Category Archives: Kolektīvā iepirkšanās

Vai uzņēmējiem apnīk kolektīvā iepirkšanās?

Man Uldis Bērziņš (@uldisb) jautāja viedokli par šo rakstu, kurš apraksta dažādu uzņēmumu negatīvo nostāju pret kolektīvo iepirkšanos.

Raksts ilustrē, ka kolektīvā iepirkšanās nebūt nav zelta bedre uzņēmējiem. Kā es arī agrāk rakstīju, tie klienti, kas par lētāko naudu iepirksies, visticamāk pametīs pakalpojuma piegādātāja, saņemot nākamo lēto piedāvājumu no konkurenta. Vai atmaksājās šādus klientus piesaistīt? Es šaubos.

Jāpiebilst, ka neesmu pats izmanotjis kolektīvo iepirkšanos kā uzņēmējs. Varbūt es kļūdos, bet šobrīd man ir iespaids, ka kolektīvā iepirkšanās dod nelīdzsvarotu atdevi pircējiem, nevis uzņēmējiem. Šai rakstā tad to arī redzam.

Varbūt starp lasītājiem ir kāds uzņēmējs, kurš vēlas dalīties ar savām atziņām? Vai kādam uzņēmējam ir veiksmes stāsts ar ko padalīties kolektīvās iepirkšanās jomā?

qr code

Pievienojiet savu komentāru ar šo QR kodu.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kur ir lētākas akcijas: kolektīvās iepirkšanās vietnēs vai nocenoto pakalpojumu tirgotāju vietnēs?

Pēdējās nedēļās vairākkārt ir diskutēts par to, vai Latvijā vispār ir kolektīvā iepirkšanās? Diskusijas cēlonis ir nelielie minimālie pirkuma apjomi kolektīvo iepirkšanās vietnēs. Kolektīvā iepirkšanās, pēc manas izpratnes, ir tad, kad iepirkšanās kļūst lēta tieši tāpēc, ka liels skaits pircēju ir gatavi pirkt noteiktu pakalpojumu, kolektīvi saņemot lielu atlaidi. Taču Latvijā ir vairākas vietnes, kuras piedāvā līdzīgas atlaides neatkarīgi no pircēju skaita. Šādas firmas es dēvēju par “nocenoto pakalpojumu tirgotājiem”. Šoreiz izskatu jautājumu, vai “kolektīvo iepirkšanās” vietnes rada atšķirīgus rezultātus salīdzinot ar “nocenoto pakalpojuma tirgotājiem”?

Pēdējo pusgadu esmu sekojis līdzi kolektīvo iepirkšanās vietņu darbības rezultātiem. Izlēmu salīdzināt kā nocenoto pakalpojumu tirgotājiem ir veicies salīdzinājumā ar kolektīvo iepirkšanās vietnēm.

Sekojošie aprēķini ņem vērā visas man zināmās akcijas no 2010. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. martam. Iekļāvu tikai tās akcijas, pēc kurām pircējam nav jāveic papildus maksājums, lai iegūtu pakalpojumu. Neiekļāvu akcijas, kuras pārdod atlaides kuponu, kas ļauj iegādāties pakalpojumu ar atlaidi jo nav iespējams noteikt cik daudz šādus kuponus izmanto pēc to iegādes. Kopumā apkopoju 943 kolektīvo iepirkšanās akcijas (Atlaizuklubs, Perkamkopa, Kopaletak, Superakcijas u.c.) un 198 nocenoto pakalpojumu akcijas (Deal24, Cherry u.c.). Salīdzināju vidējās akciju cenas un rezultāts ir sekojošs:

Kolektīvo iepirkšanās akcijas mēdz būt pa 16% lētākas nekā nocenoto pakalpojumu akcijas. Taču vidējā atlaide ir pratiski identiska, 54%-55%. Vidēji kupona cena ir 2,03 Ls dārgāka nocenoto pakalpojumu vietnēs. (Šis protams ir vienkāršots aprēķins. Precīzāk būtu salīdzināt līdzīga rakstura akcijas, piemēram solārijus). Pat ja izdala kopējos vietnes ieņēmumus ar pārdoto kuponu skaitu, tādejādi ņemot vērā pārdoto kuponu apjomus, kolektīvā iepirkšanās vidēji maksā 5,62 Ls, pa 1,03 Ls mazāk nekā nocenoto pakalpojumu vietnēs (6,65 Ls).

