Monthly Archives: February 2011

Vai esi apzinīgi tīrījis zobus? Green Goose demonstrē kā iekārtas var stāstīt cik mēs tās lietojam.

Šobrīd baudam interneta spēju savest kopā cilvēkus, lai tie var dalīties ar zināšanām un iespaidiem. Šo dēvē par „The Internet of People”. Nākamais attīstības solis internetā grasās savest kopā arvien vairāk iekārtas, lai tās var apmainīties ar informāciju. To sauc par „The Internet of Things” un tas pamazām realizējās.

Pirms dažām dienām lasīju par jaunu uzņēmumu, kurš šo tendenci lieliski ilustrē: Green Goose. Šis uzņēmums ir izstrādājis neliela izmēra sensorus ar rādio raidītājiem. Sensorus uzlīmē uz iekārtām, par kurām vēlamies zināt cik tās tiek izmantotas. Kad iekārtu kustina, neliels uztvērējs paziņo serveram internetā par iekārtas izmantošanu. Lietošanas gadījumi dod punktus un iespēju salīdzināt cik apzinīgi pildam veselīga dzīves veida pienākumus.

Green Goose sākotnēji fokusējas uz veselības jomu. Sensorus paredz līmēt pie divriteņiem, zobu birstēm, kurpēs u.t.t. Es saskatu arī citus pielietojumus. Piemēram varētu arī šādus sensorus izmantot, lai brīdinātu ja esam aizmirsuši zāles iedzert paredzētajā laikā. 

Šī tendence, uzzināt par un, laika gaitā, apmainīties ar informāciju ar iekārtām, augs strauji. Kādus citus pielietojumus jūs saskatiet? Kur būs pirmās vietas, kur šādas tehnoloģijas sastapsim savā ikdienā?

Avoti: ReadWriteWeb, GreenGoose

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Viewdle – būs viedtelefoni ar sejas atpazīšanu un paplašināto realitāti reizē.

Esmu agrāk rakstījis par mobilajiem risinājumiem, kuri atpazīst sejas, lai autentificēt lietotāju un par biznesa iespējām, atpazīstot sejas no video kadriem. Šobrīd Viewdle veido viedtelefonu risinājumu, kurš sola darīt tieši to: atpazīt video kadros redzamās personas, salīdzinot tās ar sociālajos tīklos redzamajām bildēm. Taču Viewdle grasās sejas atpazīšanu apvienot ar paplašinātās realitātes iespējām, video attēlā pievienojot redzamo personu Twitter un Facebook ierakstus.

Man laikam pēdējā laikā uzrunā video klipi. Pievienoju Viewdle reklāmas video, kas iezīmē kā varētu izskatīties gatavais risinājums:

Šis viedtelefonu risinājums vēl tikai top. Taču šobrīd Viewdle piedāvā uz darbstacijas instalējamu aplikāciju ar kuru bildēs redzamās personas atpazīst automātiski tad, kad bildes pievieno Facebook lapā.

Vai jūs vēlētos šādu risinājumu izmantot, ar viedtelefonu atpazīstot draugus un reizē redzot viņu pēdējos tvītus?

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Skats nākotnē – stikla plāšās iespējas. Interaktīvas virsmas visādās formās un izmēros. Video

Stiklu pielietojam daudzās iekārtās. iPad un citas līdzīgas iekārtas ir jaunākais strauji augošais pielietojums. Taču stikla ražotājs Corning saskata vēl plašākas iespējas, kuras lieliski vizualizējis sekojošajā video. Piemēra pēc, redzam izturīgas stikla darba virsmas un spoguļus, kuri arī funkcionē kā skārienjūtīgi ekrāni, automātiski tonējošus stiklus un lokanus ekrānus.

Daudz no vizualizētā manuprāt varētu realizēt, bet dažas niances šķiet neiespējamas. Video telefonam vajag kameru un ja pa stiklu virsmu var pārbīdīt video attēlu, kā iebūvēta kamera zinās uz kuru pusi “skatīties”? Arī ceļa zīmes, kas iesaka šoferam alternatīvu maršrutu dēļ avārijas, redz visi šoferi. Kad būs daudzi auto, nevar visiem vienlaikus rādīt šādu personalizētu informāciju.

