Category Archives: Citi tēmati

IBM “THINK exhibit” izstāde Ņujorkā – interaktīvi par zinātnes attīstību.


Mans nesenais ceļojums uz Ņujorku apvienoja Finnovate konferences apmeklējumu ar sarunām ar dažādiem ekspertiem, ieskaitot IBM firmas pārstāvjiem. Taču bez sarunām, IBM arī noorganizēja iespēju aplūkot vēl publiski neatklātu izstādi pa godu IBM 100 gadiem ar nosaukumu “THINK exhibit”.

Think exhibit ilustrē gan IBM izgudrojumus, gan vispārīgus zinātniskus atklājumus, kas ir būtiski ietekmējuši pasauli pēdējos 100 gados.

Izstādes sākumā ir uzstādīts liels digitāls panelis, apmēram 37m x 3 m izmērā, kuru dēvē pa datu sienu (“data wall”). Uz šīs sienas tiek vizualizēti dati (satiksmes plūsma, gaisa piesārņojums, enerģijas patēriņš u.t.t.), kurus iegūst no dažādiem mēraparātiem Ņujorkā.

Uzfilmēju šo video klipu kur var redzēt kā satiksmes plūsma mainījās pēdējo 24 stundu laikā:

Citi datu sienas attēli:

Pēc datu sienas, izstāde turpinās īpašā zālē, kurā 40 vertikāli ekrāni rāda īsu filmu par zinātniskajiem atklājumiem. Vienlaikus šie paneļi rāda atšķirīgus, bet saskaņotus video klipus. Zālei gar sienām ir spoguļi, tādejādi ļaujot vērot filmas uz visām pusēm. Šos foto uzņēmu filmas laikā:

Pēc īsfilmas demonstrēšanas, vertikālie ekrāni pārtapa pa skārienjūtīgiem ekrāniem, kuri ļāva sīkāk iepazīties ar dažādām inovācijām.

Izstāde aizraujošā veidā iepazīstina ar daudziem pasaules atklājumiem un inovācijām, ne tikai IBM inovācijām. Stunda tik ātri paskrēja šai izstādē! Diemžēl šo izstādi slēgs 23. oktobrī. Ja jums (vai draugiem) rodas iespēja būt Ņujorkā pirms 23. oktobra, silti iesaku apciemot šo izstādi. Papildus informāciju var iegūt šajā lapā.

Vēlos pateikties IBM kolēģiem Chris Perrien un Rhonni Vazquez, kuri noorganizēja iespēju apciemot šo izstādi dienu pirms tās atklāšanas.

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Diena Ņujorkā – iespaidi, atgriežoties.


Man pirms 10 gadiem bija iespēja 2 gadus studēt Ņujorkā, ASV. Esmu pāris reizes atgriezies un darba sakarā arī šobrīd atrodos Ņujorkā. Svētdien pavadīju dienu, staigājot pa Menhetenas salu. Šis tas mani pārsteidza.

Internets par maksu

Pirmais nepatīkamais pārsteigums bija wifi internets Hilton viesnīcā maksā $15 dienā. “Bezmaksas” ir tikai fojē zālē. Apsēdos ērtā krēslā pie galda fojē. Apkalpotājs saka, ka esot “one drink minimum” (jāpasūta vismaz vienu dzērienu), lai tur sēdēt. Grozies kā grib, bet internetu uzskata par maksas pakalpojumu.

9-11 piemiņas vieta

Gribēju paskatīties Pasaules tirdzniecības centra piemiņas vietu. Koku galus saskatīju, bet tuvāk netiku bez caurlaides, kuru varēja pieteikt tikai pa internetu (un visi laiki jau aizrunāti līdz novembrim). Tomēr dīvaini, ka tik daudz tūristu nāk redzēt kautko kas vairs tur nav. Jaunie torņi toties jau slejās debesīs (skat foto augšā).

Turpat blakus bija neliela demonstrācija, atgādinot par badu Āfrikā. Pamanīju, ka policija turpina attīstīt savu plašo transporta līdzekļu klāstu. Elektriskie vāģīši ar trim riteņiem jau sen bija. Papildus te varēja vērot policijas mopedus. Taču jaunums man bija pārvietojamais novērošanas tornis. Ņujorkas policija nebaidās izmantot netradicionālus transportus un agregātus.