Salīdzinot vidējo pārdoto kuponu skaitu atklājās, ka tas tikai nedaudz atšķiras, pa nepilniem 6%. Tātad pircēju interese ir tikai nedaudz lielāka kolektīvās iepirkšanās vietnēs.

Ko mēs no šiem datiem varam secināt?

  1. Vidēji kolektīvās iepirkšanās vietnēs akcijas ir lētākas nekā nocenoto pakalpojumu vietnēs. Nav skaidrs vai tas ir dēļ tā, ka tiek noteikts minimāls pircēju skaits, bet šai ziņā kolektīvās iepirkšanās vietnes ir pievilcīgākā pozīcijā.
  2. Pat ar lētākām akcijām, nocenotie pakalpojumu tirgotāji spēj panākt līdzīgus pārdošanas pat bez minimumu noteikšanas. Tā kā apjomi ir salīdzinoši, tad secinu, ka kolektīvo iepirkšanās vietnes nerada būtiski lielākus apjomus dēļ sociālās reklamēšānas. Tātad šobrīd nav būtiska efekta no minimuma noteikšanas.

Pat ar 12 kolektīvo iepirkšanās vietņu darbību, vēl neredzam, ka kāds būtu spējis gūt būtisku priekšroku, reklamējoties sociālajos tīklos. Kolektīvisms vēl tikai ieskrienās.

Vai esat manījuši kādu akciju, kura pateišām guva būtisku resonanci sociālajos tīklos? Padalieties, lūdzu!

Vēl vēlos piebilst, ka visticamāk neturpināšu analizēt datus par kolektīvo iepirkšanos, bet turpināšu novērot un komentēt šo tirgu kopumā.

Attēls: liepajniekiem.lv

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

2011. g. marta kolektīvā iepirkšanās – Atlaizuklubs dominē pēc kupona skaita, bet Perkamkopa audzē ieņēmumus.

Ir noslēdzies vēl viens mēnesis un laiks atkal izskatīt kolektīvās iepirkšanās tirgu Latvijā. Lai gan izaugsme ir nedaudz lēnāka nekā februārī, martā bija 21% vairāk veiksmīgu akciju, pārdeva 19% vairāk kuponu un portāliem bija 31% vairāk ieņēmumi no pārdotajiem kuponiem nekā februārī. Pat 3 mazie portāli ir paspējuši izkustināt “citi portāli” līkni no ierasti zemā līmeņa.

Ar kolektīvo iepirkšanos pārdoto kuponu skaits Latvijā mēnesī.

Atlaizuklubs – nepārprotams līderis

Ja februāra rezultātos Atlaizuklubam un Perkamkopa bija līdzīgs pārdoto kuponu skaits, šomēnes Atlaizuklubs vinnē gan pēc pārdoto kupona skaita (52% vairāk kā februārī!), gan ietaupījumiem, gan ieņēmumiem. Šomēnes atkal Atlaizuklubs pārdeva vairāk kā pusi (54%) no visiem pārdotajiem kuponiem.

Jāpiezīmē, ka ieņēmumi auga tikai pa 8% un absolūtos skaitļos šis veidoja vismazāko ieņēmumu pieaugumu starp vadošajiem 4 portāliem. Taču šie ieņēmumi vēl arvien ir 46% vairāk nekā nākamajam ienesīgākajam portālam: Perkamkopa.

Portālu pārdoto kuponu skaits - 2011. g. marts

Perkamkopa – mazāk pārdoto kuponu, bet lielāki ieņēmumi

Kā redzam, Perkamkopa bija vienīgais portāls, kurš pārdeva mazāk kuponu nekā februārī (77% no februāra skaita) pat ar 24% pieaugumu veiksmīgo akciju skaitā. Vidējais pārdoto kuponu skaits kritās no 316 kuponi līdz 196 kuponi. Taču vidējā cena kuponiem palielinājās no 7,77 Ls uz 9,39 Ls un rezultātā Perkamkopa nodrošināja vislielāko ieņēmumu kāpumu absolūtos skaitļos, vairāk kā 25,000 Ls.