Varbūt saskatiet citus izaicinājumus, lai video saturs būtu realitāte? Kādas citas iespējas jūs varat iztēloties bez tām, kas redzamas šai video?

Reizēm mans inženiera piegājiens neļauj aizsapņoties, bet vienalga šis ir lielisks skats nākotnē!

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Ledus grāmata – video un papīra mākslas apvienojums

 

Reizēm pamanu kautko tādu, kas neiederās šī bloga tēmā (“digitālais bizness”), bet tomēr prasās, lai par raksta. Ledus grāmata (“The Ice Book”) ir fascinējošs mākslas darbs, kurš veidots, izmantojot 3d papīra grāmatu (“pop-up book”) kā ekrānu un video projekcijas uz šī 3d ekrāna.

Mākslas darbu veidoja Kristina Makgveijera (Kristin McGuire) un Deivijs Kakgveijers (Davy McGuire). Kristina apguva 3d papīra grāmatas veidošanas tehniku un Deivijs veidoja video materiālu izmantojot Canon 5D Mark ii digitālo fotoaparātu.

Sekojošais videoklips demonstrē kā šis mākslas darbs ir veidots un ļauj nedaudz izjust šī makslas darba burvīgumu.

Avots: Trendhunter.com

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

“2020. gadā vairums e-grāmatas būs bez maksas”. Kā autori pelnīs?

Nākotnes darba (“Future of Work”) pētījums, par kuru nupat rakstīju, prognozē ne tikai, ka līdz 2020. gadam būs praktiski tikai e-grāmatas, bet arī vairums no tām būs bez maksas. Tā apliecināja Linda Gretona (“Lynda Gratton”) savā uzrunā Londonas biznesa skolā 2010. gada decembrī.

Es ticu šai prognozei. Apturēt nelegālu kopēšana nav iespējams. Mūzikas un filmu nozares ar to jau saskārušās. To, ko var redzēt vai dzirdēt, var arī kopēt. Japānā pat ir firma, kura digitalizē visas Tev piederošās grāmatas, lai Tev atbrīvotu vietu savā šaurajā Japānas dzīvoklī.

Manuprāt nākotnē ieņēmumi nāks no veidiem kā var piedzīvot saturu, nevis no pašu saturu. Mūzikas koncerti piedāvā piedzīvot dziesmu izpildījumus daudz bagātīgākā vidē nekā klausoties ierakstu. Teātri ļauj stāstus piedzīvot daudz personīgāk un dzīvīgāk. Audio un video ieraksti apvieno stāstu ar papildus izjūtām. Šie visi ir piemēri kā daiļliteratūru var pasniegt saistošākā veidā.

Taču rodas jauni rakstītā satura piedzīvošanas veidi: koplasīšana ar draugiem, kur citu lasītāju viedokļi un komentāri papildina lasīto saturu (Amazon Kindle nupat sāka piedāvāt “public notes”), interaktīvi stāsti, kur stāstu papildina citas saistītas darbības (izpētīt notikumu karti, iepazīties ar varoņu cv un atsauksmēm, balsot, vai arī pat maksāt, par stāsta turpinājuma noteikšanu). Elementu grāmata, par kuru agrāk rakstīju, labi ilustrē kā grāmatu var padarīt interaktīvu.

Bet kā autori pelnīs? Veiksmīgie autori gūs jaunus ienākumus, pārdodot saturu firmai, kas spēs to sagatavot saistošam pasniegšanas veidam, nevis tikai pārdodot lasītājiem. Varētu teikt, ka attīstīsies jauna veida “izdevniecības”, kuras nevis gatavo fizisku grāmatu, bet sajūtu bagātīgus satura piedzīvošanas veidus.

Kā jums šķiet, kādos vēl veidos par saturu varēs pelnī ja pats saturs būs par brīvu?

Attēls: Redroom.com

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Amazon pierāda, ka grāmatu lasītāji sāk pierast lasīt e-grāmatas.

Lai gan Amazon nepublicē pārdošanas apjomu absolūtos skaitļus, uzņēmums ir paziņojis, ka 2010. gada 4. ceturksnī e-grāmatu pārdošanas apjomi pārsniedza brošēto grāmatu (“paperback”) pārdošanas apjomus. Tikai pērn jūlijā e-grāmatas pārsniedza cieto vāku grāmatu pārdošanas apjomus un nu jau e-grāmatas arī brošēto grāmatu apjomus apsteidz.

