Stikla ražotājs, Corning, publicējis jaunu video, lai vizualizēt stikla pielietojumus nākotnē. Interaktivitāte nodrošināta visdažādākos veidos. Skatieties un baudiet!
Avoti: Future of Tech
Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:
Dainis Bērziņš
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
Sajūtas, lasot papīra grāmatas, vēl arvien būtiski atšķiras no e-grāmatu lasīšanas sajūtām. Viens piemērs ir lapu šķirstīšana.
Korejas zinātņu un tehnoloģiju institūta (KAIST) profesors un studenti ir izveidojuši jaunu iPad saskarni grāmatu lasīšanai, būtiski izmainot lapu šķirstīšanu, lai tā būtu līdzīgāka papīra grāmatu lapu šķirstīšanai. Sekojošajā video to demonstrē:
Pamazām e-grāmatu lietošana sāk atdarināt papīra grāmatu lietošanu vissīkākajās detaļās. Cik ilgi pirms e-grāmatas arī smaržos pēc papīra grāmatām? 
Avoti: tuaw.com
Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:
Dainis Bērziņš
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
Mans nesenais ceļojums uz Ņujorku apvienoja Finnovate konferences apmeklējumu ar sarunām ar dažādiem ekspertiem, ieskaitot IBM firmas pārstāvjiem. Taču bez sarunām, IBM arī noorganizēja iespēju aplūkot vēl publiski neatklātu izstādi pa godu IBM 100 gadiem ar nosaukumu “THINK exhibit”.
Think exhibit ilustrē gan IBM izgudrojumus, gan vispārīgus zinātniskus atklājumus, kas ir būtiski ietekmējuši pasauli pēdējos 100 gados.
Izstādes sākumā ir uzstādīts liels digitāls panelis, apmēram 37m x 3 m izmērā, kuru dēvē pa datu sienu (“data wall”). Uz šīs sienas tiek vizualizēti dati (satiksmes plūsma, gaisa piesārņojums, enerģijas patēriņš u.t.t.), kurus iegūst no dažādiem mēraparātiem Ņujorkā.
Uzfilmēju šo video klipu kur var redzēt kā satiksmes plūsma mainījās pēdējo 24 stundu laikā:
Citi datu sienas attēli:
 |
 |
Pēc datu sienas, izstāde turpinās īpašā zālē, kurā 40 vertikāli ekrāni rāda īsu filmu par zinātniskajiem atklājumiem. Vienlaikus šie paneļi rāda atšķirīgus, bet saskaņotus video klipus. Zālei gar sienām ir spoguļi, tādejādi ļaujot vērot filmas uz visām pusēm. Šos foto uzņēmu filmas laikā:
 |
 |
 |
Pēc īsfilmas demonstrēšanas, vertikālie ekrāni pārtapa pa skārienjūtīgiem ekrāniem, kuri ļāva sīkāk iepazīties ar dažādām inovācijām.
Izstāde aizraujošā veidā iepazīstina ar daudziem pasaules atklājumiem un inovācijām, ne tikai IBM inovācijām. Stunda tik ātri paskrēja šai izstādē! Diemžēl šo izstādi slēgs 23. oktobrī. Ja jums (vai draugiem) rodas iespēja būt Ņujorkā pirms 23. oktobra, silti iesaku apciemot šo izstādi. Papildus informāciju var iegūt šajā lapā.
Vēlos pateikties IBM kolēģiem Chris Perrien un Rhonni Vazquez, kuri noorganizēja iespēju apciemot šo izstādi dienu pirms tās atklāšanas.
Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:
Dainis Bērziņš
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
Man pirms 10 gadiem bija iespēja 2 gadus studēt Ņujorkā, ASV. Esmu pāris reizes atgriezies un darba sakarā arī šobrīd atrodos Ņujorkā. Svētdien pavadīju dienu, staigājot pa Menhetenas salu. Šis tas mani pārsteidza.
Pirmais nepatīkamais pārsteigums bija wifi internets Hilton viesnīcā maksā $15 dienā. “Bezmaksas” ir tikai fojē zālē. Apsēdos ērtā krēslā pie galda fojē. Apkalpotājs saka, ka esot “one drink minimum” (jāpasūta vismaz vienu dzērienu), lai tur sēdēt. Grozies kā grib, bet internetu uzskata par maksas pakalpojumu.
