Category Archives: Zaļā enerģija

Darbs nākotnē – kā jaunas tehnoloģijas un citas tendences to ietekmēs.

Kā mainīsies darbs nākotnē? Kur mēs strādāsim? Kā mēs strādāsim? Īstermiņā nekas daudz nemainīsies, bet ja skatamies 10, 20 vai 30 gadus nākotnē, mūs (un mūsu bērnus) sagaida krietni savādāka pasaule. Darbs šajos apstākļos arī būs savādāks. Ko šīs pārmaiņas prasīs no vadītājiem un darbiniekiem?

Decembrī man bija iespēja noklausīties Londonas biznesa skolas (“London Business School”) profesores Lindas Gretonas (“Lynda Gratton”) uzrunu par “Darbu nākotnē” (“Future of Work”). Profesore Gretona vada Hot Spots pētniecības institūtu, kurš, kopā ar 200 vadītājiem no pasaules lielākajām firmām, prognozē nākotnes tendences un to ietekmi uz darba apstākļiem.

Īsumā, Hot Spots pētniecības institūts iezīmēja sekojošās 5 plašās tendences, kas būtiski mainīšot darba apstākļus 20-30 gadu laikā:

  • Tehnoloģijas: 5 miljardiem iedzīvotāju būs mobilie telefoni, roboti veiks arvien vairāk darbus un pašu radītais saturs, kopā ar diģitalizētām grāmatām, radīs plaši pieejamu zināšanu “tīklu”.
  • Globalizācija: Cilvēki arvien vairāk dzīvos “mega-pilsētās” un veidosies talantu grupējumi, balstoties uz zināšanu tīklu.
  • Demogrāfija: Drīz sagaidīsim brīdi, kad 5 paaudzes strādās vienlaikus.
  • Sabiedrība: Mazāk uzticēsimies iestādēm, augs ārštata darbinieku skaits un ģimenes būs mazākas.
  • Zemas oglekļa emisijas: Enerģijas cenas kāps, veicinot attālinātu strādāšanu vai darbu no mājām.

Šie 5 tendenču virsraksti nepārsteidz, bet zem katra virsraksta slēpjas skatiens tālu nākotnē. “2020 gadā būs tikai e-grāmatas un vairums no tām būs bez maksas” teica profesore Gretona. “Lielās naftas firmas uzskata, ka nafta izbeigsies starp 2040. un 2060. gadu” par ko agrāk esmu rakstījis.

Šīs tendences ietekmēšot organizācijas sekojošajos veidos:

  • Līderība un talanti: Darbinieki sagaidīs pieejamāku un atvērtāku vadības stilu, kas spēju veicināt sadarbību. Vadītājiem būs jāstimulē darbs komandās ar dažādām kultūrām, kuras arvien vairāk strādās virtuāli. Hierarhija mazāk ietekmēs.
  • Organizatoriskās struktūras: Turpināsies tendence veidot reģionālas vai globālas struktūras, bet laika gaitā radīsies virtuālas struktūras. Arvien vairāk strādāsim projektu komandās, iesaistot arī citu organizāciju pārstāvjus.
  • Darba apstākļi un noteikumi: Darbinieki sagaidīs lielāku elastīgumu, gan strādājot no mājām un sev ērtos laikos. Straujās tehnoloģiju izmaiņas radīs nepieciešamību ātri apgūt jaunas iemaņas, veicinot e-mācības, simulācijas un nopietnas spēles.
  • Cilvēku vēlmes un kompetences: Jaunās paaudzes sagaidīs, ka darba devēji aktīvi veicinās viņu attīstību vēl vairāk kā šodien. Globalizācija un zināšanu tīkls radīs spējīgus darbiniekus pasaules mērogā.
  • Organizācijas kultūra un vērtības: Sadarbība kļūs par pamatvērtību daudziem uzņēmumiem, lai veicinātu efektīvu darbu daudzajās, starptautiskajās komandās.

Pēc būtības, vadītājiem būs jākļūst praktiskākiem starptautisku un virtuālu komandas vadītājiem. Darbiniekiem būs arvien vieglāk strādāt firmai no otrās pasaules puses un tie meklēs lielāku autonomiju. Uzņēmumiem jāsāk pielāgoties šīm topošām izmaiņām ja nevēlās zaudēt cīņā par talantīgiem darbiniekiem. Daļa no šīm tendencēm jau tagad sāk ietekmēt darba apstākļus. Vadītāji, kuri pielāgosies ātrāk, panāks labākus rezultātus.

