Category Archives: Izdevniecības

Zite – personalizēts iPad e-žurnāls – atklāj sev saistošus rakstus

Internetā raksti ir bez sava gala. Tos daudzas reizes pārpublicē, padarot arvien grūtāk atrast oriģinālu saturu. Līdz šim esmu lietojis Google Reader, lasot rakstus no daudzām rss barotnēm, taču nav viegli atrast vērtīgos rakstus starp daudziem, sev nesaistošiem, rakstiem.

Pirms vairākām nedēļām atklāju Zite aplikāciju prieks iPad. Zite izmanto dažādus avotus, lai atrast saturu, kas Tev varētu interesēt, sagrupē to pa tēmām un pasniedz estētiskā noformējumām. Es konstatēju, ka lasīšana ar Zite man patīk, jo mazāk jāšķirsta garām garlaicīgiem rakstiem.

Kā Zite zin kas man interesē? Vispirms lietotājs norāda kategorijas, par kurām vēlās lasīt. Tālāk Zite novēro kādus linkus paši un mūsu draugi pārpublicē (sekoto tviteristu tvītotie linki, Facebook “like”, Google reader “star” un “like” u.t.t.). Tad, rādot katru rakstu, Zite aicina lasītāju pateikt vai raksts interesē vai ne, vai rādīt vēl rakstus no šī avota vai arī vai rādīt vēl rakstus par rakstā minētām tēmām:

Zite demonstrē cik vērtīga ir spēja atklāt informāciju (“information discovery”) no neizsmeļamās satura jūras. Ja vēl apvieno ar ērtu lietotāja saskarni, tad rokā ir saistošs un lasīšanai patīkams e-žurnāls!

Paldies, bet man vairs nevajag drukātus, bezpersonīgus žurnālus!

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

“2020. gadā vairums e-grāmatas būs bez maksas”. Kā autori pelnīs?

Nākotnes darba (“Future of Work”) pētījums, par kuru nupat rakstīju, prognozē ne tikai, ka līdz 2020. gadam būs praktiski tikai e-grāmatas, bet arī vairums no tām būs bez maksas. Tā apliecināja Linda Gretona (“Lynda Gratton”) savā uzrunā Londonas biznesa skolā 2010. gada decembrī.

Es ticu šai prognozei. Apturēt nelegālu kopēšana nav iespējams. Mūzikas un filmu nozares ar to jau saskārušās. To, ko var redzēt vai dzirdēt, var arī kopēt. Japānā pat ir firma, kura digitalizē visas Tev piederošās grāmatas, lai Tev atbrīvotu vietu savā šaurajā Japānas dzīvoklī.

Manuprāt nākotnē ieņēmumi nāks no veidiem kā var piedzīvot saturu, nevis no pašu saturu. Mūzikas koncerti piedāvā piedzīvot dziesmu izpildījumus daudz bagātīgākā vidē nekā klausoties ierakstu. Teātri ļauj stāstus piedzīvot daudz personīgāk un dzīvīgāk. Audio un video ieraksti apvieno stāstu ar papildus izjūtām. Šie visi ir piemēri kā daiļliteratūru var pasniegt saistošākā veidā.

Taču rodas jauni rakstītā satura piedzīvošanas veidi: koplasīšana ar draugiem, kur citu lasītāju viedokļi un komentāri papildina lasīto saturu (Amazon Kindle nupat sāka piedāvāt “public notes”), interaktīvi stāsti, kur stāstu papildina citas saistītas darbības (izpētīt notikumu karti, iepazīties ar varoņu cv un atsauksmēm, balsot, vai arī pat maksāt, par stāsta turpinājuma noteikšanu). Elementu grāmata, par kuru agrāk rakstīju, labi ilustrē kā grāmatu var padarīt interaktīvu.

Bet kā autori pelnīs? Veiksmīgie autori gūs jaunus ienākumus, pārdodot saturu firmai, kas spēs to sagatavot saistošam pasniegšanas veidam, nevis tikai pārdodot lasītājiem. Varētu teikt, ka attīstīsies jauna veida “izdevniecības”, kuras nevis gatavo fizisku grāmatu, bet sajūtu bagātīgus satura piedzīvošanas veidus.

Kā jums šķiet, kādos vēl veidos par saturu varēs pelnī ja pats saturs būs par brīvu?

