Atkal izmantošu šo blogu, lai paziņotu ar darbu saistītus jaunumus. No šodienasSwedbank Latvijas klienti var izmantot īpaši izstrādātu iPhone aplikāciju, lai veiktu attālinātas bankas transakcijas. Aplikācija arī strādā ar iPad planšetdatoriem. Aplikācija ļauj pārskatīt kontu transakcijas, veikt maksājumus (izmantojot definētos maksājumus vai ievadot jaunus rekvizītus), pārskaitīt naudu starp saviem kontiem un veikt valūtas maiņas darījumus.
Saskarne ir pilnveidota, lai būtu ērtāka lietošana. Tāpat kā internetbankā, tagad var gan personīgos, gan uzņēmuma kontus pārvaldīt ar iPhone.
Aplikācija ir bezmaksas. Tā ir atrodama iTunes, meklējot “Swedbank Latvija”.
Nesen rakstīju par Waze, sociālās navigācijas risinājumu. Waze izstrādātāji ir izveidojuši video klipu, kas vizualizē šoferu sniegto informāciju Losandželosā. Nevēlētos tur cīnīties ar satiksmi ap 7iem no rīta, bet Waze palīdz atrast apvedceļus sastrēgumiem. Ceļš kļūst daudz vieglāks!
Starp citu, nesen novēroju, ka Minhenē Waze lieto daudz mazāk nekā Rīgā, pat ar to, ka Minhenē vairāk iedzīvotāju. Taču tur ir daudz mazāk policistu uz ielām un krūmos.
Pieejamās funkcijas ir tās pašas bieži izmantotās funkcijas (konta atlikumi, nesenās transakcijas, maksājumi un valūtas kursi), kuras kopš 2008. gada ir pieejamas mobilajā internetbankā. Aplikācija ir bez maksas un to var lejuplādēt šeit.
Atturēšos pats komentēt. Jūs paši varat izvērtēt šīs aplikācijas plusus un mīnusus. Labprāt uzklausu jūsu viedokļus un ieteikumus, kurus visus nodošu saviem kolēģiem.
Šī bloga regulārie lasītāji zinās, ka sekoju līdzi viedtelefonu navigācijas risinājumiem. Īpaši meklēju bezmaksas risinājumus un pozitīvi vērtēju kartes, kuras veido sabiedrība. Nu reiz esmu atradis kautko patiešām iespaidīgu: sociālo tīklu un navigācijas risinājuma krustojumu, kuru sauc Waze.
Šī aplikācija izveido kartes, sekojot kur tās lietotāji brauc. Ja tur vēl nav ceļš, to pievieno kartei. Papildus, tā nemitīgi aprēķina cik ātri aplikācijas lietotāji brauc pa katru ceļu un mācās cik ātri satiksme virzās dažādās dienās un laikos. Šo informāciju izmanto, lai aprēķinātu ātrāko ceļu, kad aplikācijai prasa ceļa norādījumus uz noteiktu vietu. Papildus, lietotāji ziņo pārējiem lietotājiem par pamanītajiem ceļa apstākļiem (policija, sastrēgumi, avārijas, bīstami laika apstākļi u.t.t.). Ceļa apstākļus var pat aprakstīt, pievienojot foto vai ierunājot īsu paskaidrojumu, kuru citi lietotāji dzirdēs.
Aplikācija izmanto spēles elementus (punkti par nobrauktajiem kilometriem, ceļa apstākļu paziņojumiem u.t.t.), lai veicinātu tās izmantošanu, tā iegūstot vairāk braukšanas datus un attiecīgi uzlabojot navigācijas plānošanu. Tā ir izstrādāta iPhone, Android, Windows Mobile un Symbian platformām. Aprēķināju, ka datu pārraide maksā mazāk kā 2 santīmi / 100 km.
Esmu Waze lietojis vairākas dienas. Navigācija nestrādāja no Tallinas līdz Rīgai, bet no Salacgrīvas līdz Rīgai tā ceļu atrada un pa Rīgu man ieteica izmantot tādas pašas mazās sānielas, kādas es mēdzu izmantot, lai izvairīties no Valdemāra ielas satiksmes. Rīgā arī jau vairākkārt esmu saņēmis savlaicīgus brīdinājumus par policijas ekipāzām un avārijām. Rīgas Waze lietotāju grupas biedru skaits (484 biedri) liecina par salīdzinoši lielu aktivitāti Rīgas apkārtnē.
Salīdzinājuma pēc, vakar arī Igaunijā izmēģināju Waze. Tur daudz mazāk lietotāju paziņojumu un tas saskan ar Tallinas Waze lietotāju biedru skaitu: tikai 48 biedri. Šī laikam pirmā reize, kad pamanu, ka esam apsteiguši igauņus digitālajos jautājumos!
Spriežot pēc „dzīvās kartes”, kas rāda patreizējos lietotājus un paziņojumus, Waze aktīvi lieto Rīgā un uz lielajām šosejām. Waze ir aizraujoši un noderīgi Rīgā un tās apkārtnē pat ja kartes vēl nav perfektas. Ja vēlaties izvairīties no sastrēgumiem un nepatīkamiem pārsteigumiem uz ceļiem, silti iesaku instalēt šo jautro navigācijas risinājumu. Jūsu bērni arī priecāsies līdzi!
