Vēsturiski uzņēmumiem piedāvāja atlaides, iegādājoties preces vairumā. Toties jau vairākus gadus dažādi uzņēmumi, sākot ar Mercata un Mobshop 1998. gadā, ir centušies radīt komerciāli veiksmīgus biznesa modeļus, lai piedāvātu atlaides fizisku personu grupām.
Mercata un MobShop pārtrauca darbības ap 2001. gadu. Toties šo biznesa modeli atkārtoti mēģina realizēt vairākas jaunas firmas. Darbības principi ir vienkārši: šīs firmas katru dienu katrā apkalpotajā pilsētā izsludina piedāvājumu noteiktam pakalpojumam ar atlaidi virs 50%. Ja noteikts minimālais dalībnieku skaits piesakās, visiem dalībniekiem darījums ir spēkā. Ja ir nepietiekama atsaucība, darījums nenotiek nevienam. Potenciālie pircēji aktīvi tvīto un pārsūta piedāvājumus saviem draugiem, lai mudinātu nepieciešamo dalībnieku skaitu, vienlaikus nodrošinot firmām bezmaksas reklāmu. Piedāvājumi mēdz būt restorāniem, kafejnīcām, masāžām, sporta klubu abonementiem, dažādām vietējām nodarbībām, tūristu atrakcijām u.t.t.
Šai nozarē firma Groupon ir izvirzījusies kā līderis ASV un Eiropā. Tā šobrīd piedāvā atlaides apmēram 90 pilsētās ASV un Kanādā un ap 80 pilsētās Lielbritānijā un Vācijā. (Maijā Groupon iegādājās CityDeal, konkurentu Eiropā).
Konkurenti un atdarinātāji ASV arī saradušies: LivingSocial, Woot, Yipit, Ideeli un Tippr visi piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Analītiķi uzskata, ka LivingSocial ir reālākais Groupon konkurents, bet tā tomēr atpaliek: šobrīd tā darbojas Londonā un 53 ASV pilsētās, lai gan unikāli mājas lapu apmeklētāju skaits aug līdzīgi kā Groupon (skat zemāk).
Manu uzmanību piesaistīja Groupon nesenais paziņojums, ka sākšot personalizēt dienas piedāvājumus. Lielais klientu skaits ļauj Groupon piedāvāt atšķirīgus piedāvājumus dažādiem klientu segmentiem, tādejādi padarot tos piemērotākus klientiem, kā arī palielinot to skaitu dienā un, līdz ar to, arī Groupon ieņēmumus.
Uzņēmējiem būtu jāņem vērā, ka šis pārdošanas veids piesaistīs tādus klientus, kuri meklē lētāko cenu. Ja, sniedzot pakalpojumu, uzņēmums nevarēs pārliecināt pircēju atkārtoti izmantot pakalpojumus bez nocenojuma, nākamais Groupon piedāvājums šo pašu klientu vilinās pie konkurenta. Šis, manuprāt, ir būtiskākais risks šim biznesa modelim. Toties, lasot par lielo pieprasījumu no uzņēmēju puses (ASV 700 uzņēmumi gaida iespēju savu piedāvājumu publicēt), laikam uzņēmēji spēj noturēt būtisku daļu klientu.
Kāpēc Mercata neizdevās realizēt līdzīgu modeli? Džonatans Go (Jonathan Gaw), IDC e-komercijas analītiķis atklāj, ka IDC aptaujās patēretāji apliecināja, ka neizprata šādu biznesa modeli. Endrū Meisons (Andrew Mason), Groupon izpilddirektors, uzskata, ka Mercata fokusējās uz produktiem, kurus varēja ērtāk nopirkt lielveikalos. Groupon piedāvā atlaides pakalpojumiem, nevis produktiem. Desmit gados arī esam krietni mainījuši mūsu interneta lietošanas paradumus. Twitter, kas veicināja sociālā tīmekļa attīstību, piemēra pēc, uzsāka darbību tikai 2006. gadā.
Biznesa modelis ir viegli replicējams. To varētu integrēt ar Draugiem.lv, lai veicinātu piedāvājumu reklamēšanu. (Varbūt tas jau ir iespējams Draugos?) Vai kas līdzīgs ir redzēts pie mums Latvijā? Neesmu manījis. Vai kādam rodas interese realizēt? Vai Latvijas apstakļos šāds biznesa modelis strādātu? Kā jums šķiet?
2010. g. 24. augusta papildinājums: Latvijas Groupon atklāts! Kopaletak.lv piedāvā kolektīvo iepirkšanos.
Pievienoju īsu TV interviju ar Endrū Meisonu, Groupon izpilddirektoru, kura uzņemta 2009. gada augustā.
Avoti: TechCrunch.com – A TC Teardown: What Makes Groupon Tick, FT.com, TechFlash.com, TechCrunch.com – Groupon Invades Europe With Acquisition Of Citydeal, Seattle Pi
Attēli: Groupon
Dainis Bērziņš.
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
Nav saistītu rakstu.
3 Comments