Gribēju paskatīties Pasaules tirdzniecības centra piemiņas vietu. Koku galus saskatīju, bet tuvāk netiku bez caurlaides, kuru varēja pieteikt tikai pa internetu (un visi laiki jau aizrunāti līdz novembrim). Tomēr dīvaini, ka tik daudz tūristu nāk redzēt kautko kas vairs tur nav. Jaunie torņi toties jau slejās debesīs (skat foto augšā).
Turpat blakus bija neliela demonstrācija, atgādinot par badu Āfrikā. Pamanīju, ka policija turpina attīstīt savu plašo transporta līdzekļu klāstu. Elektriskie vāģīši ar trim riteņiem jau sen bija. Papildus te varēja vērot policijas mopedus. Taču jaunums man bija pārvietojamais novērošanas tornis. Ņujorkas policija nebaidās izmantot netradicionālus transportus un agregātus.
Tad uztrāpīju uz viktorīnas raidījuma veidošanu. Raidījuma vadītājs kādai garāmgājējai rādīja attēlus uz iPad tabletes un tad uzdeva jautājumus. Viņš viņai iedeva $100 par katru pareizo atbildi. Kā redzam, raidījuma veidošanai pietika ar minimālu komandu.
90. gados Starbucks iekaroja tirgu ar garšīgu kafiju īpaši ērtos apstākļos, ar dīvāniem un bezmaksas internetu. Internets vēl arvien ir bezmaksas (par ko pateicos!) un kafija arī garšīga, bet prastās telpas drīzāk atgādina ātrās ēdināšanas iestādi. Vairs nav tā atmosfēra, ar ko Starbucks bija slaveni.
Un noslēgumā tomēr jāpiemin tehnoloģijas. Vairākkārt redzēju reklāmas ar lieliem QR kodiem, kvadrātveidīgi svītru kodi. Jūtams, ka reklāmdevēji sāk plašāk izmantot šādas iespējas. Modernās māklas muzejā arī pie katra mākslas darba bija QR kods, lai atvērtu digitalizēto mākslas katalogu.
Tādas, lūk, bija atziņas pirmajā dienā Ņujorkā. Pēdējā dienā vizīti noslēdzu ar IBM 100 gadu jubilejas izstādi, bet par to pastāstīšu atsevišķā rakstā!
Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:
Dainis Bērziņš
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
Audio un video balstītās izklaides ir attīstījušās pakāpeniski kopā ar tehnoloģiskām iespējām:
Mūzikas ierakstus varēja atskaņot ap 1878. gadu. Pirmās mēmās kino filmas demonstrēja 2 gadus vēlāk. Taču šos atsevišķos izklaides veidus pirmo reizi paspēja apvienot tikai 40 gadus vēlāk 1923. gadā, kad spēja sinhronizēt skaņu ar filmu attēliem, tā radot iespēju veidot šodienas kino filmas. Tagad filmu “soundtrack” ir katras filmas neatņemama sastāvdaļa.
Grāmatas papīra formātā ir pastāvējušas jau kopš 15. g.s. Mūziku klausīties ar austiņām varam jau kopš 1978. gada, kad Sony radīja Walkman kasešu spēlētāju. Taču vakar bija vēsturiska diena, kad publicēja pirmo grāmatu ar savu pielāgotu “soundtrack”.
Booktrack ir izstrādājuši grāmatas lasīšanas aplikāciju (iPad, iPhone, Android, MacOS un PC), kura spēlē fona mūziku un skaņas efektus pie grāmatas teksta, sekojot līdzi cik ātri lasītājs lasa. Fona mūzika ir speciāli izvēlēta, lai bagātinātu rakstītā vārda iespaidu uz lasītāja, tieši tāpat kā filmās.
Pirmā booktracks grāmata ir pieejama bezmaksas – Šerloka Holmsa “Speckled Band”. Veclaiku pulkstens skan, kamīnā malka sprakst un vijoles spēlē, kad sieviete stāsta savu bailīgo stāstu.