Tā kā vairums portālu pelna procentu no pārdoto kuponu vērtības, tad portāliem ieņēmumu kāpums ir svarīgāks nekā pārdoto kuponu kāpums.

Pārdoto kuponu vērtība ("ieņēmumi"). (Jaunā cena x skaits).

Kopaletak

Kopaletak uzrādīja sev relatīvi labus rezultātus. Pārdoto kuponu skaits auga pa 34% un ieņēmumi pa 63%. Veiksmīgo akciju skaits turpina kāpt apmēram pa 6 akcijām mēnesī, sasniedzot 36 veiksmīgas akcijas marta mēnesī. Vidējā jaunā cena kuponiem arī bija zemākajā līmenī pēdējo 4 mēnešu laikā, turpinot Kopaletak pēdējo 4 mēnešu tendenci cenām samazināties.

SuperAkcijas

SuperAkcijas panāca pieticīgu 17% pieaugumu pārdoto kuponu skaitā, bet pamatīgu 92% pieaugumu ieņēmumos. Akciju skaits palika daudz maz nemainīgs: 43 veiksmīgas akcijas.

Citi portāli

Šomēnes parādījās pirmās veiksmīgās akcijas diviem jauniem portāliem: Promenade un Akcijas24. Tā kā Akcijas24 darbojas tikai dažas dienas, sagaidīsim pilnu mēnesi pirms izvērtēsim. Promenade, savukārt, pārdeva 355 kuponus saņemot ap 2,450 Ls ieņēmumus. Tas tālu atpaliek no lielajiem spēlētājiem, kuri pirmajā mēnesī pārdeva 2,000 – 3,800 kuponus, izņemot Kopaletak, kas paspēja 545 savā pirmajā pilnajā mēnesī.

Izdevigakkopa arī beidzot nedaudz izkustējās, pārdodot 113 kuponus un iegūstot ap 2,200 Ls ieņēmumus. Taču kopumā šie trīs citi portāli pārdeva tikai 2,4% no kopējā kuponu skaita marta mēnesī. Šiem portāliem vēl ir tāls ceļš ejams, lai apdraudētu esošo četrnieku.

Jāpiezīmē, ka arī Dyl.lv piedāvāja kolektīvās iepirkšanās akcijas. Taču Dyl neatklāj pārdoto kuponu skaitu pēc akcijas beigām. Aicināju Dyl izklāstīt vismaz savus kopējos apjomus, lai var apkopot, bet Dyl pārstāvji neatbildēja.

Kopsavilkums

Lai arī pastāv runas par iespējamu konsolidāciju starp spēlētājiem (tiesa gan 1. aprīlī!!!), pagaidām šis tirgus turpina augt un nav jūtams, ka kāds no vadošajiem četriem portāliem ciestu dēļ konkurences.

Acīmredzot mēs Latvijā sekojam Eiropas tendences. Proti, Eiropā kolektīvo iepirkšanās portālu apmeklējumi auga pa 162% 2010. gada laikā (Avots: comScore pētījums “The comScore 2010 Digital Year in Review”).

Mani tomēr neatstāj sajūta, ka vēl neesam redzējuši nevienu portālu, kurš būtu spējis realizēt vīrusveidīgu kuponu pārdošanu ar sociālajiem mēdijiem. Marta mēnesī rekordu uzstādīja Atlaizuklubs ar Turkebab akciju, pārdodot 3672 kuponus, taču tvīti bija tikai no 7 personām ja neskaita pašu Atlaizuklubs un Turkebab. Šobrīd man veidojās priekšstats, ka atlaides reklamējam tradicionālajos veidos. Varbūt tas ir maldīgs priekšstats, bet tāds ir mans subjektīvais vērtējums. (Vai var kāds norādīt uz kādu akciju, ap kuru izveidojās plaša ažiotāža sociālajos tīklos?)

Tieši sociālā reklamēšana ir pamats kolektīvai iepirkšanās un, tai iztrūkstot, šie portāli jūtās vairāk pēc reklāmas lapām par atlaidēm. Nav jau tik skarbi, bet man šķiet, ka vēl neesam redzējuši meistarklases demonstrējumus kolektīvajā iepirkšanās. Kurš to spēs realizēt? Vai to spēs realizēt?

Saistīti raksti:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kolektīvā iepirkšanās – 1 pirkums un maksimums jau sasniegts!

