Category Archives: Mūzika un video

Mūzikas straumētāji veiksmīgi mazina pirātismu Zviedrijā

20111003-083544.jpg

Mūzikas pirātisms mazinās Zviedrijā, kur var straumēt mūziku neierobežoti par fiksētu mēneša maksu. 9% mazāk Zviedrijas iedzīvotāju (tikai 23% no Zviedrijas iedzīvotājiem) nosūc savu mūziku nelegāli kopš Spotify piedāvāja mūzikas straumēšanu par fiksētu summu mēnesī.

Runājot ar maniem kolēģiem Zviedrijā, viņi to pašu man stāsta: “Ar Spotify ir tik ērti, ka nav nozīmes nelegāli nosūkt. Es katru mēnesi samaksāju nelielu summu. Pirms gada nekā nemaksāju par mūziku”, man stāsta kolēģis.

Nebūs iespējams novērst pirātismu. Tā ir cīņas ar vējdzirnavām. To drīzāk jāuzskata par mārketingu, veicinot mūzikas popularitāti. Taču Spotify demonstrē, ka ērti lietojami servisi spēj lietotājus pārliecināt maksāt par mūziku.

Diemžēl Spotify ir pieejams tikai dažās valstīs un Latvija nav starp tām. Daudzi šādi pakalpojumi netiek piedāvāti Latvijas iedzīvotājiem. Pirms kāda laika, es jautāju vienam pakalpojumu sniedzējam (neatceros kuram) kāpēc Latviju neapkalpo. Man teica, ka tas esot saistīs ar paaugstinātu krāpšanās risku Austrumeiropā.

Ja Latvijas iedzīvotājus cienītu ar kvalitatīviem servisiem kādi ir pieejami citās valstīs, tad tā krāpšanās arī mazinātos.

Vai jūs būtu gatavi maksāt, teiksim, 5 Ls par neierobežotu mūzikas straumēšanu? Vai tad vēl būtu nozīmes nosūkt mūziku?

Avots: ReadWriteWeb

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Grāmatas iegūst īpaši radītus skaņas ierakstus (“soundtrack”), lai bagātinātu lasīšanu.

Audio un video balstītās izklaides ir attīstījušās pakāpeniski kopā ar tehnoloģiskām iespējām:

Mūzikas ierakstus varēja atskaņot ap 1878. gaduPirmās mēmās kino filmas demonstrēja 2 gadus vēlāk. Taču šos atsevišķos izklaides veidus pirmo reizi paspēja apvienot tikai 40 gadus vēlāk 1923. gadā, kad spēja sinhronizēt skaņu ar filmu attēliem, tā radot iespēju veidot šodienas kino filmas. Tagad filmu “soundtrack” ir katras filmas neatņemama sastāvdaļa.

Grāmatas papīra formātā ir pastāvējušas jau kopš 15. g.s. Mūziku klausīties ar austiņām varam jau kopš 1978. gada, kad Sony radīja Walkman kasešu spēlētāju. Taču vakar bija vēsturiska diena, kad publicēja pirmo grāmatu ar savu pielāgotu “soundtrack”.

Booktrack ir izstrādājuši grāmatas lasīšanas aplikāciju (iPad, iPhone, Android, MacOS un PC), kura spēlē fona mūziku un skaņas efektus pie grāmatas teksta, sekojot līdzi cik ātri lasītājs lasa. Fona mūzika ir speciāli izvēlēta, lai bagātinātu rakstītā vārda iespaidu uz lasītāja, tieši tāpat kā filmās.

Pirmā booktracks grāmata ir pieejama bezmaksas – Šerloka Holmsa “Speckled Band”. Veclaiku pulkstens skan, kamīnā malka sprakst un vijoles spēlē, kad sieviete stāsta savu bailīgo stāstu.