Gretona daudz arī raksta par inovācijām un nepieciešamajiem apstākļiem, lai veicinātu inovācijas. Lasot par Future of Work projekta darbības organizāciju, šķiet, ka pats Hot Spots institūts veiksmīgi rosina inovatīvu domāšanu, pielietojot šos principus.

Šobrīd turpinās nākamais etaps šai pētniecībā. Rezultātus publicēs grāmatā, kuru izdošot 2011. gada aprīlī. Par līdzšinējiem rezultātiem var lasīt Gretonas grāmatā Hot Spots. Pirmo Hot Spots grāmatas nodaļu var izlasīt šeit bez maksas.

Plašāk par var lasīt šeit. Gretona arī blogo reizi nedēļā. Varu ieteikt!

Vai Jūs jau šodien jūtu šo tendenču ietekmi, kā vadītājs vai darbinieks?  Vai Jūs saskatat citas, būtiskākas tendences, kas vairāk ietekmēs darbu nākotnē? Aicinu komentēt!

Avoti: Hot Spots Movement, Future of Work blogs un Lynda Gratton mājas lapa.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

“Tēti, kur palika visa nafta?” Ko jūs teiksiet saviem bērniem?

Nesen biju Londonā, kur Lynda Gratton, Londonas biznesa skolas profesore stāstīja par saviem pētījumiem saistībā ar darba apstākļiem nākotnē. Par to kādu citu reizi. Taču lekcijas gaitā viņa teica, ka lielās naftas firmas prognozē, ka pasaulē pietrūks naftas starp 2040 un 2060 gadu. Esot grūti noteikt precīzi jo pasaules naftas rezerves nevar precīzi kvantificēt, bet tāds esot viņas uzskats, balstoties uz šo firmu aprēķiniem.

Man vienmēr likās,ka naftas pietrūkšana vēl ir tālu nākotnē, bet 2040 gadu visticamāk arī es piedzīvošu un mani bērni to noteikti piedzīvos. Vai tad patiešām tas var notikt tik drīzi? Sāku iedziļināties, kādi tad ir pētnieku secinājumi uz doto brīdi. Uzzināju sekojošo:

Ja šīm prognozēm var ticēt, tad nafta pietrūks kautkad starp 2036 un 2052 gadiem (Piezīme 1). Cik jums būs gadi 2036. gadā? Cik veci būs jūsu bērni 2036. gadā?

Protams šis ir ļoti vienkāršots apēķins. Nav zināms cik naftas vēl nav atrasta. Taču arī neesmu ņēmis vērā, ka naftas patēriņš aug katru gadu. Manuprāt šim aprēķinam kļūdas diapazons varētu būt +/- 10 gadi, bet ne desmitiem gadu.

Secinājums skaidrs: mūsu bērniem nāksies dzīvot bez naftas.

Zaļās enerģijas

Labi, naftas nebūs, bet mums taču ir zaļās enerģijas. Diemžēl ne pietiekami. Pēc neseniem Kalifornijas universitātes pētījumiem, zaļās enerģijas avoti attīstās pārāk lēni, lai tie varētu aizstāt naftas trūkumu. Precīzāk, pētnieki lēš, ka zaļā enerģija spēs aizstāt patreizējo naftas enerģijas patēriņu tikai pēc 131 gadiem, vairāk kā 100 gadus pēc tam, kad nafta būs pietrūkusi.

Dzīve bez naftas?

Kā mainīsies mūsu industriālā sabiedrība kad nafta kļūs dārga un tad pietrūks? Kā mainīsies transportēšana, aviācija un loģistika? Protams nafta nav vienīgais enerģijas avots, bet cik ilgi pietiks dabas gāze un ogles? Nāk prātā 1981. gada filma “Mad Max 2″ ar Mel Gibson par cīnām par pēdējo naftu.

Varam izlikties, ka tas vēl ir tālu nakotnē, bet tas tā nav. Mēs veidojam (vai pareizāk sakot, likvidējam) mūsu bērnu mantojumu. Man šķiet, ka tas notiek lielākoties bez cilvēces izpratnes par to, cik strauji tas notiek.

