Category Archives: Privātums

Google+ esot autentifikācijas serviss. Vai jāuztraucās par anonimitāti internetā?

Nesen Google padomes priekšsēdētājs, Eriks Šmits (Eric Schmidt) argumentē, ka internetā ir daudz ļaunu cilvēku un ir svarīgi tos spēt atšķirt. Tāpēc Google+ sociālais tīkls nodrošinot “autentifikācijas servisu”, ļaujot cilvēkiem pārliecināties, ka esat “īsts cilvēks, nevis suns”. Īsi pēc tam, Rendija Zukerberga (Randi Zuckerberg), Facebook marketinga vadītāja, arī atbalstīja tikai īsto vārdu izmantošanu Facebook sociālajā tīklā.

Momentā izskanēja daudz iebildumu. ”Interneta anonimitāte esot mirusi“, “Vai Google strādā, lai pilnīgi izskaust anonimitāti un pseidonīmus internetā?” (kur rakstā ir lielisks citāts: “Tev būs jāizrauj manu īsto identitāti no mana avatāra aukstajām, beigtajām (bet kruta izskata) rokām”).

Vai internetā ir nepieciešama anonimitāte? Jā, jo:

  • tā pasargā ziņotājus no iespējamām atriebībām.
  • politiski represētās valstīs anonimitāte ļauj izpaust opozīcijas viedokli.
  • tā ļauj pārrunāt personīgi jūtīgus jautājumus, par ko stāstītājs varētu kautrēties, piemēram par seksuāliem jautājumiem.
  • var vērtēt izpausto viedokli, izvairoties no aizspriedumiem vai stereotipiem, kurus varētu iedomāties, zinot kas pauž viedokli.

Taču Google+ un Facebook centieni nodrošināt, ka reģistrētie lietotāji ir patiesās personas nebūt neiznīcina anonimitāti internetā. Lai cik Google+ šķiet populārs un strauji augošs serviss, internetā ir daudz sociālie tīkli (piemēram Twitter un Formspring), kur nav nepieciešams atklāt savu patieso identitāti.

Interesanti, ka neesmu redzējis apgalvojumus, ka LinkedIn cenšas iznīcināt anonimitāti, lai gan tur vispār nav iedomājams sevi prezentēt zem pseidonīma.

Šai blogā sākumā arī atļāvu komentēt anonīmi, bet vasarā izlēmu pārtraukt šādu iespēju. Man šķiet, ka tēmas, par kurām šeit debatējam neizraisa sarunas, kurās dalībniekiem būtu kauns par savu sacīto. Neslēpjoties aiz anonimitātes, es atbildu par savu teikto un uzskatu, ka citi komentētāji arī komentēs ar cieņu pret citiem. Tas veido tādu (virtuālo) sabiedrību, kurā es vēlos uzturēties.

Vai tagad mazāk komentē? Jā. Salīdzinot komentāru skaitu ar lasīto lapu skaitu pirms un pēc anonīmo komentāru pārtraukšanas, man tagad ir apmēram 25% mazāk komentāru. Taču daļēji tas manuprāt saistās ar faktu, ka kolektīvās iepirkšanās raksti izsauca lielāku interesi.

Tātad esmu par to, lai būtu vairāki plaši izmantoti sociālie tīkli, kuri nav anonīmi.  Kad tik visi neizdomā tāpat darīt. Tieši dažādība šai jomā, un attiecīgi arī izvēles brīvība, ir pats svarīgākais.

Komentārus, lūdzu (bet anonīmus komentārus nepieņemu!)

Avoti: Google+, Huffingtonpost.com, smh.com.au, people.dsv.su.se

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Flickr ģeosētas – lietotājs var izvēlēties kurās vietās attēliem noslēpt uzņemšanas vietas.

