iespējamam.

Meklējot nezināmo

Senāk lietoju Launchcast.com, kuru Yahoo nopirka un pārdēvēja par Yahoo music. Šis risinājums ļauj klausīties straumētas dziesmas un skatīties mūzikas video un tos novērtēt. Kad klausās straumēto mūziku, risinājums maisīja gan zināmas, gan jaunus izpildītājus, tādejādi dodot iespēju secināt piemērotību savai gaumei. Taču labprāt atrastu risinājumu, kurš neietver straumēšanu. Man arī šķiet, ka, vajadzētu varētu atklāt šo to jaunu, apvienojot ar plašāku informāciju par interesēm un uzskatiem, ne tikai draugu (vai citu līdzīgas gaumes mūzikas cienītāju) mūzikas ieteikumiem.

Līdz šim esmu atradis trīs iespējamus risinājumus, kuri cenšas palīdzēt atrast savām interesēm atbilstošas lietas: Hunch, GetGlue un Blippr. Šajā rakstā aplūkošu Hunch. Par GetGlue un/vai Blippr varbūt rakstīšu citu reizi.

Hunch.com – kā darbojas

Uzsākot lietošanu, Hunch uzdod tikai 20 jautājumus. Vai dzīvojiet pilsētā, piepilsētā vai laukos? Kā jūs uzstādītu mājas kino iekārtu: prasītu palīdzību citiem, izlasītu dokumentāciju vai ķertos klāt nelasot instrukcijas? u.t.t. Pēc pirmajiem 20 jautājumiem, Hunch jau iesaka filmas, grāmatas, žurnālus, spēļmantas u.t.t., kuras Tev varētu patikt. Atbildot papildus jautājumus, ieteikumi kļūst precīzāki.

Kā Hunch to paveic? Analizējot internetā un sociālajos tīklos pieejamos datus, Hunch izstrādātāji esot spējuši atklāt likumsakarības starp mūsu interesēm un dažādu jautājumu atbildēm.

Rezultāti un secinājumi

Aizpildot pamatjautājumus un dažus papildjautājumus, Hunch pareizi secināja, ka MIT varētu būt man interesantākā ASV augstskola un man varētu patikt blogošana, fotogrāfēšana un žurnāls Wired.

Taču netrūka neveiksmīgu secinājumu. Neviens rokmūzikas ieteikums (Beatles, The Smiths, Talking Heads, The Clash, The Velvet Underground) mani neuzrunāja, piemēra pēc.

Hunch arī piedāvā iPhone aplikāciju ar nosaukumu “Hunchable”, kura ir ērti lietot. Tāpat kā caur pārlūkprogrammu, var izvēlēties no plaša kategoriju klāsta ar ierosinājumiem. Ja meklē jaunu mobilo telefonu, kurš varētu būt piemērotākais? Kuru asa sižeta filmu noskatīties šovakar?

Kopumā, izvērtējot ieteikumus, es secināju, ka pagaidām šī tehnoloģija vēl nepaspēj nodrošināt pietiekami labus ieteikumus, jo redzu sev neatbilstošus ierosinājumus daudzās dažādās kategorijās. Taču uzskatu, ka šim risinājuma ir labas izredzes strādāt veiksmīgi, to attīstot. Manuprāt  mūsu produktu intereses un mūsu uzskati un dzīves stils ir saistīti un internetā pieejamā informācija varētu palīdzēt šīs saiknes atklāt.

Kopsavilkums: turpinu meklēt efektīvu risinājumu, lai atklāt sev tīkamu mūziku vai citu kategoriju ieteikumus.

Vai esat atklājuši kādu citu risinājumu, kurš varētu šo izaicinājumu veiksmīgi izpildīt? Labprāt uzklausu jūsu ierosinājumus, vai e-pastā vai komentāros.

Avoti: ReadWriteWeb

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Latvijas Groupon atklāts! Kopaletak.lv piedāvā kolektīvo iepirkšanos.

Ir noticis tas, ko es gaidīju un par ko es rakstīju vēl pirms trim nedēļām: Vakar Latvijā uzsāk darbību portāls kopaletak.lv, kurš precīzi atdarina Groupon biznesa modeli, piedāvājot atlaides tad, kad daudzi pircēji piesakās uz noteiktu akciju.

Noskatoties ievada video, prieks redzēt, ka ir realizēts ierosinājums integrēties ar draugiem.lv.

Reizēm pietiek tikai noskatīt labu ideju un to izpildīt jaunā tirgū. Var pat logo krāsas nemainīt un līdzīgu saukli pielietot!