Attēls: Redroom.com

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Amazon pierāda, ka grāmatu lasītāji sāk pierast lasīt e-grāmatas.

Lai gan Amazon nepublicē pārdošanas apjomu absolūtos skaitļus, uzņēmums ir paziņojis, ka 2010. gada 4. ceturksnī e-grāmatu pārdošanas apjomi pārsniedza brošēto grāmatu (“paperback”) pārdošanas apjomus. Tikai pērn jūlijā e-grāmatas pārsniedza cieto vāku grāmatu pārdošanas apjomus un nu jau e-grāmatas arī brošēto grāmatu apjomus apsteidz.

ASV izdevēju asociācija (“Association of American Publishers”) ziņo, ka 2010. gada pirmajos 11 mēnešos, fizisko grāmatu pārdošanas apjomi kritās un tikai e-grāmatu apjomi pieauguši.

Ja Amazon, kā pasaules lielākais interneta grāmatu veikals, jau tik daudz e-grāmatas pārdod, tas liecina, ka interneta lietotāji sāk pierast pie e-grāmatu lasīšanas. Lai gan sajūtas lasot e-grāmatu ir būtiski savādākas (trūkst grāmatas smarža un papīra lapas taustes sajūtas), lasītāji tomēr maina savus paradumus. Protams interneta veikalu lietotāji veido klientu segmentu, kurš vieglāk pieņem šādu pārmaiņu.

Cik drīz pirms Amazon e-grāmatas pārsniedz kopējo fizisko grāmatu pārdošanas apjomus?

Avoti: TechRadar.com, PublishersWeekly.com un Amazon.com preses relīze

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Lasīsim e-grāmatas par brīvu – ar reklāmām sponsorēta lasīšana

Illustrative example of how ads might appear in an e-reader.

Piemērs kā reklāmas varētu pievienot e-grāmatas tekstam. (Blio reader šobrīd nesatur reklāmas).

Google paziņojums par e-grāmatu veikala atklāšanu turpina piesaistīt žurnālistu un analītiķu interesi. Viens Džeimza MakKvivija (James McQuivey) raksts PaidContent.org portālā man šķiet īpaši trāpīgs.

Lai gan Google to nesaka, Google eBooks visticamāk ir pirmais solis Google uzņēmuma ceļā uz ar reklāmām sponsorētu lasīšanu. Tas nozīmētu, ka, lasot e-grāmatu, uz ekrāna parādītos neliela, ar tekstu saistīta reklāma. Jo vairāk lapas lasi, jo vairāk reklāmas Tev rāda.

Drukātajās grāmatās neievieto reklāmas jo tās noveco daudz ātrāk nekā pati grāmata. Taču Google uz ekrāna var pievienot lasītājam piemērotu reklāmu, izmantojot Google AdSense, piemēra pēc.

Portālu pievilcību reklāmdevējiem bieži vērtē pēc lasītāju noturēšanas spējas (“stickiness” angliski). Grāmatu lasīšana parasti piesaista lasītāju uz ilgāku laiku nekā portāli. Jo ilgāk lasītājs lasa, jo vairāk reklāmas tam var parādīt.

Reklāmas arī varētu radīt ienākumus no lasītājiem, kuri cenšas izvēlēties vai pirkt grāmatu, lasot pirmās nodaļas. Ja vēlas lasīt visu grāmatu bez reklāmām, e-grāmatu veikalā Tev to pārdos.

Grāmatu izdevējiem šis ir būtisks pavērsiens. Šis ir pirmais, reālais veids kā izdevēji varēs pelnīt ienākumus digitālajā vidē, nepārdodot pašu grāmatu.

Google nav teicis, ka plāno grāmatām blakus izvietot reklāmas. Taču ņemot vērā cik tas ir izdevīgi gan izdevējiem, gan autoriem (pieņemot, ka sarunā reklāmas ienākumu pārdali), gan Google, man ir pārliecība, ka šāda attīstība ir tikai laika jautājums.

Ja salīdzina Google ar Amazonu, tad šādus ienākumus būs daudz grūtāk nodrošināt Amazon, kam nav tik attīstītas reklamēšanas iespējas kā Google. Google šķiet pievilcīgāks autoriem un izdevējiem un tas veicinās Google e-grāmatu veikala izaugsmi.