Kopš sākām lietot viedtelefonus fotografēšanai, mūsu attēliem bieži tiek pievienoti dati, kas norāda precīzi kur uzņemts attēls. Jaunākiem digitāliem fotoaparātiem arī sāk iebūvēt GPS uztvērējus, lai saglabāt atrašanās vietu, kad fotografē. Īpaši brīvdienās novērtēju šādu iespēju, jo mājās man ir daudzas fotogrāfijas, kurās redzami skaisti skati, bet sen vairs neatceros kur īsti tie bija. Šos attēlus augšupielādējam internetā, lai tos atrādīt radiem un draugiem. Sekojošā vizualizācija ilustrē cik daudz tvītu (zilie punkti) un attēlu (oranžie punkti) ir ar atrašanās vietu datiem:

Šos datus par mūsu atrašanos vietu redz visi mūsu sociālo tīklu draugi, kurus reizēm tikai pavirši pazīstam. Reizēm pat nenojaušam cik daudz cilvēki tos redz. Un ja esat tvītojis sava jaunā TV bildi un tad tvīto attēlu citā vietā, skaidrs, ka pats nēesi mājās un iespējams, kāds izdomā apciemot jūsu mājas un “atbrīvot” jūs no TV.

Flickr vakar paziņoja, ka tagad ir iespējams automātiski mainīt attēlu privātuma datus atkarībā no tā, kurā vietā uzņēma / augšupielādēja attēlu. Šī funkcija ļauj, piemēra pēc, tikai noteiktai Flickr lietotāju grupai redzēt atrašanās vietas datus. Flickr šo sauc par “geofencing” vai ģeosētas izveidošana. (Komentāros lūdzu: kā latviski labāk tulkot “geofencing”?)

Šis ir inovatīvs ģeosētu pielietojums. Līdz šim ģeosētas uzskatīja kā privātuma aizskarošas jo visi līdzšinējie pielietojumi iedarbojās, kad persona ieradās ģeosētas robežās. Tādā veidā personai nācās atklāt savu atrašanās vietu. Flickr, savukārt, ir ģeosētas izveidojis, lai noslēpt attēlu atrašanās vietu datus. Mani patiešām priecē šī inovatīvā ideja!

Avoti: Flickr.com, New York Times un ReadWriteWeb.com 

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kuros krogos vairāk meiteņu (vai puišu)? SceneTap sola to atklāt.

Cik šobrīd ir apmeklētāju dažādos bāros? Kādos vecumos tie ir? Vai noteiktā krodziņā šobrīd ir vairāk puišu vai meitenes? SceneTap cer uz šiem jautājumiem atbildēt, izmantojot seju uztveršanas (facial detection) risinājumu. No šodienas šads pakalpojums ir pieejams 50 bāros Čikāgā un tīklu paplašina citās ASV pilsētās.

SceneTap izmantos web kameras, lai noteiktu krodziņa apmeklētāju vecumu grupas un dzimumus. Tādā veidā būs iespējams izvērtēt kādi ļaudis uzturās kur. Informācija varētu noderēt apmeklētājiem un arī krodziņu īpašniekiem, precīzāk uzskaitot apmeklētājus.

Precizitāte nav perfekta, bet apmierinoša: apmeklētāju skaitu nosaka ar 85%-98% precizitāti, dzimumu ar 85% precizitāti un vecumu +/- 6 gadiem ar 90% precizitāti.

Risinājums nesaglabā attēlus un neidentificē atsevišķas personas. Līdzīgi kā reklāmu panelis, kas maina reklāmu atkarībā no skatītāju dzimuma un vecuma, risinājums tikai min visticamāko dzimumu un vecuma grupu.

Vai jums gribētos šādu informāciju zināt par Rīgas krodziņiem? Vai jums būtu iebildumi apmeklēt krodziņu, kur šādu tehnoloģiju izmanto? Labprāt uzklausu jūsu domas!

Avoti: ReadWriteWeb, businessinsider.com un fastcompany.com

qr code QR code links uz šo rakstu.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kad atklātība ir labāka par privātumu.