Man šķiet šis ir lielisks piemērs kā var radīt bagātākas sajūtas, kas savukārt ir tas, par ko patērētāji būs gatavi maksāt. (Skat Žurnāli un grāmatas kļūst interaktīvas… , Interaktīvas grāmatas un Vai grāmatu izdevniecības naivi atkārtos mūzikas izdevniecību kļūdas?) Vēl jāatzīmē, ka šis produkts rada ieņēmumus gan autoriem, gan mūziķiem, kam abiem ir apdraudēti līdzšinējie ienākumu veidi.
Vai audio fona mūzika grāmatām kļūs tikpat izplatīta kā filmām mūzika? Manuprāt tā ieņems nozīmīgu apjomu dažādos žanros, taču protams ne visos.
Kā jums šķiet? Vai esat pamēģinājis Booktracks? Kā jums patika?
Avoti: booktrack.com un BusinessInsider.com
Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:
Dainis Bērziņš
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
Mūzikas nozarē ir izaicinoši pelnīt naudu. Pirātisms mazina mūzikas pārdošanas apjomus. Kā esmu agrāk rakstījis, nākotnē pelnīs no radītajām sajūtām. (Skat “Vai grāmatu izdevniecības naivi atkārtos mūzikas izdevniecību kļūdas?”). Mūzikas koncerti ir lielisks piemērs, kur izjūtas ir daudzas reizes bagātīgākas nekā tikai klausoties mūzikas ierakstu. Taču jautājums paliek: kā vēl mūziķi var pelnīt jo sniegt koncertus ir laikietilpīgs process?
Islandes dziedatāja Bjork ir nesen izveidojusi jaunu multimēdija iPhone un iPad aplikāciju ar nosaukumu ”Biophilia”, kuru viņa dēvē par “app album” jo viņas jaunā Biophilia albuma dziesmas tur var klausīties. Taču aplikācija pievieno interaktīvas vizualizācijas. Piemēram vienā dziesmā var pats spēlēt tai dziesmā izmantotos instrumentus.
Aplikācija sastāv no 11 atsevišķām aplikacijām, 1 galvenā (satura rādītājs) un 10 dziesmu aplikācijas. Sākumā ir interesants ievads par šo projektu, kuru var noskatīties šai klipā:
Interaktīvie elementi bagātina izjūtas, baudot mūziku, lai gan man ir aizdomas, ka reti kurš aktīvi atgriezīsies pie šīs interaktīvās pieredzes pēc pirmām paris reizēm. “Vīruss” dziesmas interaktīvos elementus var novērtēt šai video klipā:
Jebkurā gadījumā, šis ir inovatīvs mākslas projekts, apvienojot mūziku un tehnoloģijas, kas reizē arī atklāj jaunu ienākumu avotu: albumiem veltītas aplikācijas.
Vai jūs uzrunā šis piedāvājums, iegrimt izjūtās, kuras veidotas sev iecienīta mūziķa dziesmu pavadījumā? Kāpēc?
Papildus attēli:
Avoti: ReadWriteWeb, Wikipedia.org
Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:
Dainis Bērziņš
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
Cik šobrīd ir apmeklētāju dažādos bāros? Kādos vecumos tie ir? Vai noteiktā krodziņā šobrīd ir vairāk puišu vai meitenes? SceneTap cer uz šiem jautājumiem atbildēt, izmantojot seju uztveršanas (facial detection) risinājumu. No šodienas šads pakalpojums ir pieejams 50 bāros Čikāgā un tīklu paplašina citās ASV pilsētās.
SceneTap izmantos web kameras, lai noteiktu krodziņa apmeklētāju vecumu grupas un dzimumus. Tādā veidā būs iespējams izvērtēt kādi ļaudis uzturās kur. Informācija varētu noderēt apmeklētājiem un arī krodziņu īpašniekiem, precīzāk uzskaitot apmeklētājus.
Precizitāte nav perfekta, bet apmierinoša: apmeklētāju skaitu nosaka ar 85%-98% precizitāti, dzimumu ar 85% precizitāti un vecumu +/- 6 gadiem ar 90% precizitāti.
Risinājums nesaglabā attēlus un neidentificē atsevišķas personas. Līdzīgi kā reklāmu panelis, kas maina reklāmu atkarībā no skatītāju dzimuma un vecuma, risinājums tikai min visticamāko dzimumu un vecuma grupu.