Mēs viedtelefonos lasam rakstus un spēlējam spēles, paciešot reklāmas. Vai mēs būsim gatavi, ka e-grāmatu lapā ievieto reklāmas? Ja varētu lasīt grāmatu par zemāku cenu vai par brīvu, vai tad jūs būtu gatavi paciest reklāmas?

Silti iesaku izlasīt PaidContent.org rakstu.

Avots: PaidContent.org

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

P.S.: Skaidrības labad, šai rakstā ievietotais attēls ir ar datoru samontēts, lai ilustrētu reklāmu ievietošanu e-grāmatu lapās. Blio Reader šobrīd neievieto reklāmas.

E-grāmatu izaugsme – atgriezeniskās saites radīs nopietnus draudus drukātu grāmatu nozarei

Bieži debatē vai e-grāmatas izkonkurēs drukātās grāmatas? Nesen arī Viss Notiek raidījumā apsprieda šo tēmu.

Thing-ology blogā atradu labu rakstu, nevis par to, vai e-grāmatas izkonkurēs grāmatas, bet izklāstot dažādas atgriezeniskās saites e-grāmatām.  Raksta autors, Tims Spaldings (Tim Spalding), uzskata, ka tad, kad e-grāmatas sasniegs noteiktu tirgus daļu, šīs atgriezeniskās saites strauji veicinās pārmaiņas, veicinot e-grāmatu straujāku izaugsmi un radot draudus esošiem grāmatu veikaliem, izdevējiem un bibliotēkām.

Spaldings apraksta sekojošās atgriezeniskās saites:

  1. Grāmatu veikalos ir ērti pārraudzīt piedāvāto grāmatu klāstu un pirkt uzreiz. E-grāmatu izaugsme apdraudēs grāmatu veikalus. Daļa bankrotēs, padarot arvien grūtāk atrast un iegādāties grāmatas. Tas veicinās e-grāmatu izaugsmi.
  2. Papīra grāmatu izdevniecība paļaujas uz apjomradītiem ietaupījumiem (economies of scale). Ja sāk kristies drukāto grāmatu apjomi, mazinās apjomradītie ietaupījumi, padarot drukātas grāmatas dārgākas.
  3. E-grāmatām ir tikai izstrādes izmaksas. Lejuplāde ir praktiski bezmaksas. E-grāmatu izaugsme padarīšot e-grāmatas lētākasm, jo fiksēto izmaksu attiecina uz lielāku e-grāmatu skaitu.
  4. Jo mazāk drukātu grāmatu, jo lielāka nepieciešamība iegādāties e-grāmatu lasītāju, kas savukārt veicina e-grāmatu iegādi.
  5. E-grāmatu lasītāja iegāde ir salīdzinoši liela sākotnēja izmaksa, bet kad e-grāmatu lasītājs jau ir iegādāts, jaunas e-grāmatas ir izdevīgas.
  6. Jo vairāk e-grāmatas iegādājas, jo plašāks ir grāmatu apjoms, kurā var meklēt noteiktu tekstu. Lai gūtu lielāku labumu, lasītājiem ir stimuls turpināt audzēt savu e-grāmatu skaitu.
  7. Sociālā lasīšana, spēja dalīties ar uzskatiem un piezīmēm par lasīto tekstu, kļūst vērtīgāka ar lielāku lasītāju skaitu. Jo vairāk aug e-grāmatu lasītāju skaits, jo lielāks kārdinājums lasīt kopā ar pārējiem.
  8. E-grāmatu veiksme stimulēs pārskatīt tradicionālus apkopojumus, piemēram dzeju grāmatas. Kāpēc tās piedāvāt apkopotā grāmatā un nevis pa atsevišķam dzejolim? Augot e-grāmatu apjomiem, arvien biežāk izmēģinās savādākus apkopojumus. Jo vairāk meklēs jaunas formas, kā piemēram Elements grāmata (skat senāku rakstu), jo lielāka varbūtība, ka e-grāmatas attīstīsies jaunās, pievilcīgās formās.
  9. Patreiz e-grāmatu tirgošana koncentrēta pāris uzņēmumu rokās, piemēram Amazon. Pretstatā, ir liels skaits drukāto grāmatu tirgotāju. Augot e-grāmatu apjomiem, šie daži e-grāmatu tirgotāji gūs lielāku ietekmi un spēs ietekmē e-grāmatu cenas vairāk nekā drukāto grāmatu tirgotāji.