Nesen izskanēja plašs satraukums par atklājumu, ka Apple saglabā iPhone atrašanās vietu pat ja lietotājs ir atslēdzis lokācijas funkciju. Šāda rīcība apdraudot lietotāju privātumu (un tā arī ir). Drīz vien atklājās, ka Google un Microsoft veic līdzīgas darbības.

Apple skaidroja, ka datu uzglabāšana ir sistēmas kļūda un solīja likvidēt gan šo kļūdu gan uzglabātos datus. Tad, man par pārsteigumu, lasu uztrauktu rakstu par to, kā var saglabāt šos datus, lai tos nezaudētu.

Kāpēc ir tādas pretējas reakcijas? Šī situāciju ilustrē, ka bažas ir ne par pašu datu vākšnu, bet par šaubām par to (neatļautu) izmantošanu. Paši dati var mums pašiem noderēt, atgādinot kur mēs bijām kad. Taču 77% viedtelefonu lietotāju nevēlās atklāt savu atrašanās vietu.

Pats arī esmu piesardzīgs par savas atrašanās vietas. Taču ar Waze aplikāciju (skat šeit) jūtu, ka ja es dalīšos ar datiem par manu pārvietošanos, iegūšu vērtīgu informāciju par sastrēgumiem no pārējiem lietotājiem. Bažas par privātumu nepazūd, bet manuprāt ieguvums atsver iespējamos riskus.

Secinājums: Saglabāt atrašanās vietu nav viennozīmīgi slikti. Mūsu bažas par privātuma zaudēšanu mazinās ja dalīšanās ar datiem mums rod vērtību jeb ja varam ierobežot to izmantošanu.

Cik ērti jūs jūtaties, atklājot savu atrašanās vietu? Kurās situācijās esat / neesat gatavi dalīties ar atrašanās vietu?

Avoti: Readwriteweb.com šeit un šeit un šeit un šeit kā arī Geeky gadgets

Attēls: onlinespyshop.co.uk

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Prognoze: automatizēti atsauksmju veidotāji apkopos mūsu intereses un vērtības no sociālo tīklu ierakstiem.

 

Esmu samērā jauns Facebook lietotājs. Piereģistrējos, ziņkārības dēļ, pirms apmēram 2 mēnešiem. Esmu pasīvs Facebook lietotājs, vērojot, ko citi lietotāji raksta un dara.

Viens no maniem lielākajiem pārsteigumiem bija tas, ka bieži redzēju paziņojumus, ka kāds draugs atradis naftu savā fermā, citam dārgakmeņi atradušiem un vēl kāds cits lūdz palīdzību atrisināt kādu spēles uzdevumu.

Laikam nevajadzētu brīnīties, ka spēlētājus satieku arvien biežāk. Nielson publicēja datus šī gada augustā par ASV interneta lietotāju aktivitātēm.  2010. gada jūnijā, ASV interneta lietotāji pavadīja 10,2% no sava internetam veltītā laika spēlējot spēles. Šī bija otrā populārākā nodarbošanās, kuru pārspēja tikai sociālajo tīklu “lietošana” (22,7%).

Spēles nav vienīgais informācijas avots par mums un mūsu interesēm. Arī redzam kur lietotāji ir bijuši, lietojot Foursquare un Gowalla aplikācijas. GetGlue paziņoja par manām interesēm par filmām.  Facebook aplikācijas labprātīgi pastāsta mūsu draugiem par mums.

Bet spēles mani īpaši pārsteidza. Nevēlos kritizēt spēlētājus. Man pašam arī reizēm patīk uzspēlēt kādu spēli. Taču pārmērīga vai regulāra spēlēšana mūs neglaimo. Tad kāpēc lietotāji ir gatavi atklāt draugiem un paziņām par savām aktivitātēm tad, kad tās varētu nebūt glaimojošas? Redzu tikai divus izskaidrojumus:

  1. Lietotāji neapzinās cik daudz viņi atklāj par sevi un savām vērtībām un interesēm caur šo spēļu un aplikāciju izmantošanu.
  2. Lietotāji to apzinās, bet viņiem tas neliekas būtiski.