 Mini manu minamo

Tad uztrāpīju uz viktorīnas raidījuma veidošanu. Raidījuma vadītājs kādai garāmgājējai rādīja attēlus uz iPad tabletes un tad uzdeva jautājumus. Viņš viņai iedeva $100 par katru pareizo atbildi. Kā redzam, raidījuma veidošanai pietika ar minimālu komandu.

Starbucks – garšīga kafija McDonalds gaisotnē

90. gados Starbucks iekaroja tirgu ar garšīgu kafiju īpaši ērtos apstākļos, ar dīvāniem un bezmaksas internetu. Internets vēl arvien ir bezmaksas (par ko pateicos!) un kafija arī garšīga, bet prastās telpas drīzāk atgādina ātrās ēdināšanas iestādi. Vairs nav tā atmosfēra, ar ko Starbucks bija slaveni.

QR svītru kodi ikdienā

Un noslēgumā tomēr jāpiemin tehnoloģijas. Vairākkārt redzēju reklāmas ar lieliem QR kodiem, kvadrātveidīgi svītru kodi. Jūtams, ka reklāmdevēji sāk plašāk izmantot šādas iespējas. Modernās māklas muzejā arī pie katra mākslas darba bija QR kods, lai atvērtu digitalizēto mākslas katalogu.

Tādas, lūk, bija atziņas pirmajā dienā Ņujorkā. Pēdējā dienā vizīti noslēdzu ar IBM 100 gadu jubilejas izstādi, bet par to pastāstīšu atsevišķā rakstā!

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Sociālie tīkli – gan pozitīvas, gan negatīvas sekas jauniešiem

2011. gada augustā ASV psihologu apvienības konferencē, profesors Lerijs D. Rozens (“Larry D. Rosen”) prezentēja savus secinājumus par sociālo tīklu ietekmi uz jauniešiem.

Negatīvas ietekmes:

  • Tīņi, kas bieži izmanto Facebook, biežāk domā par sevi un savu tēlu, bet jauniešiem, kam ir “spēcīgs” vai varonīgs Facebook profils biežāk izrāda citu psiholoģisku traucējumu pazīmes, tostarp antisociālu uzvedību un agresīvas tendences.
  • Ja ikdienā pārmērīgi izmanto tehnoloģijas, bērniem ir lielāks risks, ka jutīsies noraizējušies vai depresīvi. Arī palielinoties risks, ka nākotnē būs veselības problēmas (lai gan nav minētas kādas).
  • Facebook var novērst uzmanību un tādejādi negatīvi ietekmēt mācīšanos. Pētījumos konstatēts, ka skolēni, kuri pārbauda Facebook vismaz reizi 15 minūtēs, saņem zemākas atzīmes.

Taču pētījums arī atklāj sociālo tīklu pozitīvās ietekmes:

  • jaunieši, kuri pavada vairāk laiku Facebook lapā, mēdz labāk izrādīt “virtuālu empātiju”.
  • Sociālie tīkli var palīdzēt intraverta pusaudžiem iemācīties socializēties.
  • Sociālie tīkli var būt efektīvī mācību rīki, kas ļauj skolēniem aktīvi iesaistīties mācību satura apguves laikā.

Plusi un mīnusi. Kā tad rīkoties? Atbilde: ar mēru, ierobežojot cik laiku bērni pavada pie datora, video spēlēm un TV. Vecākiem arī iesaka aktīvi iesaistīties bērnu sociālo tīklu un interneta izmantošanā.

Jautājumi lasītājiem:

  1. Vai jūs esat novērojuši kādas no šīm ietekmēm, vai labās vai sliktās?
  2. Kāda ir prakse jūsu un jūsu draugu ģimenēs: cik ilgi dienā jūs ļaujiet jūsu bērnam izklaidēties pie datora?
  3. Vai jūs un jūsu draugi mēdz serfot kopā ar bērniem vai ļaujiet viņiem pašiem apgūt internetu? (Vai vispār ziniet ko jūsu bērni dara internetā?)
  4. Ko jūs ieteiktu citiem vecākiem, kā labāk rīkoties?

Avoti: KurzweilAI.net, apa.org un tricitypsychology.com

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Fujitsu piedāvā rokas vēnu autentifikācijas iekārtas biomētriskai autentifikācijai.

