Mūzikas pirātisms mazinās Zviedrijā, kur var straumēt mūziku neierobežoti par fiksētu mēneša maksu. 9% mazāk Zviedrijas iedzīvotāju (tikai 23% no Zviedrijas iedzīvotājiem) nosūc savu mūziku nelegāli kopš Spotify piedāvāja mūzikas straumēšanu par fiksētu summu mēnesī.
Runājot ar maniem kolēģiem Zviedrijā, viņi to pašu man stāsta: “Ar Spotify ir tik ērti, ka nav nozīmes nelegāli nosūkt. Es katru mēnesi samaksāju nelielu summu. Pirms gada nekā nemaksāju par mūziku”, man stāsta kolēģis.
Nebūs iespējams novērst pirātismu. Tā ir cīņas ar vējdzirnavām. To drīzāk jāuzskata par mārketingu, veicinot mūzikas popularitāti. Taču Spotify demonstrē, ka ērti lietojami servisi spēj lietotājus pārliecināt maksāt par mūziku.
Diemžēl Spotify ir pieejams tikai dažās valstīs un Latvija nav starp tām. Daudzi šādi pakalpojumi netiek piedāvāti Latvijas iedzīvotājiem. Pirms kāda laika, es jautāju vienam pakalpojumu sniedzējam (neatceros kuram) kāpēc Latviju neapkalpo. Man teica, ka tas esot saistīs ar paaugstinātu krāpšanās risku Austrumeiropā.
Ja Latvijas iedzīvotājus cienītu ar kvalitatīviem servisiem kādi ir pieejami citās valstīs, tad tā krāpšanās arī mazinātos.
Vai jūs būtu gatavi maksāt, teiksim, 5 Ls par neierobežotu mūzikas straumēšanu? Vai tad vēl būtu nozīmes nosūkt mūziku?
Džoanna Ketlīna Roulinga (Joanne Kathleen Rowling), publicējot savas grāmatas, sev paturēja digitālā formāta izplatīšanas tiesības. Tagad viņa ir atklājusi, ka veido Pottermore, e-lasīšanas vidi, kur no oktobra varēšot lasīt Harija Potera pasakas, kā arī iegādāties tās e-grāmatu formatā.
Nesen pirku grāmatas un apsvēru pirkt e-grāmatas, bet izvēlējos papīra formāta grāmatas. Iemesls viens: man daļa no grāmatu prieka ir tās aizdot draugiem un kolēģiem. E-grāmatas ar digitālo tiesību pārvaldības ierobežojumiem pat neļauj citiem ģimenes locekļiem aizņemties to pašu grāmatu. Taču šīs Harija Potera grāmatas varēs brīvi aizdot draugiem un kolēģiem.
E-grāmatas bez digitālo tiesību pārvaldības ir, manuprāt, vēl vairāk aizsargātas nekā e-grāmatas ar digitālo tiesību pārvaldību jo pirātisms nozīmē publiski bojāt savu reputāciju, kuru ir grūti atgūt interneta vidē. (Protams klāt nāk paaugstināts tiesas procesa risks!)
Šajā video klipā Roulinga iepazīstina ar Pottermore ideju. (Lieliska animācija!):
Esmu vairākkārt rakstījis, ka par saturu būs arvien grūtāk pierunāt maksāt un patērētāji drīzāk maksās par iespēju saturu baudīt sev tīkamā veidā. Īpaši šī tendence apdraud avīzes un žurnālus.
Nu jau dažus mēnešus esmu lietojis Economist žurnāla iPhone aplikāciju, kuru žurnāla abonenti var izmantot bez papildus samaksas. Aplikācija arī nodrošina piekļuvi 6 vadošajiem rakstiem katru nedēļu par brīvu jebkuram lietotājam.
Aplikācija ļauj ne tikai lasīt rakstus, bet katrs raksts ir arī ierunāts, lai to var noklausīties. Katru nedēļu varu ātri pārskatīt virsrakstus un atzīmēt kurus rakstus vēlēšos noklausīties, sastādot savu atskaņojumu sarakstu („playlist”). Tad, staigājot vai atpūšoties, varu noklausīties rakstus ja nevēlos vai nevaru tos lasīt.