Vēl starp komentāriem slēpjas manuprāt iespaidīga statistika: Nesenā pētījumā, 49% no e-grāmatu pircējiem sakot, ka nākotnēs pārsvarā vai tikai iegādāsies e-grāmatas. Pētījumā e-grāmatu pircēji ieskaitīja arī personas, kuras kādreiz iegādājušās pat vienu PDF, pat ja nav e-grāmatu lasītājs.

Spaldings uzskata, ka šīs atgriezeniskās saites visas veicina arvien lielāku e-grāmatu tirgu, apdraudot drukātās grāmatas. Var debatēt pie cik liela apjoma šie draudi sāk būtiski ietekmēt grāmatu tirgu, grāmatu veikalus, izdevējus u.t.t. Spaldins lēš, ka tas varētu būt tad, ka e-grāmatas sasniedz 20% no kopējā grāmatu apgrozījumu. Šobrīd ir ap 7%.

Varbūt ir citi faktori, kas būtiski bremzē šīs atgriezeniskās saites, bet neredzu tos. Pie kādas e-grāmatu tirgus daļas varam gaidīt strauju ietekmi uz drukāto grāmatu tirgu un saistītiem dalībniekiem? Es saku pie 25% no kopējā grāmatu tirgus? Vai kļūdos? Kāpēc?

Avoti: LibraryThing.com via Eoin Purcella blogs

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kā 5 minūtēs izveidot e-grāmatu no blogu?

Turpinot iepriekš izklāstīto domu, ka blogu saturs veido modernu e-grāmatu, atradu, ka Book Brewer piedāvā pārveidot jebkuru blogu e-grāmatā, izveidojot pat unikālo grāmatas ISBN numuru. Book Brewer piedāvā 2 publicēšanas opcijas: par $90 grāmatu publicē dažādos e-grāmatu veikalos, ieskaitot Amazonā. Piemaksājot vēl $110, saņem gatavo e-grāmatu ePub formātā, lai autors var pats izlemt kur un kā to publicēt.

Kad grāmatu publicē, jānosaka cena (no $3-$10). Autors saņemšot ap 40% līdz 45% no grāmata cenas. 25% paliek Book Brewer un pārējais e-grāmatu veikalam.

Patreizējās e-grāmatas vēl cenšas atdarināt grāmatu struktūru un saturu. Manuprāt e-grāmatas tomēr nākotnē nebūs ierobežotas, ar statisku saturu, bet gan plūstošākas, ar lasītāju komentāriem un papildinājumiem, taču šis risinājums šķiet inovatīvs veids kā bloga saturu publicēt caur citu kanālu, kopā ar iespēju par to nopelnīt. Tātad priekš kam vajadzīgas izdevniecības ja satura autors var e-grāmatu publicēt tik viegli?

Sekojošais video klips demonstrē kā top e-grāmata no bloga līdz Kindle lasītājam:

Avots: ReadWriteWeb

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Seth Godins – veido produktus klientiem, nevis meklē klientus produktiem

Nupat pamanīju ļoti trāpīgu Saimona Sineka (Simon Sinek) blogu (angļu valodā), kas ilustrē kāpēc uzņēmumiem nevajag baidīties no jaunām tehnoloģijām, kas varētu apdraudēt uzņēmuma esošo produktu pieprasījumu.

Kodak uzņēmums izgudroja digitālo fotoaparātu 1975. gadā un tad esot centušies noslēpt šo izgudrojumu, jo baidījās, ka šī inovācija apdraudēs filmu apgrozījumu. 

1999. gadā, 24 gadus vēlāk, kad digitālā fotografēšana sāka ķļūt populārāka, Kodak akciju cena bija ap $80. Kopš tā laika, Kodak akciju cena ir pamazām kritusies un šobrīd svārstās ap $5.

Ja Kodak nebūtu baidījušies par sekām un būtu domājuši, ko klienti vēlas, tad šis izgudrojums būtu ļāvis noturēt Kodak vadošo pozīciju fotografēšanas produktu tirgū. Kā Seth Godin esot teicis, vajag veidot produktus klientu vēlmēm, nevis meklēt klientus produktiem.

