Pieejamās funkcijas ir tās pašas bieži izmantotās funkcijas (konta atlikumi, nesenās transakcijas, maksājumi un valūtas kursi), kuras kopš 2008. gada ir pieejamas mobilajā internetbankā. Aplikācija ir bez maksas un to var lejuplādēt šeit.
Atturēšos pats komentēt. Jūs paši varat izvērtēt šīs aplikācijas plusus un mīnusus. Labprāt uzklausu jūsu viedokļus un ieteikumus, kurus visus nodošu saviem kolēģiem.
Šī ir tīrākā reklāma. Ja maksimālo kuponu skaitu sansiedz ar 1 pirkumu, manuprāt šīs akcijas vērotāji nebūs pozitīvi noskaņoti. Kur te var būt kolektīvisms?
Atlaizuklubs, kāds bija apsvērums, izveidojot akciju ar maksimālo pirkumu skaitu = 1?
Tikai vakar Londonas olimpisko spēļu organizētāji atklāja pulksteni, skaitot dienas līdz spēļu atklāšanai. Taču dienu vēlāk, pulkstenis apstājās. Atceros, ka savā jaunībā mājas apstākļos būvēju skaitītājus. Kā šāds skaitītājs var nestrādāt, tas man nav saprotams!
Taču starp Latvijas topošajiem kolektīvo iepirkšānās portāliem ir vairāki portāli, kur skaitītāji līdz atklāšanai šķiet nestrādā. Citrons.lv solījās janvāra sākumā atvērties un šobrīd atkal rāda vēl 29 dienas līdz atklāšanai. Tātad Latvijā skaitītājiem piemīt cita ķibele: skaitītāji “nejauši” nojūk atlikušais dienu skaits!
Secinājums: pat vienkāršākās lietas var prasīt vairāk pūles nekā domājām.
Šī bloga regulārie lasītāji zinās, ka sekoju līdzi viedtelefonu navigācijas risinājumiem. Īpaši meklēju bezmaksas risinājumus un pozitīvi vērtēju kartes, kuras veido sabiedrība. Nu reiz esmu atradis kautko patiešām iespaidīgu: sociālo tīklu un navigācijas risinājuma krustojumu, kuru sauc Waze.
Šī aplikācija izveido kartes, sekojot kur tās lietotāji brauc. Ja tur vēl nav ceļš, to pievieno kartei. Papildus, tā nemitīgi aprēķina cik ātri aplikācijas lietotāji brauc pa katru ceļu un mācās cik ātri satiksme virzās dažādās dienās un laikos. Šo informāciju izmanto, lai aprēķinātu ātrāko ceļu, kad aplikācijai prasa ceļa norādījumus uz noteiktu vietu. Papildus, lietotāji ziņo pārējiem lietotājiem par pamanītajiem ceļa apstākļiem (policija, sastrēgumi, avārijas, bīstami laika apstākļi u.t.t.). Ceļa apstākļus var pat aprakstīt, pievienojot foto vai ierunājot īsu paskaidrojumu, kuru citi lietotāji dzirdēs.
Aplikācija izmanto spēles elementus (punkti par nobrauktajiem kilometriem, ceļa apstākļu paziņojumiem u.t.t.), lai veicinātu tās izmantošanu, tā iegūstot vairāk braukšanas datus un attiecīgi uzlabojot navigācijas plānošanu. Tā ir izstrādāta iPhone, Android, Windows Mobile un Symbian platformām. Aprēķināju, ka datu pārraide maksā mazāk kā 2 santīmi / 100 km.
Esmu Waze lietojis vairākas dienas. Navigācija nestrādāja no Tallinas līdz Rīgai, bet no Salacgrīvas līdz Rīgai tā ceļu atrada un pa Rīgu man ieteica izmantot tādas pašas mazās sānielas, kādas es mēdzu izmantot, lai izvairīties no Valdemāra ielas satiksmes. Rīgā arī jau vairākkārt esmu saņēmis savlaicīgus brīdinājumus par policijas ekipāzām un avārijām. Rīgas Waze lietotāju grupas biedru skaits (484 biedri) liecina par salīdzinoši lielu aktivitāti Rīgas apkārtnē.