VisasAkcijas nesen rakstīja, ka dažkārt minimālais pirkumu skaits ir neliels un liek apšaubīt kolektīvo apzīmējumu. Taču nesen Atlaizuklubs izcēlās ar pretēju galejību. Maksimālais pirkumu skaits tika sasniegts, pārdodot vienu vienīgo kuponu. Vēl pie tam, kurpona vērtība bija tikai 2,49 Ls!

Šī ir tīrākā reklāma. Ja maksimālo kuponu skaitu sansiedz ar 1 pirkumu, manuprāt šīs akcijas vērotāji nebūs pozitīvi noskaņoti. Kur te var būt kolektīvisms?

Atlaizuklubs, kāds bija apsvērums, izveidojot akciju ar maksimālo pirkumu skaitu = 1?

Avots: Atlaizuklubs.lv

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kas ir kopīgs Londonas olimpiskajām spēlēm un topošajiem kolektīvās iepirkšanās portāliem? Pulkstenis nedarbojas!

Tikai vakar Londonas olimpisko spēļu organizētāji atklāja pulksteni, skaitot dienas līdz spēļu atklāšanai. Taču dienu vēlāk, pulkstenis apstājās. Atceros, ka savā jaunībā mājas apstākļos būvēju skaitītājus. Kā šāds skaitītājs var nestrādāt, tas man nav saprotams!

Taču starp Latvijas topošajiem kolektīvo iepirkšānās portāliem ir vairāki portāli, kur skaitītāji līdz atklāšanai šķiet nestrādā. Citrons.lv solījās janvāra sākumā atvērties un šobrīd atkal rāda vēl 29 dienas līdz atklāšanai. Tātad Latvijā skaitītājiem piemīt cita ķibele: skaitītāji “nejauši” nojūk atlikušais dienu skaits!

Secinājums: pat vienkāršākās lietas var prasīt vairāk pūles nekā domājām.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

2011. g. februāra kolektīvā iepirkšanās – Perkamkopa cieš no zemām cenām, Atlaizuklubs aug stabili.

Lai gan visapkārt jūtam ziemu, Latvijas kolektīvā iepirkšanās turpina plaukt. Februārī bija būtiski vairāk (36%) akciju un pārdeva 41% vairāk kuponu.

Kolektīvo iepirkšanos Latvijā turpina dominēt divi portāli, Atlaizuklubs un Perkamkopa un tiem līdzi turās Kopaletak un Superakcijas.

Ar kolektīvo iepirkšanos pārdoto kuponu skaits Latvijā mēnesī.

 

Atlaizuklubs – kvantitāte aug.

Atlaizuklubs atkal būtiski palielināja akciju skaitu pa 42%, turpinot līdzšinējo tendenci, katru mēnesi pievienojot ~20 jaunas, veiksmīgas akcijas. Vidējais pircēju skaits nedaudz saruka (no 255 uz 208 pircēji). Taču kopumā ieņēmumi auga pa 28%. Lai gan neesmu detalizēti analizējis, man radās priekšstats, ka Atlaizuklubam ir uzsvars uz skaistumkopšanas, veselības un ēdināšanas pakalpojumiem.

Portālu pārdoto kuponu skaits - 2011. g. februāris

Perkamkopa – kvantitāte, bet lētāk.

Pērkamkopa kuponu vidējās cenas iepriekšējos 3 mēnešos svārstijās starp 11 un 13 Ls, bet šomēnes tā kritās līdz 7,77 Ls. Pārdoto kuponu skaits ļoti strauji auga pa 85% līdz 17,359 kuponiem. Nevar zināt vai to mudināja zemākas cenas vai pievilcīgāki piedāvājumi.

Šeit ir februāra galvenais atklājums: Lielāks pārdoto kuponu skaits neatsvēra zemākas akciju cenas. Rezultātā, Perkamkopa cieta ieņēmumu kritumu.

Pārdoto kuponu vērtība. (Jaunā cena x skaits).

Kopaletak – kvalitāte, ne kvantitāte.

