Stikla ražotājs, Corning, publicējis jaunu video, lai vizualizēt stikla pielietojumus nākotnē. Interaktivitāte nodrošināta visdažādākos veidos. Skatieties un baudiet!

Avoti: Future of Tech

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Sajūtas, lasot papīra grāmatas, vēl arvien būtiski atšķiras no e-grāmatu lasīšanas sajūtām. Viens piemērs ir lapu šķirstīšana.

Korejas zinātņu un tehnoloģiju institūta (KAIST) profesors un studenti ir izveidojuši jaunu iPad saskarni grāmatu lasīšanai, būtiski izmainot lapu šķirstīšanu, lai tā būtu līdzīgāka papīra grāmatu lapu šķirstīšanai. Sekojošajā video to demonstrē:

Pamazām e-grāmatu lietošana sāk atdarināt papīra grāmatu lietošanu vissīkākajās detaļās. Cik ilgi pirms e-grāmatas arī smaržos pēc papīra grāmatām?

Avoti: tuaw.com

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tims Kuks (Tim Cook), Apple izpilddirektors, šodien atklāja jauno iPhone 4S. Vērojot atklāšanas pasākumu internetā, jaunais iPhone 4S izskatās identisks iPhone 4. Daži būtiski jaunumi saistībā ar iPhone 4S:

• iPhone viedtelefonus tagad varēs aktivizēt un uzstādīt bez datora. Līdz šim bija nepieciešams dators ar iTunes.
•  Ar iPhone tagad var īslaicīgi atļaut draugiem redzēt Tavu atrašanās vietu (“Find My Friends”).
• Jaunais iPhone lieto iPadā izmantoto grafisko procesoru, kurš ir 7 reizes ātrāks nekā iPhone 4. Spēlētājiem patikšot!
• Labāka baterija: 8 stundas 3G sarunām, 6 stundas serfojot, 9 stundas ar WiFi,  10 stundas skatoties video un 40 stundas klausoties mūziku. (Tā vismaz solot).
• 2 reizes ātrāka datu nosūkšana salīdzinot ar iPhone 4.
• 8 megapikseļu kamera ir ātrāka un kvalitatīvāka. Pirmais kadrs 1,1 sekundēs, nākamie 0,5 sekundēs.
• Video ieraksti ir pilnais HD 1080p! (Publika aplaudēja!)

 Īpaši tiek uzsvērts personīgais asistents “Siri” ar balss atpazīšanu un dabiskās valodas apstrādes spējām:

• “Vai šodien vajadzēs lietusmēteli? “. iPhone 4S Siri aplikācija atbild, ka “izskatās ka šodien līs.”
• “Cik ir pulkstens Parīzē?”. iPhone 4S atver pulksteni ar Parīzes laiku.
• “Pamodini mani sešos”. iPhone 4S uzstāda modinātāju uz sešiem.
• E-pastus un kalendārus arī var pārbaudīt ar balss komandām, kā arī diktēt tekstu.
• “Atgādini man piezvanīt sievai kad dodos mājās” izveido atgādinājumu ar ģeosētu.
• “Cik dienas līdz Ziemsvētkiem?”. 82.

Sākumā Siri atpazīs tikai angļu, franču un vācu valodas. Citas valodas pievienos nākotnē. Smalki, bet paši to ikdienā nespēsim izmantot.

Cenas

Jaunā iPhone 4S cenas, slēdzot līgumu ar mobilo operatoru:

• 64GB par $399
• 32GB  par $299
• 16GB par $199

iPhone 4 turpinās pārdot par $99 ar 8GB. iPhone 3GS ar 8GB būs bezmaksas… abos gadījumos jāslēdz līgumu ar operatoru.

Tātad tagad būs iespējams saņemt iPhone 3GS bez maksas ja noslēgs līgumu ar mobilo operatoru. Šis būs ļoti spēcīgs veicinātājs iPhone plašākai izmantošanai. Vai Latvijas operatori piekops līdzīgu praksi? To tikai laiks rādīs.

Kad būs?

iPhone 4S sāks pārdot 14. oktobrī, pieņemot pasūtījumus no 7. oktobra, ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Japānā. Latvijā būšot 28. oktobrī! Priecē, ka beidzot Latvijā piegādā otrajā vilnī, kopā ar 21 citām valstīm, nevis līdz gada beigām ar citām valstīm.

iOS 5

Jaunais iPhone nāk kopā ar iOs 5 operētājsistēmu, kurai ir vairākas jaunas funkcijas:

• īsziņas “iMessages” starp iOS lietotājiem, kuras saņem uz visām savām iOS iekārtām.
• atgādinājumi, kuri aktivizējās tad, kad Tu esi noteiktā vietā, t.i. nosakot ģeosētu.
• ciešāka integrācija ar Twitter.