Vai jums gribētos šādu informāciju zināt par Rīgas krodziņiem? Vai jums būtu iebildumi apmeklēt krodziņu, kur šādu tehnoloģiju izmanto? Labprāt uzklausu jūsu domas!
Avoti: ReadWriteWeb, businessinsider.com un fastcompany.com
QR code links uz šo rakstu.
Dainis Bērziņš
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
Ceturtdien Džordžs Kolonijs (“George Colony”, @gcolony un blogs šeit), tehnoloģiju pētniecības firmas Forrester izpilddirektors, uzrunāja Forrester IT Foruma dalībniekus. Runas galvenā tēze: viedtelefonu aplikāciju izmantošana būs veiksmīgāks biznesa modelis nekā Microsoft uz datoriem balstītais modelis un Google uz pārlūkprogrammām balstītais modelis.
Argumentācija bija sekojoša:
Kolonijs argumentēja, ka Microsoft modelis (procesēšana lielākoties darbstacijās) un Google modelis (procesēšana lielākoties uz serveriem) abi neizmanto abus visstraujāk augošos resursus, tikai vienu no diviem. Kolonijs uzskatīja, ka vinnēs tie biznesa modeļi, kuri izmantos abas spējas, instalējot aplikācijas uz viedtelefoniem un tabletdatoriem. To Forrester dēvē par “App internet” vai “aplikāciju internets”.
Redzamajā attēlā bija Kolonija novērtējums par uzņēmumu patreizējām spējām konkurēt veiksmīgi šai App internet jomā. Apple ir izteikts līderis.
Kolonija viedoklis tomēr ir kontroversiāls. Satiku vairākus dalībniekus, tai skaitā Forrester analītiķus, kuri pauda savādāku viedokli. Daži uzskatīja, ka tieši pārlūkprogrammu izmantošana ir veids kā PC-veida datori spēj izmantot centralos serveru resursus. Citi komentēja, ka abi modeļi būs veiksmīgi.
Man Kolonija argumenti likās pārliecinoši. Viedtelefonu pārdošanas apjomi aug 85% gadā un tā turpināšoties tuvākos piecus gadus, teica Kolonijs. 2011. gada 1. ceturksnī 24% no pārdotajām mobilajām iekārtām bija viedtelefoni (Gartner: “Market Share Analysis: Mobile Devices Wordlwide, 1Q11″). App internet nav piemērots visiem pielietojumiem, bet daudzās situācijās tas būtu ērtāks nekā pārlūkprogrammu internets.
Kā jums šķiet? Vai App internet dominēs? Kāpēc? Jūsuprāt, kādi citi apsvērumi būtiksi ietekmēs šo jautājumu? Labprāt uzklausu jūsu viedokļus!
Avoti: Džordža Kolonija 2011. gada 9. jūnija uzruna Forrester IT Foruma dalībniekiem, wsj.com un Gartner.
QR code links uz šo rakstu.
Dainis Bērziņš
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
Pirms mēneša nopirku trimmeri, ar kuru ļoti veiksmīgi uzsāku cīņu ar mežrozītēm. Trimmeris ir kvalitatīvs un labi strādāja, bet kopš pirmās dienas tas stāv garāžā, gaidot nākamo lietošanas reizi. Visticamāk to gadā izmantošu 5-10 reizes. Pārējās dienās to neizmantoju.
Ja nebūtu jāuztraucās par bojājumiem, es būtu gatavs iznomāt šo trimmeri citiem. Un elektriski rīki ir tikai viens piemērs nomājamām iekārtām. Balstoties uz koleģa ieteikuma (paldies, Peter!), pameklēju personu savstarpējās komercijas (“person to person commerce”) pakalpojumu sniedzējus un atradu dažnedažādus pakalpojumus. Pats biju pārsteigts cik daudz pakalpojumus tagad var iegādāties šādā veidā.
Park Circa (dibināts 2010. gadā) - Iznomā savu pagalmu šoferiem kad pašam nav vajadzīga stāvvieta. Šoferi ar mobilo aplikāciju var atrast vietas tuvajā apkārtnē, kur privātpersonas piedāvā platību auto novietošanai noteiktās stundās.