Vai esat gatavi lietot šo portālu? Kādas ir atsauksmes no pirmajiem pionieriem? Vai labi ir realizēts šis pakalpojums? Labprāt uzklausu jūsu pieredzi.

Avoti: Kristaps Skujiņš (@skujins) un  cosmo.lv - pēc google search ieteikuma. Neesmu starp regulārajiem cosmo lasītājiem!

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

IEEE: E-grāmatu lasītāju salīdzinājums. iPad un Nook uzvar.

IEEE (Institute for Electrical and Electronic Engineers) nesen publicēja dažādu e-grāmatu lasītāju salīdzinājumu.

Pēdējos mēnešos cenas ir kritušas un, līdz ar to, vairāki spēlētāji izstājušies no tirgus. Starp atlikušajiem e-grāmatu lasītājiem, Apple iPad uzvarēja kopējā funkcionalitātes vērtējumā. Savukārt Barnes & Noble Nook uzvarēja, ja salīdzina funkcionalitāti ar iekārtas cenu.

Pilnu rakstu var lasīt šeit. Paldies Reini, ka ieteici šo rakstu.

Avots: spectrum.ieee.org

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Wired: Tīmeklis ir miris. Lai dzīvo internets!

Web - rest in peace

Žurnāls Wired publicējis rakstu par pārlūkprogrammu lomu mazināšanos. Lai gan pirms vairākiem gadiem prognozēja, ka visi risinājumi strādās caur pārlūkprogrammām, tagad iPhone aplikāciju attīstība tomēr padara pārlūkprogrammas mazāk nozīmīgas. Programmētāji arī vieglāk nopelna ar aplikācijām. Attiecīgi tīmekļa nozīme mazinās, bet aug interneta izmantošana caur aplikācijām.

Vēl man šķiet būtiski cik strauji aug video izmantošana. Prognozē, ka šogad vairāk kā puse (51%) no interneta datu apjomu aizņems video sakari. Pilno rakstu var lasīt šeit.

Avots: wired.com

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Pieci ieguvumi, lasot e-grāmatu pretstatā ar papīra grāmatu.

Vakar Ričards MakManus (Richard MacManus) publicēja labu rakstu ReadWriteWeb portālā, uzskaitot 5 veidus, ar ko e-grāmatas pozitīvi atšķiras no papīra grāmatām. Šie veidi bija sekojoši:

  1. Spēja redzēt draugu atzīmētos tekstus (“Social highlighting”). Lasot e-grāmatu, varu redzēt, kurus teikumus atzīmējuši mani draugi. Makmanus atzīst, ka personīgāk jūtas tad, kad var redzēt drauga ar roku rakstītās piezīmes, bet to iespējams atrisinās nākotnē.
  2. Piezīmju rakstīšana. Daudz vieglāk var uzrakstīt sev piezīmes par lasīto tekstu. Piezīmes ir viegli salasīt un pēc tām var atrast ar meklēšanas funkcionalitāti.
  3. Vārdnīcu funkcionalitāte. Nepazīstama vārda nozīmi var noskaidrot, iezīmējot attiecīgo vārdu.
  4. Spēja sociālajos tīklos (Twitter un Facebook) citēt grāmatas tekstu. Protams to var ar roku pārrakstīt, bet to ir nenoliedzami vieglāk izdarīt ar e-grāmatu lasītāju.
  5. Meklēšanas iespējas. Meklēt noteiktu tekstu grāmatas saturā vai mūsu rakstītajās piezīmēs. Vairākkārt esmu šķirstījis papīra grāmatas, meklējot attiecīgo tekstu, kuru vēlos pārlasīt.

Šīs papildus iespējas ļauj ne tikai lasīt grāmatas tekstu, bet komentēt / paust savu viedokli par lasīto. Taču, izmantojot šos jaunos e-grāmatu lasītājus, zūd papīra faktūras sajūta un jaunas grāmatas smarža, kas noteikti veido daļu no grāmatas lasīšanas prieka noteiktam tirgus segmentam. Katram ir savi apsvērumi par vēlamo formātu. 

Toties e-grāmatu lasītāji noteikti nodrošina jaunas iespējas, kuras nav iespējams nodrošināt ar papīra grāmatām.

Es ieteiktu palasīt MakManusa raksta konetārus, kas lieliski ilustrē dažādos viedokļus par e-grāmatu un papīra grāmatu pievilcību.

Lasīt vēl:

Avots: readwriteweb.com

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Vai mūzikas pieredze dod pamatu ticēt Negroponte apgalvojumam, ka fiziskās grāmatas izmiršot 5 gadu laikā?