Protams šos apliecinājumus par mums redz tikai mūsu “draugi” vai “draugu draugi”, bet mūsu sociālie tīkli kļūst tik plaši. To, ko esam gatavi stāstīt tuviem draugiem, varbūt nevajadzētu stāstīt paziņām.

Nezinu kas mani vairāk uztrauc: ka daži (daudzi?) lietotāji nenojauš cik daudz viņi par sevi atklāj, vai tas, ka dažus (daudzus?) tas neuztrauc.

Es prognozēju, ka tuvākajos 18 mēnešos būs pieejami automatizēti atsauksmju veidotāji, kas analizēs mūsu uzvedību un ierakstus sociālos tīklos un izveidos aprakstu par mūsu interesēm un vērtībām, pārdodot šādu analīzi iespējamiem darba devējiem.

Vai esam naivi, izklāstot pārāk daudz mūsu Facebook “draugiem”? Vai Facebook vajag veselības brīdinājums, līdzīgi kā cigaretēm un alkoholam? No otras puses, varbūt šī atklātība veicina mūsu savstarpējās attiecības ar draugiem? Varbūt kļūstam tuvāki, jo labāk iepazīstam viens otru?

Kā jums šķiet (un ko saka jūsu draugi)?

Avoti: Nielsen.com

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Vides reklāmas cer personalizēt, atpazīstot personas pēc to mobilajiem telefoniem.

Nesen rakstīju par vides reklāmām ar sejas atpazīšanu, kuras varēja noteikt garāmgājēja dzimumu un vecuma grupu. Savukārt IBM pētnieki sola panākt personalizētas reklāmas, izmantojot radiofrekvences identifikāciju (RFID) tehnoloģijas. RFID tagi tiek iebūvēti arvien vairāk iekārtās, tai skaitā kredītkartēs un mobilajos telefonos. IBM veido risinājumus, kuri uztver garāmgājēja līdzi nēsātās iekārtas RFID tagu, atpazīst taga saimnieku un viņa intereses, un izvēlās optimālo reklāmu.

Šāda inovācija noder reklāmdevējiem, kuru reklāmu efektivitāte būtiski palielinātos. Toties vienlaikus man šķiet būtiski augs tirgus tādām iekārtām, kas neļauj uztvert iebūvētā RFID taga signālu (piemēram DIFRwear produkti). Man tomēr šķiet, ka personalizētas reklāmas, kad es vienatnē lasu tīmekli, ir vēlama tendence. Personalizētas reklāmas, kuras redzamas arī visām apkārtējām personām, implicētu manas personīgās intereses / viedokļus, tādejādi pārkāpjot manas privātuma robežas.

Vai jūs pozitīvi vērtētu, ja reklāmas jums būtu personalizētas? Varbūt nav ko uztraukties par privātumu jo tas jau tagad ir daudz maz zaudēts? Labprāt uzklausu jūsu viedokli.

Klāt pievienoju filmas “Minority Report” klipu, kur Džonu Andertonu, Toma Krūza (Tom Cruise) lomu, atpazīst pēc acu zīlītēm un reklāmas panelis sauc “Hei Džon Anderton! Tev nudien prasās Guinness aliņš!”

Avoti: The Telegraph, Wikipedia.lv

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Vairs nav, kur slēpties. Sejas atpazīšana no video attēliem un izrietošās sekas un iespējas.

Nesen lasīju Marka Kūbana (Mark Cuban) blogu par jaunu firmu, kas attīsta tehnoloģijas, lai daudzas atsevišķas personu kustības izsekot, balstoties uz video attēliem. Nākamajā etapā tikšot pielietota seju atpazīšanas risinājumi, salīdzinot redzētās personas ar, piemēram, Facebook attēliem, lai atpazīt visas personas. Kūbans pauda viedokli, ka vairs nebūs nepieciešams piereģistrēties (“check-in”), lai draugiem atklāt savu atrašanās vietu, kā to šobrīd dara ar Foursquare aplikāciju, piemēra pēc.

