Google ir izlēmis kartēm izmaiņas veikt ar brīvprātīgo personu palīdzību. Acīmredzot Google nespēj kartes pienācīgi papildināt bez palīgspēkiem.
Esmu agrāk rakstījis par OpenStreetMap karti (šeit un šeit), kuru jebkura persona var pilnveidot un kura, manuprāt, ir detalizētāka nekā Google Maps. Nu Google Maps sper pussoli tai virzienā. (Pussolis jo izmaiņas jāapstiprina brīvprātīgam moderatoram. OpenStreetMap gadījumā jebkurš var mainīt karti).
Labākās kartes veidos tie, kuri ir uz vietas un redz kas kur atrodas. Ar GPS viedtelefonā un vēlmi precīzi atspoguļot savu apkārtni pasaules kartē, kartes taisīsim paši.
Kāpēc ir tādas pretējas reakcijas? Šī situāciju ilustrē, ka bažas ir ne par pašu datu vākšnu, bet par šaubām par to (neatļautu) izmantošanu. Paši dati var mums pašiem noderēt, atgādinot kur mēs bijām kad. Taču 77% viedtelefonu lietotāju nevēlās atklāt savu atrašanās vietu.
Pats arī esmu piesardzīgs par savas atrašanās vietas. Taču ar Waze aplikāciju (skat šeit) jūtu, ka ja es dalīšos ar datiem par manu pārvietošanos, iegūšu vērtīgu informāciju par sastrēgumiem no pārējiem lietotājiem. Bažas par privātumu nepazūd, bet manuprāt ieguvums atsver iespējamos riskus.
Secinājums: Saglabāt atrašanās vietu nav viennozīmīgi slikti. Mūsu bažas par privātuma zaudēšanu mazinās ja dalīšanās ar datiem mums rod vērtību jeb ja varam ierobežot to izmantošanu.
Cik ērti jūs jūtaties, atklājot savu atrašanās vietu? Kurās situācijās esat / neesat gatavi dalīties ar atrašanās vietu?
Nokia ir realizējuši interesantu projektu, izveidojot 3d vizualizācijas dažādām pasaules pilsētām. Tās Nokia sauc par 3d kartēm, lai gan es to drīzāk sauktu par 3d vizualizāciju. Šis projekts atšķiras no līdzšinējiem “3d kartēm” ar attēlu lielo precizitāti.
Lai izveidot šīs vizualizācijas, C3 firma izmantoja lidmašīnu ar 4 augstas izšķirtspējas kamerām un uzbildēja ēkas no 100 dažādiem leņķiem.
Šīs vizualizācijas darbojas tikai datoru pārlūkprogrammās, nevis viedtelefonos. Pats pamēģināju virtuāli pastaigāties pa Ņujorku un Londonu un man šķiet, ka vizualizācija ir patiešām iespaidīga.
Re kur ir video, demonstrējot Londonas vizualizāciju:
Nesen rakstīju par Waze, sociālās navigācijas risinājumu. Waze izstrādātāji ir izveidojuši video klipu, kas vizualizē šoferu sniegto informāciju Losandželosā. Nevēlētos tur cīnīties ar satiksmi ap 7iem no rīta, bet Waze palīdz atrast apvedceļus sastrēgumiem. Ceļš kļūst daudz vieglāks!
Starp citu, nesen novēroju, ka Minhenē Waze lieto daudz mazāk nekā Rīgā, pat ar to, ka Minhenē vairāk iedzīvotāju. Taču tur ir daudz mazāk policistu uz ielām un krūmos.
Šī bloga regulārie lasītāji zinās, ka sekoju līdzi viedtelefonu navigācijas risinājumiem. Īpaši meklēju bezmaksas risinājumus un pozitīvi vērtēju kartes, kuras veido sabiedrība. Nu reiz esmu atradis kautko patiešām iespaidīgu: sociālo tīklu un navigācijas risinājuma krustojumu, kuru sauc Waze.
Šī aplikācija izveido kartes, sekojot kur tās lietotāji brauc. Ja tur vēl nav ceļš, to pievieno kartei. Papildus, tā nemitīgi aprēķina cik ātri aplikācijas lietotāji brauc pa katru ceļu un mācās cik ātri satiksme virzās dažādās dienās un laikos. Šo informāciju izmanto, lai aprēķinātu ātrāko ceļu, kad aplikācijai prasa ceļa norādījumus uz noteiktu vietu. Papildus, lietotāji ziņo pārējiem lietotājiem par pamanītajiem ceļa apstākļiem (policija, sastrēgumi, avārijas, bīstami laika apstākļi u.t.t.). Ceļa apstākļus var pat aprakstīt, pievienojot foto vai ierunājot īsu paskaidrojumu, kuru citi lietotāji dzirdēs.