Valdības nespēs līdzēt

Smagākā apziņa ir tā, ka valdības nespēs mūs glābt jo iedzīvotāji nepieļaus tik nepatīkamus lēmumus, kādi būtu nepieciešami, lai novērstu šo negatīvo scenāriju. Atliek tik pavērot kā Grieķijā un pie mums iebilst pret budžeta griezšanu, kā Francijā un citur protestē pret pensiju vecuma palielināšanu. Šajos gadījumos būtiskas reformas ir nepieciešamas, bet daļa (daudzi?) no cilvēkiem nevēlās šīs sliktās ziņas uzklausīt. Varam debatēt izvēlēto reformu piemērotību, bet bez reformām neiztiks.

Man šķiet šo izaicinājumu spēs risināt tikai atsevišķi (daudzi) cilvēki, kuriem rūp viņu bērnu nākotne un kas spēj nojaust topošās briesmas.

Vai naftas izbeigšanās jūs uztrauc? Ja ne, kāpēc ne? Vai es velti uztraucos?

Varbūt jūs jau rīkojaties, lai sevi padarītu neatkarīgu no naftas?

Komentāri, domas, viedokļi, lūdzu! Skaidrs, ka šis nebūs pēdējais raksts par šo tēmu.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Attēla avots: Business insider

Piezīme 1: Aprēķins sekojošs:  Gada patēriņš bareles = 84 miljoni bareles dienā reiz 365 dienas gadā = 30,66 miljardu bareles gadā.

Patēriņam nemainoties, nafta pietiks 850 / 30,66 = 27,7 gadiem i.e. 2009 + 27 = 2036. gads.

Ar nanodaļiņām veidos saules baterijas. Logi saglabās caurspīdīgumu un radīs elektrību.

Norvēģijas firma Ensol, sadarbojoties ar Lesteras universitāti, ir patentējusi tehnoloģiju, kas ar spricēšanu uzklāj nanodaļiņas, kas kopā veido saules bateriju. Šī tehnoloģija ļaušot noklāt logus (un jumtus) ar šo materiālu, lai ģenerētu elektrību. Stikls kļūtu nedaudz tonēts pēc materiāla uzklāšanas.

Cik var noprast, šīs nanodaļiņas uzšpricē rūpnīcā. Vēl nevaram plānot ieprikt saules baterijas aerosola bunžiņā.

Prototipi vēl tikai tiek ražoti. Izstrādātāji cer komercializēt šo tehnoloģiju 5 gadu laikā. Ensol cer attīstīt šo tehnoloģiju, lai tā spēj nodrošināt vismaz 20% saules enerģijas konvertēšanas efektivitāti. Lai gan 20% var šķist zema efektivitāti, pasaules rekords 2010. gada jūnijā bija 24,2% efektivitāte.

Avoti: ubergizmo.com, renewableenergyworld.com, ecofriend.org, telegraph.co.uk

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Ūdeņrada dzinēju papildina ar saules enerģijas darbinātu ūdeņrada uzpildītāju. 22 reizes lētāka elektrība.

Hydrofill

Pirms mēneša rakstīju par Horizon MiniPak ūdeņrada dzinēju, mazs, pārnesams ūdeņrada dzinējs, kas ļauj mobilās iekārtas uzladēt. Toreiz palika atklāts jautājums par izmaksām  HydroStik kārtridžu uzpildīšanas izmaksām.

Horizon tagad ir paziņojuši, ka HydroFILL aparāts, kas uzpilda HydroStik kārtridžus ar ūdeņradi, maksās $500, krietni vairāk nekā mans $100 minējums. Toties to varēs darbināt ar saules bateriju.

Kā tagad salīdzinās šāda ūdeņrada dzinēja lietošanas izmaksas pretstatā ar parastajām baterijām? Izdevīgi sanāk šā vai tā: MiniPak ar 2 kārtridžiem un lādētājs kopā maksā $600 (330 Ls). Līdzvērtīga cena Duracell baterijām ir 828 Ls, 2,5 reizes vairāk.

Ja ņem vērā, ka HydroFILL lādētājs varot 10 kārtridžus uzpildīt 100 reizes pirms tam mūžs ir nokalpots, šī MiniPak lietošana ar 10 kārtridžiem maksātu 374 Ls, bet 6,000 Duracell baterijas līdzvērtīgam enerģijas patēŗiņam maksātu 8,280 Ls, 22 reizes vairāk!