Šis apgalvojums man mudina pārdomāt vai patērētājiem šī tehnoloģiskā iespēja varētu patiešām būt vērtīgi? Vai ir iespējams veidot komerciāli veiksmīgu biznesa modeli ap tehnoloģijām, kas mūs atpazīst video attēlos?

Lai gan sejas atpazīšana varētu ietaupīt laiku lietotājiem, jo nav jānorāda sava atrašanās vieta, tas atņem personai svarīgu ieguvumu manuālai pierakstīšanās: iespēja izlemt kad un kam savu atrašanās vietu atklāt. Varam pārdomāt ko teiks draugi, kolēģi un sadarbības partneri ja uzzin, ka esam šeit. Privātuma atklāšana paliek pilnībā lietotāja rokās.

Foursquare lietotāji arī stāsta, ka Foursquare lietošanai ir spēļu elements. Tas rada aizraujošas, pozitīvas sajūtas lietotājam, sacenšoties ar draugiem un citiem lietotājiem un tās, savukārt, veicina lietošanu. Bet vai ir interesantas spēles, kurās nav jāpiedalās? Ja restorāni paši spētu atpazīt, ka esi atnācis paēst, vai tas arī radītu tikpat lielu gandarījumu, kā pašam atzīmēt savu atrašanās vietu?

Skatoties no uzņēmēju perspektīvas, Foursquare arī pastāv salīdzinoši vienkārši veidi kā radīt viltus apmeklējumus. GPS spēj noteikt precīzu vietu, be nespēj atšķirt vai esmu lielveikala zoo veikalā vai kafejnīcā. Seju atpazīšana varētu tomēr radīt uzticamāku informāciju par apmeklējumiem.

Seju atpazīšana neizbēgama

Savā inovāciju un izgudrojumu blogā jau rakstīju par sejas atpazīšanu vides reklāmās. (Līdzīgu risinājumu OHH Media piedāvā ASV viesnīcām.). Kā Ivars pareizi komentēja, mēs katrs varam izmantot Google risinājumu picasaweb, lai seju atpazīšanas tehnoloģijas izmantot, tiesa gan pagaidām tikai attēlos.

Es minu, ka drošības iestādes dažās valstīs jau izmanto seju atpazīšanu no video attēliem, lai pasargātu iedzīvotāju intereses. Nākotnē šīs tehnoloģijas kļūs pieejamākas gan uzņēmējiem, gan privātpersonām. Domāju, ka drīzumā būs tehniskās iespējas man uzstādīt web kameru un atpazīt personas, kuras gadās tās redzes lokā. Pēc būtības mums nav iespējams izvairīties no tā, ka mūsu kustību konstatēs un piefiksēs un mūs atpazīs. Ātri vien nonākam pie privātuma jautājuma: kur / kad ir pieņemami izmantot šādu tehnoloģiju un kādā veidā?

Atpazīt personu nav nelikumīgi vai privātuma pārkāpums. Viss atkarīgs ko tālāk dara ar atklāto faktu, ka persona xxx te bija. Vai būtu pieņemami atpazīt slavenības, kas apciemo prestižu restorānu? Jā. Vai būtu pieņemami to faktu publicēt? Varbūt, ja to var uztvert kā publikai interesējoša ziņa, bet privātpersonām, kas necenšas sev piesaistīt publicitāti, šis tomēr būtu privātuma pārkāpums.

Jebkurā gadījumā, nevaru noliegt, ka, atpazīstot personu no video attēliem un zinot precīzo atrašanās vietu video kamerai nodrošina precīzāku informāciju par personu atrašanās vietu nekā GPS un šis fakts vien nodrošina, ka šī tehnoloģija attīstīsies.

Seju atpazīšanas no video attēliem – biznesa iespējas

Manuprāt atpazīto personu informāciju varēs izmantot netiešā veidā, līdzīgi kā Amazon iesaka grāmatas. Amazon mājas lapa uzrāda grāmatas, kuras nopirka citas personas, kas arī nopirka to grāmatu, kas tai brīdī ir atlasīta. Līdzīgi atpazīto personu atrašanās vietas varētu arī izmantot: „Personas, kuras šai restorānā viesojās arī apciemo šos veikalus”. Šādiem risinājumiem pat nav nepieciešams precizēt personas identitāti.