Avego (dibināts 2009. gadā) – Īkšķošana ar plānošanu. Piedāvā savā auto brīvu sēdvietu, lai citi kam nepieciešams ceļot to pašu maršrutu var pieteikties līdzi. Avego risinājums ļauj sadalīt ceļojuma izdevumus starp visiem braucējiem.
Buzzcar – Iznomā savu auto uz stundām vai dienām, kad pašam tas nav vajadzīgs. Portāls nodrošina apdrošināšanu, pats nosaki nomas cenu. Pakalpojums Francijā.
Getaround (dibināts 2009. gadā) – Līdzīgi kā Buzcar, iznomā neizmantotu auto. Ja auto aprīko ar īpašu iekārtu, tad pat nav nepieciešams pašam būt klāt, kad mašīnu aizņemas, jo caur mobilo aplikāciju var atslēgt un iedarbināt auto. Iznomātājs maksā 30% komisiju, bet Gataround piedāvā apdrošināšanu bezmaksas. Pagaidām darbojas tikai San Francisko apkārtnē.
Colis Voiturage Paku pārvedāšana, savedot kopā personas, kurām jāaizgādā noteiktu paku citur un šoferus, kuri brauks uz vēlamo galapunktu. Kurjēra pakalpojumu, kur paši varam pelnīt pārvedot pakas.
RelayRides (dibināts 2009. gadā) – Aizdod savu auto, kad pašam nevajag. Darbojas Bostonā un San Francisko.
Zilok (dibināts 2007. gadā) – Piedāvā sev piederošus priekšmetus (piemēram trimmerus!) nomai. Nomāt var auto, mājas, dzīvokļus, darba rīkus, mēbeles, bērnu mantas u.t.t. Sāka darbības Francijā, bet tagad arī darbojas ASV, Lielbritānijā, Belģijā un Nīderlandē.
Rentalic (dibināts 2008. gadā) – iznomā priekšmetus. Priekšmetus var reklamēt bezmaksas, bet iznomātājs maksā 5% komisju no nomas maksas kad darījumu noslēdz.
Swap – samaini grāmatas, mūzikas un video diskus un datorspēles ar citiem cilvēkiem, maksājot nelieliu ($0,50 līdz $1,00) komisiju un pasta izdevumus. Darbojas ASV.
AirBnB (dibināts 2008. gadā). Iznomā savu dzīvokli vai māju. Iespēja piedāvāt viesiem dzīvot kopā ar jums vai vieniem. Rīgā saimnieki šobrīd piedāvā 37 dažādas vietas.
Tripping.com (dibināts 2009. gadā). Saved kopā ceļotājus ar cilvēkiem, kam ir naktsmājas. Bezmaksas.
SingleSpotCamping – iznomā neizmantotu platību telts vietām. Darbojas Eiropā.
Sharing backyards – Piedāvā neizmantotu dārza platību, lai citi to var apstādīt savām vajadzībām. Bezmaksas modelis visiem dalībniekiem. (Portāls piesaista sponsorus). Pagaidām tikai darbojas ASV, Kanādā un Jaunzēlandē.
SharedEarth – Tāpat kā Sharing Backyards, saved kopā dārzniekus ar personām, kurām ir apstādama platība. Bez peļnas organizācija, lai veicinātu efektīvāku zemes izmantošanu.
Jau tagad dažādus pakalpojumus piedāvā noslēgt starp fiziskām personām. Mobilie risinājumi turpinās vairot šāda veida pakalpojumus, padarot vieglāk pircējiem atrast pārdevējus. (Ja gribētu, visticamāk jau tagad varētu nomāt savu trimmeri!)
Kuras personu savstarpējās komercijas iespējas jūs varat iztēloties, ka paši varētu izmantot? Kāpēc šie pakalpojumi un ne citi?
Vai kāds ir sastapis līdzīgus pakalpojumus Latvijā?
Paldies kolēģim Peter Tuscher, kurš pievērsa manu uzmanību šai tendencei.
Avoti: Fastcompany.com, Pinoybisnes.com, Discovery.com, rsquaredblog.com un Mutualgift.wordpress.com
Dainis Bērziņš
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
Lietojot datorus, visbūtiskākais elements manuprāt ir tas, kā lietotājs jūtas, izmantojot saskarni (“user experience”). Tas veido emocionālās sajūtas, kuras bieži vien daudz būtiskāk ietekmē lietotāja vērtēju par datorā piedāvātajiem produktiem / pakalpojumiem nekā šo produkti / pakalpojumu īpašības.