Salīdzinājuma pēc, vakar arī Igaunijā izmēģināju Waze. Tur daudz mazāk lietotāju paziņojumu un tas saskan ar Tallinas Waze lietotāju biedru skaitu: tikai 48 biedri. Šī laikam pirmā reize, kad pamanu, ka esam apsteiguši igauņus digitālajos jautājumos!
Spriežot pēc „dzīvās kartes”, kas rāda patreizējos lietotājus un paziņojumus, Waze aktīvi lieto Rīgā un uz lielajām šosejām. Waze ir aizraujoši un noderīgi Rīgā un tās apkārtnē pat ja kartes vēl nav perfektas. Ja vēlaties izvairīties no sastrēgumiem un nepatīkamiem pārsteigumiem uz ceļiem, silti iesaku instalēt šo jautro navigācijas risinājumu. Jūsu bērni arī priecāsies līdzi!
Paldies saku Gundaram K., kurš manā Facebook lapā paziņoja par avāriju Lubānas ielā un tā iepazīstināja ar šo risinājumu!
Pievienoju Waze reklāmas video tiem, kas vēl nav pārliecināti!
Un daži ekrāna attēli, lietojot Waze:
Vai esat Waze lietotājs? Ja nē, kāpēc nē? Atsauksmes, lūdzu!
Pasta sūtījumi samazinās un pastmarkas kļūst arvien retākas. Nu Dānijas pasts sāks izmantot jaunu risinājumu no 1. aprīļa, ļaujot klientiem nosūtīt SMS, lai samaksātu par vēstules sūtīšanu. Nosūtot SMS, pretī saņem unikālu kodu, kuru uzraksta uz vēstules. Pasta šķirošanas sistēmas atpazīs kodu, tā konstatējot, ka vēstule ir apmaksāta. Zviedrijas pasts arī izskatot šādu risinājumu.
Vācijā šāds risinājums strādājot jau kopš 2008. gada. Tur virtuālo pastmarku pārdod par gandrīz divkāršu cenu, bet Dānijā cena līdzdzināsies fiziskai markai.
Pasti jau izmanto teksta atpazīšanas sistēmas un šis ir loģisks veids kā šīs sistēmas izmantot kopā ar ērtu apmaksas veidu. Taču šis būs vēl viens tehnoloģisks spiediens, kas samazinās pastmarku tirāžas.
Es ļoti reti sūtu vēstules. Man būtu ērti ja nebūtu jāmeklē pastmarkas un nebūtu jānoskaidro cik tagad jāmaksā par vēstules sūtīšanu. (Kā lai to atcerās, ja reizi gadā sūta?!) Taču man būs žēl tad, kad pastmarkas pārtrauks drukāt.
Esmu vairākkārt rakstījis, ka par saturu būs arvien grūtāk pierunāt maksāt un patērētāji drīzāk maksās par iespēju saturu baudīt sev tīkamā veidā. Īpaši šī tendence apdraud avīzes un žurnālus.
Nu jau dažus mēnešus esmu lietojis Economist žurnāla iPhone aplikāciju, kuru žurnāla abonenti var izmantot bez papildus samaksas. Aplikācija arī nodrošina piekļuvi 6 vadošajiem rakstiem katru nedēļu par brīvu jebkuram lietotājam.
Aplikācija ļauj ne tikai lasīt rakstus, bet katrs raksts ir arī ierunāts, lai to var noklausīties. Katru nedēļu varu ātri pārskatīt virsrakstus un atzīmēt kurus rakstus vēlēšos noklausīties, sastādot savu atskaņojumu sarakstu („playlist”). Tad, staigājot vai atpūšoties, varu noklausīties rakstus ja nevēlos vai nevaru tos lasīt.