Rezultātā autora radīto saturu varu baudīt sev ērtā veidā. Tā kā šī aplikācija ir bezmaksas, tā nerada papildus ienākumus, bet tā noteikti padara žurnāla abonamentu vērtīgāku un veicina abonēšanu. Ņemot vērā Apple vēlmi paturēt 30% no pārdošanas ieņēmumiem ja aplikācijās pārdod piekļuvi rakstiem, tad stratēģiski šis šķiet prātīgs lēmums. Par abonamentu samaksā Economist pa tiešo.
Cik ilgi paies pirms pārstās drukāt šo žurnālu, nodrošinot iespēju to lasīt tikai internetā, e-grāmatu lasītājos un klausīties šādās aplikācijās?
Šis ir būtisks notikums e-grāmatu nozarē jo Google ebookstore ir vairāk kā 3 miljonu grāmātu. Salīdzinājumā Amazon Kindle piedāvā 630,000 e-grāmatas. Taču daudzas (2,8 miljoni) no Google e-grāmatām ir digitalizētas Google Digitālās bibliotēkas projekta ietvaros. Tikai 200,000 grāmatas ir no grāmatu izdevējiem. Atteicīgi Google ebooks būs mazāk nesen izdoto grāmatu.
Kur tad ir atšķirības? Google glabās iegādātās grāmatas mākonī, nevis nolādējot grāmatu uz lasīšanas iekārtas (lai gan būs iespējams nolādēt grāmatas, lai var lasīt e-grāmatu lasītājā). Ar Google man tomēr rada bažas iespējamās sarežģītības pārnest iegādāto grāmatu prom no Google mākoņa. Ja Google Ebooks būs līdzīgi ierobežojumi grāmatu pārnešanai vai nolādēšanai kādi ir Google Maps datu pārnešanai, tad laika gaitā radīsies pārāk liela “atkarība” no Google Ebooks.
Man šķiet, ka Google Ebooks palielinās sociālo lasīšanu jo tad, kad grāmatas glabājās internetā, kļūst daudz vieglāk dalīties ar komentāriem, atsaucoties uz noteiktu vietu grāmatā. Principā Google spēcīgi uzsāk pārlūkprogrammu izmantošanu e-grāmatu lasīšanai, kas manuprāt ir nākotnes virziens.
Google Ebooks, manuprāt, nebūs tik inovatīvi, ka tas spētu ieņemt būtisku tirgus daļu. Amazon arī pastāvēs, spriežot pēc šodienas apstākļiem.
Google Ebooks pagaidām var izmantot tikai atrodoties ASV. Google Ebooks reklāmas video:
Džo Vikerts (Joe Wikert), O’Reilly Media izpilddirektors, ir uzrakstījis trāpīgu rakstu, izklāstot kādi apstākļi, viņaprāt, ietekmēs e-grāmatu pircēju lojalitāti. Kas mūs noturēs pie viena e-grāmatu tirgotāja? Šobrīd nav īpašu atšķirību starp e-grāmatu tirgotājiem. Attiecīgi, cena spēlē būtisku lomu. Toties, viņaprāt, sekojošie faktori būtiski ietekmēs lēmumu, kur iegādāsimies e-grāmatas:
e-grāmatu lasītāju funkcionalitāte – cik viegli ir tvītot par grāmatas saturu, izmantot izvilkumus, saglabāt savas piezīmes par lasīto u.t.t.
iespēja apmainīties ar e-grāmatām – vai varu draugam aizdot digitālu grāmatu, liedzot sev lasīt to kamēr tā ir aizdota?
vai tirgotājs piedāvā grāmatas bez digitālo tiesību aizsardzību?
Cena, protams.
Lojalitātes programmas. “Trešā e-grāmata šai veikalā ar atlaidi!”
Piedāvāto produktu klāsts – tie tirgotāji, kuri arī piedāvās žurnālu un avīžu abonementu, nodrošināšot lojālākus klientus.
Bloga komentāros izskan papildus faktors: uz cik daudz dažādām iekārtām varēs lasīt iegādāto grāmatu. Man arī šķiet, ka spēja salasīt iegādāto e-grāmatu vēl pēc 5 vai 10 gadiem pircējiem būs svarīgi. Toties komentāri arī iezīmēja, ka šodien cena ir dominējošais faktors.
