Monthly Archives: June 2011

Harijs Poters – cīnīsies ar pirātiem bez ieročiem.

Džoanna Ketlīna Roulinga (Joanne Kathleen Rowling), publicējot savas grāmatas, sev paturēja digitālā formāta izplatīšanas tiesības. Tagad viņa ir atklājusi, ka veido Pottermore, e-lasīšanas vidi, kur no oktobra varēšot lasīt Harija Potera pasakas, kā arī iegādāties tās e-grāmatu formatā.

Zīmīgi ir fakts, ka e-grāmatas pārdošot bez digitālo tiesību pārvaldības (digital rights management) ierobežojumiem, kas parasti ierobežo satura izmantošanu vairākās iekārtās un tā nodošanu citām personām. Tā vietā, katrai pārdotai e-grāmatai tiks pievienoti pircēja dati. Attiecīgi, ja grāmata sāks cirkulēt pirātisko grāmatu vidē, vainīgā persona būs viegli atklājama. (2007. gadā Radiohead līdzīgi rīkojās, izplatot jauno disku bez digitālo tiesību pārvaldības ierobežojumiem.)

Nesen pirku grāmatas un apsvēru pirkt e-grāmatas, bet izvēlējos papīra formāta grāmatas. Iemesls viens: man daļa no grāmatu prieka ir tās aizdot draugiem un kolēģiem. E-grāmatas ar digitālo tiesību pārvaldības ierobežojumiem pat neļauj citiem ģimenes locekļiem aizņemties to pašu grāmatu. Taču šīs Harija Potera grāmatas varēs brīvi aizdot draugiem un kolēģiem.

E-grāmatas bez digitālo tiesību pārvaldības ir, manuprāt, vēl vairāk aizsargātas nekā e-grāmatas ar digitālo tiesību pārvaldību jo pirātisms nozīmē publiski bojāt savu reputāciju, kuru ir grūti atgūt interneta vidē. (Protams klāt nāk paaugstināts tiesas procesa risks!)

Šajā video klipā Roulinga iepazīstina ar Pottermore ideju. (Lieliska animācija!):

Avots: ReadWriteWeb un Pottermore

qr code QR code links uz šo rakstu.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Google un Microsoft biznesa modeļi “ir novecojuši”. Viedtelefonu aplikācijas vinnēšot.

Ceturtdien Džordžs Kolonijs (“George Colony”, @gcolony un blogs šeit), tehnoloģiju pētniecības firmas Forrester izpilddirektors, uzrunāja Forrester IT Foruma dalībniekus. Runas galvenā tēze: viedtelefonu aplikāciju izmantošana būs veiksmīgāks biznesa modelis nekā Microsoft uz datoriem balstītais modelis un Google uz pārlūkprogrammām balstītais modelis.

Argumentācija bija sekojoša:

Kolonijs argumentēja, ka Microsoft modelis (procesēšana lielākoties darbstacijās) un Google modelis (procesēšana lielākoties uz serveriem) abi neizmanto abus visstraujāk augošos resursus, tikai vienu no diviem. Kolonijs uzskatīja, ka vinnēs tie biznesa modeļi, kuri izmantos abas spējas, instalējot aplikācijas uz viedtelefoniem un tabletdatoriem. To Forrester dēvē par “App internet” vai “aplikāciju internets”.

Redzamajā attēlā bija Kolonija novērtējums par uzņēmumu patreizējām spējām konkurēt veiksmīgi šai App internet jomā. Apple ir izteikts līderis.

Kolonija viedoklis tomēr ir kontroversiāls. Satiku vairākus dalībniekus, tai skaitā Forrester analītiķus, kuri pauda savādāku viedokli. Daži uzskatīja, ka tieši pārlūkprogrammu izmantošana ir veids kā PC-veida datori spēj izmantot centralos serveru resursus. Citi komentēja, ka abi modeļi būs veiksmīgi.

Man Kolonija argumenti likās pārliecinoši. Viedtelefonu pārdošanas apjomi aug 85% gadā un tā turpināšoties tuvākos piecus gadus, teica Kolonijs. 2011. gada 1. ceturksnī 24% no pārdotajām mobilajām iekārtām bija viedtelefoni (Gartner: “Market Share Analysis: Mobile Devices Wordlwide, 1Q11″). App internet nav piemērots visiem pielietojumiem, bet daudzās situācijās tas būtu ērtāks nekā pārlūkprogrammu internets.

Kā jums šķiet? Vai App internet dominēs? Kāpēc? Jūsuprāt, kādi citi apsvērumi būtiksi ietekmēs šo jautājumu? Labprāt uzklausu jūsu viedokļus!

Avoti: Džordža Kolonija 2011. gada 9. jūnija uzruna Forrester IT Foruma dalībniekiem, wsj.com un Gartner.

qr code QR code links uz šo rakstu.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

14 dažādi personu savstarpējās komercijas risinājumi – augošs tirgus.

Pirms mēneša nopirku trimmeri, ar kuru ļoti veiksmīgi uzsāku cīņu ar mežrozītēm. Trimmeris ir kvalitatīvs un labi strādāja, bet kopš pirmās dienas tas stāv garāžā, gaidot nākamo lietošanas reizi. Visticamāk to gadā izmantošu 5-10 reizes. Pārējās dienās to neizmantoju.