Tāpēc manu interesi piesaistīja jauna mūzikas spēlētāja aplikācija iPad tabletēm, vārdā Planetary, kurai ir inovatīvs veids kā vizualizēt mūzikas krājumu. Grupas ir zvaigznes, albumi ir planētas, kuras cilpo ap zvaigni un dziesmas ir mēneši, kas cilpo ap planētām. Pagaidām Planetary var kārtot grupas tikai alfabētiski, bet nākotnē varētu kārtot pēc aprakstošajiem datiem, piemēram žanrs, izdošanas gads u.t.t.
Pat ja neiet pie sirds šī saskarne, nākotnē daudz biežāk baudīsim šādas inovatīvas, bagātīgas un elegantas saskarnes. Planetary aplikācija ir bezmaksas. Pievienoju reklāmas video.
Avoti: ReadWriteWeb un http://planetary.bloom.io/
Dainis Bērziņš
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
Kā Japānā ar virtuālu tauriņu ķeršanu var ietaupīt naudu? Saistoša reklāmas iespēja: iButterfly.:
Sekojot "augmented reality" iespējām, daudz risinājumi vēl jūtās kā eksperimenti, demonstrējot ko var izdarīt ar "augmented reality", bet bez praktiska pielietojuma. iButterly šķiet ir viens no r... 
Apple izsludina sen gaidīto iPhone 4. Video čats caur wifi.:
Šodien Apple izpilddirektors, Steve Jobs, paziņoja, ka ar 24. jūniju sāks tirgot jauno iPhone 4 ASV, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Japānā. Jaunajam iPhone būs stikls gan priekšā, gan aizmugu... 
MapQuest piedāvā bezmaksas navigācijas aplikāciju Android viedtelefoniem, izmantojot OpenStreetMap kartes.: Tirgū ir daudz dažādi navigācijas risinājumi. Taču nav viegli atrast bezmaksas navigācijas risinājumu ar pagriezienu norādījumiem ar Latvijas vai apkārtējo valsts kartēm. Skobbler piedāvā šādas iespēj... 
Lasīsim e-grāmatas par brīvu – ar reklāmām sponsorēta lasīšana:
Google paziņojums par e-grāmatu veikala atklāšanu turpina piesaistīt žurnālistu un analītiķu interesi. Viens Džeimza MakKvivija (James McQuivey) raksts PaidContent.org portālā man šķiet īpaši trāp... 
Plates pārlikt uz digitālo formātu. Plašu atskaņotājs ar USB portu.:
Sen prātoju ko dara hifi cienītāji, kas saprot, ka analoga audio skaņas kvalitāte nenoliedzami pārsniedz digitālo ierakstu kvalitāti. Toties plašu spēlētāju kabatā neieliksi. Galviņa pārāk lēkā...... 
Kolektīvā iepirkšanās Latvijā aug 150% decembra mēneša laikā: Jauni tirgi nerodas bieži. Vēl retāk ir tad, kad par šo tirgu ir pieejami tik daudz datu par tirgus dalībniekiem, kas ļauj sekot līdzi jaunā tirgus attīstībai. Kolektīvā iepirkšanās Latvijā ir viens š... 
Latvijas Groupon atklāts! Kopaletak.lv piedāvā kolektīvo iepirkšanos.:
Ir noticis tas, ko es gaidīju un par ko es rakstīju vēl pirms trim nedēļām: Vakar Latvijā uzsāk darbību portāls kopaletak.lv, kurš precīzi atdarina Groupon biznesa modeli, piedāvājot atlaides tad, k... 
Vai Groupon veiksmīgo atlaižu piedāvājumu biznesa modeli varētu replicēt Latvijā?:
Vēsturiski uzņēmumiem piedāvāja atlaides, iegādājoties preces vairumā. Toties jau vairākus gadus dažādi uzņēmumi, sākot ar Mercata un Mobshop 1998. gadā, ir centušies radīt komerciāli veiksmīgus b... 