Man šķiet šis ir lielisks piemērs kā var radīt bagātākas sajūtas, kas savukārt ir tas, par ko patērētāji būs gatavi maksāt. (Skat Žurnāli un grāmatas kļūst interaktīvas… Interaktīvas grāmatas un Vai grāmatu izdevniecības naivi atkārtos mūzikas izdevniecību kļūdas?) Vēl jāatzīmē, ka šis produkts rada ieņēmumus gan autoriem, gan mūziķiem, kam abiem ir apdraudēti līdzšinējie ienākumu veidi.

Vai audio fona mūzika grāmatām kļūs tikpat izplatīta kā filmām mūzika? Manuprāt tā ieņems nozīmīgu apjomu dažādos žanros, taču protams ne visos.

Kā jums šķiet? Vai esat pamēģinājis Booktracks? Kā jums patika?

Avoti: booktrack.com un BusinessInsider.com

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Bjork Biophilia – multimēdija mūzikas albums iPad aplikācijas formātā.

Mūzikas nozarē ir izaicinoši pelnīt naudu. Pirātisms mazina mūzikas pārdošanas apjomus. Kā esmu agrāk rakstījis, nākotnē pelnīs no radītajām sajūtām. (Skat “Vai grāmatu izdevniecības naivi atkārtos mūzikas izdevniecību kļūdas?”). Mūzikas koncerti ir lielisks piemērs, kur izjūtas ir daudzas reizes bagātīgākas nekā tikai klausoties mūzikas ierakstu. Taču jautājums paliek: kā vēl mūziķi var pelnīt jo sniegt koncertus ir laikietilpīgs process?

Islandes dziedatāja Bjork ir nesen izveidojusi jaunu multimēdija iPhone un iPad aplikāciju ar nosaukumu ”Biophilia”,  kuru viņa dēvē par “app album” jo viņas jaunā Biophilia albuma dziesmas tur var klausīties. Taču aplikācija pievieno interaktīvas vizualizācijas. Piemēram vienā dziesmā var pats spēlēt tai dziesmā izmantotos instrumentus.

Aplikācija sastāv no 11 atsevišķām aplikacijām, 1 galvenā (satura rādītājs) un 10 dziesmu aplikācijas. Sākumā ir interesants ievads par šo projektu, kuru var noskatīties šai klipā:

Interaktīvie elementi bagātina izjūtas, baudot mūziku, lai gan man ir aizdomas, ka reti kurš aktīvi atgriezīsies pie šīs interaktīvās pieredzes pēc pirmām paris reizēm. “Vīruss” dziesmas interaktīvos elementus var novērtēt šai video klipā:

Jebkurā gadījumā, šis ir inovatīvs mākslas projekts, apvienojot mūziku un tehnoloģijas, kas reizē arī atklāj jaunu ienākumu avotu: albumiem veltītas aplikācijas.

Vai jūs uzrunā šis piedāvājums, iegrimt izjūtās, kuras veidotas sev iecienīta mūziķa dziesmu pavadījumā? Kāpēc?

Papildus attēli:

 

 

 

 

Avoti: ReadWriteWeb,  Wikipedia.org

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Mūzikas krājumi tik plaši kā izplatījums. Datu vizualizācijas saskarne iPad mūzikas aplikācijai “Planetary”.

Lietojot datorus, visbūtiskākais elements manuprāt ir tas, kā lietotājs jūtas, izmantojot saskarni (“user experience”). Tas veido emocionālās sajūtas, kuras bieži vien daudz būtiskāk ietekmē lietotāja vērtēju par datorā piedāvātajiem produktiem / pakalpojumiem nekā šo produkti / pakalpojumu īpašības.

Tāpēc manu interesi piesaistīja jauna mūzikas spēlētāja aplikācija iPad tabletēm, vārdā Planetary, kurai ir inovatīvs veids kā vizualizēt mūzikas krājumu. Grupas ir zvaigznes, albumi ir planētas, kuras cilpo ap zvaigni un dziesmas ir mēneši, kas cilpo ap planētām. Pagaidām Planetary var kārtot grupas tikai alfabētiski, bet nākotnē varētu kārtot pēc aprakstošajiem datiem, piemēram žanrs, izdošanas gads u.t.t.