Nikolas Negroponte (Nicholas Negroponte), Masečūsetsas tehnoloģiju institūta (MIT) profesors, kurš dibināja MIT mēdiju laboratoriju, šī gada Techonomy konferencē paziņojis, ka fiziskas grāmatas “izmirs” 5 gadu laikā.


“Izmiršana” nenozīmēšot, ka tās vispār neeksistēs, bet to skaits būšot mazāks nekā digitālā formāta grāmatu skaits.


Šodien fiziskās fotogrāfijas, pretstatā ar digitālajām fotogrāfijām, ir “izmirušas” pie šādas definīcijas. Toties pirms 10-15 gadiem, šāds iznākums būtu grūti iztēloties.


Cik reāls ir šis apgalvojums? Varam salīdzināt statistiku par dažādu mūzikas ierakstu formātu pārdošanas apjomiem, lai gūtu priekšstatu. Plašu tirdzniecība krita no tās augstākā apjoma (1978. g.) 5 gados līdz zemākam apjomam, nekā kasešu tirdzniecībai. Savukārt kompaktdisku tirdzniecība apsteidza kasešu tirdzniecību 2 gados!



Žēl, ka grāmatplauktos nav vietas digitālajām grāmatām!


Avoti: Techcrunch.com, wikipedia.org, www.stopmusictheft.com


Dainis Bērziņš.


Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Vides reklāmas cer personalizēt, atpazīstot personas pēc to mobilajiem telefoniem.

Nesen rakstīju par vides reklāmām ar sejas atpazīšanu, kuras varēja noteikt garāmgājēja dzimumu un vecuma grupu. Savukārt IBM pētnieki sola panākt personalizētas reklāmas, izmantojot radiofrekvences identifikāciju (RFID) tehnoloģijas. RFID tagi tiek iebūvēti arvien vairāk iekārtās, tai skaitā kredītkartēs un mobilajos telefonos. IBM veido risinājumus, kuri uztver garāmgājēja līdzi nēsātās iekārtas RFID tagu, atpazīst taga saimnieku un viņa intereses, un izvēlās optimālo reklāmu.

Šāda inovācija noder reklāmdevējiem, kuru reklāmu efektivitāte būtiski palielinātos. Toties vienlaikus man šķiet būtiski augs tirgus tādām iekārtām, kas neļauj uztvert iebūvētā RFID taga signālu (piemēram DIFRwear produkti). Man tomēr šķiet, ka personalizētas reklāmas, kad es vienatnē lasu tīmekli, ir vēlama tendence. Personalizētas reklāmas, kuras redzamas arī visām apkārtējām personām, implicētu manas personīgās intereses / viedokļus, tādejādi pārkāpjot manas privātuma robežas.

Vai jūs pozitīvi vērtētu, ja reklāmas jums būtu personalizētas? Varbūt nav ko uztraukties par privātumu jo tas jau tagad ir daudz maz zaudēts? Labprāt uzklausu jūsu viedokli.

Klāt pievienoju filmas “Minority Report” klipu, kur Džonu Andertonu, Toma Krūza (Tom Cruise) lomu, atpazīst pēc acu zīlītēm un reklāmas panelis sauc “Hei Džon Anderton! Tev nudien prasās Guinness aliņš!”

Avoti: The Telegraph, Wikipedia.lv

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Vai Groupon veiksmīgo atlaižu piedāvājumu biznesa modeli varētu replicēt Latvijā?

Vēsturiski uzņēmumiem piedāvāja atlaides, iegādājoties preces vairumā. Toties jau vairākus gadus dažādi uzņēmumi, sākot ar Mercata un Mobshop 1998. gadā, ir centušies radīt komerciāli veiksmīgus biznesa modeļus, lai piedāvātu atlaides fizisku personu grupām.

Mercata un MobShop pārtrauca darbības ap 2001. gadu. Toties šo biznesa modeli atkārtoti mēģina realizēt vairākas jaunas firmas. Darbības principi ir vienkārši: šīs firmas katru dienu katrā apkalpotajā pilsētā izsludina piedāvājumu noteiktam pakalpojumam ar atlaidi virs 50%. Ja noteikts minimālais dalībnieku skaits piesakās, visiem dalībniekiem darījums ir spēkā. Ja ir nepietiekama atsaucība, darījums nenotiek nevienam. Potenciālie pircēji aktīvi tvīto un pārsūta piedāvājumus saviem draugiem, lai mudinātu nepieciešamo dalībnieku skaitu, vienlaikus nodrošinot firmām bezmaksas reklāmu. Piedāvājumi mēdz būt restorāniem, kafejnīcām, masāžām, sporta klubu abonementiem, dažādām vietējām nodarbībām, tūristu atrakcijām u.t.t.

