Category Archives: Izglītība

Sociālie tīkli – gan pozitīvas, gan negatīvas sekas jauniešiem

2011. gada augustā ASV psihologu apvienības konferencē, profesors Lerijs D. Rozens (“Larry D. Rosen”) prezentēja savus secinājumus par sociālo tīklu ietekmi uz jauniešiem.

Negatīvas ietekmes:

  • Tīņi, kas bieži izmanto Facebook, biežāk domā par sevi un savu tēlu, bet jauniešiem, kam ir “spēcīgs” vai varonīgs Facebook profils biežāk izrāda citu psiholoģisku traucējumu pazīmes, tostarp antisociālu uzvedību un agresīvas tendences.
  • Ja ikdienā pārmērīgi izmanto tehnoloģijas, bērniem ir lielāks risks, ka jutīsies noraizējušies vai depresīvi. Arī palielinoties risks, ka nākotnē būs veselības problēmas (lai gan nav minētas kādas).
  • Facebook var novērst uzmanību un tādejādi negatīvi ietekmēt mācīšanos. Pētījumos konstatēts, ka skolēni, kuri pārbauda Facebook vismaz reizi 15 minūtēs, saņem zemākas atzīmes.

Taču pētījums arī atklāj sociālo tīklu pozitīvās ietekmes:

  • jaunieši, kuri pavada vairāk laiku Facebook lapā, mēdz labāk izrādīt “virtuālu empātiju”.
  • Sociālie tīkli var palīdzēt intraverta pusaudžiem iemācīties socializēties.
  • Sociālie tīkli var būt efektīvī mācību rīki, kas ļauj skolēniem aktīvi iesaistīties mācību satura apguves laikā.

Plusi un mīnusi. Kā tad rīkoties? Atbilde: ar mēru, ierobežojot cik laiku bērni pavada pie datora, video spēlēm un TV. Vecākiem arī iesaka aktīvi iesaistīties bērnu sociālo tīklu un interneta izmantošanā.

Jautājumi lasītājiem:

  1. Vai jūs esat novērojuši kādas no šīm ietekmēm, vai labās vai sliktās?
  2. Kāda ir prakse jūsu un jūsu draugu ģimenēs: cik ilgi dienā jūs ļaujiet jūsu bērnam izklaidēties pie datora?
  3. Vai jūs un jūsu draugi mēdz serfot kopā ar bērniem vai ļaujiet viņiem pašiem apgūt internetu? (Vai vispār ziniet ko jūsu bērni dara internetā?)
  4. Ko jūs ieteiktu citiem vecākiem, kā labāk rīkoties?

Avoti: KurzweilAI.net, apa.org un tricitypsychology.com

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Amazon nomājot mācību e-grāmatas – bet nevienu nevaru atrast!

Amazon nesen uzsāka mācību e-grāmatu nomu, uzsverot, ka var nosūkt Kindle lasītāja softu un nav jāpērk melnbaltā Kindle iekārta.

Studentiem, man šķiet, ir svarīgi saglabāt piezīmes un atziņas, kuras radās, lasot mācībgrāmatas. Amazon to saprot un saka, ka varēs saglabāt visas lasītāja rakstītās piezīmes, kopā ar grāmatā iezīmētiem tekstiem, pēc nomas beigām.

Minimālais nomas periods ir 30 dienas un to var pagarināt cik dienas vēlas, līdz 360 dienām.

Gribēju novērtēt kā salīdzinās nomas maksa ar iegādes cenām. Taču izmeklējot Amazon, neatradu nevienu vienīgu nomātu mācību e-grāmatu. Man ir aizdomas, ka šis paklpojums šobrīd tikai tiek piedāvāts ASV.

Nezinot cenas, nevar spriest cik šis varētu būt pievilcīgs piedāvājums. Man tomēr ir šaubas vai, pretstatā ar fiziskām grāmatām, vai lasītāji būs gatavi atdot mācību e-grāmatas.

Ja Latvijā būt mācību e-grāmatas, cik daudz zemākām būtu jābūt kopējām nomas maksām, lai jūs būtu gatavs izmantot grāmatu tikai uz noteiktu laiku?

Avoti: paidcontent.org un amazon.com

Pievieno komentāru, izmantojot QR kodu: qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Sabiedrību izglīto ar datorspēlēm, pat par sociālām tēmām, piemēram cilvēktiesībām.

Pasaulē ir daudz sabiedrisku organizāciju, kuras vēlas mūs izglītot un ietekmēt, lai atbalstam viņu uzskatus. Vides aizsardzība, nabadzības likvidēšana, saprātīga enerģētikas politika, šīs visas ir svarīgas tēmas, bet aizkustināt cilvēkus kļūst arvien grūtāk šajos laikos, kad reklāmu apjoms aug un aug. Kā var piesaistīt mūsu uzmanību un ietekmēt mūsu viedokļus? Atbilde: datorspēles.

Vai tad patiešām? Datorspēles? Jā, es arī tā domāju, kad pamanīju pirmās nopietnās datorspēles par šādām tēmām. Taču pasaulē šobrīd vairāk kā 85 miljonu cilvēku spēlē datorspēles internetā, kopā pavadot vairāk kā 407 miljonu stundas katru mēnesi stādot virtuālus burkānus, būvējot virtuālas pilsētas u.t.t. Kāpēc gan šo uzmanību nevarētu vērst pie vērtīgiem, izglītojošiem tēmatiem?