Pat ja neiet pie sirds šī saskarne, nākotnē daudz biežāk baudīsim šādas inovatīvas, bagātīgas un elegantas saskarnes. Planetary aplikācija ir bezmaksas. Pievienoju reklāmas video.

Avoti: ReadWriteWeb un http://planetary.bloom.io/

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Bezmaksas radio straumēšanas aplikācija iPhone viedtelefoniem: FStream

Darba sakarā nākās daudz ceļot un rezultātā bieži klausos mūziku vai aplādes (“podcast”). Taču reizēm gribās dzirdēt radio ar svaigākajām pasaules ziņām no BBC World Service vai baudīt Radio 101 mūziku, piemēra pēc.

Nesen atradu iPhone aplikāciju, FStream, kas ļauj straumēt radio gan caur wifi gan 3G. Aplikācija atbalsta daudzus formātus (mp3, ogg / Vorbis, wma un acc) un ļauj ierakstīt radio raidījumus un tas viss ir bez maksas.

Rezultātā varu baudīt Latvijas (un citu valstu) radio stacijas pat tad, kad nav radio pie rokas.

Vai esat pamanījuši citas lētas, bet labas, straumēšanas aplikācijas?

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

3d drukāšana izveido spēlējamu flauti un līdz šim neiedomājamus instrumentus. Video

Masačūsecas tehnoloģiju institūta mēdiju laboratorija (“MIT Media Lab”) ir ar 3d drukātāju uzdrukājuši flauti. Dažādus materiālus izmantoja detaļām. Drukātās detaļas ar roku samontēja.

3D drukāšana arī ļauj uzdrukāt instrumentus, kurus ar tradicionālajiem materiāliem būtu grūti uztaisīt, kā piemēram attēlā redzamā daudz-cauruļu trompete.

Pievienotajā video klipā var redzēt kā notika projektēšana un drukāšana un dzirdēt kā skan drukāta flauta. Skaņa vēl nav perfekta, bet gan jau to ar laiku atrisinās.

3d drukāšana ir šodienas realitāte!

Saistīti raksti:

Avots: Kurzweilai.net

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Seth Godins – veido produktus klientiem, nevis meklē klientus produktiem

Nupat pamanīju ļoti trāpīgu Saimona Sineka (Simon Sinek) blogu (angļu valodā), kas ilustrē kāpēc uzņēmumiem nevajag baidīties no jaunām tehnoloģijām, kas varētu apdraudēt uzņēmuma esošo produktu pieprasījumu.

Kodak uzņēmums izgudroja digitālo fotoaparātu 1975. gadā un tad esot centušies noslēpt šo izgudrojumu, jo baidījās, ka šī inovācija apdraudēs filmu apgrozījumu. 

1999. gadā, 24 gadus vēlāk, kad digitālā fotografēšana sāka ķļūt populārāka, Kodak akciju cena bija ap $80. Kopš tā laika, Kodak akciju cena ir pamazām kritusies un šobrīd svārstās ap $5.

Ja Kodak nebūtu baidījušies par sekām un būtu domājuši, ko klienti vēlas, tad šis izgudrojums būtu ļāvis noturēt Kodak vadošo pozīciju fotografēšanas produktu tirgū. Kā Seth Godin esot teicis, vajag veidot produktus klientu vēlmēm, nevis meklēt klientus produktiem.

Mūzikas un filmu nozarēs redzam to pašu pretestību, lai sargātu esošos produktus (CD un DVD). Grāmatu izdevniecībā arī redzam līdzīgu ainu.

Secinājums: nevajag aizmirst, ka klienti pērk produktus nevis dēļ to īpašībām, bet dēļ tām iespējām un sajūtām, kuras var iegūt, pielietojot produktus.