Aplikācija izmanto spēles elementus (punkti par nobrauktajiem kilometriem, ceļa apstākļu paziņojumiem u.t.t.), lai veicinātu tās izmantošanu, tā iegūstot vairāk braukšanas datus un attiecīgi uzlabojot navigācijas plānošanu. Tā ir izstrādāta iPhone, Android, Windows Mobile un Symbian platformām. Aprēķināju, ka datu pārraide maksā mazāk kā 2 santīmi / 100 km.
Esmu Waze lietojis vairākas dienas. Navigācija nestrādāja no Tallinas līdz Rīgai, bet no Salacgrīvas līdz Rīgai tā ceļu atrada un pa Rīgu man ieteica izmantot tādas pašas mazās sānielas, kādas es mēdzu izmantot, lai izvairīties no Valdemāra ielas satiksmes. Rīgā arī jau vairākkārt esmu saņēmis savlaicīgus brīdinājumus par policijas ekipāzām un avārijām. Rīgas Waze lietotāju grupas biedru skaits (484 biedri) liecina par salīdzinoši lielu aktivitāti Rīgas apkārtnē.
Salīdzinājuma pēc, vakar arī Igaunijā izmēģināju Waze. Tur daudz mazāk lietotāju paziņojumu un tas saskan ar Tallinas Waze lietotāju biedru skaitu: tikai 48 biedri. Šī laikam pirmā reize, kad pamanu, ka esam apsteiguši igauņus digitālajos jautājumos!
Spriežot pēc „dzīvās kartes”, kas rāda patreizējos lietotājus un paziņojumus, Waze aktīvi lieto Rīgā un uz lielajām šosejām. Waze ir aizraujoši un noderīgi Rīgā un tās apkārtnē pat ja kartes vēl nav perfektas. Ja vēlaties izvairīties no sastrēgumiem un nepatīkamiem pārsteigumiem uz ceļiem, silti iesaku instalēt šo jautro navigācijas risinājumu. Jūsu bērni arī priecāsies līdzi!
Paldies saku Gundaram K., kurš manā Facebook lapā paziņoja par avāriju Lubānas ielā un tā iepazīstināja ar šo risinājumu!
Pievienoju Waze reklāmas video tiem, kas vēl nav pārliecināti!
Un daži ekrāna attēli, lietojot Waze:
Vai esat Waze lietotājs? Ja nē, kāpēc nē? Atsauksmes, lūdzu!
Šī aplikācija arī izmanto Android balss atpazīšanas funkcionalitāti un varot rādīt satiksmes sastrēgumus, lai gan šī iespēja iespējams ir tikai ASV, kur ir pieejami šādi dati. Ja visas šīs solītās funkcijas strādā, tad Android viedtelefona īpašnieki tagad var navigēt gandrīz jebkur praktiski bez maksas.
Esmu iPhone lietotājs un man nav Android viedtelefona, lai izmēģināt šo aplikāciju. Labprāt būtu pārbaudījis šīs funkcijas. Varbūt kāds no lasītājiem var komentēt pieredzi lietojot šo aplikāciju? Labprāt dzirdētu atsauksmes. Varbūt ir manīti citi labāki risinājumi. Lūdzu dalieties ar pieredzi!
Skobbler turpina laist tirgū iPhone navigāciju ar pagriezienu paziņojumiem (“turn-by-turn navigation”) dažādām valstīm. Toties zīmīgākais ir tas, ka pati aplikācija ir bezmaksas un lietošana arī ir bezmaksas. Tagad skobbler atbalstītajās valstīs šāda navigācija nevar būt lētāka.
Kā skobbler to paspēj? Skobbler izmanto karti, kuru ir izveidojuši un uztur paši lietotāji: OpenStreetMap (OSM). OSM ir karte, kuru jebkura persona var rediģēt, lai papildinātu vai arī kļūdas izlabot, līdzīgi kā ar wikipedia katrs var rediģēt saturu par kādu tēmu. Attiecīgi karte ir bezmaksas.
Varētu domāt, ka diez vai OSM varētu saturēt pārāk daudz vai precīzus datus. Atliek tikai paskatīties kartes precizitāti un salīdzināt ar Google Maps un konstatēs, ka OSM satur bagātīgāku informāciju un bieži satur detalizētāku ceļus, nekā Google Maps. Bankomāti, māju numuri, kafejnīcas, pat luksofori tiek piefiksēti šai kartē.
Protams ārpus apdzīvotām vietām kartes ir mazāk detalizētas, bet pat Latvija ir plaši aprakstīta. Navigācijas atbalsts parasti ir aktuāls tieši lielās, apdzīvotajās vietās. (Vai ir iespējams apmaldīties Engurē? Toties arī Engure ir sīki aprakstīta.) Pēc Dienvidu tilta atklāšanas, tas vispirms parādījās OSM, tad tikai Google Maps un citos navigācijas risinājumos.