Google Ebooks ir klāt. Vai Kindle un citi e-grāmatu lasītāji saglabāsies?: Šodien Google paziņoja, ka atklāj Google ebooks, Google e-grāmatu veikalu.
Šis ir būtisks notikums e-grāmatu nozarē jo Google ebookstore ir vairāk kā 3 miljonu grāmātu. Salīdzinājumā Amazon Kindle ... 
Skobbler bezmaksas iPhone navigācijas risinājums. Vai Tomtom u.c. spēs izdzīvot?: Skobbler turpina laist tirgū iPhone navigāciju ar pagriezienu paziņojumiem ("turn-by-turn navigation") dažādām valstīm. Toties zīmīgākais ir tas, ka pati aplikācija ir bezmaksas un lietošana arī ir be... 
Video: Stikla iespējas mūsu interaktīvajā nākotnē:
Stikla ražotājs, Corning, publicējis jaunu video, lai vizualizēt stikla pielietojumus nākotnē. Interaktivitāte nodrošināta visdažādākos veidos. Skatieties un baudiet!
http://www.youtube.com/watch?v... Vai uzņēmējiem apnīk kolektīvā iepirkšanās?: Man Uldis Bērziņš (@uldisb) jautāja viedokli par šo rakstu, kurš apraksta dažādu uzņēmumu negatīvo nostāju pret kolektīvo iepirkšanos.
Raksts ilustrē, ka kolektīvā iepirkšanās nebūt nav zelta bedre... IEEE: E-grāmatu lasītāju salīdzinājums. iPad un Nook uzvar.:
IEEE (Institute for Electrical and Electronic Engineers) nesen publicēja dažādu e-grāmatu lasītāju salīdzinājumu.
Pēdējos mēnešos cenas ir kritušas un, līdz ar to, vairāki spēlētāji izstājušies... 
Izglītību tehnoloģijas lauž tradicionālos noteikumus, formātus.:
Lasu par jaunumiem un konstatēju, ka atkal tieši izglītības jomā veidojas būtiskas pārmaiņas, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Nebiju īpaši uzskatījis šo par perspektīvu nozari, bet šķiet pārmaiņa... 
“2020. gadā vairums e-grāmatas būs bez maksas”. Kā autori pelnīs?: Nākotnes darba ("Future of Work") pētījums, par kuru nupat rakstīju, prognozē ne tikai, ka līdz 2020. gadam būs praktiski tikai e-grāmatas, bet arī vairums no tām būs bez maksas. Tā apliecināja Linda ... 
Fujitsu piedāvā rokas vēnu autentifikācijas iekārtas biomētriskai autentifikācijai.:
Digitālajā pasaulē kļūst arvien svarīgāk spēt pareizi atpazīt personas. Visbiežāk dzirdam par pirkstu nospiedumu lasīšanu vai acu varavīksnenes salīdzināšanu. Fujitsu ir realizējuši savādu autenti... 
Interaktīvas grāmatas – grāmata par elementiem iPad aplikācijas formātā:
Pamanīju lielisku piemēru tam, kādā veidā var lasītājam / lietotājam piedāvāt grāmatas saturu saistošākā formā.
Teodors Greis (Theodore Gray) pagājušajā gadā publicēja grāmatu ar nosaukumu The ... 
Dators mājās – skolēnu sekmes krītās: Vai dators mājās veicina skolēnu attīstību? Zinātnieki saka, ka caurmērā tomēr ir novērojams pretējs efekts. Esot "neliela, bet manāma" negatīva ietekme uz skolēnu lasīšanas un matemātikas spējām pēc ... 
E-grāmatu lapu šķirstīšana ķļūst ērtāka:
Sajūtas, lasot papīra grāmatas, vēl arvien būtiski atšķiras no e-grāmatu lasīšanas sajūtām. Viens piemērs ir lapu šķirstīšana.
Korejas zinātņu un tehnoloģiju institūta (KAIST) profesors un stud... MegaReader: E-grāmatu lasītājs, lai var staigāt un lasīt vienlaikus. Kāpēc?!:
MegaReader ir e-gramatu lasītājs ar neparastu funkcionalitāti: var skatīties kurp dodas ar viedtelefona kameras palīdzību kamēr lasa gramatu. Tās teksts lasāms pa virsu kamerā redzamajam attēlam. ... 