ASV izdevēju asociācija (“Association of American Publishers”) ziņo, ka 2010. gada pirmajos 11 mēnešos, fizisko grāmatu pārdošanas apjomi kritās un tikai e-grāmatu apjomi pieauguši.

Ja Amazon, kā pasaules lielākais interneta grāmatu veikals, jau tik daudz e-grāmatas pārdod, tas liecina, ka interneta lietotāji sāk pierast pie e-grāmatu lasīšanas. Lai gan sajūtas lasot e-grāmatu ir būtiski savādākas (trūkst grāmatas smarža un papīra lapas taustes sajūtas), lasītāji tomēr maina savus paradumus. Protams interneta veikalu lietotāji veido klientu segmentu, kurš vieglāk pieņem šādu pārmaiņu.

Cik drīz pirms Amazon e-grāmatas pārsniedz kopējo fizisko grāmatu pārdošanas apjomus?

Avoti: TechRadar.com, PublishersWeekly.com un Amazon.com preses relīze

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Darbs nākotnē – kā jaunas tehnoloģijas un citas tendences to ietekmēs.

Kā mainīsies darbs nākotnē? Kur mēs strādāsim? Kā mēs strādāsim? Īstermiņā nekas daudz nemainīsies, bet ja skatamies 10, 20 vai 30 gadus nākotnē, mūs (un mūsu bērnus) sagaida krietni savādāka pasaule. Darbs šajos apstākļos arī būs savādāks. Ko šīs pārmaiņas prasīs no vadītājiem un darbiniekiem?

Decembrī man bija iespēja noklausīties Londonas biznesa skolas (“London Business School”) profesores Lindas Gretonas (“Lynda Gratton”) uzrunu par “Darbu nākotnē” (“Future of Work”). Profesore Gretona vada Hot Spots pētniecības institūtu, kurš, kopā ar 200 vadītājiem no pasaules lielākajām firmām, prognozē nākotnes tendences un to ietekmi uz darba apstākļiem.

Īsumā, Hot Spots pētniecības institūts iezīmēja sekojošās 5 plašās tendences, kas būtiski mainīšot darba apstākļus 20-30 gadu laikā:

  • Tehnoloģijas: 5 miljardiem iedzīvotāju būs mobilie telefoni, roboti veiks arvien vairāk darbus un pašu radītais saturs, kopā ar diģitalizētām grāmatām, radīs plaši pieejamu zināšanu “tīklu”.
  • Globalizācija: Cilvēki arvien vairāk dzīvos “mega-pilsētās” un veidosies talantu grupējumi, balstoties uz zināšanu tīklu.
  • Demogrāfija: Drīz sagaidīsim brīdi, kad 5 paaudzes strādās vienlaikus.
  • Sabiedrība: Mazāk uzticēsimies iestādēm, augs ārštata darbinieku skaits un ģimenes būs mazākas.
  • Zemas oglekļa emisijas: Enerģijas cenas kāps, veicinot attālinātu strādāšanu vai darbu no mājām.

Šie 5 tendenču virsraksti nepārsteidz, bet zem katra virsraksta slēpjas skatiens tālu nākotnē. “2020 gadā būs tikai e-grāmatas un vairums no tām būs bez maksas” teica profesore Gretona. “Lielās naftas firmas uzskata, ka nafta izbeigsies starp 2040. un 2060. gadu” par ko agrāk esmu rakstījis.

Šīs tendences ietekmēšot organizācijas sekojošajos veidos:

  • Līderība un talanti: Darbinieki sagaidīs pieejamāku un atvērtāku vadības stilu, kas spēju veicināt sadarbību. Vadītājiem būs jāstimulē darbs komandās ar dažādām kultūrām, kuras arvien vairāk strādās virtuāli. Hierarhija mazāk ietekmēs.
  • Organizatoriskās struktūras: Turpināsies tendence veidot reģionālas vai globālas struktūras, bet laika gaitā radīsies virtuālas struktūras. Arvien vairāk strādāsim projektu komandās, iesaistot arī citu organizāciju pārstāvjus.
  • Darba apstākļi un noteikumi: Darbinieki sagaidīs lielāku elastīgumu, gan strādājot no mājām un sev ērtos laikos. Straujās tehnoloģiju izmaiņas radīs nepieciešamību ātri apgūt jaunas iemaņas, veicinot e-mācības, simulācijas un nopietnas spēles.
  • Cilvēku vēlmes un kompetences: Jaunās paaudzes sagaidīs, ka darba devēji aktīvi veicinās viņu attīstību vēl vairāk kā šodien. Globalizācija un zināšanu tīkls radīs spējīgus darbiniekus pasaules mērogā.
  • Organizācijas kultūra un vērtības: Sadarbība kļūs par pamatvērtību daudziem uzņēmumiem, lai veicinātu efektīvu darbu daudzajās, starptautiskajās komandās.

Pēc būtības, vadītājiem būs jākļūst praktiskākiem starptautisku un virtuālu komandas vadītājiem. Darbiniekiem būs arvien vieglāk strādāt firmai no otrās pasaules puses un tie meklēs lielāku autonomiju. Uzņēmumiem jāsāk pielāgoties šīm topošām izmaiņām ja nevēlās zaudēt cīņā par talantīgiem darbiniekiem. Daļa no šīm tendencēm jau tagad sāk ietekmēt darba apstākļus. Vadītāji, kuri pielāgosies ātrāk, panāks labākus rezultātus.

Gretona daudz arī raksta par inovācijām un nepieciešamajiem apstākļiem, lai veicinātu inovācijas. Lasot par Future of Work projekta darbības organizāciju, šķiet, ka pats Hot Spots institūts veiksmīgi rosina inovatīvu domāšanu, pielietojot šos principus.

Šobrīd turpinās nākamais etaps šai pētniecībā. Rezultātus publicēs grāmatā, kuru izdošot 2011. gada aprīlī. Par līdzšinējiem rezultātiem var lasīt Gretonas grāmatā Hot Spots. Pirmo Hot Spots grāmatas nodaļu var izlasīt šeit bez maksas.

Plašāk par var lasīt šeit. Gretona arī blogo reizi nedēļā. Varu ieteikt!

Vai Jūs jau šodien jūtu šo tendenču ietekmi, kā vadītājs vai darbinieks?  Vai Jūs saskatat citas, būtiskākas tendences, kas vairāk ietekmēs darbu nākotnē? Aicinu komentēt!

Avoti: Hot Spots Movement, Future of Work blogs un Lynda Gratton mājas lapa.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kolektīvā iepirkšanās – janvārī Atlaizuklubs dominē ar vairāk kā 50% tirgus daļu.

Pārdoto kuponu skaits

Nu jau 6 mēnešus Latvijas pircējiem iespējama kolektīvā iepirkšanās, Groupon popularizētais biznesa modelis piedāvāt lielas atlaides ja vairāki pircēji piekrīt pirkt pakalpojumu. Decembrī pārsteidza lielais apjoma pieaugums. Toties janvārī pārsteidz Atlaizukluba pārliecinoši spēcīgie rezultāti.

Atlaizuklubs.lv izcīna 52% tirgus daļu

Ja decembrī kopējais pārdoto kuponu apjoms pieauga pa 152%, tad janvārī Atlaizuklubs viens pats pārdeva 153% vairāk kuponu (decembrī 6 031, janvārī 15 270). Tā rezultātā Atlaizukluba akcijas nosedza 52% no kopējā pārdoto kupona skaita janvārī.

Kā Atlaizuklubs to sasniedza? Vidējā akcijas cenu būtiski samazināta (decembrī 12,60 Ls, janvārī 9,06 Ls). Veiksmīgo akciju skaits palielinājās no 43 līdz 60 akcijām. Taču pat pie lielāka akciju skaita, kas varētu mazināt klientu spēju atrast sev piemērotu piedāvājumu, Atlaizuklubs klubs paspēja pārdot vidēji 255 kuponus katrā akcijā, būtiski vairāk nekā konkurenti (ap 100-150 kuponu).