Avots: Simon Sinek

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Video un mūzikas straumēšana no mājas datora – bez maksas ar Zumocast

Mūzikas un video straumēšanas risinājumu skaits ir strauji audzis: radio translācijas var klausīties ar Tunemark Radio, straumēto mūziku var pielāgot klausītāja interesēm ar Last.fm , filmas var straumēt no tīmekļa ar Netflix un video klipus var skatīties ar YouTube. Šīs aplikācijas straumē saturu, kas glabājas tīmeklī, taču reizēm mums mājās jau ir sava mūzika vai video, kuru vēlamies klausīties vai skatīties, kad neesam mājās.

Man mājās ir daudz kompaktdisku, tai skaitā daudzi latviešu izpildītāju diski. Vairumam disku, esmu izveidojis mp3 mūzikas failus. Es arī izmantoju SageTV programmu, lai ierakstītu TV raidījumus. Tatad mājas man ir daudz latviešu mūzika un svaigākie TV raidījumu ieraksti.

Vairs jau nav grūti mūziku uzlādēt vai sinhronizēt uz mp3 spēlētāja, taču ar video ir sarežģītāk. Līdz šim man bija video failus jāpārveido attiecīgajā faila formatā un attēla izmērā, lai tos skatīties savā iPod Touch vai iPhone. Tas prasīja savlaicīgu sagatavošanos pirms ceļošanas, taču šodienas TV ierakstus nevaru iepriekš sagatavot.

Risinot šo izaicinājumu, atradu Zumocast. Šis risinājums ļauj straumēt saturu (mūziku un video), kas glabājas uz viena vai vairākiem datoriem mājās.  Uz šiem datoriem instalē softu, lai straumētu šo saturu, un uz iPhone instalē Zumocast iPhone aplikaciju. Mājas saturs uzreiz ir pieejams baudīšanai attālināti. Izvēlies video ierakstu un ieraksts sāk spēlēt 5 sekundes vēlāk. Vairs nav ierakstus jāgatavo iepriekš un varu noskatīties šodienas Panorāmu tai pašā vakarā ja nokavēju tiešraidi. Taču vislabākā ziņa, ir tā, ka Zumocast ir pilnībā bez maksas.

Esmu izmēģinājis straumēt mūziku un video ierakstus ar wifi un ar 3G datu pārraidi. Protams ar 3G tas ir ļoti dārgi, bet strādāja labi. Zumocast arī ļauj iepriekš “atsūkt” mūzikas vai video failus, lai tos var skatīties / klausīties tad, kad nav pieejams tīkls.

Zumocast servera aplikāciju var instalēt uz PC vai Mac datora un mobilie risinājumi šobrīd pieejami iPhone un iPad iekārtām.

Avoti: Zumocast.com

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kāpēc iPhone aplikāciju apjomi aug divas reizes ātrāk nekā mūzikas lejuplāde?

Balstoties uz “Apple pārstāvju paziņojumiem”, pirms 2010. gada beigām, iTunes aplikāciju lejuplādēšanas kopējais apjoms būs pārsniedzis iTunes mūzikas lejuplādēšanas kopējo apjomu, sasniedzot ap 13 miljardus. Taču aplikāciju lejuplāde šo apjomu būs sasniegusi 2,2 gados, bet mūzika 5 gados. Šie dati publicēti Asymco blogā.