Paldies saku Gundaram K., kurš manā Facebook lapā paziņoja par avāriju Lubānas ielā un tā iepazīstināja ar šo risinājumu!
Pievienoju Waze reklāmas video tiem, kas vēl nav pārliecināti!
Un daži ekrāna attēli, lietojot Waze:
Vai esat Waze lietotājs? Ja nē, kāpēc nē? Atsauksmes, lūdzu!
Pasta sūtījumi samazinās un pastmarkas kļūst arvien retākas. Nu Dānijas pasts sāks izmantot jaunu risinājumu no 1. aprīļa, ļaujot klientiem nosūtīt SMS, lai samaksātu par vēstules sūtīšanu. Nosūtot SMS, pretī saņem unikālu kodu, kuru uzraksta uz vēstules. Pasta šķirošanas sistēmas atpazīs kodu, tā konstatējot, ka vēstule ir apmaksāta. Zviedrijas pasts arī izskatot šādu risinājumu.
Vācijā šāds risinājums strādājot jau kopš 2008. gada. Tur virtuālo pastmarku pārdod par gandrīz divkāršu cenu, bet Dānijā cena līdzdzināsies fiziskai markai.
Pasti jau izmanto teksta atpazīšanas sistēmas un šis ir loģisks veids kā šīs sistēmas izmantot kopā ar ērtu apmaksas veidu. Taču šis būs vēl viens tehnoloģisks spiediens, kas samazinās pastmarku tirāžas.
Es ļoti reti sūtu vēstules. Man būtu ērti ja nebūtu jāmeklē pastmarkas un nebūtu jānoskaidro cik tagad jāmaksā par vēstules sūtīšanu. (Kā lai to atcerās, ja reizi gadā sūta?!) Taču man būs žēl tad, kad pastmarkas pārtrauks drukāt.
Darba sakarā nākās daudz ceļot un rezultātā bieži klausos mūziku vai aplādes (“podcast”). Taču reizēm gribās dzirdēt radio ar svaigākajām pasaules ziņām no BBC World Service vai baudīt Radio 101 mūziku, piemēra pēc.
Nesen atradu iPhone aplikāciju, FStream, kas ļauj straumēt radio gan caur wifi gan 3G. Aplikācija atbalsta daudzus formātus (mp3, ogg / Vorbis, wma un acc) un ļauj ierakstīt radio raidījumus un tas viss ir bez maksas.
Rezultātā varu baudīt Latvijas (un citu valstu) radio stacijas pat tad, kad nav radio pie rokas.
Vai esat pamanījuši citas lētas, bet labas, straumēšanas aplikācijas?
Koventrijas universitātes veiktajā pētijumā pārbaudīja 114 8-12 gadu vecu bērnu lasīšanas un rakstīšanas iemaņas. Tad pusei iedeva mobilos telefonus un sekoja telefona lietošanu un viņu valodas spēju attīstību.
Pētnieki konstatēja straujāku valodas attīstību starp bērniem, kas lietoja īsziņas. Bērna spēja izmantot saīsinājumus, piemēram 1dien (“pirmdien”) un lol (“laughing out loud”), pat ļāva prognozēt kuriem bērniem būs labāk attīstītas valodas spējas.
Pēc pētnieku domām, skaidrojums varētu būt saistīts ar teoriju, ka fonētiskā izpratne (“phonetical awareness”) ir viena no pamatiemaņām valodas attīstībā. Ja bērns spēj saklausīt vārdu skaņas, piemēram vārdu atskaņas vai kā skan vārds ja burtus maina (“krupji” bez “k” ir “rupji”), tad šī fonētiskā izpratne veicinot lasīšanas attīstību. Bez fonētiskās izpratnes nevar rakstīt un lasīt īsziņu saīsinājumus.
Man mazliet šaubas kas ko ietekmē: vai īsziņu rakstīšana veicina lasīšanu vai arī otrādi. Šā vai tā, interesants, negaidīts secinājums!
Ceļoju daudz un sagaidu, ka, lidojumiem varēs piereģistrēties internetā. Mani frustrē ja online piereģistrēšanās nestrādā un būs agrāk jāceļās. Viesnīcās tomēr jāgaida rindā un jāsaņem fizisku atslēgu. Es labprāt pārietu uz automatizētu risinājumu darba braucieniem. Taču ir viesnīcas, kur tieši personīgais kontakts ir daļa no viesnīcas pozitīvās atmosfēras.
Kā jau daudzām jaunajām tehnoloģijām, bremzējošais faktors būs nepieciešamās investīcijas, mainot slēdžus durvīm. PRieks redzēt, ka ir pirmais pionieris!
Vai jūs vēlētos dzīvot viesnīcā ar pilnībā automatizētu reģistrēšanos? Vai personīgā kontakta zudums tomēr jūs atturētu izmantot šādas viesnīcas?