Acīmredzot Atlaizukluba reklāmas sasniedz mērķauditoriju, pat ja es tās neesmu manījis! :)

Perkamkopa.lv mēreni aug 

Perkamkopa nedaudz palielināja pārdoto kuponu skaitu pa 12% (decembrī 8 347, janvārī 9 387). Šāds apjoms nodrošināja 32% tirgus daļu. Attiecīgi janvārī Atlaizuklubs un Perkamkopa kopā pārdeva 84% no visiem kolektīvās iepirkšanās kuponiem.

Perkamkopa nedaudz pieauga vidējā akcijas cena (decembrī 11,65 Ls, janvārī 12,57 Ls) un vidējais pārdoto kuponu skaits arī nedaudz palielinājās (decembrī 178, janvārī 192). Kopā šie faktori šim portālam nodrošināja mērenu izaugsmi.

Superakcijas pārdod dārgākus pakalpojumus

Superakcijām būtiski palielinājis vidējā pakalpojumu cena (decembrī 6,02 Ls, janvārī 14,96 Ls). Šāda izmaiņa bija gaidām jo ar zemo cenu nevar nodrošināt piemērotus ieņēmumus. Tiesa gan, 2 akcijas ar īpaši dārgākām cenām būtiski palielina vidējo cenu, bet pat neskaitot šīs akcijas, ir vērojams cenu pieaugums. Taču kāpums varbūt pārāk liels, ja ņem vērā Atlaizukluba cenas un veiksmi.

Superakcijas arī paspēja realizēt vairāk akciju (decembrī 18, janvārī 23) un nedaudz palielināja vidējo pārdoto kuponu skaitu (decembrī 102, janvārī 115). Attiecīgi Superakcijas spēja iekarot 8% tirgus daļu.

Kopaletak – janvāris nelabvēlīgs

Kopaletak pārdoto kuponu skaits janvārī kritās pa 37% (decembrī 3 909, janvārī 2 465). Šim portālam bija mazāk veiksmīgu akciju (decembrī 28, janvārī 24) un vidējais kuponu skaits uz akciju arī saruka (decembrī 140, janvārī 103).

Ja decembris lika domāt, ka Kopaletak beidzot spējis atrast veiksmīgu darbības modeli, jaunais gads ieviesis negatīvu korekciju Kopaletak rezultātos. Trīs mēnešus Kopaletak bija noturējis 18% – 20% tirgus daļu pēc pārdoto kuponu skaita. Taču janvāri Kopaletak noslēdza ar 8% tirgus daļu. Šī nav neatrisināma situācija. Kopaletak tomēr ir būtiski labāki rezultāti nekā citiem portāliem: 

Citi portāli nav jūtami

Apkopojot pārējos kolektīvās iepirkšanās portālus, janvārī tikai 2 citi portāli paspēja noslēgt veiksmīgas akcijas: Bigo (līdz brīdim, kad atmet kolektīvo iepirkšanos) un Izdevigakkopa. Ja decembrī pārējie portāli pārdeva 633 kuponus, tad janvārī tika pārdoti 63 kuponi kopā. Tātad bez augstākminētajiem četriem lielākajiem portāliem, pārējie spēja iekarot niecīgu 0,2% tirgus daļu.

Kopsavilkums

Šobrīd kolektīvā iepirkšanās aug primāri piesaistot vairāk pircējus. Vidējais pārdoto kuponu skaits pieauga pa 34% no 136 līdz 182 kuponiem. Veiksmīgo akciju skaits auga  tikai 4,5% no 155 līdz 162. Tātad janvārī tirgus dalībnieku izaugsme vairs nebija dēļ lielāku akciju skaitu, bet piesaistot vairāk pircējus. Nav zināms kas šo iznākumu veicinājis, reklāma vai akciju kvalitāte. Taču augošais pieprasījums ir veselīga pazīme.

Kā redzam no Kopaletak neveiksmīgā mēneša, veiksmes var būt īslaicīgas. Vai Atlaizuklubs noturēs šo spēcīgo pozīciju?

Jāpiemin, ka iepriekšējā raksta dati iekļāva Deal24.lv akcijas, bet kā jau esam secinājuši, Deal24.lv piedāvā lētākus pakalpojumus neatkarīgi no pircēju skaita. Attiecīgi šai rakstā decembra minētie skaitļi dažviet atšķiras jo Deal24 decembra akcijas esmu izslēdzis no tālākas analīzes.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Switch to our mobile site