Mūzikas un filmu nozarēs redzam to pašu pretestību, lai sargātu esošos produktus (CD un DVD). Grāmatu izdevniecībā arī redzam līdzīgu ainu.

Secinājums: nevajag aizmirst, ka klienti pērk produktus nevis dēļ to īpašībām, bet dēļ tām iespējām un sajūtām, kuras var iegūt, pielietojot produktus.

Avots: Simon Sinek

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Pērkam lētāko e-grāmatu. Kā e-veikali var izvairīties no cenu salīdzināšanas?

Džo Vikerts (Joe Wikert), O’Reilly Media izpilddirektors, ir uzrakstījis trāpīgu rakstu, izklāstot kādi apstākļi, viņaprāt, ietekmēs e-grāmatu pircēju lojalitāti. Kas mūs noturēs pie viena e-grāmatu tirgotāja? Šobrīd nav īpašu atšķirību starp e-grāmatu tirgotājiem. Attiecīgi, cena spēlē būtisku lomu. Toties, viņaprāt, sekojošie faktori būtiski ietekmēs lēmumu, kur iegādāsimies e-grāmatas:

  • e-grāmatu lasītāju funkcionalitāte – cik viegli ir tvītot par grāmatas saturu, izmantot izvilkumus, saglabāt savas piezīmes par lasīto u.t.t.
  • iespēja apmainīties ar e-grāmatām – vai varu draugam aizdot digitālu grāmatu, liedzot sev lasīt to kamēr tā ir aizdota?
  • vai tirgotājs piedāvā grāmatas bez digitālo tiesību aizsardzību?
  • Cena, protams.
  • Lojalitātes programmas. “Trešā e-grāmata šai veikalā ar atlaidi!”
  • Piedāvāto produktu klāsts – tie tirgotāji, kuri arī piedāvās žurnālu un avīžu abonementu, nodrošināšot lojālākus klientus.

Bloga komentāros izskan papildus faktors: uz cik daudz dažādām iekārtām varēs lasīt iegādāto grāmatu. Man arī šķiet, ka spēja salasīt iegādāto e-grāmatu vēl pēc 5 vai 10 gadiem pircējiem būs svarīgi. Toties komentāri arī iezīmēja, ka šodien cena ir dominējošais faktors.

Personīgi, mani vismazāk pārliecina pēdējais faktors. Man šķiet, ka pastāvēs pietiekami vieglas iespējas meklēt, lai atrast kurā e-veikalā var iegādāties e-grāmatas, e-žurnālus un e-avīzes.

Toties, ja e-veikali skatīsies uz e-grāmatām kā digitalizētām grāmatām, cenu salīdzināšana ir neizbēgama. Lai e-veikali noturētu cenas, tiem jānodrošina, ka lasītāji uztver, ka noteiktā e-veikalā viņi var izdarīt vairāk nekā tikai nopirkt e-grāmatu, radot bagātīgākas iespējas un sajūtas lasītājam.

Vai ir kāds, kurš nemeklē lētāko e-veikalu? Kas jūs mudina pirkt tur, kur jūs pērkat?

Avoti: Joe Wikert’s Publishing 2020 blog.

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kas ir vērtīgāks – informācija vai sajūtas?

Ziņas no laptopa

Nesen lasīju Valtera Aizaksona (Waater Isaacson) rakstu „Informacija vēlas, lai par to maksā” TheAtlantic.com mājas lapā. Šī raksta pamattēzes bija sekojošas:

  • atrast uzticamu informāciju kļūst arvien grūtāk informācijas kvantitātes dēļ, tāpēc kvalitatīvs saturs kļūst vērtīgāks.
  • Šobrīd rakstniekiem ir vieglāk saņemt samaksu par rakstiem, izmantojot jaunus kanālus, kā, piemēram, iPad aplikācijas.
  • Tradicionāli autortiesību aizsardzība nodrošināja radošiem cilvēkiem atalgojumu par viņu radītosaturu.
  • Ja gribam, lai radoši cilvēki radītu saturu, mums par to ir jāmaksā.

Piekrītu secinājumam, ka samaksai vajadzētu nākt no šiem jaunajiem publicēšanas kanāliem, taču ne satura dēļ, bet tā dēļ, kādas sajūtas var piedzīvot, iegūstot informāciju šajos kanālos.

