Category Archives: Mārketings

Vai uzņēmējiem apnīk kolektīvā iepirkšanās?

Man Uldis Bērziņš (@uldisb) jautāja viedokli par šo rakstu, kurš apraksta dažādu uzņēmumu negatīvo nostāju pret kolektīvo iepirkšanos.

Raksts ilustrē, ka kolektīvā iepirkšanās nebūt nav zelta bedre uzņēmējiem. Kā es arī agrāk rakstīju, tie klienti, kas par lētāko naudu iepirksies, visticamāk pametīs pakalpojuma piegādātāja, saņemot nākamo lēto piedāvājumu no konkurenta. Vai atmaksājās šādus klientus piesaistīt? Es šaubos.

Jāpiebilst, ka neesmu pats izmanotjis kolektīvo iepirkšanos kā uzņēmējs. Varbūt es kļūdos, bet šobrīd man ir iespaids, ka kolektīvā iepirkšanās dod nelīdzsvarotu atdevi pircējiem, nevis uzņēmējiem. Šai rakstā tad to arī redzam.

Varbūt starp lasītājiem ir kāds uzņēmējs, kurš vēlas dalīties ar savām atziņām? Vai kādam uzņēmējam ir veiksmes stāsts ar ko padalīties kolektīvās iepirkšanās jomā?

qr code

Pievienojiet savu komentāru ar šo QR kodu.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kuros krogos vairāk meiteņu (vai puišu)? SceneTap sola to atklāt.

Cik šobrīd ir apmeklētāju dažādos bāros? Kādos vecumos tie ir? Vai noteiktā krodziņā šobrīd ir vairāk puišu vai meitenes? SceneTap cer uz šiem jautājumiem atbildēt, izmantojot seju uztveršanas (facial detection) risinājumu. No šodienas šads pakalpojums ir pieejams 50 bāros Čikāgā un tīklu paplašina citās ASV pilsētās.

SceneTap izmantos web kameras, lai noteiktu krodziņa apmeklētāju vecumu grupas un dzimumus. Tādā veidā būs iespējams izvērtēt kādi ļaudis uzturās kur. Informācija varētu noderēt apmeklētājiem un arī krodziņu īpašniekiem, precīzāk uzskaitot apmeklētājus.

Precizitāte nav perfekta, bet apmierinoša: apmeklētāju skaitu nosaka ar 85%-98% precizitāti, dzimumu ar 85% precizitāti un vecumu +/- 6 gadiem ar 90% precizitāti.

Risinājums nesaglabā attēlus un neidentificē atsevišķas personas. Līdzīgi kā reklāmu panelis, kas maina reklāmu atkarībā no skatītāju dzimuma un vecuma, risinājums tikai min visticamāko dzimumu un vecuma grupu.

Vai jums gribētos šādu informāciju zināt par Rīgas krodziņiem? Vai jums būtu iebildumi apmeklēt krodziņu, kur šādu tehnoloģiju izmanto? Labprāt uzklausu jūsu domas!

Avoti: ReadWriteWeb, businessinsider.com un fastcompany.com

qr code QR code links uz šo rakstu.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kur ir lētākas akcijas: kolektīvās iepirkšanās vietnēs vai nocenoto pakalpojumu tirgotāju vietnēs?

Pēdējās nedēļās vairākkārt ir diskutēts par to, vai Latvijā vispār ir kolektīvā iepirkšanās? Diskusijas cēlonis ir nelielie minimālie pirkuma apjomi kolektīvo iepirkšanās vietnēs. Kolektīvā iepirkšanās, pēc manas izpratnes, ir tad, kad iepirkšanās kļūst lēta tieši tāpēc, ka liels skaits pircēju ir gatavi pirkt noteiktu pakalpojumu, kolektīvi saņemot lielu atlaidi. Taču Latvijā ir vairākas vietnes, kuras piedāvā līdzīgas atlaides neatkarīgi no pircēju skaita. Šādas firmas es dēvēju par “nocenoto pakalpojumu tirgotājiem”. Šoreiz izskatu jautājumu, vai “kolektīvo iepirkšanās” vietnes rada atšķirīgus rezultātus salīdzinot ar “nocenoto pakalpojuma tirgotājiem”?