Kā varētu papildināt sejas atpazīšanu ar lietotāja piekrišanu būt atpazītam? Lietotājam visticamāk jābūt reģistrētam. Atpazīšanas serviss (kurš ir nepieciešams, jo lielu atpazīstamu lietotāju skaitu nevarēs savākt atsevišķas firmas) nosūta īsziņu / sazinās caur Bluetooth vai wifi ar lietotāju, prasot “Vai drīkstu atklāt, ka esat viesnīcā xxx Elizabetes ielā nr. yy?”. Lietotājs atbild „jā”, „jā vienmēr”, „ne šoreiz”, „ne šodien” vai „nē nekad”. Manuprāt arī būs nepieciešams izvēlēties cik plaši šis serviss drīkst izplatīt faktu par Tavu atrašanās vietu.

Kopumā vērtējot, man šķiet veiksmīgākie risinājumi būs tie, kas šo konstatēto atrašanās vietu izmantos tikai pašas atpazītās personas labā. Dēļ privātuma pamatotām bažām, uzņēmējiem nāksies samierināties ar vai nu anonīmu personu sekošana vai netiešo informācijas izmantošanu (Amazon modelis).

Ja jūsu atrašanās vietu konkrētā veikalā vai restorānā varētu noteikt automātiski un šo faktu izmantotu, lai jums piedāvātu personalizētu piedāvājumu, kā jūs to vērtētu?

Avoti:  Blog Maverick, Techcrunch.com

Attēls: Engadget

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Vides reklāmas pielāgojās skatītājam, izmantojot sejas atpazīšanas tehnoloģijas. Vai zaudējam privātumu?

Vides reklama atpazist garamgajeju vecumu un dzimumu

Pirms 10 gadiem, filmā “Minority Report” interaktīvi reklāmas paneļi piedavāja Toma Krūza lomai personalizētus piedāvājumus. Šobrīd Tokijā notiek testi 27 metro stacijās ar vides reklāmas paneļiem, kuri pielāgo reklāmu garāmgājēju dzimumam un vecuma grupai.

Pie paneļa ir kamera. Risinājums spēj noteikt skatītāja dzimumu un vecuma grupu pēc sejas formas un matiem. Tiesa gan, šis risinājums spēj vecumu noteikt tikai ar +/- 5 gadu precizitāti. Rādītā reklāma tiek pielāgota skatītāja demogrāfiskajai grupai.

Šī inovācija ļauj reklāmas platības izmantot daudz efektīvāk. Ir izskanējušas bažas par privātuma zuduma, bet manuprāt tās ir nepamatotas. Šodien mūs filmē no visām pusēm, lai policija var mūs aizsargāt un nekas neliedz identificēt uzfilmētās personas. Toties šī reklāmas sistēma nesaglabā attēlus, tikai skatītāja secināto dzimumu, vecuma grupu un cik ilgi skatītājs vēroja reklāmu.

Reklāmas aģentūra arī iegūst ieskatu par metro pasažieri demogrāfiju dažādās stacijās un dažādos laikos. Šī informācija ļaus citas statiskas reklāmas labāk izvietot, jo garāmgājēju demogrāfiskais profils kļūst zināms.

Ir sākušies pielāgotie vides reklāmas laiki. Vēl neesam nonākuši līdz personalizētām reklāmām. Kad līdz tām nonāksim, man visvairak uztrauc kā izvairīties no uzbāzīgām reklāmām.

Šajā cnn.com video klipā var redzēt kā šis risinājums strādā.

Kam jūs dodat priekšroku: pielagotām reklāmām vai statiskām reklāmām? Kāpēc?

Avoti: KurzweilAI.net, www.physorg.com, singularityhub.com un weareorganizedchaos.com

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Switch to our mobile site