Personīgi, mani vismazāk pārliecina pēdējais faktors. Man šķiet, ka pastāvēs pietiekami vieglas iespējas meklēt, lai atrast kurā e-veikalā var iegādāties e-grāmatas, e-žurnālus un e-avīzes.
Toties, ja e-veikali skatīsies uz e-grāmatām kā digitalizētām grāmatām, cenu salīdzināšana ir neizbēgama. Lai e-veikali noturētu cenas, tiem jānodrošina, ka lasītāji uztver, ka noteiktā e-veikalā viņi var izdarīt vairāk nekā tikai nopirkt e-grāmatu, radot bagātīgākas iespējas un sajūtas lasītājam.
Vai ir kāds, kurš nemeklē lētāko e-veikalu? Kas jūs mudina pirkt tur, kur jūs pērkat?
atrast uzticamu informāciju kļūst arvien grūtāk informācijas kvantitātes dēļ, tāpēc kvalitatīvs saturs kļūst vērtīgāks.
Šobrīd rakstniekiem ir vieglāk saņemt samaksu par rakstiem, izmantojot jaunus kanālus, kā, piemēram, iPad aplikācijas.
Tradicionāli autortiesību aizsardzība nodrošināja radošiem cilvēkiem atalgojumu par viņu radītosaturu.
Ja gribam, lai radoši cilvēki radītu saturu, mums par to ir jāmaksā.
Piekrītu secinājumam, ka samaksai vajadzētu nākt no šiem jaunajiem publicēšanas kanāliem, taču ne satura dēļ, bet tā dēļ, kādas sajūtas var piedzīvot, iegūstot informāciju šajos kanālos.
Žurnālistikas saturam ir arvien īsāks derīguma termiņš: ziņas ir ziņas tikai līdz brīdim, kad tās kļūst plaši izskanējušas. Viedokļi liek aizdomāties, ja tie ir negaidīti. Digitālo saturu ir daudz vieglāk kopēt un izplatīt, neatkarīgi no šādas rīcības likumības, tādejādi arī satura unikalitāte strauji samazinās. Līdz ar to, ka žurnālistikas saturs zaudē savu novitāti ātrāk kā iepriekš, tas kļūst mazāk vērtīgs.
Pievienoto vērtību arvien vairāk sastāda nevis pats saturs, bet gan tas, kā saturs ir publicēts. Mēs savu ierobežoto brīvo laiku izvēlamies pavadīt darbībās, kuras mums rada pozitīvas sajūtas. Ja vēlamies apgūt saturu, izvēlamies lasīšanas veidus, kas dod mums pozitīvas emocionālas sajūtas, neatkarīgi no iemesla, kāpēc to meklējam (izglītība, izklaide u.c.).
Publicēšanas veidi, kas piesaista, katram cilvēkam var būt atšķirīgi. Jānis varbūt lasa avīzi Financial Times, jo viņam patīk justies piederīgam “biznesa vadītājiem”, kuri, viņaprāt, visi lasa Financial Times. Tas pats Financial Times raksts FT.com portālā sniedz vienādus faktus un secinājumus, bet lasot portālā nav redzama Jāņa piederība “biznesa vadītāju” grupai, tāpēc šis publicēšanas kanāls var būt mazāk vērtīgs Jānim.
Bez satura digitāla satura publicēšanai nav nekādas vērtības. Toties tā vērtību vairo publicēšanas kanāla spēja pasniegt saturu veidā, kas emocionāli piesaista cilvēkus.
Attiecīgi mums vajadzētu mainīt perspektīvu. Nevajadzētu censties panākt, ka patērētāji maksā par žurnālistikas saturu. Tā vietā vajadzētu ieviest maksu tiem digitālajiem publicēšanas kanāliem, kas spēj šo saturu pasniegt saistošā veidā.
Jūs šobrīd šo rakstu lasāt, jo esat izvēlējies pavadīt laiku, apgūstot informāciju vai saturu. Jūs atradāt šo rakstu, jo jūs izmantojat sev ērtāko un patīkamāko satura meklēšanas un lasīšanas veidu. Jūs joprojām šo rakstu lasāt, jo paustais viedoklis visticamāk šķiet netradicionāls. Jūsos radītās pārdomas un sajūtas ir šī raksta vērtība, nevis pats raksts. Tādēļ nepieciešams attīstīt iespējas maksāt par spēju radīt saistošas sajūtas, apgūstot informāciju vai saturu, nevis par pašu saturu.