Pēdējo pusgadu esmu sekojis līdzi kolektīvo iepirkšanās vietņu darbības rezultātiem. Izlēmu salīdzināt kā nocenoto pakalpojumu tirgotājiem ir veicies salīdzinājumā ar kolektīvo iepirkšanās vietnēm.

Sekojošie aprēķini ņem vērā visas man zināmās akcijas no 2010. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. martam. Iekļāvu tikai tās akcijas, pēc kurām pircējam nav jāveic papildus maksājums, lai iegūtu pakalpojumu. Neiekļāvu akcijas, kuras pārdod atlaides kuponu, kas ļauj iegādāties pakalpojumu ar atlaidi jo nav iespējams noteikt cik daudz šādus kuponus izmanto pēc to iegādes. Kopumā apkopoju 943 kolektīvo iepirkšanās akcijas (Atlaizuklubs, Perkamkopa, Kopaletak, Superakcijas u.c.) un 198 nocenoto pakalpojumu akcijas (Deal24, Cherry u.c.). Salīdzināju vidējās akciju cenas un rezultāts ir sekojošs:

Kolektīvo iepirkšanās akcijas mēdz būt pa 16% lētākas nekā nocenoto pakalpojumu akcijas. Taču vidējā atlaide ir pratiski identiska, 54%-55%. Vidēji kupona cena ir 2,03 Ls dārgāka nocenoto pakalpojumu vietnēs. (Šis protams ir vienkāršots aprēķins. Precīzāk būtu salīdzināt līdzīga rakstura akcijas, piemēram solārijus). Pat ja izdala kopējos vietnes ieņēmumus ar pārdoto kuponu skaitu, tādejādi ņemot vērā pārdoto kuponu apjomus, kolektīvā iepirkšanās vidēji maksā 5,62 Ls, pa 1,03 Ls mazāk nekā nocenoto pakalpojumu vietnēs (6,65 Ls).

Salīdzinot vidējo pārdoto kuponu skaitu atklājās, ka tas tikai nedaudz atšķiras, pa nepilniem 6%. Tātad pircēju interese ir tikai nedaudz lielāka kolektīvās iepirkšanās vietnēs.

Ko mēs no šiem datiem varam secināt?

  1. Vidēji kolektīvās iepirkšanās vietnēs akcijas ir lētākas nekā nocenoto pakalpojumu vietnēs. Nav skaidrs vai tas ir dēļ tā, ka tiek noteikts minimāls pircēju skaits, bet šai ziņā kolektīvās iepirkšanās vietnes ir pievilcīgākā pozīcijā.
  2. Pat ar lētākām akcijām, nocenotie pakalpojumu tirgotāji spēj panākt līdzīgus pārdošanas pat bez minimumu noteikšanas. Tā kā apjomi ir salīdzinoši, tad secinu, ka kolektīvo iepirkšanās vietnes nerada būtiski lielākus apjomus dēļ sociālās reklamēšānas. Tātad šobrīd nav būtiska efekta no minimuma noteikšanas.

Pat ar 12 kolektīvo iepirkšanās vietņu darbību, vēl neredzam, ka kāds būtu spējis gūt būtisku priekšroku, reklamējoties sociālajos tīklos. Kolektīvisms vēl tikai ieskrienās.

Vai esat manījuši kādu akciju, kura pateišām guva būtisku resonanci sociālajos tīklos? Padalieties, lūdzu!

Vēl vēlos piebilst, ka visticamāk neturpināšu analizēt datus par kolektīvo iepirkšanos, bet turpināšu novērot un komentēt šo tirgu kopumā.

Attēls: liepajniekiem.lv

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

ASV mazo un vidējo uzņēmumu skats uz interneta mārketingu.

Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir īpāši svarīgi atrast efektīvus veidus kā reklamēt savus pakalpojumus. Kāda ir mārketinga pieredze un uzskati starp maziem un vidējiem uzņēmējiem ASV un Lielbritānijā?

Vai jūs reklāmas nolūkos izmantojiet kādu no minētajiem interneta servisiem?

Pētījumi

2011. gada februārī publicēja Merchant Circle pētījumu par ASV MVU uzskatiem par dažādiem uzņēmējdarbības jautājumiem. Aptauja apkopoja atbildes no gandrīz 8,500 MVU, 75% no kuriem nodarbina mazāk kā 5 darbiniekus.

Divi jautājumi šķiet varētu arī būt lietderīgi Latvijas MVU:

  • Kurus interneta mārketinga pakalpojumus jūs izmantojiet?
  • Kuri ir trīs visefektīvākie mārketinga kanāli?

Šī pētījuma datus atzīmēju sarkanā krāsā.

Otru pētījumu veica Lielbritānijas portāls PeoplePerHour.com. Šī pētījuma datus atzīmēju zaļā krāsā.

Kurus interneta pakalpojumus izmanto MVU?

MVU visvairāk izmantojot Facebook (60%70%), Google reklāmas (66%) un LinkedIn (56%), lai reklamētos interneta vidē. Google mani nepārsteidz, bet Facebook un LinkedIn gan nebiju gaidījis redzēt tik plaši izmantotus. Taču ASV un Lielbritānijā ap 45% no iedzīvotājiem izmanto Facebook pretstatā ar Igaunijas un Lietuvas 22%. Gan jau Latvijā ir līdzīgs procents lietotāju.

40% no MVU izmantojot Twitter un vēl 10% plānojot sākt to lietot. Gandrīz puse (47%) no MVU uzskatīja, ka Twitter izmantošana dod praktisku ieguvumu uzņēmuma, bet tikai 6% uzskatīja, ka Twitter palīdz palielināt ieņēmumus.

Uzņēmēji arī izklāstīja kurus interneta mārketinga pakalpojumus plāno izmantot. Vislielākā daļa plānoja sākt izmantot YouTube (16%). Groupon, ASV vadošo kolektīvās iepirkšanās portālu, izmantojot tikai 6% no aptaujātajiem MVU, bet 13% teica, ka plānojot to izmantot.

Kurus kanālus uzskata par visefektīvākajiem?

Otrs saistīts jautājums, par efektīvākajiem mārketinga kanāliem (tradicionāliem un internetā veidotajiem) skaidri norāda, ka MVU uzskata dažādos interneta kanālus kā visefektīvākos. Top 4 kanāli esot:

  • meklētājprogrammas (“search engines”) (40%)
  • Uzņēmumu profili sociālajos tīklos (37%)
  • Epasts (36%)
  • Citi Internet kanāli (34%).

Procenti pārsniedz 100% jo drīkstēja atbildēt uz trim efektīvākajiem kanāliem.

Secinājumi

Aptaujātie MVU viennozīmīgi uzskata, ka reklāmas interneta vidē ir efektīvākas nekā tradicionālas reklāmas. Šobrīd uzsvars ir uz sociālajiem tīkliem un meklētājprogrammām. Iespējams MVU liek lielu uzsvaru uz kontakiem ar klientiem un sociālie tīkli šķiet efektīvs veids kā šo dialogu veidot personīgākā līmenī, taču to veicina lielais Facebook lietotāju skaits ASV un Liebritānijā un šeit varētu būt mazāk efektīvs.

Kolektīvo iepirkšanos pagaidām maz izmanto, bet tas ir starp vistraujāk augošajiem reklamēšanās veidiem.

Vai ir apsvērumi kāpēc Latvijā būtu savādākas tendences? Kā jums šķiet? Kas ir efektīvākie MVU mārketinga kanāli? Kuri kanāli visvairāk palīdz veicināt pārdošanu?