Kā Skobbler pelnīs naudu?
Skobbler plāno pelnīt gan ar reklāmām, gan licensējot savu navigācijas risinājumu citām firmām, lai to iekļautu citos produktos. Reklāmas tiekot rādītas sākot un beidzot ceļojumu un esot pielāgotas atrašanās vietai. Tātad Skobbler (manuprāt pamatoti) uzskata, ka ja rādīs reklāmu, kas ir īpaši aktuāla tai vietā, kur atrodies, tad tai būs daudz lielāka efektivitāte un tātad arī lielāka vērtība. Pēc Skobbler uzskatiem, ir 5 reizes lielāka varbūtība, ka pircējs nopirks reklamēto produktu, ja viņu “pieved pie veikala durvīm”. (Skat 17. slaidu Skobbler prezentācijā.)
Ko tas nozīmē priekš TomTom un citiem navigāciju iekārtu ražotājiem?
Sāku savas navigācijas gaitas ar TomTom un biju patiešām apmierināts ar navigēšanas iespējām. Risinājums bija ērti lietojams, bet katram ceļojumam jāpērk jaunas kartes un, atgriežoties atkal Itālijas kalnos gadu vēlāk, pabraucu garām lielceļa nobrauktuvei, kura bija būtiski pārbūvēta. Nemitīgi jāmaksā, lai karte būtu svaigākā. Tātad TomTom pelna primāri no tiem, kas vēlas atrast ceļu, pārdodot TomTom navigācijas iekārtas un kartes.
Skobbler, savukārt, apkalpo pilnīgi citu pircēju: reklāmas pārdevēju. Skobbler piedāvā rādīt reklāmas īstajā brīdī kad ceļotājs ir tuvu vietai, kur var veikt pirkumu. Ceļotājs savukārt ir gatavs bezmaksas atklāt savu atrašanās vietu Skobbler reklāmdevējiem jo pretī saņem ērtu un vērtīgu iespēju navigēt uz sev vēlamo vietu.
Skobbler veiksmi noteiks lietošanas ērtība (pie kuras vēl esot jāpiestrādā) un karšu precizitāte (kas pēc manas pieredzes ir pārsteidzoši augstā līmenī). Nešaubos, ka Skobbler spēs piesaistīt reklāmdevējus šādam reklāmas veidam. Arī lietotāju pieprasījums ir liels: Lielbritānijā 3 nedēļu laikā 72 000 lietotāji instalējuši šo aplikāciju. Pēc Canalys analītiķa Tima Šeparda (Tim Shepherd) aprēķiniem, ja to salīdzina ar Lielbritānijā 1. ceturksnī pārdoto navigācijas iekārtu skaitu (266 000 iekārtas), Skobbler paspēja iegūt 27% tirgus daļu 3 nedēļu laikā.
Tad, kad lietotāju ērtība pietuvosies TomTom risinājumiem, manuprāt ir iemesls šaubīties par TomTom biznesa modeļa stabilitāti. Navteq un Atlas vairs nespēj tik ātri izlabot kartes visā pasaulē kā to spēj ar OSM. Vai viedtelefoni nespēs nodrošināt tik ērtu lietošanu kā ar TomTom ražotu iekārti? Es šaubos. Priekš kam pirkt iekārtu, ja vari saņemt aplikāciju un kartes bezmaksas savā iPhone viedtelefonā? Android versija visticamāk sekos tuvā nākotnē.
Skobbler ir lieliski pagriezuši biznesa modeli citā virzienā, atraduši citu klientu grupu un tiešā veidā apdraud TomTom un citu navigācijas iekārtu ražotāju biznesa modeļus.
Diemžēl Skobbler šobrīd ir pieejams tikai Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Krievijā, Rumānijā, Lielbritānijā un ASV. Toties var gūt iespaidu par šīs aplikācijas iespējām šajā video recenzijā:
Vai esat lietojuši Skobbler? Kādas atsauksmes? Cik ērti ir lietot? Vai kartes kvalitāte bija pieņemama? Vai esat gatavi aizstāt esošo navigācijas ierīci ar šādu aplikāciju? Vai TomTom un citi izdzīvos? Kāpēc? Labprāt uzklausu viedokļus par šiem un saistītiem jautājumiem.
Augmented reality ļauj papildināt caur kameru redzēto video ar papildus informāciju. Tagad Wikitude ir attīstījuši aplikāciju, apvienojot navigācijas norādījumus ar video attēlu.
Regulāri izmantoju navigācijas risinājumus, lai svešās pilsētās orientēties. Atceros kā pirms 10 gadiem, kad vēl GPS risinājumi nebija plaši pieejami, meklēju viesnīcu starp 12iem un 2iem naktī. Kas tās bija par mokām! Vairākas reizes zvanīju viesnīcai kamēr beidzot atradu īsto vietu. Ierodoties, atvieglojums bija neaprakstāms! Tagad GPS risinājumi neļauj “izbaudīt” šādus piedzīvojumus.