Appsfire.com blogā ir ierosināti dažādi skaidrojumi kāpēc aplikācijas piedzīvo tik daudz straujāku izaugsmi. Plašāk var lasīt viņu blogā, bet īsumā skaidrojumi ir sekojoši:

  1. Aplikācijas ir šodienas personalizēšanas veids viedtelefoniem, aizstājot telefona melodijas un ekrāna attēlus.
  2. Aplikācijas mūs izklaidē. Senāk to panācām ar mūziku.
  3. Par mūzikas lejuplādi ir jāmaksā. Daudz lielāks aplikāciju apjoms ir bez maksas (pat ar to, ka tikai 30% no kopējā aplikāciju skaita esot bezmaksas).
  4. Par nelielu samaksu var iegādāties mūzikas straumēšanas aplikācijas (piemēram Pandora, Last.fm, Deezer,  Spotify, MOG, Rdio)
  5. Mūziku sāk sapakot aplikācijās, pievienojot papildus funkcionalitāti. Piemērs esot Lady Gaga aplikācija. Šī pievienotā funkcionalitāte mēdz arī būt spēles veidā.

Man šķiet otrais punkts ir visbūtiskākais. Šī straujā izaugsme aplikāciju lejuplādē īr dabīgs apliecinājums, ka lietotājiem ir vēlme iegūt plašākus iespaidus un izjūtas, nekā tikai audio ierakstu klausīšanos. Aplikācijas sagādā daudz bagātīgāku piedzīvojumu to lietotājiem.

Pat finansiālu informāciju var pasniegt vizuāli saistošā veidā, piestrādājot pie informācijas prezentēšanas un lietotāju saskarnēm un izvēlnēm. Starp labākiem piemēriem varu ieteikt Bloomberg vai DailyFinance aplikācijas (abas bezmaksas).

Appsfire.com blogā ir otrs interesants grafiks, kas liecina, ka kopš 2009. gada septembra, mūzikas lejuplādes apjoms dienā krītās. Tātad mūzika piedzīvoja bremzējošu izaugsmi, pretstatā aplikāciju lejuplādei.

Pirktās mūzikas lejuplādes izaugsme turpinās bremzēties nākotnē. Aplikācijas, gan viedtelefoniem, gan tabletēm, turpinās aizstāt mūzikas iegādi jo daudz lietotāji vēlas bagātīgākas izjūtas, ne tikai audio stimulāciju.

Iepriekš esmu rakstījis ar līdzīgiem uzskatiem. Ar saturu nepietiek. Vajag plašākas, bagātīgākas īzjūtas radīt, arī e-grāmatu kontekstā. (Skat “Vai grāmatu izdevniecības naivi atkārtos mūzikas izdevniecību kļūdas?”).  Arī žurnālistikā ir redzams, ka rakstu saturu vēlams papildināt ar bagātīgākām izjūtām, lai stimulētu lasītāju interesi un emocijas. (Skat “Kas ir vērtīgāks – informācija vai sajūtas?“) 

Kāpēc jūs vēlaties izmantot aplikācijas? Vai jūs mazāk klausaties mūziku? Kas stimulē jūsu lēmumu?

Avoti: ReadWriteWeb.com, Asymco.comRoyal.Pingdom.com

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Plates pārlikt uz digitālo formātu. Plašu atskaņotājs ar USB portu.

Sen prātoju ko dara hifi cienītāji, kas saprot, ka analoga audio skaņas kvalitāte nenoliedzami pārsniedz digitālo ierakstu kvalitāti. Toties plašu spēlētāju kabatā neieliksi. Galviņa pārāk lēkā…

Izrādās, ka ražo plašu atskaņotājus ar usb portiem, kas ļauj pārrakstīt plates uz digitāliem formātiem. Lai gan skaņa nebūs tik kvalitatīva, plašu satur var veiksmīgi konvertēt uz pārnesamu MP3 formātu.

Viens šāds produkts ir Crosley ovālais USB plašu atskaņotājs. Tas spēlē gan 33 1/3 un 45 apgriezienu ātrumos. To var pieslēgt PC un Macintosh datoriem.

Man drīzāk ir krājums ar vecām audio kasetēm, bet sen jau vairs nav kasešu atskaņotājs. Varbūt kāds ir pamanījis kasešu atskaņotāju ar USB portu?

Avots: Geeky Gadgets un Crosley

Switch to our mobile site