Avoti:

  • MerchantCircle. Grafiks arī no šīs vietnes.
  • Facebook lietotāju % lasīju Technology Review žurnālā, februāra numurā, 20. lpp. Latvija tur nav minēta. 
  • PeoplePerHour.com pētijuma rezultātus lasīju CNBC Business žurnālā 2011. g. marta numurā, 63. lpp.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kvalitāte vai kvantitāte kolektīvā iepirkšanās tirgū?

Kad ar Groupon veic kolektīvo iepirkšanos, uzņēmumi cenšas pievilkt daudzus klientus ar lielu atlaidi. Uzņēmums tad cer maksimāli daudzus no šiem pircējiem pārliecināt kļūt par lojāliem klientiem.

2010. gadā uzņēmumi, kuri izmanto Groupon portālu, vidēji izmantojuši 1,7 akcijas. Šis fakts manuprāt liecina, ka daudzi Groupon lietojoši uzņēmumi patiešām pieturās pie mērķa lielo klientu skaitu apburt ar savu servisu, lai tie kļūst pastāvīgi klienti, nevis atkārtoti piedāvāt lielas atlaides.

Ko dara Latvijas uzņēmumi, kas izmanto kolektīvo iepirkšanos? Neesmu izanalizēji detaļas, bet 2 ēdināšanas nozares uzņēmumi palika atmiņā ar vairākām akcijām: TurKebab un Perfect Dinner restorāns.

Kā redzam grafikā, līdz 11. janvārim abi bija veikuši 4 akcijas. TurKebab izmantoja vienu akciju katrai jaunajai kafejnīcai, kas šķiet ļoti mērķtiecīgas akcijas. Trešā tikai pārdeva lētākus kebabus ar dzērienu. Ceturtā atkārtoti vilināja uz Brīvības ielas kafejnīcu. Vai TurKebab gūst jaunus klientus vai tikai atkal dod atlaides esošajiem klientiem? Faktus nezināsim, bet šaubos vai šādas atkārtotas akcijas piesaista jaunus klientus.

Perfect Dinner savukārt izmantoja lielāku dažādību: atlaide tikai pusdienām un atlaide tikai vakariņām visticamāk piesaistija citus klientus. Pusdienas interesēja tiem, kas strādā netālu, vakariņas tiem, kas izklaidējās apkārtnē. Taču creme brulee un karstvīna akcijas ir itin līdzīgas un tai pašā laika periodā.

Nav viens “pareizais” akciju skaits. Taču efektīva akcija piesaistīs jaunus klientus, nevis esošos klientus. Uzņēmumam īpaši jāpiestrādā, lai iegūtie klienti atgriežas. Savādāk dodam lielas atlaides tiem, kas tik skries uz nākamo lēto akciju.

Starp citu, vēl interesanti redzēt, ka uzņēmumi eksperimentējuši ar dažādiem portāliem: KopaLetak, Perkamkopa, Atlaizuklubs un SuperAkcijas. Taču pircēju skaits visai līdzīgs, ap 500 pircēju, izņemot creme brulee akcijai, kuru pirka 1100 pircēju. Šķiet izmantotais portāls neko daudz neietekmē. Veiksmi nosaka akcijas pievilcīgums. Refresh akciju apkopošana vēl vairāk mazina atsevišķo kolektīvās iepirkšanās portālu nozīmi.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Lasīsim e-grāmatas par brīvu – ar reklāmām sponsorēta lasīšana

Illustrative example of how ads might appear in an e-reader.

Piemērs kā reklāmas varētu pievienot e-grāmatas tekstam. (Blio reader šobrīd nesatur reklāmas).

Google paziņojums par e-grāmatu veikala atklāšanu turpina piesaistīt žurnālistu un analītiķu interesi. Viens Džeimza MakKvivija (James McQuivey) raksts PaidContent.org portālā man šķiet īpaši trāpīgs.

Lai gan Google to nesaka, Google eBooks visticamāk ir pirmais solis Google uzņēmuma ceļā uz ar reklāmām sponsorētu lasīšanu. Tas nozīmētu, ka, lasot e-grāmatu, uz ekrāna parādītos neliela, ar tekstu saistīta reklāma. Jo vairāk lapas lasi, jo vairāk reklāmas Tev rāda.