2007. gadā bija iespēja piedalīties alternatīvas realitātes (“alternate reality”) daudzspēlētāju spēlē “World Without Oil”, kurā 32 dienas dalībnieki dzīvoja līdzi kā būtu, ja nafta būtu izbeigusies. (Kā jau lasītāji zin, mūsu bēŗni šo scenāriju noteikti piedzīvos un visticamāk mēs arī). Šis video iepazīstina ar šīs spēles darbību.

Taču izrādās, ka šis nav vienreizējs gadījums. Games For Change apkopo datorspēles dažādiem vecumiem, sadalot pa kategorijām (cilvēku tiesības, ekonomika, sabiedrības veselība, nabadzība, vide, starptautiski konflikti, ziņās un politika). Šeit Asi Burak no Games For Change runā TEDx konferencē par sociālām spēlēm:

Piedavāju manām meitām pamēģināt spēlēt Admongo.gov datorspēli, kas māca par reklāmām, to vēstījumiem un to mēķiem. Viņas nezināja kāpēc es ieteicu tieši šo spēli (un brīnījās, kad prasīju spēlēt!), taču kad jautāju ko šī spēle cenšas paveikt, viņas bija sapratušas, ka spēle māca par reklāmām. Kad pārtraucām pēc pusstundas, viņas teica, ka tad kad varēs, vēlās vairāk spēlēt tieši šo spēli nevis citas, ar kurām reizēm izklaidējās.

Pirms nedēļas sākās jauna daudzspēlētāju spele Facebook vidē, America2049, kuru reklamē šis reklāmas klips:

Vispirms parādījās darba piedāvājumi aģentiem LinkedIn.com vietnē.  Tagad katrā no nākamajā 32 nedēļām būs atvērts jauns līmenis. Spēles mērķis: mācīt par cilvēku tiesibām. (Var izlasīt īsu apkopojumu šeit). Pats pamēģināju pirmo līmeni izspēlēt. Bija interesanti, ja nu varbūt pārāk vienkārši. Varat seko spēles twītiem ja ir interese.

Spēles aizrauj spēlētājus un man ir prieks redzēt šādas sabiedriski vērtīgas spēles, kas apvieno spēlēšanas prieku ar izglītojošām tēmām. Ja jau atpūšamies ar datorspēlēm, tad labāk spēlēt tādas, kas izglīto.

Vai esat spēlējuši spēles par sabiedriski izglītojošiem tēmatiem? Vai patika? Vai apziņa, ka spēles veidotāji cenšas izglītot/ietekmēt jūs traucē? Vai jums ir ieteikumi par vērtīgām un saistošām spēlēm, kas izglīto bērnus vai pieaugušos? Komentāŗus, lūdzu!

Saistiti raksti:

Avoti: KurzweilAI.net, Salon.com, GamesForChange.com

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Īsziņu sūtīšana, izmantojot saīsinājumus, veicinot bērnu valodas attīstību.

Pastāv bažas, ka mobilo telefonu lietošana varētu būt kaitīga, īpaši bērniem. Tāpēc ar neticību lasīju, ka īsziņu lietošana attīsta bērnu lasīšanas un rakstīšanas iemaņas.

Koventrijas universitātes veiktajā pētijumā pārbaudīja 114 8-12 gadu vecu bērnu lasīšanas un rakstīšanas iemaņas. Tad pusei iedeva mobilos telefonus un sekoja telefona lietošanu un viņu valodas spēju attīstību.

Pētnieki konstatēja straujāku valodas attīstību starp bērniem, kas lietoja īsziņas. Bērna spēja izmantot saīsinājumus, piemēram 1dien (“pirmdien”) un lol (“laughing out loud”), pat ļāva prognozēt kuriem bērniem būs labāk attīstītas valodas spējas.

Pēc pētnieku domām, skaidrojums varētu būt saistīts ar teoriju, ka fonētiskā izpratne (“phonetical awareness”) ir viena no pamatiemaņām valodas attīstībā. Ja bērns spēj saklausīt vārdu skaņas, piemēram vārdu atskaņas vai kā skan vārds ja burtus maina (“krupji” bez “k” ir “rupji”), tad šī fonētiskā izpratne veicinot lasīšanas attīstību. Bez fonētiskās izpratnes nevar rakstīt un lasīt īsziņu saīsinājumus.

Man mazliet šaubas kas ko ietekmē: vai īsziņu rakstīšana veicina lasīšanu vai arī otrādi. Šā vai tā, interesants, negaidīts secinājums!

Avots: ReadWriteWeb, Koventrijas universitāte un The Independent

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Nu jau 2000 MIT augstskolas kursiem pieejami mācību materiāli par brīvu.

Masečūsecas tehnoloģijas institūts (“MIT”) 2002. gadā sāka publicēt mācību materiālus internetā bez maksas zem nosaukuma “Open Courseware”. Nu jau 2000 kursiem mācību materiāli ir pieejami internetā, ieskaitot lekciju piezīmes, pārbaudījumi ar atbildēm, eksāmeni un lekciju video ieraksti.

Nesen MIT publicēja statistiku par materiālu izmantošanu. 2010. gadā:

  • 9,6 miljonu cilvēki apmeklēja viņu mājas lapu.
  • 7,3 miljonu video noskatīti caur Youtube.

Šķiet šis ir pozitīvs piemērs kā saturu var piedāvāt bez maksas, bet ja vēlas gūt diplomu un piedalīties lekcijās, jāmaksā mācību maksu.

Avoti: ReadWriteWeb.com, MIT OpenCourseware

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Switch to our mobile site