Digitālajā pasaulē kļūst arvien svarīgāk spēt pareizi atpazīt personas. Visbiežāk dzirdam par pirkstu nospiedumu lasīšanu vai acu varavīksnenes salīdzināšanu. Fujitsu ir realizējuši savādu autentifikācijas veidu, “rokas vēnu autentifikāciju”, kuru izplata ar nosaukumu PalmSecure. Tas izmanto infrasarkano gaismu, lai “saskatīt” vēnas rokā un no šī attēla tiek aprēķināts unikāls identifikātors. Šim autentifikācijas veidam ir vairākas būtiskas priekšrocības:

 Man šis šķiet ļoti ērts veids, kā sevi identificēt. Varētu izmantot gan, lai kontrolētu piekļuvi telpās, gan lai sevi autentificēt, veidot darījumus iestādēs.

 

Starp citu, Gatavojot šo rakstu, atradu izsmelošu Sakaru Pasaules rakstu pa biomētrisko autentifikāciju.

Attēls: www.comrz.com

Avoti: KurzweilAI.net un Fujitsu.com

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Harvard Business Review: Nākotnē būs “hiperspecializēti” darbi

Jaunākajā Harvard Business Review žurnālā ir interesants raksts par to, kā nākotnē mainīsies amati. Autori secinājuši, ka lētās komunikācijas iespējas ļauj darbus veikt dažādās vietās un rezultātā sāks veidoties eksperti, kuri ir “hiperspecializēti” ļoti labā kvalitātē izpildīt ļoti specializētus darbus.

Jau vairākus gadus darbojas portāli kā Elance.com, kas veicina dažādu darbu “tenderēšanu” starp individuāliem ekspertiem. Šis raksts paredz, ka nodoto darbu izmērs kļūs mazāks.

Man pirmajā brīdī likās, ka tas nebūs saistoši, darīt vienu un to pašu, bet autori pieņem, ka darbinieki veidos iemaņu kopu, kas ļaujs izpildīt dažādas sev saistošas darbības.

Vadītājiem, savukārt, nāksies savādāk deleģēt un plānot darbu izpildes jo vairākas personas būs iesaistītas, lai izpildīt darbus, kurus līdz šim veica viena persona.

Man šķiet, ka būs jāpārvar dažādas barjēras, lai ērti sadarbotos ar daudziem hiperspeciālistiem. Jau šodien, vienoties par sadarbību ar uzņēmumiem nav vienkāršs process.

HBR mājas lapā ir 7 minūšu gara intervija ar vienu no raksta autoriem Tomu Malaunu (Tom Malone). Iesaku noskatīties.

Kā jums šķiet: vai vēlētos strādāt kā hiperspecializēts eksperts savā jomā? Kādus plusus / mīnusus jūs saskatiet ja šāda tendence patiešām attīstītos?

Paldies kolēģim Pīteram, par linku!

Avoti: HBR.org.

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu: qr code

QR code links uz šo rakstu.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Digitālais Bizness turpināsies jaunā lapā

Vēlos visiem saviem lasītājiem pastāstīt, ka no šodienas pārceļu Digitālā Biznesa blogu uz jaunu adresi: www.digitalaisbizness.lv.

Saturs nemainīsies, bet jaunajā mājas lapā man ir plašākas iespējas pasniegt saturu tā, kā, man šķiet, mani lasītāji to sagaida.

Ja šobrīd sekojiet maniem rakstiem, izmantojot RSS barotni, lūdzu nomainiet RSS barotnes adresi uz http://www.digitalaisbizness.lv/feed/.

Visi raksti un, vissvarīgāk, jūsu komentāri ir pārnesti. Tiekamies jaunajā mājas lapā!

Dainis Bērziņš

Google un Microsoft biznesa modeļi “ir novecojuši”. Viedtelefonu aplikācijas vinnēšot.

Ceturtdien Džordžs Kolonijs (“George Colony”, @gcolony un blogs šeit), tehnoloģiju pētniecības firmas Forrester izpilddirektors, uzrunāja Forrester IT Foruma dalībniekus. Runas galvenā tēze: viedtelefonu aplikāciju izmantošana būs veiksmīgāks biznesa modelis nekā Microsoft uz datoriem balstītais modelis un Google uz pārlūkprogrammām balstītais modelis.