Drukātajās grāmatās neievieto reklāmas jo tās noveco daudz ātrāk nekā pati grāmata. Taču Google uz ekrāna var pievienot lasītājam piemērotu reklāmu, izmantojot Google AdSense, piemēra pēc.

Portālu pievilcību reklāmdevējiem bieži vērtē pēc lasītāju noturēšanas spējas (“stickiness” angliski). Grāmatu lasīšana parasti piesaista lasītāju uz ilgāku laiku nekā portāli. Jo ilgāk lasītājs lasa, jo vairāk reklāmas tam var parādīt.

Reklāmas arī varētu radīt ienākumus no lasītājiem, kuri cenšas izvēlēties vai pirkt grāmatu, lasot pirmās nodaļas. Ja vēlas lasīt visu grāmatu bez reklāmām, e-grāmatu veikalā Tev to pārdos.

Grāmatu izdevējiem šis ir būtisks pavērsiens. Šis ir pirmais, reālais veids kā izdevēji varēs pelnīt ienākumus digitālajā vidē, nepārdodot pašu grāmatu.

Google nav teicis, ka plāno grāmatām blakus izvietot reklāmas. Taču ņemot vērā cik tas ir izdevīgi gan izdevējiem, gan autoriem (pieņemot, ka sarunā reklāmas ienākumu pārdali), gan Google, man ir pārliecība, ka šāda attīstība ir tikai laika jautājums.

Ja salīdzina Google ar Amazonu, tad šādus ienākumus būs daudz grūtāk nodrošināt Amazon, kam nav tik attīstītas reklamēšanas iespējas kā Google. Google šķiet pievilcīgāks autoriem un izdevējiem un tas veicinās Google e-grāmatu veikala izaugsmi.

Mēs viedtelefonos lasam rakstus un spēlējam spēles, paciešot reklāmas. Vai mēs būsim gatavi, ka e-grāmatu lapā ievieto reklāmas? Ja varētu lasīt grāmatu par zemāku cenu vai par brīvu, vai tad jūs būtu gatavi paciest reklāmas?

Silti iesaku izlasīt PaidContent.org rakstu.

Avots: PaidContent.org

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

P.S.: Skaidrības labad, šai rakstā ievietotais attēls ir ar datoru samontēts, lai ilustrētu reklāmu ievietošanu e-grāmatu lapās. Blio Reader šobrīd neievieto reklāmas.

Mobilās iekārtas atpazīst, kur novietotas citas iekārtas. Pielietojumi vairāki, t. sk. virtuāla iepazīšanās.

Pirms laika rakstīju par Japānas mobilo kuponu risinājumu, iButterfly, kuru radījusi firma Mobile Art Lab. Tagad šī firma ir izstrādājusi jaunu mārketinga risinājumu ar nosaukumu iMixad.

iMixad šobrīd ļauj veidot reklāmas, kur vienlaicīgi tiek lietots gan iPhone, gan iPad un redzamais attēls ir atkarīgs no katras iekārtas relatīvo novietojumu. Sekojošais reklāmas klips to demonstrē:

Šis risinājums iezīmē jaunu tendenci: ļaut mobilām iekārtām ne tikai sazināties savā starpā, bet arī zināt citu iekārtu relatīvo atrašanās vietu un novietojumu un izmantot šo informāciju, lai pielāgotu izpilāmās darbības.

Citi pielietojumi: spēles

Šī mārketinga firma, protams, izgudrojusi pielietojumu sava biznesa veicināšanai, taču līdzīgi varētu veidot arī spēles: noliek tableti centrā un spēlētāji savas kārtis virtuāli izspēlē uz “galda” vai dod citam spēlētājam. Saņēmēju pareizi identificē pēc tā, kādā virzienā kārti izspēlē.  Mobile Art Labs mājas lapā pirmais klips ļauj vizualizēt šādu pielietojumu.