Ja nebūtu jāuztraucās par bojājumiem, es būtu gatavs iznomāt šo trimmeri citiem. Un elektriski rīki ir tikai viens piemērs nomājamām iekārtām. Balstoties uz koleģa ieteikuma (paldies, Peter!), pameklēju personu savstarpējās komercijas (“person to person commerce”) pakalpojumu sniedzējus un atradu dažnedažādus pakalpojumus. Pats biju pārsteigts cik daudz pakalpojumus tagad var iegādāties šādā veidā.

Ar transportu saistīti pakalpojumi

Park Circa (dibināts 2010. gadā) - Iznomā savu pagalmu šoferiem kad pašam nav vajadzīga stāvvieta. Šoferi ar mobilo aplikāciju var atrast vietas tuvajā apkārtnē, kur privātpersonas piedāvā platību auto novietošanai noteiktās stundās.

Avego (dibināts 2009. gadā) – Īkšķošana ar plānošanu. Piedāvā savā auto brīvu sēdvietu, lai citi kam nepieciešams ceļot to pašu maršrutu var pieteikties līdzi. Avego risinājums ļauj sadalīt ceļojuma izdevumus starp visiem braucējiem.

Buzzcar – Iznomā savu auto uz stundām vai dienām, kad pašam tas nav vajadzīgs. Portāls nodrošina apdrošināšanu, pats nosaki nomas cenu. Pakalpojums Francijā.

Getaround (dibināts 2009. gadā) – Līdzīgi kā Buzcar, iznomā neizmantotu auto. Ja auto aprīko ar īpašu iekārtu, tad pat nav nepieciešams pašam būt klāt, kad mašīnu aizņemas, jo caur mobilo aplikāciju var atslēgt un iedarbināt auto. Iznomātājs maksā 30% komisiju, bet Gataround piedāvā apdrošināšanu bezmaksas. Pagaidām darbojas tikai San Francisko apkārtnē.

Colis Voiturage Paku pārvedāšana, savedot kopā personas, kurām jāaizgādā noteiktu paku citur un šoferus, kuri brauks uz vēlamo galapunktu. Kurjēra pakalpojumu, kur paši varam pelnīt pārvedot pakas.

RelayRides (dibināts 2009. gadā) – Aizdod savu auto, kad pašam nevajag. Darbojas Bostonā un San Francisko.

Priekšmetu noma / mainīšanās:

Zilok (dibināts 2007. gadā) – Piedāvā sev piederošus priekšmetus (piemēram trimmerus!) nomai. Nomāt var auto, mājas, dzīvokļus, darba rīkus, mēbeles, bērnu mantas u.t.t. Sāka darbības Francijā, bet tagad arī darbojas ASV, Lielbritānijā, Belģijā un Nīderlandē.

Rentalic (dibināts 2008. gadā) – iznomā priekšmetus. Priekšmetus var reklamēt bezmaksas, bet iznomātājs maksā 5% komisju no nomas maksas kad darījumu noslēdz.

Swap – samaini grāmatas, mūzikas un video diskus un datorspēles ar citiem cilvēkiem, maksājot nelieliu ($0,50 līdz $1,00) komisiju un pasta izdevumus. Darbojas ASV.

Naktsmāju pakalpojumi:

AirBnB (dibināts 2008. gadā). Iznomā savu dzīvokli vai māju. Iespēja piedāvāt viesiem dzīvot kopā ar jums vai vieniem. Rīgā saimnieki šobrīd piedāvā 37 dažādas vietas.

Tripping.com (dibināts 2009. gadā). Saved kopā ceļotājus ar cilvēkiem, kam ir naktsmājas. Bezmaksas.

SingleSpotCamping – iznomā neizmantotu platību telts vietām. Darbojas Eiropā.

Ar dārzniecību saistīti pakalpojumi:

Sharing backyards – Piedāvā neizmantotu dārza platību, lai citi to var apstādīt savām vajadzībām. Bezmaksas modelis visiem dalībniekiem. (Portāls piesaista sponsorus). Pagaidām tikai darbojas ASV, Kanādā un Jaunzēlandē.

SharedEarth – Tāpat kā Sharing Backyards, saved kopā dārzniekus ar personām, kurām ir apstādama platība. Bez peļnas organizācija, lai veicinātu efektīvāku zemes izmantošanu.

Kopsavilkums

Jau tagad dažādus pakalpojumus piedāvā noslēgt starp fiziskām personām. Mobilie risinājumi turpinās vairot šāda veida pakalpojumus, padarot vieglāk pircējiem atrast pārdevējus. (Ja gribētu, visticamāk jau tagad varētu nomāt savu trimmeri!)

Kuras personu savstarpējās komercijas iespējas jūs varat iztēloties, ka paši varētu izmantot? Kāpēc šie pakalpojumi un ne citi?

Vai kāds ir sastapis līdzīgus pakalpojumus Latvijā?

Paldies kolēģim Peter Tuscher, kurš pievērsa manu uzmanību šai tendencei.

Avoti: Fastcompany.com, Pinoybisnes.com, Discovery.com, rsquaredblog.com un Mutualgift.wordpress.com

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Switch to our mobile site