Rezultātā autora radīto saturu varu baudīt sev ērtā veidā. Tā kā šī aplikācija ir bezmaksas, tā nerada papildus ienākumus, bet tā noteikti padara žurnāla abonamentu vērtīgāku un veicina abonēšanu. Ņemot vērā Apple vēlmi paturēt 30% no pārdošanas ieņēmumiem ja aplikācijās pārdod piekļuvi rakstiem, tad stratēģiski šis šķiet prātīgs lēmums. Par abonamentu samaksā Economist pa tiešo.
Cik ilgi paies pirms pārstās drukāt šo žurnālu, nodrošinot iespēju to lasīt tikai internetā, e-grāmatu lasītājos un klausīties šādās aplikācijās?
Šī aplikācija arī izmanto Android balss atpazīšanas funkcionalitāti un varot rādīt satiksmes sastrēgumus, lai gan šī iespēja iespējams ir tikai ASV, kur ir pieejami šādi dati. Ja visas šīs solītās funkcijas strādā, tad Android viedtelefona īpašnieki tagad var navigēt gandrīz jebkur praktiski bez maksas.
Esmu iPhone lietotājs un man nav Android viedtelefona, lai izmēģināt šo aplikāciju. Labprāt būtu pārbaudījis šīs funkcijas. Varbūt kāds no lasītājiem var komentēt pieredzi lietojot šo aplikāciju? Labprāt dzirdētu atsauksmes. Varbūt ir manīti citi labāki risinājumi. Lūdzu dalieties ar pieredzi!
Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir īpāši svarīgi atrast efektīvus veidus kā reklamēt savus pakalpojumus. Kāda ir mārketinga pieredze un uzskati starp maziem un vidējiem uzņēmējiem ASV un Lielbritānijā?
Vai jūs reklāmas nolūkos izmantojiet kādu no minētajiem interneta servisiem?
Divi jautājumi šķiet varētu arī būt lietderīgi Latvijas MVU:
Kurus interneta mārketinga pakalpojumus jūs izmantojiet?
Kuri ir trīs visefektīvākie mārketinga kanāli?
Šī pētījuma datus atzīmēju sarkanā krāsā.
Otru pētījumu veica Lielbritānijas portāls PeoplePerHour.com. Šī pētījuma datus atzīmēju zaļā krāsā.
Kurus interneta pakalpojumus izmanto MVU?
MVU visvairāk izmantojot Facebook (60% – 70%), Google reklāmas (66%) un LinkedIn (56%), lai reklamētos interneta vidē. Google mani nepārsteidz, bet Facebook un LinkedIn gan nebiju gaidījis redzēt tik plaši izmantotus. Taču ASV un Lielbritānijā ap 45% no iedzīvotājiem izmanto Facebook pretstatā ar Igaunijas un Lietuvas 22%. Gan jau Latvijā ir līdzīgs procents lietotāju.
40% no MVU izmantojot Twitter un vēl 10% plānojot sākt to lietot. Gandrīz puse (47%) no MVU uzskatīja, ka Twitter izmantošana dod praktisku ieguvumu uzņēmuma, bet tikai 6% uzskatīja, ka Twitter palīdz palielināt ieņēmumus.
Uzņēmēji arī izklāstīja kurus interneta mārketinga pakalpojumus plāno izmantot. Vislielākā daļa plānoja sākt izmantot YouTube (16%). Groupon, ASV vadošo kolektīvās iepirkšanās portālu, izmantojot tikai 6% no aptaujātajiem MVU, bet 13% teica, ka plānojot to izmantot.
Kurus kanālus uzskata par visefektīvākajiem?
Otrs saistīts jautājums, par efektīvākajiem mārketinga kanāliem (tradicionāliem un internetā veidotajiem) skaidri norāda, ka MVU uzskata dažādos interneta kanālus kā visefektīvākos. Top 4 kanāli esot:
meklētājprogrammas (“search engines”) (40%)
Uzņēmumu profili sociālajos tīklos (37%)
Epasts (36%)
Citi Internet kanāli (34%).