Ēdienu pasūtīšana restorānos

Vēl varu iztēloties, ka vairāki draugi ierodas restorānā un katrs redz ēdienkarti savā viedtelefonā. Katrs no sava viedtelefona ar pirkstu “aizvelk” izvēlēto ēdienu uz tableti, kur veidojas kopējais galda pasūtījums. Īpaši šāda pieeja varētu būt piemērota āzijas ēdienu restorāniem, kur bieži izvēlas kopīgus ēdienus un dalās savā starpā. Tablete tad varētu ieteikt kādu piemērotu vīnu, balstoties uz izvēlētajiem ēdieniem. Vairākums izvēlētos saglabāt ierasto pasūtīšanas veidu, taču  kāds restorāns Sidnejā jau izmēģina iPad ēdienkartes un daži klientu segmenti to noteikti vērtē pozitīvi.

Virtuāla iepazīšanās

Šobrīd LinkedIn iPhone aplikācija ļauj apmainīties ar kontaktinformāciju, pieliekot vienu iPhone blakus otram (angliski – “bump”). Taču iMixad risinājums (vai tā atvasinājums) varētu ļaut nodot virtuālu zīmīti ar kontaktinformāciju (vai citu tekstu) kādai citai personai, kurš/a sēž nedaudz tālāk, pieņemot, ka šī persona šādu iespēju ir aktivizējusi. Ja vēl apvieno ar Layar paplašinātās realitātes risinājumu, lai rādītu, kurām personām šobrīd ir aktivizēta šāda zīmītes apmaiņa, rodas jauns veids kā nodibināt attiecības. Dažiem, īpaši jauniešiem, šis varētu likties jautrs veids kā koķetēt, bet eventuāli jāsadūšojas un fiziski jāiepazīstās. Virtuāli nepadejosi! Varbūt vidējā un vecākā paaudze neaizrautos ar šādu risinājumu lietošanu, bet mobilo iepazīšanās pakalpojumu tirgus ir strauji augošs.

Šie ir daži iespējami pielietojumi. Kur vēl varētu šādu risinājumu izmantot? Ja pamaniet līdzīgu pielietojumu, pievienojiet komentāros.

Avots: Mobile Art Lab

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kur meklēt to, ko vēl nezin, ka vajag? Vai pie hunch.com?

Internets šobrīd piedzīvo neredzētu izaugsmi datu apjomos. Sociālajo tīklu lietošana aug strauji, radot arvien vairāk informāciju par mūsu interesēm. Facebook ir jau pārsniedzis 500 miljonu reģistrētu lietotāju un tvītu skaits mēnesī jau sasniedzis 2 miljardus. Nevar sūdzēties, ka internetā būtu par maz informācijas. Taču veidojas nepieciešamība pēc risinājumiem, kas palīdzētu mums gūt atziņas no šīs informācijas jūras.

Ja zin ko meklē, pietiek ar Google. Taču kā varam atklāt sev piemerotas lietas, nezinot ko mēs īsti meklējam? Man ir sev tīkamie mūziķi un albumi, bet kā atklāt jaunu dziedātāju, kurš būtu manā gaumē? Vai ir iespējams atklāt jaunu mūziku, grāmatas u.t.t., kuras man patiktu, izmantojot interneta plašo informācijas apjomu? Šķiet, ka teorētiski tam jābūt iespējamam.

Meklējot nezināmo

Senāk lietoju Launchcast.com, kuru Yahoo nopirka un pārdēvēja par Yahoo music. Šis risinājums ļauj klausīties straumētas dziesmas un skatīties mūzikas video un tos novērtēt. Kad klausās straumēto mūziku, risinājums maisīja gan zināmas, gan jaunus izpildītājus, tādejādi dodot iespēju secināt piemērotību savai gaumei. Taču labprāt atrastu risinājumu, kurš neietver straumēšanu. Man arī šķiet, ka, vajadzētu varētu atklāt šo to jaunu, apvienojot ar plašāku informāciju par interesēm un uzskatiem, ne tikai draugu (vai citu līdzīgas gaumes mūzikas cienītāju) mūzikas ieteikumiem.