Pielietojumi?
Bet ko tad iegūst, apvienojot “augmented reality” ar navigācijas risinājumiem? Ražotāji uzsver, ka šis risinājums palielina drošību jo pat tad kad skatās uz navigācijas risinājumu, ceļš ir redzams. Bez šī apsvēruma, manuprāt vienīgais pielietojums ir tad, kad ir vairāki pagriezieni ļoti tuvu viens otram, norādot kurš ir īstais ceļš uz naktsmājām.
Tātad šis ir interesants apvienojums (navigācija + augmented reality), kas uzlabo drošību, lietojot navigācijas risinājumu. Pārējie ieguvumi man šķiet maznozīmīgi, bet drošība tomēr ir būtisks apsvērums.
Risinājums izmanto Navteq kartes un darbojas uz Android telefoniem.
Apple izsludina sen gaidīto iPhone 4. Video čats caur wifi.:
Šodien Apple izpilddirektors, Steve Jobs, paziņoja, ka ar 24. jūniju sāks tirgot jauno iPhone 4 ASV, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Japānā. Jaunajam iPhone būs stikls gan priekšā, gan aizmugu...
Lasīsim e-grāmatas par brīvu – ar reklāmām sponsorēta lasīšana:
Google paziņojums par e-grāmatu veikala atklāšanu turpina piesaistīt žurnālistu un analītiķu interesi. Viens Džeimza MakKvivija (James McQuivey) raksts PaidContent.org portālā man šķiet īpaši trāp...
Plates pārlikt uz digitālo formātu. Plašu atskaņotājs ar USB portu.:
Sen prātoju ko dara hifi cienītāji, kas saprot, ka analoga audio skaņas kvalitāte nenoliedzami pārsniedz digitālo ierakstu kvalitāti. Toties plašu spēlētāju kabatā neieliksi. Galviņa pārāk lēkā......
Kolektīvā iepirkšanās Latvijā aug 150% decembra mēneša laikā: Jauni tirgi nerodas bieži. Vēl retāk ir tad, kad par šo tirgu ir pieejami tik daudz datu par tirgus dalībniekiem, kas ļauj sekot līdzi jaunā tirgus attīstībai. Kolektīvā iepirkšanās Latvijā ir viens š...
Video: Stikla iespējas mūsu interaktīvajā nākotnē:
Stikla ražotājs, Corning, publicējis jaunu video, lai vizualizēt stikla pielietojumus nākotnē. Interaktivitāte nodrošināta visdažādākos veidos. Skatieties un baudiet!
http://www.youtube.com/watch?v...
Vai uzņēmējiem apnīk kolektīvā iepirkšanās?: Man Uldis Bērziņš (@uldisb) jautāja viedokli par šo rakstu, kurš apraksta dažādu uzņēmumu negatīvo nostāju pret kolektīvo iepirkšanos.
Raksts ilustrē, ka kolektīvā iepirkšanās nebūt nav zelta bedre...
IEEE: E-grāmatu lasītāju salīdzinājums. iPad un Nook uzvar.:
IEEE (Institute for Electrical and Electronic Engineers) nesen publicēja dažādu e-grāmatu lasītāju salīdzinājumu.
Pēdējos mēnešos cenas ir kritušas un, līdz ar to, vairāki spēlētāji izstājušies...
Izglītību tehnoloģijas lauž tradicionālos noteikumus, formātus.:
Lasu par jaunumiem un konstatēju, ka atkal tieši izglītības jomā veidojas būtiskas pārmaiņas, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Nebiju īpaši uzskatījis šo par perspektīvu nozari, bet šķiet pārmaiņa...
“2020. gadā vairums e-grāmatas būs bez maksas”. Kā autori pelnīs?: Nākotnes darba ("Future of Work") pētījums, par kuru nupat rakstīju, prognozē ne tikai, ka līdz 2020. gadam būs praktiski tikai e-grāmatas, bet arī vairums no tām būs bez maksas. Tā apliecināja Linda ...
Dators mājās – skolēnu sekmes krītās: Vai dators mājās veicina skolēnu attīstību? Zinātnieki saka, ka caurmērā tomēr ir novērojams pretējs efekts. Esot "neliela, bet manāma" negatīva ietekme uz skolēnu lasīšanas un matemātikas spējām pēc ...
E-grāmatu lapu šķirstīšana ķļūst ērtāka:
Sajūtas, lasot papīra grāmatas, vēl arvien būtiski atšķiras no e-grāmatu lasīšanas sajūtām. Viens piemērs ir lapu šķirstīšana.
Korejas zinātņu un tehnoloģiju institūta (KAIST) profesors un stud...