Vai piekrītat, vai ne? Kādas pārdomas jums rodas, lasot šo viedokli? Vēlētos dzirdēt jūsu viedokli. Pievienojiet komentāru.
Lasu par jaunumiem un konstatēju, ka atkal tieši izglītības jomā veidojas būtiskas pārmaiņas, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Nebiju īpaši uzskatījis šo par perspektīvu nozari, bet šķiet pārmaiņas briest strauji.
Uzņēmums Xplana piedāvā dažādas jaunas tehnoloģijas izglītības jomā. Xplana liek īpašu uzsvaru uz sociālajiem tīkliem un saskata, ka izglītības tehnoloģijas veicinās būtiskas pārmaiņas “šogad”. Diez vai pārmaiņas notiks šogad, bet viņu minētās četras tendences šķiet vērā ņemamas un var pavērt jaunas biznesa iespējas uzņēmējiem:
Mācību satura abonēšana: Līdz šim, studentiem un skolām nācās pirkt mācību grāmatas un materiālus, kuri bieži vien ir vajadzīgi tikai uz neilgu laiku, dažreiz tikai uz dažām nedēļām vai mēnešiem. Līdzīgi kā attīstās filmu straumēšana, kas pēc būtības ir satura īslaicīga abonēšana, tāpat tiek gaidīts, ka mācību materiālus un saturu nākotnē abonēs uz laiku, nevis iegādāsies.
Mācību saturs bez struktūras: Līdz šim mācību saturu piedāvāja ierastās struktūrās. To publicēja grāmatās, pasniedza mācību kursos, klasēs un mācību iestādēs. Toties mācību saturs sāk veidoties māzākos, autonomos apjomos, zaudējot nepieciešamība to apvienot šajās struktūrās. Tāpat kā šodien mūziku arvien vairāk pērk pa atsevīšķām dziesmām, nevis kopā vienā albumā, tā arī mācību saturs sāk atdalīties no ierastajām robežām un struktūrām.
Mācīšanās izkliedētība: Ja līdz šim mācības centrējās ap mācību iestādi un izdevēju publicēto mācību saturu, nākotnē mācīšanās notiks jebkurā vietā un laikā, kur / kad students vēlas mācīties.
Paštaisītie mācību materiāli: Sāk attīstīties rīki, kas ļauj skolotājiem pašiem sagatavot mācību saturu un to piedāvāt ieinteresētiem studentiem, tādejādi mazinot izdevniecību lomu.
Šīs prognozes man šķiet optimistiskas laika ziņā, bet pārliecinošas par nākotnes attīstību šajā jomā. Mācību saturs izteikti zaudē vērtību studenta rokās pēc mācībām. (Kad ir pēdējā reize, kad ieskatījāties mācību kursa materiālos pēc kursa beigām un pārbaudījumu nokārtošanas?)
Savukārt ja uzskatam, ka mācību materiāli ir vajadzīgi tikai uz neilgu laiku, tad tas veicina 2. tendenci jo ļoti specializētus mācību materiālus neatmaksājās veidot. (Iespējams tiek saglabāsies tradicionālajos formātos). Attiecīgi vairosies mazi mācību satura kopumi, kurus, apvienojot kopā loģiskā secībā, var iemācīties noteiktas zināšanas.
Augstskolām veidojas pieprasījums dēļ mācību spēkiem un viņu spējām pasniegt saturu efektīvā un aizraujošā veidā, panākot zināšanu apgūšanu. Ja pasniedzēji spēj paši savu pasniegšanas veidu “iepakot” nelielos mācību elementos (4. tendence), ierunājot savus skaidrojumus, izklāstot saturu pēc savas loģikas, tad priekš kam pieturēties pie ierastās prakses doties dienas laikā uz mācību iestādi? Tā arī 3. tendence attīstās, ļaujot mācīties sev piemērotā veidā.
Starp citu, šeit atkal redzam to, ka visticamāk būsim gatavi maksāt par to, kā saturu pasniedz, nevis par pliko saturu (skat 17. maija blogu). Dzirdēt kā spēcīgs, zinošs profesors māca kādu tēmatu, kopā ar viņa piemēriem, skaidrojumiem, jokiem u.t.t. rada daudz aizraujošaku un paliekošāku iespaidu. Tie, kuri novērtē šādu padziļinātāku mācību piedzīvojuma sajūtu arī būs tiek, kuri būs gatavi maksāt par profesora izstrādātajiem interaktīvajiem mācību elementiem.
