Nākotnes darba (“Future of Work”) pētījums, par kuru nupat rakstīju, prognozē ne tikai, ka līdz 2020. gadam būs praktiski tikai e-grāmatas, bet arī vairums no tām būs bez maksas. Tā apliecināja Linda Gretona (“Lynda Gratton”) savā uzrunā Londonas biznesa skolā 2010. gada decembrī.
Es ticu šai prognozei. Apturēt nelegālu kopēšana nav iespējams. Mūzikas un filmu nozares ar to jau saskārušās. To, ko var redzēt vai dzirdēt, var arī kopēt. Japānā pat ir firma, kura digitalizē visas Tev piederošās grāmatas, lai Tev atbrīvotu vietu savā šaurajā Japānas dzīvoklī.
Manuprāt nākotnē ieņēmumi nāks no veidiem kā var piedzīvot saturu, nevis no pašu saturu. Mūzikas koncerti piedāvā piedzīvot dziesmu izpildījumus daudz bagātīgākā vidē nekā klausoties ierakstu. Teātri ļauj stāstus piedzīvot daudz personīgāk un dzīvīgāk. Audio un video ieraksti apvieno stāstu ar papildus izjūtām. Šie visi ir piemēri kā daiļliteratūru var pasniegt saistošākā veidā.
Taču rodas jauni rakstītā satura piedzīvošanas veidi: koplasīšana ar draugiem, kur citu lasītāju viedokļi un komentāri papildina lasīto saturu (Amazon Kindle nupat sāka piedāvāt “public notes”), interaktīvi stāsti, kur stāstu papildina citas saistītas darbības (izpētīt notikumu karti, iepazīties ar varoņu cv un atsauksmēm, balsot, vai arī pat maksāt, par stāsta turpinājuma noteikšanu). Elementu grāmata, par kuru agrāk rakstīju, labi ilustrē kā grāmatu var padarīt interaktīvu.
Bet kā autori pelnīs? Veiksmīgie autori gūs jaunus ienākumus, pārdodot saturu firmai, kas spēs to sagatavot saistošam pasniegšanas veidam, nevis tikai pārdodot lasītājiem. Varētu teikt, ka attīstīsies jauna veida “izdevniecības”, kuras nevis gatavo fizisku grāmatu, bet sajūtu bagātīgus satura piedzīvošanas veidus.
Kā jums šķiet, kādos vēl veidos par saturu varēs pelnī ja pats saturs būs par brīvu?
Attēls: Redroom.com
Dainis Bērziņš
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
Saistīti raksti:
- Lielbritānijas laikraksti gatavojas maksas pakalpojumam
- Video un mūzikas straumēšana no mājas datora – bez maksas ar Zumocast
- Interaktīvas grāmatas – grāmata par elementiem iPad aplikācijas formātā
- Žurnāli un grāmatas kļūst interaktīvas. Kurš būs pirmais izdevums ar patiešām aizraujošu interaktivitāti?
- Svītru kodu skenēšana aug 700% gadā
3 Comments
E-grāmatās varētu iekļaut produktu reklāmas:
http://publishingperspectives.com/2010/08/coming-soon-product-placement-in-e-books/
Paldies, Deniss, par linku!
Fremiuma formu jau netrūkst … Tomēr, man liekas, ka azartiskie mēģinājumi iekārtot kapa vietu tradicionālajām grāmatām (avīzēm, žurnāliem utml) ir tāda nedaudz Sīzifa tipa aktivitāte. Kāpēc:
1. Mazo valodu vidē bezmaksas saturs pats par sevi nerada kritisko masu, kas var būt interesanta reklāmdevējiem, līdz ar to radīt prognozējamus ieņēmumus no blakus fondētiem e-produktiem ir nedaudz apgrūtinoši. Es nedomāju, ka TV pieredzei ko līdzīgu radošie “teksts uz ekrāna” risinājumi novirzīs daļu no TV reklāmas uz šo vidi. Turpretī ieņēmumi no tradicionālajiem papīra nesējiem ir prognozējamāki un daudzveidīgāki (ieņēmumi par tirāžas + ieņēmumi no reklāmas pārdošanas). Lai gan, protams, šo ieņēmumu apjoms ir lejupvērsts.
2. IPads, protams, ir kūlstaffs, tomēr neesmu drošs, ka Latvijā to gaidītu pārdošanas bums, līdz ar to attiecīgie priekšnoteikumi izdevējdarbības industrijas pārmaiņām, ko prognozē lielo valodu vidē. Nevajag novērtēt par zemu nozares inerci, kā arī to, ka vērtības ķēde izdevējdarbībā akumulē vēl pietiekami lielu naudu, no kuras, ticiet man, tā nevēlas atteikties.
3. Manuprāt, izdevējdarbība i-netā ir OK vide šauru nišu produktiem, šauram profesionāļu lokam, pie tam šo „digitālo ceļu” izdevēji ies tikai lai izdzīvotu, nevis lai būtu moderni vai tādēļ, ka patērētājs alkst e-produktus. Vienkārši, ražot un izplatīt i-netā ir ievērojami lētāk. Turpretī masu produktiem, pamatos izklaidei, vēl krietns laiks nākotnes būs papīrā. Iemesli tam meklējami kā tradīcijās, tā vēl pietiekami pieņemamajā cenā. (BTW, jautājums par cenu e-produktiem ir kritisks, jo kā vēsta teorija – ja cena par 1 vienības saražošanu tuvojas „0”, tad patērētājs, visticamāk, gribēs maksāt „0” par šo 1 vienību).
Rezumē. Lai gan zirgu loma transporta nozarē ir krietni samazinājusies, ir tādi, kas ar zirgiem cienījami nopelna. Turpretī, raugoties uz neskaitāmajiem, līdzīgajiem e-medijiem dažādās valodās, kuri ir moderni un „iekš trenda”, nerodas pārliecība, ka to īpašnieki būtu laimīgi. Man liekas, ka galvenā problēma izdevējdarbībā kopumā un grāmatniecībā atsevišķi ir tas, cik labi izdevēji a) spēj diferencēties, b) zina savu patērētāju vajadzības, c) atbilstoši b) prot radīt saturu un to pārdot par „nepieciešamo” cenu, d) ir radoši savas auditorijas monetizēšanā (skats uz e-komercijas tendencēm). Savukārt satura nesēja forma ir otršķirīgs stāsts.