Žurnālistikas saturam ir arvien īsāks derīguma termiņš: ziņas ir ziņas tikai līdz brīdim, kad tās kļūst plaši izskanējušas. Viedokļi liek aizdomāties, ja tie ir negaidīti. Digitālo saturu ir daudz vieglāk kopēt un izplatīt, neatkarīgi no šādas rīcības likumības, tādejādi arī satura unikalitāte strauji samazinās. Līdz ar to, ka žurnālistikas saturs zaudē savu novitāti ātrāk kā iepriekš, tas kļūst mazāk vērtīgs.

Pievienoto vērtību arvien vairāk sastāda nevis pats saturs, bet gan tas, kā saturs ir publicēts. Mēs savu ierobežoto brīvo laiku izvēlamies pavadīt darbībās, kuras mums rada pozitīvas sajūtas. Ja vēlamies apgūt saturu, izvēlamies lasīšanas veidus, kas dod mums pozitīvas emocionālas sajūtas, neatkarīgi no iemesla, kāpēc to meklējam (izglītība, izklaide u.c.).

Publicēšanas veidi, kas piesaista, katram cilvēkam var būt atšķirīgi. Jānis varbūt lasa avīzi Financial Times, jo viņam patīk justies piederīgam “biznesa vadītājiem”, kuri, viņaprāt, visi lasa Financial Times. Tas pats Financial Times raksts FT.com portālā sniedz vienādus faktus un secinājumus, bet lasot portālā nav redzama Jāņa piederība “biznesa vadītāju” grupai, tāpēc šis publicēšanas kanāls var būt mazāk vērtīgs Jānim. 

Bez satura digitāla satura publicēšanai nav nekādas vērtības. Toties tā vērtību vairo publicēšanas kanāla spēja pasniegt saturu veidā, kas emocionāli piesaista cilvēkus.

Attiecīgi mums vajadzētu mainīt perspektīvu. Nevajadzētu censties panākt, ka patērētāji maksā par žurnālistikas saturu. Tā vietā vajadzētu ieviest maksu tiem digitālajiem publicēšanas kanāliem, kas spēj šo saturu pasniegt saistošā veidā. 

Jūs šobrīd šo rakstu lasāt, jo esat izvēlējies pavadīt laiku, apgūstot informāciju vai saturu. Jūs atradāt šo rakstu, jo jūs izmantojat sev ērtāko un patīkamāko satura meklēšanas un lasīšanas veidu. Jūs joprojām šo rakstu lasāt, jo paustais viedoklis visticamāk šķiet netradicionāls. Jūsos radītās pārdomas un sajūtas ir šī raksta vērtība, nevis pats raksts. Tādēļ nepieciešams attīstīt iespējas maksāt par spēju radīt saistošas sajūtas, apgūstot informāciju vai saturu, nevis par pašu saturu.

Vai piekrītat, vai ne? Kādas pārdomas jums rodas, lasot šo viedokli? Vēlētos dzirdēt jūsu viedokli. Pievienojiet komentāru.

Lasīt vēl:

Avoti: “Information wants to be paid for”, TheAtlantic.com

Attēla avots: fluid-studio.net

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

The Times Online web un iPad abonenta dati. Ir arī par ko priecāties!

The Times banner

Ir izskanējuši neoficiāli dati par The Times Online abonentu skaitu. The Times maija beigās sāka prasīt maksu par satura lasīšanu. Abonentu skaitu ziņo bijušais The Times mediju korespondents, Dens Sabahs (Dan Sabbagh).

Brīvajā mēnesī 150 000 lietotāji esot reģistrējušies. 2 nedēļu laikā pēc maksas ieviešanas, 15 000 lietotāji abonēja digitālo saturu, t.i. 10% no reģistrētiem lietotājiem. Šāds kritums tika prognozēts.

Savukārt iPad abonentu skaits esot 12 500. Ņemot vērā iPad skaits Lielbritānijā ir nesalīdzināmi mazāks par web lietotāju skaitu, šis šķiet labs sasniegums.

iPad aplikācijas abonements maksā £120 (100 Ls) gadā. Web abonements maksā £104 (87 Ls) gadā.

Tagad jautājums ir cik noturīgi būs šie rezultāti turpmākos mēnešos. Tas arī rādīs cik šie satura pasniegšanas veidi aizrauj lasītājus.

Avoti: paidcontent.org un beehivecity.com

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Switch to our mobile site