Kopaletak bija 25% vairāk veiksmīgu akciju (30 pretstatā ar janvāra 24). Vidējais pārdoto kuponu skaits arī auga pa 36%, taču apjoms vēl ir būtiski mazāks nekā Atlaizuklubs un Perkamkopa. Lai Kopaletak varētu augt, man šķiet, ka ir kritiski palielināt akciju skaitu. To būs izaicinoši izdarīt bez tā, ka zaudē Kopaletak nepārblīvēto portāla izskatu, kurš man patīk labāk nekā citiem portāliem.

Superakcijas – arī kvantitāte un lētāk.

Superakcijas tikai nedaudz vairāk kuponus pārdeva (12%), pat pie gandrīz divas reizes vairāk akcijām (23 janvārī, 42 februārī). Vidējā cena arī atgriezās zem 9 Ls. Kopējais rezultāts bija stabila pozīcija. Vēl man šķiet, ka Superakcijas bija lielāka pakalpojumu dažādība, bet neesmu to precīzi analizējis.

Citi portāli

Pie citiem portāliem parādās Izdevīgākkopa un Dyl akcijas. Citas veiksmīgas akcijas neatradu. Kopā tikai pārdoti 60 kuponi visā mēnesī. Vērošu Promenade un Maksamazak pirmos soļus. Šobrīd ir skaidri redzami četri nozīmīgi dalībnieki šai tirgū un citiem izrādās grūti piebiedroties šim augošam tirgum.

Neskaitu Bigo, Discounts, GribuLetak un Cherry jo visi šie portāli darbojas ar savādākiem atlaižu saistītiem biznesa modeļiem. Tie nav ne labi, ne slikti, bet savādāki un tāpēc arī nesalīdzinu.

Kopsavilkums

Pagaidām izskatās, ka Atlaizuklubs sistemātiski stiprina savas pazīcijas. Lai gan Perkamkopa spēj pārdot apmēram tikpat daudz kuponu, Atlaizuklubs saglabā divas reizes lielākus ieņēmumus no pārdotajiem kuponiem.

Vēl gribēju piebilst, ka šobrīd RSEBAA 2.kursa maģistrantūras studente Ilze Avotiņa veic pētījumu par kolektīvo iepirkšanos. Ja esat pamēģinājuši kolektīvo iepirkšanos, lūgums aizpildīt šo īso anketu, lai dalīties ar savu pieredzi. Palīdziet! Tas prasīs tikai pāris minūtes un to ļoti novērtēs!

Saistīti raksti:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kolektīvā iepirkšanās – janvārī Atlaizuklubs dominē ar vairāk kā 50% tirgus daļu.

Pārdoto kuponu skaits

Nu jau 6 mēnešus Latvijas pircējiem iespējama kolektīvā iepirkšanās, Groupon popularizētais biznesa modelis piedāvāt lielas atlaides ja vairāki pircēji piekrīt pirkt pakalpojumu. Decembrī pārsteidza lielais apjoma pieaugums. Toties janvārī pārsteidz Atlaizukluba pārliecinoši spēcīgie rezultāti.

Atlaizuklubs.lv izcīna 52% tirgus daļu

Ja decembrī kopējais pārdoto kuponu apjoms pieauga pa 152%, tad janvārī Atlaizuklubs viens pats pārdeva 153% vairāk kuponu (decembrī 6 031, janvārī 15 270). Tā rezultātā Atlaizukluba akcijas nosedza 52% no kopējā pārdoto kupona skaita janvārī.

Kā Atlaizuklubs to sasniedza? Vidējā akcijas cenu būtiski samazināta (decembrī 12,60 Ls, janvārī 9,06 Ls). Veiksmīgo akciju skaits palielinājās no 43 līdz 60 akcijām. Taču pat pie lielāka akciju skaita, kas varētu mazināt klientu spēju atrast sev piemērotu piedāvājumu, Atlaizuklubs klubs paspēja pārdot vidēji 255 kuponus katrā akcijā, būtiski vairāk nekā konkurenti (ap 100-150 kuponu).

Acīmredzot Atlaizukluba reklāmas sasniedz mērķauditoriju, pat ja es tās neesmu manījis! :)

Perkamkopa.lv mēreni aug 

Perkamkopa nedaudz palielināja pārdoto kuponu skaitu pa 12% (decembrī 8 347, janvārī 9 387). Šāds apjoms nodrošināja 32% tirgus daļu. Attiecīgi janvārī Atlaizuklubs un Perkamkopa kopā pārdeva 84% no visiem kolektīvās iepirkšanās kuponiem.