Līdz šim esmu atradis trīs iespējamus risinājumus, kuri cenšas palīdzēt atrast savām interesēm atbilstošas lietas: Hunch, GetGlue un Blippr. Šajā rakstā aplūkošu Hunch. Par GetGlue un/vai Blippr varbūt rakstīšu citu reizi.

Hunch.com – kā darbojas

Uzsākot lietošanu, Hunch uzdod tikai 20 jautājumus. Vai dzīvojiet pilsētā, piepilsētā vai laukos? Kā jūs uzstādītu mājas kino iekārtu: prasītu palīdzību citiem, izlasītu dokumentāciju vai ķertos klāt nelasot instrukcijas? u.t.t. Pēc pirmajiem 20 jautājumiem, Hunch jau iesaka filmas, grāmatas, žurnālus, spēļmantas u.t.t., kuras Tev varētu patikt. Atbildot papildus jautājumus, ieteikumi kļūst precīzāki.

Kā Hunch to paveic? Analizējot internetā un sociālajos tīklos pieejamos datus, Hunch izstrādātāji esot spējuši atklāt likumsakarības starp mūsu interesēm un dažādu jautājumu atbildēm.

Rezultāti un secinājumi

Aizpildot pamatjautājumus un dažus papildjautājumus, Hunch pareizi secināja, ka MIT varētu būt man interesantākā ASV augstskola un man varētu patikt blogošana, fotogrāfēšana un žurnāls Wired.

Taču netrūka neveiksmīgu secinājumu. Neviens rokmūzikas ieteikums (Beatles, The Smiths, Talking Heads, The Clash, The Velvet Underground) mani neuzrunāja, piemēra pēc.

Hunch arī piedāvā iPhone aplikāciju ar nosaukumu “Hunchable”, kura ir ērti lietot. Tāpat kā caur pārlūkprogrammu, var izvēlēties no plaša kategoriju klāsta ar ierosinājumiem. Ja meklē jaunu mobilo telefonu, kurš varētu būt piemērotākais? Kuru asa sižeta filmu noskatīties šovakar?

Kopumā, izvērtējot ieteikumus, es secināju, ka pagaidām šī tehnoloģija vēl nepaspēj nodrošināt pietiekami labus ieteikumus, jo redzu sev neatbilstošus ierosinājumus daudzās dažādās kategorijās. Taču uzskatu, ka šim risinājuma ir labas izredzes strādāt veiksmīgi, to attīstot. Manuprāt  mūsu produktu intereses un mūsu uzskati un dzīves stils ir saistīti un internetā pieejamā informācija varētu palīdzēt šīs saiknes atklāt.

Kopsavilkums: turpinu meklēt efektīvu risinājumu, lai atklāt sev tīkamu mūziku vai citu kategoriju ieteikumus.

Vai esat atklājuši kādu citu risinājumu, kurš varētu šo izaicinājumu veiksmīgi izpildīt? Labprāt uzklausu jūsu ierosinājumus, vai e-pastā vai komentāros.

Avoti: ReadWriteWeb

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Vides reklāmas cer personalizēt, atpazīstot personas pēc to mobilajiem telefoniem.

Nesen rakstīju par vides reklāmām ar sejas atpazīšanu, kuras varēja noteikt garāmgājēja dzimumu un vecuma grupu. Savukārt IBM pētnieki sola panākt personalizētas reklāmas, izmantojot radiofrekvences identifikāciju (RFID) tehnoloģijas. RFID tagi tiek iebūvēti arvien vairāk iekārtās, tai skaitā kredītkartēs un mobilajos telefonos. IBM veido risinājumus, kuri uztver garāmgājēja līdzi nēsātās iekārtas RFID tagu, atpazīst taga saimnieku un viņa intereses, un izvēlās optimālo reklāmu.