Argumentācija bija sekojoša:

Kolonijs argumentēja, ka Microsoft modelis (procesēšana lielākoties darbstacijās) un Google modelis (procesēšana lielākoties uz serveriem) abi neizmanto abus visstraujāk augošos resursus, tikai vienu no diviem. Kolonijs uzskatīja, ka vinnēs tie biznesa modeļi, kuri izmantos abas spējas, instalējot aplikācijas uz viedtelefoniem un tabletdatoriem. To Forrester dēvē par “App internet” vai “aplikāciju internets”.

Redzamajā attēlā bija Kolonija novērtējums par uzņēmumu patreizējām spējām konkurēt veiksmīgi šai App internet jomā. Apple ir izteikts līderis.

Kolonija viedoklis tomēr ir kontroversiāls. Satiku vairākus dalībniekus, tai skaitā Forrester analītiķus, kuri pauda savādāku viedokli. Daži uzskatīja, ka tieši pārlūkprogrammu izmantošana ir veids kā PC-veida datori spēj izmantot centralos serveru resursus. Citi komentēja, ka abi modeļi būs veiksmīgi.

Man Kolonija argumenti likās pārliecinoši. Viedtelefonu pārdošanas apjomi aug 85% gadā un tā turpināšoties tuvākos piecus gadus, teica Kolonijs. 2011. gada 1. ceturksnī 24% no pārdotajām mobilajām iekārtām bija viedtelefoni (Gartner: “Market Share Analysis: Mobile Devices Wordlwide, 1Q11″). App internet nav piemērots visiem pielietojumiem, bet daudzās situācijās tas būtu ērtāks nekā pārlūkprogrammu internets.

Kā jums šķiet? Vai App internet dominēs? Kāpēc? Jūsuprāt, kādi citi apsvērumi būtiksi ietekmēs šo jautājumu? Labprāt uzklausu jūsu viedokļus!

Avoti: Džordža Kolonija 2011. gada 9. jūnija uzruna Forrester IT Foruma dalībniekiem, wsj.com un Gartner.

qr code QR code links uz šo rakstu.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Sabiedrību izglīto ar datorspēlēm, pat par sociālām tēmām, piemēram cilvēktiesībām.

Pasaulē ir daudz sabiedrisku organizāciju, kuras vēlas mūs izglītot un ietekmēt, lai atbalstam viņu uzskatus. Vides aizsardzība, nabadzības likvidēšana, saprātīga enerģētikas politika, šīs visas ir svarīgas tēmas, bet aizkustināt cilvēkus kļūst arvien grūtāk šajos laikos, kad reklāmu apjoms aug un aug. Kā var piesaistīt mūsu uzmanību un ietekmēt mūsu viedokļus? Atbilde: datorspēles.

Vai tad patiešām? Datorspēles? Jā, es arī tā domāju, kad pamanīju pirmās nopietnās datorspēles par šādām tēmām. Taču pasaulē šobrīd vairāk kā 85 miljonu cilvēku spēlē datorspēles internetā, kopā pavadot vairāk kā 407 miljonu stundas katru mēnesi stādot virtuālus burkānus, būvējot virtuālas pilsētas u.t.t. Kāpēc gan šo uzmanību nevarētu vērst pie vērtīgiem, izglītojošiem tēmatiem?

2007. gadā bija iespēja piedalīties alternatīvas realitātes (“alternate reality”) daudzspēlētāju spēlē “World Without Oil”, kurā 32 dienas dalībnieki dzīvoja līdzi kā būtu, ja nafta būtu izbeigusies. (Kā jau lasītāji zin, mūsu bēŗni šo scenāriju noteikti piedzīvos un visticamāk mēs arī). Šis video iepazīstina ar šīs spēles darbību.

Taču izrādās, ka šis nav vienreizējs gadījums. Games For Change apkopo datorspēles dažādiem vecumiem, sadalot pa kategorijām (cilvēku tiesības, ekonomika, sabiedrības veselība, nabadzība, vide, starptautiski konflikti, ziņās un politika). Šeit Asi Burak no Games For Change runā TEDx konferencē par sociālām spēlēm:

Piedavāju manām meitām pamēģināt spēlēt Admongo.gov datorspēli, kas māca par reklāmām, to vēstījumiem un to mēķiem. Viņas nezināja kāpēc es ieteicu tieši šo spēli (un brīnījās, kad prasīju spēlēt!), taču kad jautāju ko šī spēle cenšas paveikt, viņas bija sapratušas, ka spēle māca par reklāmām. Kad pārtraucām pēc pusstundas, viņas teica, ka tad kad varēs, vēlās vairāk spēlēt tieši šo spēli nevis citas, ar kurām reizēm izklaidējās.