Perkamkopa nedaudz pieauga vidējā akcijas cena (decembrī 11,65 Ls, janvārī 12,57 Ls) un vidējais pārdoto kuponu skaits arī nedaudz palielinājās (decembrī 178, janvārī 192). Kopā šie faktori šim portālam nodrošināja mērenu izaugsmi.

Superakcijas pārdod dārgākus pakalpojumus

Superakcijām būtiski palielinājis vidējā pakalpojumu cena (decembrī 6,02 Ls, janvārī 14,96 Ls). Šāda izmaiņa bija gaidām jo ar zemo cenu nevar nodrošināt piemērotus ieņēmumus. Tiesa gan, 2 akcijas ar īpaši dārgākām cenām būtiski palielina vidējo cenu, bet pat neskaitot šīs akcijas, ir vērojams cenu pieaugums. Taču kāpums varbūt pārāk liels, ja ņem vērā Atlaizukluba cenas un veiksmi.

Superakcijas arī paspēja realizēt vairāk akciju (decembrī 18, janvārī 23) un nedaudz palielināja vidējo pārdoto kuponu skaitu (decembrī 102, janvārī 115). Attiecīgi Superakcijas spēja iekarot 8% tirgus daļu.

Kopaletak – janvāris nelabvēlīgs

Kopaletak pārdoto kuponu skaits janvārī kritās pa 37% (decembrī 3 909, janvārī 2 465). Šim portālam bija mazāk veiksmīgu akciju (decembrī 28, janvārī 24) un vidējais kuponu skaits uz akciju arī saruka (decembrī 140, janvārī 103).

Ja decembris lika domāt, ka Kopaletak beidzot spējis atrast veiksmīgu darbības modeli, jaunais gads ieviesis negatīvu korekciju Kopaletak rezultātos. Trīs mēnešus Kopaletak bija noturējis 18% – 20% tirgus daļu pēc pārdoto kuponu skaita. Taču janvāri Kopaletak noslēdza ar 8% tirgus daļu. Šī nav neatrisināma situācija. Kopaletak tomēr ir būtiski labāki rezultāti nekā citiem portāliem: 

Citi portāli nav jūtami

Apkopojot pārējos kolektīvās iepirkšanās portālus, janvārī tikai 2 citi portāli paspēja noslēgt veiksmīgas akcijas: Bigo (līdz brīdim, kad atmet kolektīvo iepirkšanos) un Izdevigakkopa. Ja decembrī pārējie portāli pārdeva 633 kuponus, tad janvārī tika pārdoti 63 kuponi kopā. Tātad bez augstākminētajiem četriem lielākajiem portāliem, pārējie spēja iekarot niecīgu 0,2% tirgus daļu.

Kopsavilkums

Šobrīd kolektīvā iepirkšanās aug primāri piesaistot vairāk pircējus. Vidējais pārdoto kuponu skaits pieauga pa 34% no 136 līdz 182 kuponiem. Veiksmīgo akciju skaits auga  tikai 4,5% no 155 līdz 162. Tātad janvārī tirgus dalībnieku izaugsme vairs nebija dēļ lielāku akciju skaitu, bet piesaistot vairāk pircējus. Nav zināms kas šo iznākumu veicinājis, reklāma vai akciju kvalitāte. Taču augošais pieprasījums ir veselīga pazīme.

Kā redzam no Kopaletak neveiksmīgā mēneša, veiksmes var būt īslaicīgas. Vai Atlaizuklubs noturēs šo spēcīgo pozīciju?

Jāpiemin, ka iepriekšējā raksta dati iekļāva Deal24.lv akcijas, bet kā jau esam secinājuši, Deal24.lv piedāvā lētākus pakalpojumus neatkarīgi no pircēju skaita. Attiecīgi šai rakstā decembra minētie skaitļi dažviet atšķiras jo Deal24 decembra akcijas esmu izslēdzis no tālākas analīzes.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Oppaa, ja nu vēl darbojās, tirgo atlaides nevis pakalpojumus

Apkopojot datus par kolektīvās iepirkšanās darījumiem pamanīju, ka Oppaa ir pārgājis uz atlaižu tirgošanu, nevis pakalpojumu tirgošanu. Par 1 Ls varēja iegādāties tiesības slēgt līgumu par interneta pieslēgumu ar 50% atlaidi.