Procenti pārsniedz 100% jo drīkstēja atbildēt uz trim efektīvākajiem kanāliem.
Secinājumi
Aptaujātie MVU viennozīmīgi uzskata, ka reklāmas interneta vidē ir efektīvākas nekā tradicionālas reklāmas. Šobrīd uzsvars ir uz sociālajiem tīkliem un meklētājprogrammām. Iespējams MVU liek lielu uzsvaru uz kontakiem ar klientiem un sociālie tīkli šķiet efektīvs veids kā šo dialogu veidot personīgākā līmenī, taču to veicina lielais Facebook lietotāju skaits ASV un Liebritānijā un šeit varētu būt mazāk efektīvs.
Kolektīvo iepirkšanos pagaidām maz izmanto, bet tas ir starp vistraujāk augošajiem reklamēšanās veidiem.
Vai ir apsvērumi kāpēc Latvijā būtu savādākas tendences? Kā jums šķiet? Kas ir efektīvākie MVU mārketinga kanāli? Kuri kanāli visvairāk palīdz veicināt pārdošanu?
Darba sakarā nākās daudz ceļot un rezultātā bieži klausos mūziku vai aplādes (“podcast”). Taču reizēm gribās dzirdēt radio ar svaigākajām pasaules ziņām no BBC World Service vai baudīt Radio 101 mūziku, piemēra pēc.
Nesen atradu iPhone aplikāciju, FStream, kas ļauj straumēt radio gan caur wifi gan 3G. Aplikācija atbalsta daudzus formātus (mp3, ogg / Vorbis, wma un acc) un ļauj ierakstīt radio raidījumus un tas viss ir bez maksas.
Rezultātā varu baudīt Latvijas (un citu valstu) radio stacijas pat tad, kad nav radio pie rokas.
Vai esat pamanījuši citas lētas, bet labas, straumēšanas aplikācijas?
Šī ir pirmā reize, kad mēģinam izmantot Internetu, lai veicinātu efektīvāku un precīzāku tautas skaitīšanu Latvijā. Pa laimi neesam pirmie pasaulē, kas realizē tautas skaitīšanu ar interneta palīdzību.
2006. gadā Austrālija pirmo reizi piedāvāja iespēju tautas skaitīšanā reģistrēties ar interneta starpniecību. Toreiz 9% no Austrālijas iedzīvotājiem (780,000 mājsaimniecības) šo iespēju izmantoja. Aptaujas liecināja, ka 45% teica, ka process bija vienkāršs un 35% teica, ka varēja ātri aizpildīt anketu. Tikai 6% izteicās negatīvi par tautas skaitīšanas procesu interneta vidē. Austrālija šo uzskatīja par veiksmīgu procesu un šogad atkal veiks tautas skaitīšanu ar interneta starpniecību.
Jo vairāk mēs reģistrēsimies internetā, jo mazāk valsts līdzekļus tērēsim tautas skaitīšanai. Mazāk cilvēkus jāalgo, lai apstaigātu mūsu valsti.
Apple izsludina sen gaidīto iPhone 4. Video čats caur wifi.:
Šodien Apple izpilddirektors, Steve Jobs, paziņoja, ka ar 24. jūniju sāks tirgot jauno iPhone 4 ASV, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Japānā. Jaunajam iPhone būs stikls gan priekšā, gan aizmugu...
Lasīsim e-grāmatas par brīvu – ar reklāmām sponsorēta lasīšana:
Google paziņojums par e-grāmatu veikala atklāšanu turpina piesaistīt žurnālistu un analītiķu interesi. Viens Džeimza MakKvivija (James McQuivey) raksts PaidContent.org portālā man šķiet īpaši trāp...