Aprēķini liecina pozitīvu atdevi, bet kā jau parasti, nākas ieguldīt, lai nākotnē ietaupīt. Domāju, ka nākotnē varam gaidīt, ka mājas apstākļiem tiks attīstītas līdzīgas iekārtas ar lielāku jaudu. Pienāks brīdis, kad vairs nebūs nepieciešams pieslēgums pie elektrības tīkla, lai mājās nodrošinātu elektrību, bet katrā mājā stāvēs ūdeņrada dzinējs.

Toties, atgriežoties šodienas realitātē, man paliek atklāts jautājums: vai ilgtermiņā ir lētāk nopirkt manis iepriekš minēto Proporta Turbocharger (25 Ls) un to lādēt caur USB portu? Tas tomēr ir reālāks salīdzinājums nekā ar Duracell bateriju izmaksām priekš mobilo iekārtu lādēšanas. Vai kāds zin pateikt kā aprēķināt cik es maksāju par elektrību, kad uzlādēju 3400 mAh uzlādējamo bateriju caur USB portu?

Avoti: Geeky Gadgets

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Pārnesams (155 g) ūdeņrada “dzinējs” (degvielas šūnu elements) lādē viedtelefonus.

Horizon MiniPack fuel cell

Singapūras firma Horizon ir sākusi izplatīt parnesamu degvielas šūnu elementu, “Horizon MiniPak”, kas pievieno kārtridžā glabāto ūdeņradi skābeklim, ražojot pietiekami elektrības, lai uzlādēt viedtelefonus, tabletu datorus un citas līdzīgas iekārtas. Šādi degvielas šūnu elementi izdala tikai ūdens garu, kad ražo elektrību.

Horizon fuel cell cartridgeKārtridži ir metāla hidrīda glabāšanas risinājums, kas spēj uzglabāt ūdeņradi drošā veidā.  Tie satur metāla švammi, kas uzglaba ūdeņradi sausā formā un bez spiediena. MiniPak apvieno skābekli no gaisa ar uzglabāta ūdeņradi un rada elektrība. Caur USB portu var uzlādēt visdažādākās pārnesamās iekārtas, viedtelefonus, GPS uztvērējus, digitālas kameras u.t.t..

Katrs kārtridžs spēj saražot elektrību, kas līdzinās apmēram 6 Duracell AA baterijām pirms kārtridžu atkal jālādē. Šobrīd katru kārtridžu var uzlādēt apmēram 100 reizes pirms tas sāk zaudēt efektivitāti. Tad tas ir pilnībā pārstrādājams. Tātad 600 baterijas mazāk piesārņotu mūsu vidi par katru kārtridžu, kuru izmantotu bateriju vietā.

MiniPak svars ar vienu kārtridžu ir 155 g, apmēram tikpat cik viens iPhone. Tā kā kārtridžs nesatur škidrumu un nav zem spiediena, to arī vajadzētu varēt izmantot lidmašīnās.

HydroStik and MiniPak personal power centreŠobrīd Minipak ar 2 kārtridžiem plānots tirgot pa $99 un papildus kārtridžs maksās $10. Horizon vēl nav nosaucis cenu lādētājam. Horizon cer, ka pie rūpnieciskiem ražošanas apjomiem, MiniPak cena kritīs līdz $30 un kārtridžs līdz $6, bet tās šobrīd ir tikai cerības.

Parēķināju lietošanas izmaksas, ņemot vērā Latvenergo elektrības tarifus, un salīdzināju tās ar Duracell bateriju cenām. Ja neskaita nepieciešamo ieguldījumu MiniPak un lādētājā, 100 reizes uzlādēt kārtridžu maksātu nieka 0,45 Ls. Savukārt, 600 Duracell baterijas maksātu 414 Ls, vairāk kā 900 reizes lielāka summa.

Pieņemot, ka lādētājs maksās $100 (mans minējums), kopējais sākuma ieguldījums ar 2 kārtridžiem būtu $200. Tad pēc 111 lādiņiem, šis elektrības ražošanas veids būtu atpelnījis sākotnējās investīcijas.

Visticamāk, ka relatīvi lielais ieguldījums tomēr pircējus atbaidīs. Es tomēr šobrīd ieteiktu Proporta Turbocharger par 25 Ls. Toties ekoloģiski tīrs elektrības avots ir vilinošs. Esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados šādi risinajumi spēs aizstāt vienreizējās lietošanas baterijas.

Avoti: Horizon, Trendhunter.com un Gizmag

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Switch to our mobile site