Būtība jau maz jo ar 1 akciju mēnesī, Oppaa nevarēs izdzīvot. Vai Oppaa spēs izglābties? Es šaubos, bet viss atkarīgs no pieejamiem resursiem (cilvēki, nauda, u.t.t.).  

Tātad Oppaa arī pārlieku pie Atlaižu tirgotāju kategorijas.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kvalitāte vai kvantitāte kolektīvā iepirkšanās tirgū?

Kad ar Groupon veic kolektīvo iepirkšanos, uzņēmumi cenšas pievilkt daudzus klientus ar lielu atlaidi. Uzņēmums tad cer maksimāli daudzus no šiem pircējiem pārliecināt kļūt par lojāliem klientiem.

2010. gadā uzņēmumi, kuri izmanto Groupon portālu, vidēji izmantojuši 1,7 akcijas. Šis fakts manuprāt liecina, ka daudzi Groupon lietojoši uzņēmumi patiešām pieturās pie mērķa lielo klientu skaitu apburt ar savu servisu, lai tie kļūst pastāvīgi klienti, nevis atkārtoti piedāvāt lielas atlaides.

Ko dara Latvijas uzņēmumi, kas izmanto kolektīvo iepirkšanos? Neesmu izanalizēji detaļas, bet 2 ēdināšanas nozares uzņēmumi palika atmiņā ar vairākām akcijām: TurKebab un Perfect Dinner restorāns.

Kā redzam grafikā, līdz 11. janvārim abi bija veikuši 4 akcijas. TurKebab izmantoja vienu akciju katrai jaunajai kafejnīcai, kas šķiet ļoti mērķtiecīgas akcijas. Trešā tikai pārdeva lētākus kebabus ar dzērienu. Ceturtā atkārtoti vilināja uz Brīvības ielas kafejnīcu. Vai TurKebab gūst jaunus klientus vai tikai atkal dod atlaides esošajiem klientiem? Faktus nezināsim, bet šaubos vai šādas atkārtotas akcijas piesaista jaunus klientus.

Perfect Dinner savukārt izmantoja lielāku dažādību: atlaide tikai pusdienām un atlaide tikai vakariņām visticamāk piesaistija citus klientus. Pusdienas interesēja tiem, kas strādā netālu, vakariņas tiem, kas izklaidējās apkārtnē. Taču creme brulee un karstvīna akcijas ir itin līdzīgas un tai pašā laika periodā.

Nav viens “pareizais” akciju skaits. Taču efektīva akcija piesaistīs jaunus klientus, nevis esošos klientus. Uzņēmumam īpaši jāpiestrādā, lai iegūtie klienti atgriežas. Savādāk dodam lielas atlaides tiem, kas tik skries uz nākamo lēto akciju.

Starp citu, vēl interesanti redzēt, ka uzņēmumi eksperimentējuši ar dažādiem portāliem: KopaLetak, Perkamkopa, Atlaizuklubs un SuperAkcijas. Taču pircēju skaits visai līdzīgs, ap 500 pircēju, izņemot creme brulee akcijai, kuru pirka 1100 pircēju. Šķiet izmantotais portāls neko daudz neietekmē. Veiksmi nosaka akcijas pievilcīgums. Refresh akciju apkopošana vēl vairāk mazina atsevišķo kolektīvās iepirkšanās portālu nozīmi.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Atlaides visiem pie Deal24.lv, bet tā nav kolektīvā iepirkšanās

Visasakcijas šodien pamanīja, ka Deal24.lv nenosaka minimālu pircēju skaitu. Šis ir būtisks elements kolektīvajā iepirkšanās. Iesaku iepazīties ar Visasakcijas skaidrojumiem.

Tāpat kā Bigo nodarbojas ar citu biznesa modeli, pārdodot atlaides nevis pakalpojumus, tā Deal24 tirgo pakalpojumus ar atlaidi. Nekas neliedz izmantot dažādus biznesa modeļus, īpaši ja tie nes peļņu. Taču linkos un turpmākajā analīzē Deal24.lv nesalīdzināšu ar kolektīvās iepirkšanās portāliem jo tie nodrošina atšķirīgus biznesa modeļus.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Switch to our mobile site