Lai šīs pārmaiņas realizētu, ir nepieciešami attiecīgi tehnoloģiski rīki. Neesmu redzējis xplana risinājumus un nevaru komentēt vai tie spēj nodrošināt tās iespējas, kas ļaus šīm tendencēm realizēties.
Xplana publicēja sekojošo video klipu, uzskaitot dažādos tradicionālos mācību elementus, kurus 15 gadīgi skolēni vairs neatpazīs 2020. gadā.
Kad redzēsim šādas pārmaiņas Latvijas izglītības sistēmā? Vai varam iztikt bez augstskolām? Kādas būtu sociālās sekas, ja šādā veidā sāktu mācīt arī vidusskolās? Labprāt uzklausu pārdomas par šīm tēmām.
EMI piektdien paziņoja, ka veiks reorganizāciju, lai satuvināt EMI Recorded Music uzņēmumu, kam pieder tiesības uz plašu mūzikas ierakstu klāstu, un EMI Music Publishing, kas atbild par ierakstu izplatīšanu. Rodžers Fakstons (Roger Faxon) tagad būs EMI grupas izpilddirektors. Viņš piektdien e-pastā EMI darbiniekiem uzsvēra, ka šī reorganizācija izveidos “globālu mūzikas izplatīšanas tiesību pārvaldītāju”.
Šķiet EMI cenšas efektīvāk pārvaldīt tiesības uz savu mūziķu ierakstu izplatīšanu, kas ir saprotami, bet vēl arvien vecmodīgais skatiens. Ja spēsim labāk nosargāt mūsu mūzikas izplatīšanu, izdzīvosim, tā saprotu EMI paziņojumu. Ja spēsim labāk pārdot tiesības uz mūzikas spēlēšanu, tad par to maksās.
8. jūnijā Radiohead dziedātājs Toms Jorks (Thom Yorke) aicināja topošajiem mūziķiem neparakstīt izplatīšanas līgumus ar mūzikas studijām. (Radiohead senāk bija līgums ar EMI). Jorks teica, ka “ir tikai laika jautājums (mēneši, nevis gadi) līdz kamēr mūzikas izplatīšanas industrija izputēs“. 2007. gadā Radiohead savu jauno albumu piedavāja internetā, ļaujot klausītājiem ziedot ko vien vēlas par šiem ierakstiem.
Pamanīju lielisku piemēru tam, kādā veidā var lasītājam / lietotājam piedāvāt grāmatas saturu saistošākā formā.
Teodors Greis (Theodore Gray) pagājušajā gadā publicēja grāmatu ar nosaukumu The Elements: A Visual Exploration of Every Known Atom in the Universe “. Grāmata satur 118 elementu fotogrāfijas, lai illustrētu kā izskatās dažādi mūsu pasaulē atrodamie elementi. (Šai lapā ir arī video klips, kur ir samontēti kopā dažādi grāmatā redzamie attēli).
Tagad izdevējs piedāvā iPad aplikāciju “The Elements”, kurā var aplūkot katru no bildēto elementa attēliem no jebkura leņķa, ar pirkstu griežot elementu uz iPad ekrāna, vai pat iegriežot un ļaujot tam griezties, pamazām apstājoties. Blakus un citos ekrānos var iegūt bagātīgu informāciju par elementu. Var aplūkot aplikāciju šai video recenzijā:
Šis piemērs ilustrē kā var pasniegt saturu savādākā formātā. Grāmatas statiskais saturs ir pasniegts ar iespēju lasītājam aktīvi mainīt redzes punktu. Mūsu izjūtas, iepazīstoties ar autora radīto saturu, ir daudz dzīvīgākas un daudz personīgākas.