Plates pārlikt uz digitālo formātu. Plašu atskaņotājs ar USB portu.:
Sen prātoju ko dara hifi cienītāji, kas saprot, ka analoga audio skaņas kvalitāte nenoliedzami pārsniedz digitālo ierakstu kvalitāti. Toties plašu spēlētāju kabatā neieliksi. Galviņa pārāk lēkā......
Kolektīvā iepirkšanās Latvijā aug 150% decembra mēneša laikā: Jauni tirgi nerodas bieži. Vēl retāk ir tad, kad par šo tirgu ir pieejami tik daudz datu par tirgus dalībniekiem, kas ļauj sekot līdzi jaunā tirgus attīstībai. Kolektīvā iepirkšanās Latvijā ir viens š...
Video: Stikla iespējas mūsu interaktīvajā nākotnē:
Stikla ražotājs, Corning, publicējis jaunu video, lai vizualizēt stikla pielietojumus nākotnē. Interaktivitāte nodrošināta visdažādākos veidos. Skatieties un baudiet!
http://www.youtube.com/watch?v...
Vai uzņēmējiem apnīk kolektīvā iepirkšanās?: Man Uldis Bērziņš (@uldisb) jautāja viedokli par šo rakstu, kurš apraksta dažādu uzņēmumu negatīvo nostāju pret kolektīvo iepirkšanos.
Raksts ilustrē, ka kolektīvā iepirkšanās nebūt nav zelta bedre...
IEEE: E-grāmatu lasītāju salīdzinājums. iPad un Nook uzvar.:
IEEE (Institute for Electrical and Electronic Engineers) nesen publicēja dažādu e-grāmatu lasītāju salīdzinājumu.
Pēdējos mēnešos cenas ir kritušas un, līdz ar to, vairāki spēlētāji izstājušies...
Izglītību tehnoloģijas lauž tradicionālos noteikumus, formātus.:
Lasu par jaunumiem un konstatēju, ka atkal tieši izglītības jomā veidojas būtiskas pārmaiņas, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Nebiju īpaši uzskatījis šo par perspektīvu nozari, bet šķiet pārmaiņa...
“2020. gadā vairums e-grāmatas būs bez maksas”. Kā autori pelnīs?: Nākotnes darba ("Future of Work") pētījums, par kuru nupat rakstīju, prognozē ne tikai, ka līdz 2020. gadam būs praktiski tikai e-grāmatas, bet arī vairums no tām būs bez maksas. Tā apliecināja Linda ...
Dators mājās – skolēnu sekmes krītās: Vai dators mājās veicina skolēnu attīstību? Zinātnieki saka, ka caurmērā tomēr ir novērojams pretējs efekts. Esot "neliela, bet manāma" negatīva ietekme uz skolēnu lasīšanas un matemātikas spējām pēc ...
E-grāmatu lapu šķirstīšana ķļūst ērtāka:
Sajūtas, lasot papīra grāmatas, vēl arvien būtiski atšķiras no e-grāmatu lasīšanas sajūtām. Viens piemērs ir lapu šķirstīšana.
Korejas zinātņu un tehnoloģiju institūta (KAIST) profesors un stud...
Līdz šim esmu aktīvi izvairījies komentēt jaunumus finanšu jomā, jo šis ir personīgs blogs. Taču šodien mans darba devējs, Swedbank, nāk klajā ar jaunumu, kas varētu noderēt šī bloga lasītājiem un tāpēc atļaušos par to informēt šeit. Proti, no šodienas Swedbank Latvijas klientiem ir iespēja veikt banku operācijas ar Android platformai izstrādātu aplikāciju.
Atsauksmes, lūdzu!
Šī ir pirmā reize, kad mēģinam izmantot Internetu, lai veicinātu efektīvāku un precīzāku tautas skaitīšanu Latvijā. Pa laimi neesam pirmie pasaulē, kas realizē tautas skaitīšanu ar interneta palīdzību.