Pirms nedēļas sākās jauna daudzspēlētāju spele Facebook vidē, America2049, kuru reklamē šis reklāmas klips:

Vispirms parādījās darba piedāvājumi aģentiem LinkedIn.com vietnē.  Tagad katrā no nākamajā 32 nedēļām būs atvērts jauns līmenis. Spēles mērķis: mācīt par cilvēku tiesibām. (Var izlasīt īsu apkopojumu šeit). Pats pamēģināju pirmo līmeni izspēlēt. Bija interesanti, ja nu varbūt pārāk vienkārši. Varat seko spēles twītiem ja ir interese.

Spēles aizrauj spēlētājus un man ir prieks redzēt šādas sabiedriski vērtīgas spēles, kas apvieno spēlēšanas prieku ar izglītojošām tēmām. Ja jau atpūšamies ar datorspēlēm, tad labāk spēlēt tādas, kas izglīto.

Vai esat spēlējuši spēles par sabiedriski izglītojošiem tēmatiem? Vai patika? Vai apziņa, ka spēles veidotāji cenšas izglītot/ietekmēt jūs traucē? Vai jums ir ieteikumi par vērtīgām un saistošām spēlēm, kas izglīto bērnus vai pieaugušos? Komentāŗus, lūdzu!

Saistiti raksti:

Avoti: KurzweilAI.net, Salon.com, GamesForChange.com

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tautas skaitīšana internetā jau pierādīta Austrālijā. Pierādīsim savas e-prasmes un reģistrējamies internetā!

Šī ir pirmā reize, kad mēģinam izmantot Internetu, lai veicinātu efektīvāku un precīzāku tautas skaitīšanu Latvijā. Pa laimi neesam pirmie pasaulē, kas realizē tautas skaitīšanu ar interneta palīdzību.

2006. gadā Austrālija pirmo reizi piedāvāja iespēju tautas skaitīšanā reģistrēties ar interneta starpniecību. Toreiz 9% no Austrālijas iedzīvotājiem (780,000 mājsaimniecības) šo iespēju izmantoja. Aptaujas liecināja, ka 45% teica, ka process bija vienkāršs un 35% teica, ka varēja ātri aizpildīt anketu. Tikai 6% izteicās negatīvi par tautas skaitīšanas procesu interneta vidē. Austrālija šo uzskatīja par veiksmīgu procesu un šogad atkal veiks tautas skaitīšanu ar interneta starpniecību.

Jo vairāk mēs reģistrēsimies internetā, jo mazāk valsts līdzekļus tērēsim tautas skaitīšanai. Mazāk cilvēkus jāalgo, lai apstaigātu mūsu valsti.

Aicinu visus reģistrēties tautas skaitīšanai internetā! Rādīsim, ka mēs arī spējam novērtēt un izmantot e-iespējas! Nevaru iedomāties labāku veidu kā Latvijas iedzīvotāji varētu pierādīt savas e-prasmes šajā E-prasmju nedēļā! (Pie reizes varat atzīmēt savu dalību e-prasmju nedēļā, lai Eiropā redz, ka neatpaliekam no mūsu kaimiņvalsts!)

Attēla avots: Juanofwords.com

Avots: Austrālijas valdības finanšu un deregulācijas departaments un LIKTA

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Ledus grāmata – video un papīra mākslas apvienojums

 

Reizēm pamanu kautko tādu, kas neiederās šī bloga tēmā (“digitālais bizness”), bet tomēr prasās, lai par raksta. Ledus grāmata (“The Ice Book”) ir fascinējošs mākslas darbs, kurš veidots, izmantojot 3d papīra grāmatu (“pop-up book”) kā ekrānu un video projekcijas uz šī 3d ekrāna.

Mākslas darbu veidoja Kristina Makgveijera (Kristin McGuire) un Deivijs Kakgveijers (Davy McGuire). Kristina apguva 3d papīra grāmatas veidošanas tehniku un Deivijs veidoja video materiālu izmantojot Canon 5D Mark ii digitālo fotoaparātu.

Sekojošais videoklips demonstrē kā šis mākslas darbs ir veidots un ļauj nedaudz izjust šī makslas darba burvīgumu.

Avots: Trendhunter.com

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Switch to our mobile site