Šāda inovācija noder reklāmdevējiem, kuru reklāmu efektivitāte būtiski palielinātos. Toties vienlaikus man šķiet būtiski augs tirgus tādām iekārtām, kas neļauj uztvert iebūvētā RFID taga signālu (piemēram DIFRwear produkti). Man tomēr šķiet, ka personalizētas reklāmas, kad es vienatnē lasu tīmekli, ir vēlama tendence. Personalizētas reklāmas, kuras redzamas arī visām apkārtējām personām, implicētu manas personīgās intereses / viedokļus, tādejādi pārkāpjot manas privātuma robežas.

Vai jūs pozitīvi vērtētu, ja reklāmas jums būtu personalizētas? Varbūt nav ko uztraukties par privātumu jo tas jau tagad ir daudz maz zaudēts? Labprāt uzklausu jūsu viedokli.

Klāt pievienoju filmas “Minority Report” klipu, kur Džonu Andertonu, Toma Krūza (Tom Cruise) lomu, atpazīst pēc acu zīlītēm un reklāmas panelis sauc “Hei Džon Anderton! Tev nudien prasās Guinness aliņš!”

Avoti: The Telegraph, Wikipedia.lv

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Bynamite sola mums pašiem pielāgot tīmekļa reklāmas mūsu interesēm. Vai strādā?

Atverot iepriekš apciemotu mājas lapu, reizēm reklāmas ir trāpīgas, veiksmīgi uzrunājot mūs, bet bieži tās neatbilst mūsu interesēm. Vai tas ir pārsteidzoši, ņemot vērā, ka reklāmdevējiem ir ļoti maz patiesu “faktu” uz kā pamata izvēlēties kuru reklāmu rādīt? Vēl papildus, šie “fakti” bieži balstās uz minējumiem par mūsu interesēm, balstoties uz mūsu līdzšinēji skatīto saturu.

Bynamite ir risinājums, kurš soloties uzlabot šo situāciju. Bynamite piedāvā papildināt pārlūkprogrammas softu, lai lietotājs var pārskatīt secinātos “faktus” un tos palabot, lai mazinātu minēšanu. Bynamite tad nodod korekcijas tiem reklāmdevējiem, kuri atklāja savus faktus, lai tie var labāk izvēlēties mums reklāmas.

Likās interesanta teorija. Izlēmu pamēģināt.

Pagaidām izskatās, ka tikai Google un Amazon piedalās ar saviem datiem. Piereģistrējoties, par mani  pirmajā brīdī nekā neuzzināja. Pēc viena bloga pētniecības meklējumiem, atradās 12 intereses, kuras bija saistītas ar manām meklētajām frāzēm.

Toties vilšanās radās pēc datu labošanas. Lai gan uzrādīju, ka man interesējot šausmenes, izmēģināju vairākas ar filmām saistītas mājas lapas ar Google reklāmām. Neviena neuzrādīja reklāmas, kuras liktos pielāgotas manai nupat radītai interesei par šausmenēm. Varbūt laika par maz, bet drīzāk man radās priekšstats, ka reklāmas vairāk pielagotas lapas saturam, nevis manām interesēm.

Arī Amazon DVD sadaļā visas rekomendacijas balstījās uz maniem līdzšinējiem pirkumiem. Neviena šausmene netika piedāvāta.

Secinājumi? Pagaidām šī ir tikai teorētiska iespēja. Ja strādātu, iespējams es lietotu. Lietotāju saskarne ir ērta (skat zemāk). Redzēsim, vai ar laiku man piedavās šausmenes, vai ne!

Pagaidām Bynamite atbalsta tikai Google Chrome un Firefox pārlūkprogrammas.

Vai esat izmēģinājuši Bynamite? Kāda ir jūsu pieredze? Vai manījāt izmaiņas reklāmās? Vai vēlētos turpmāk lietot?

    Papildinājums 2011. gada augustā:

Pēc Bynamite mājas lapas spriežot, Bynamite ir pārtraucis darbību.

Avoti: IPG Emerging Media Lab blog

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Switch to our mobile site