Sākumā aplikācijas bija mazas un vienkāršas, nedaudz papildinot telefona funkcijas. Nu jau rodas aplikācijas ar bagātīgu funkcionalitāti.
Man tomēr neliek mieru doma, ka šai tendencei ir liela līdzība ar “senāko” praksi, izstrādāt apjomīgas aplikācijas, kuras instalē uz datora ar Windows vai citu operētājsistēmu.
Patīkami, ka šo jauno aplikāciju instalēšana ir tik daudz vieglāk nekā senāk. Taču pēc būtības, mūsu telefoni kļūst par nākamajām “resno klientu” (“fat client”) iekārtām uz kurām instalē nepieciešamo softu, lai realizētu vēlamās funkcijas.
2000′os gados, tiecāmies pēc “plāniem klientiem” (“thin client”) risinājumiem ar minimālu nepieciešamību instalēt softu uz iekārtas. Attīstījās web-bāzēti servisi ar minimālu instalētu softu uz iekārtas.
Man šķiet, ka drīz (ja ne jau tagad) jutīsim, ka aplikāciju skaits kļūst pārāk liels, lai atrast īsto funkcionalitāti.
Man aplikāciju ērtums patīk. Ja to varētu realizēt web-bāzētās aplikācijās, kuras nav jāinstalē, tas būtu ideāli!
Apple izsludina sen gaidīto iPhone 4. Video čats caur wifi.:
Šodien Apple izpilddirektors, Steve Jobs, paziņoja, ka ar 24. jūniju sāks tirgot jauno iPhone 4 ASV, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Japānā. Jaunajam iPhone būs stikls gan priekšā, gan aizmugu...
Lasīsim e-grāmatas par brīvu – ar reklāmām sponsorēta lasīšana:
Google paziņojums par e-grāmatu veikala atklāšanu turpina piesaistīt žurnālistu un analītiķu interesi. Viens Džeimza MakKvivija (James McQuivey) raksts PaidContent.org portālā man šķiet īpaši trāp...
Plates pārlikt uz digitālo formātu. Plašu atskaņotājs ar USB portu.:
Sen prātoju ko dara hifi cienītāji, kas saprot, ka analoga audio skaņas kvalitāte nenoliedzami pārsniedz digitālo ierakstu kvalitāti. Toties plašu spēlētāju kabatā neieliksi. Galviņa pārāk lēkā......
Kolektīvā iepirkšanās Latvijā aug 150% decembra mēneša laikā: Jauni tirgi nerodas bieži. Vēl retāk ir tad, kad par šo tirgu ir pieejami tik daudz datu par tirgus dalībniekiem, kas ļauj sekot līdzi jaunā tirgus attīstībai. Kolektīvā iepirkšanās Latvijā ir viens š...
Video: Stikla iespējas mūsu interaktīvajā nākotnē:
Stikla ražotājs, Corning, publicējis jaunu video, lai vizualizēt stikla pielietojumus nākotnē. Interaktivitāte nodrošināta visdažādākos veidos. Skatieties un baudiet!
http://www.youtube.com/watch?v...
Vai uzņēmējiem apnīk kolektīvā iepirkšanās?: Man Uldis Bērziņš (@uldisb) jautāja viedokli par šo rakstu, kurš apraksta dažādu uzņēmumu negatīvo nostāju pret kolektīvo iepirkšanos.
Raksts ilustrē, ka kolektīvā iepirkšanās nebūt nav zelta bedre...
IEEE: E-grāmatu lasītāju salīdzinājums. iPad un Nook uzvar.:
IEEE (Institute for Electrical and Electronic Engineers) nesen publicēja dažādu e-grāmatu lasītāju salīdzinājumu.
Pēdējos mēnešos cenas ir kritušas un, līdz ar to, vairāki spēlētāji izstājušies...
Izglītību tehnoloģijas lauž tradicionālos noteikumus, formātus.:
Lasu par jaunumiem un konstatēju, ka atkal tieši izglītības jomā veidojas būtiskas pārmaiņas, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Nebiju īpaši uzskatījis šo par perspektīvu nozari, bet šķiet pārmaiņa...
“2020. gadā vairums e-grāmatas būs bez maksas”. Kā autori pelnīs?: Nākotnes darba ("Future of Work") pētījums, par kuru nupat rakstīju, prognozē ne tikai, ka līdz 2020. gadam būs praktiski tikai e-grāmatas, bet arī vairums no tām būs bez maksas. Tā apliecināja Linda ...
Dators mājās – skolēnu sekmes krītās: Vai dators mājās veicina skolēnu attīstību? Zinātnieki saka, ka caurmērā tomēr ir novērojams pretējs efekts. Esot "neliela, bet manāma" negatīva ietekme uz skolēnu lasīšanas un matemātikas spējām pēc ...
E-grāmatu lapu šķirstīšana ķļūst ērtāka:
Sajūtas, lasot papīra grāmatas, vēl arvien būtiski atšķiras no e-grāmatu lasīšanas sajūtām. Viens piemērs ir lapu šķirstīšana.
Korejas zinātņu un tehnoloģiju institūta (KAIST) profesors un stud...