Aplikācijas recenzētājs par šo saturu (ķīmijas elementi) šo emocionālo saikni neizjūt pietiekami, lai būtu gatavs iegādāties šādu aplikāciju par $14. Toties manuprāt tas vairāk saistās ar pašu saturu, ķīmijas elementi, kas viņu neaizrauj, nevis pasniegšanas veids. Domāju, ka grāmatu par $16 viņš arī neiegādātos, jo tēmats viņu neaizrauj. Toties ir zīmīgi, ka iPad aplikācija viņa interesi piesaistīja pietiekami daudz, lai viņš uztaisītu video recenziju. Par oriģinālo grāmatu gan viņš recenziju neuzrakstīja, cik man zināms.
Par saturu mēs nemaksāsim. Mēs esam gatavi maksāt, ja satura izmantošana rada pietiekami spēcīgas sajūtas un emocijas. Pelnīt no satura varēs, ja spēs to pasniegt lietotājam interesantā veidā. Mācaties grāmatu izdevēji, lai neatkārtotu mūzikas izdevēju kļūdām (skat 17. maija blogu)!
Lasu rakstu par e-grāmatu pirātismu ( Wired.com “Is the iPad Driving E-Book Piracy, and Does It Matter?”). Pārņem “deja vu” sajūta, ka nesen piedzīvojām augošu pirātismu, kas fundamentāli izmainīja attiecīgo satura ražotāja nozari (plates, kompaktdisku, filmas u.t.t.).
Raksta galvenie secinājumi:
e-grāmatu pirātisms ir vēl salīdzinoši minimālos apjomos, bet aug strauji (78% dažās dienās pēc iPad tirgošanas uzsākšanas)
līdz šim grāmatu diģitalizācija bija sarezģīta, bet iPad atvieglo dzīvi pirātiem.
Ja vēl ņem vērā, ka e-grāmatu apjomam prognozē 80% pieaugumu 2010. gadā un e-grāmatu lasītāju skaits pieauga piecas reizes 2009. gadā (Avots: TechRadar.com), varam droši secināt, ka grāmatu diģitalizācija strauji pieaugs. Kopsolī sekos pirātisms.
Ko varam mācīties no mūzikas un filmu pieredzes?
Ja saturu var redzēt, to var nobildēt un pavairot. Ja saturu var saklausīt, to var ierakstīt un pavairot. Tas nav likumīgi, bet to nav iespējams apturēt jo tas kļūst tik elementāri.
Toties noskatīties filmu kinoteātrī rada būtiski savādākas sajūtas un iespaidus nekā to noskatīties datorā, lai gan pats saturs nemainās. Prāta Vētras koncerts klātienē, piemēra pēc, aizrauj daudz vairāk nekā tikai klausīties viņu mūziku ar MP3 spēlētāju.
Secinājums?
Patērētāji ir gatavi maksāt par piedzīvojumu, par emocijām, bet ne par pliko saturu. Līdz nesenam laikam nebija ērti grāmatas lasīt citā formātā nekā uz papīra. Tiem, kam patīk sajūta turēt grāmatu rokās, sajust papīra lapas, atlocīt stūrus u.t.t. turpinās pirkt iespiestās grāmatas. Tie, kurus šīs sajūtas neaizrauj būs kārdināti iegūt grāmatu tekstus bez maksas.
Izdevējiem jāsaprot, ka kopēšanas ierobežojumi nespēs šo tendenci apturēt. Tā vietā, lai ar pirātismu cīnīties, rakstniekiem un izdevējiem ieteicams meklēt jaunus veidus kā piedzīvot rakstīto grāmatu. Manuprāt tas nozīmēs, ka rakstniekiem būs jāskatās uz teātriem, varbūt jāveicina tikšanās ar lasītājiem kā maksas pasākumus u.t.t. Filmu izplatītāji ir veiksmīgi radījuši savādāku piedzīvojumu, radot 3D filmas. Grāmatu izdevējiem jāatrod savu “3D piedzīvojumu”.
Saturs vēlas būt brīvs. Pelnīt var no piedzīvojumiem un emocijām.
Cik drīz mēs dzirdēsim no grāmatu izdevējiem, ka pirātisms noēd tik lielu ieņēmumu daļu, ka neatmaksājas grāmatas iespiest?
Papildinājumi:
23. maijs: Techradar.com aprakstot, ka satura aizsardzība nedarbojas.
Apple izsludina sen gaidīto iPhone 4. Video čats caur wifi.:
Šodien Apple izpilddirektors, Steve Jobs, paziņoja, ka ar 24. jūniju sāks tirgot jauno iPhone 4 ASV, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Japānā. Jaunajam iPhone būs stikls gan priekšā, gan aizmugu...