Šai nozarē firma Groupon ir izvirzījusies kā līderis ASV un Eiropā. Tā šobrīd piedāvā atlaides apmēram 90 pilsētās ASV un Kanādā un ap 80 pilsētās Lielbritānijā un Vācijā. (Maijā Groupon iegādājās CityDeal, konkurentu Eiropā).

Konkurenti un atdarinātāji ASV arī saradušies: LivingSocial, Woot, Yipit, Ideeli un Tippr visi piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Analītiķi uzskata, ka LivingSocial ir reālākais Groupon konkurents, bet tā tomēr atpaliek: šobrīd tā darbojas Londonā un 53 ASV pilsētās, lai gan unikāli mājas lapu apmeklētāju skaits aug līdzīgi kā Groupon (skat zemāk).

Manu uzmanību piesaistīja Groupon nesenais paziņojums, ka sākšot personalizēt dienas piedāvājumus. Lielais klientu skaits ļauj Groupon piedāvāt atšķirīgus piedāvājumus dažādiem klientu segmentiem, tādejādi padarot tos piemērotākus klientiem, kā arī palielinot to skaitu dienā un, līdz ar to, arī Groupon ieņēmumus.

 

Uzņēmējiem būtu jāņem vērā, ka šis pārdošanas veids piesaistīs tādus klientus, kuri meklē lētāko cenu. Ja, sniedzot pakalpojumu, uzņēmums nevarēs pārliecināt pircēju atkārtoti izmantot pakalpojumus bez nocenojuma, nākamais Groupon piedāvājums šo pašu klientu vilinās pie konkurenta. Šis, manuprāt, ir būtiskākais risks šim biznesa modelim. Toties, lasot par lielo pieprasījumu no uzņēmēju puses (ASV 700 uzņēmumi gaida iespēju savu piedāvājumu publicēt), laikam uzņēmēji spēj noturēt būtisku daļu klientu.

Kāpēc Mercata neizdevās realizēt līdzīgu modeli? Džonatans Go (Jonathan Gaw), IDC e-komercijas analītiķis atklāj, ka IDC aptaujās patēretāji apliecināja, ka neizprata šādu biznesa modeli. Endrū Meisons (Andrew Mason), Groupon izpilddirektors, uzskata, ka Mercata fokusējās uz produktiem, kurus varēja ērtāk nopirkt lielveikalos. Groupon piedāvā atlaides pakalpojumiem, nevis produktiem. Desmit gados arī esam krietni mainījuši mūsu interneta lietošanas paradumus. Twitter, kas veicināja sociālā tīmekļa attīstību, piemēra pēc, uzsāka darbību tikai 2006. gadā.

Biznesa modelis ir viegli replicējams. To varētu integrēt ar Draugiem.lv, lai veicinātu piedāvājumu reklamēšanu. (Varbūt tas jau ir iespējams Draugos?) Vai kas līdzīgs ir redzēts pie mums Latvijā? Neesmu manījis. Vai kādam rodas interese realizēt? Vai Latvijas apstakļos šāds biznesa modelis strādātu? Kā jums šķiet?

2010. g. 24. augusta papildinājums: Latvijas Groupon atklāts! Kopaletak.lv piedāvā kolektīvo iepirkšanos.

Pievienoju īsu TV interviju ar Endrū Meisonu, Groupon izpilddirektoru, kura uzņemta 2009. gada augustā.

Avoti: TechCrunch.com – A TC Teardown: What Makes Groupon Tick, FT.com, TechFlash.comTechCrunch.com – Groupon Invades Europe With Acquisition Of Citydeal, Seattle Pi

Attēli: Groupon

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Bynamite sola mums pašiem pielāgot tīmekļa reklāmas mūsu interesēm. Vai strādā?

Atverot iepriekš apciemotu mājas lapu, reizēm reklāmas ir trāpīgas, veiksmīgi uzrunājot mūs, bet bieži tās neatbilst mūsu interesēm. Vai tas ir pārsteidzoši, ņemot vērā, ka reklāmdevējiem ir ļoti maz patiesu “faktu” uz kā pamata izvēlēties kuru reklāmu rādīt? Vēl papildus, šie “fakti” bieži balstās uz minējumiem par mūsu interesēm, balstoties uz mūsu līdzšinēji skatīto saturu.

Bynamite ir risinājums, kurš soloties uzlabot šo situāciju. Bynamite piedāvā papildināt pārlūkprogrammas softu, lai lietotājs var pārskatīt secinātos “faktus” un tos palabot, lai mazinātu minēšanu. Bynamite tad nodod korekcijas tiem reklāmdevējiem, kuri atklāja savus faktus, lai tie var labāk izvēlēties mums reklāmas.