Lasīsim e-grāmatas par brīvu – ar reklāmām sponsorēta lasīšana:
Google paziņojums par e-grāmatu veikala atklāšanu turpina piesaistīt žurnālistu un analītiķu interesi. Viens Džeimza MakKvivija (James McQuivey) raksts PaidContent.org portālā man šķiet īpaši trāp...
Plates pārlikt uz digitālo formātu. Plašu atskaņotājs ar USB portu.:
Sen prātoju ko dara hifi cienītāji, kas saprot, ka analoga audio skaņas kvalitāte nenoliedzami pārsniedz digitālo ierakstu kvalitāti. Toties plašu spēlētāju kabatā neieliksi. Galviņa pārāk lēkā......
Kolektīvā iepirkšanās Latvijā aug 150% decembra mēneša laikā: Jauni tirgi nerodas bieži. Vēl retāk ir tad, kad par šo tirgu ir pieejami tik daudz datu par tirgus dalībniekiem, kas ļauj sekot līdzi jaunā tirgus attīstībai. Kolektīvā iepirkšanās Latvijā ir viens š...
Video: Stikla iespējas mūsu interaktīvajā nākotnē:
Stikla ražotājs, Corning, publicējis jaunu video, lai vizualizēt stikla pielietojumus nākotnē. Interaktivitāte nodrošināta visdažādākos veidos. Skatieties un baudiet!
http://www.youtube.com/watch?v...
Vai uzņēmējiem apnīk kolektīvā iepirkšanās?: Man Uldis Bērziņš (@uldisb) jautāja viedokli par šo rakstu, kurš apraksta dažādu uzņēmumu negatīvo nostāju pret kolektīvo iepirkšanos.
Raksts ilustrē, ka kolektīvā iepirkšanās nebūt nav zelta bedre...
IEEE: E-grāmatu lasītāju salīdzinājums. iPad un Nook uzvar.:
IEEE (Institute for Electrical and Electronic Engineers) nesen publicēja dažādu e-grāmatu lasītāju salīdzinājumu.
Pēdējos mēnešos cenas ir kritušas un, līdz ar to, vairāki spēlētāji izstājušies...
Izglītību tehnoloģijas lauž tradicionālos noteikumus, formātus.:
Lasu par jaunumiem un konstatēju, ka atkal tieši izglītības jomā veidojas būtiskas pārmaiņas, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Nebiju īpaši uzskatījis šo par perspektīvu nozari, bet šķiet pārmaiņa...
“2020. gadā vairums e-grāmatas būs bez maksas”. Kā autori pelnīs?: Nākotnes darba ("Future of Work") pētījums, par kuru nupat rakstīju, prognozē ne tikai, ka līdz 2020. gadam būs praktiski tikai e-grāmatas, bet arī vairums no tām būs bez maksas. Tā apliecināja Linda ...
Dators mājās – skolēnu sekmes krītās: Vai dators mājās veicina skolēnu attīstību? Zinātnieki saka, ka caurmērā tomēr ir novērojams pretējs efekts. Esot "neliela, bet manāma" negatīva ietekme uz skolēnu lasīšanas un matemātikas spējām pēc ...
E-grāmatu lapu šķirstīšana ķļūst ērtāka:
Sajūtas, lasot papīra grāmatas, vēl arvien būtiski atšķiras no e-grāmatu lasīšanas sajūtām. Viens piemērs ir lapu šķirstīšana.
Korejas zinātņu un tehnoloģiju institūta (KAIST) profesors un stud...
QR code links uz šo rakstu.
EMI piektdien paziņoja, ka veiks reorganizāciju, lai satuvināt EMI Recorded Music uzņēmumu, kam pieder tiesības uz plašu mūzikas ierakstu klāstu, un EMI Music Publishing, kas atbild par ierakstu izplatīšanu. Rodžers Fakstons (Roger Faxon) tagad būs EMI grupas izpilddirektors. Viņš piektdien e-pastā EMI darbiniekiem uzsvēra, ka šī reorganizācija izveidos “globālu mūzikas izplatīšanas tiesību pārvaldītāju”.
Lasu rakstu par e-grāmatu pirātismu (