Likās interesanta teorija. Izlēmu pamēģināt.

Pagaidām izskatās, ka tikai Google un Amazon piedalās ar saviem datiem. Piereģistrējoties, par mani  pirmajā brīdī nekā neuzzināja. Pēc viena bloga pētniecības meklējumiem, atradās 12 intereses, kuras bija saistītas ar manām meklētajām frāzēm.

Toties vilšanās radās pēc datu labošanas. Lai gan uzrādīju, ka man interesējot šausmenes, izmēģināju vairākas ar filmām saistītas mājas lapas ar Google reklāmām. Neviena neuzrādīja reklāmas, kuras liktos pielāgotas manai nupat radītai interesei par šausmenēm. Varbūt laika par maz, bet drīzāk man radās priekšstats, ka reklāmas vairāk pielagotas lapas saturam, nevis manām interesēm.

Arī Amazon DVD sadaļā visas rekomendacijas balstījās uz maniem līdzšinējiem pirkumiem. Neviena šausmene netika piedāvāta.

Secinājumi? Pagaidām šī ir tikai teorētiska iespēja. Ja strādātu, iespējams es lietotu. Lietotāju saskarne ir ērta (skat zemāk). Redzēsim, vai ar laiku man piedavās šausmenes, vai ne!

Pagaidām Bynamite atbalsta tikai Google Chrome un Firefox pārlūkprogrammas.

Vai esat izmēģinājuši Bynamite? Kāda ir jūsu pieredze? Vai manījāt izmaiņas reklāmās? Vai vēlētos turpmāk lietot?

    Papildinājums 2011. gada augustā:

Pēc Bynamite mājas lapas spriežot, Bynamite ir pārtraucis darbību.

Avoti: IPG Emerging Media Lab blog

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Pērkam lētāko e-grāmatu. Kā e-veikali var izvairīties no cenu salīdzināšanas?

Džo Vikerts (Joe Wikert), O’Reilly Media izpilddirektors, ir uzrakstījis trāpīgu rakstu, izklāstot kādi apstākļi, viņaprāt, ietekmēs e-grāmatu pircēju lojalitāti. Kas mūs noturēs pie viena e-grāmatu tirgotāja? Šobrīd nav īpašu atšķirību starp e-grāmatu tirgotājiem. Attiecīgi, cena spēlē būtisku lomu. Toties, viņaprāt, sekojošie faktori būtiski ietekmēs lēmumu, kur iegādāsimies e-grāmatas:

  • e-grāmatu lasītāju funkcionalitāte – cik viegli ir tvītot par grāmatas saturu, izmantot izvilkumus, saglabāt savas piezīmes par lasīto u.t.t.
  • iespēja apmainīties ar e-grāmatām – vai varu draugam aizdot digitālu grāmatu, liedzot sev lasīt to kamēr tā ir aizdota?
  • vai tirgotājs piedāvā grāmatas bez digitālo tiesību aizsardzību?
  • Cena, protams.
  • Lojalitātes programmas. “Trešā e-grāmata šai veikalā ar atlaidi!”
  • Piedāvāto produktu klāsts – tie tirgotāji, kuri arī piedāvās žurnālu un avīžu abonementu, nodrošināšot lojālākus klientus.

Bloga komentāros izskan papildus faktors: uz cik daudz dažādām iekārtām varēs lasīt iegādāto grāmatu. Man arī šķiet, ka spēja salasīt iegādāto e-grāmatu vēl pēc 5 vai 10 gadiem pircējiem būs svarīgi. Toties komentāri arī iezīmēja, ka šodien cena ir dominējošais faktors.

Personīgi, mani vismazāk pārliecina pēdējais faktors. Man šķiet, ka pastāvēs pietiekami vieglas iespējas meklēt, lai atrast kurā e-veikalā var iegādāties e-grāmatas, e-žurnālus un e-avīzes.

Toties, ja e-veikali skatīsies uz e-grāmatām kā digitalizētām grāmatām, cenu salīdzināšana ir neizbēgama. Lai e-veikali noturētu cenas, tiem jānodrošina, ka lasītāji uztver, ka noteiktā e-veikalā viņi var izdarīt vairāk nekā tikai nopirkt e-grāmatu, radot bagātīgākas iespējas un sajūtas lasītājam.

Vai ir kāds, kurš nemeklē lētāko e-veikalu? Kas jūs mudina pirkt tur, kur jūs pērkat?

Avoti: Joe Wikert’s Publishing 2020 blog.

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Switch to our mobile site