Par citiem produktiem:

iPod Nano tagad ļaušot aizstāt Nike+ raidītāju kurpē. Vēl ērtāka vingrošanas uzskaite!

ipod Nano cenas krīt: $149 par 16GB un $129 par 8GB.

ipod Touch būs $399 ar 64 GB, $299 ar 32GB un $199 ar 8GB. 

Cenas spēkā no 12. oktobra.

 Attēli un Avoti: Engadget, AllThingsD

 Vai Jums kārojās jaunais iPhone 4S? Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Mūzikas pirātisms mazinās Zviedrijā, kur var straumēt mūziku neierobežoti par fiksētu mēneša maksu. 9% mazāk Zviedrijas iedzīvotāju (tikai 23% no Zviedrijas iedzīvotājiem) nosūc savu mūziku nelegāli kopš Spotify piedāvāja mūzikas straumēšanu par fiksētu summu mēnesī.

Runājot ar maniem kolēģiem Zviedrijā, viņi to pašu man stāsta: “Ar Spotify ir tik ērti, ka nav nozīmes nelegāli nosūkt. Es katru mēnesi samaksāju nelielu summu. Pirms gada nekā nemaksāju par mūziku”, man stāsta kolēģis.

Nebūs iespējams novērst pirātismu. Tā ir cīņas ar vējdzirnavām. To drīzāk jāuzskata par mārketingu, veicinot mūzikas popularitāti. Taču Spotify demonstrē, ka ērti lietojami servisi spēj lietotājus pārliecināt maksāt par mūziku.

Diemžēl Spotify ir pieejams tikai dažās valstīs un Latvija nav starp tām. Daudzi šādi pakalpojumi netiek piedāvāti Latvijas iedzīvotājiem. Pirms kāda laika, es jautāju vienam pakalpojumu sniedzējam (neatceros kuram) kāpēc Latviju neapkalpo. Man teica, ka tas esot saistīs ar paaugstinātu krāpšanās risku Austrumeiropā.

Ja Latvijas iedzīvotājus cienītu ar kvalitatīviem servisiem kādi ir pieejami citās valstīs, tad tā krāpšanās arī mazinātos.

Vai jūs būtu gatavi maksāt, teiksim, 5 Ls par neierobežotu mūzikas straumēšanu? Vai tad vēl būtu nozīmes nosūkt mūziku?

Avots: ReadWriteWeb

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Think exhibit ilustrē gan IBM izgudrojumus, gan vispārīgus zinātniskus atklājumus, kas ir būtiski ietekmējuši pasauli pēdējos 100 gados.

Izstādes sākumā ir uzstādīts liels digitāls panelis, apmēram 37m x 3 m izmērā, kuru dēvē pa datu sienu (“data wall”). Uz šīs sienas tiek vizualizēti dati (satiksmes plūsma, gaisa piesārņojums, enerģijas patēriņš u.t.t.), kurus iegūst no dažādiem mēraparātiem Ņujorkā.

Uzfilmēju šo video klipu kur var redzēt kā satiksmes plūsma mainījās pēdējo 24 stundu laikā:

Citi datu sienas attēli:

Pēc datu sienas, izstāde turpinās īpašā zālē, kurā 40 vertikāli ekrāni rāda īsu filmu par zinātniskajiem atklājumiem. Vienlaikus šie paneļi rāda atšķirīgus, bet saskaņotus video klipus. Zālei gar sienām ir spoguļi, tādejādi ļaujot vērot filmas uz visām pusēm. Šos foto uzņēmu filmas laikā:

Pēc īsfilmas demonstrēšanas, vertikālie ekrāni pārtapa pa skārienjūtīgiem ekrāniem, kuri ļāva sīkāk iepazīties ar dažādām inovācijām.

Izstāde aizraujošā veidā iepazīstina ar daudziem pasaules atklājumiem un inovācijām, ne tikai IBM inovācijām. Stunda tik ātri paskrēja šai izstādē! Diemžēl šo izstādi slēgs 23. oktobrī. Ja jums (vai draugiem) rodas iespēja būt Ņujorkā pirms 23. oktobra, silti iesaku apciemot šo izstādi. Papildus informāciju var iegūt šajā lapā.

Vēlos pateikties IBM kolēģiem Chris Perrien un Rhonni Vazquez, kuri noorganizēja iespēju apciemot šo izstādi dienu pirms tās atklāšanas.

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Internets par maksu

Pirmais nepatīkamais pārsteigums bija wifi internets Hilton viesnīcā maksā $15 dienā. “Bezmaksas” ir tikai fojē zālē. Apsēdos ērtā krēslā pie galda fojē. Apkalpotājs saka, ka esot “one drink minimum” (jāpasūta vismaz vienu dzērienu), lai tur sēdēt. Grozies kā grib, bet internetu uzskata par maksas pakalpojumu.

9-11 piemiņas vieta

Gribēju paskatīties Pasaules tirdzniecības centra piemiņas vietu. Koku galus saskatīju, bet tuvāk netiku bez caurlaides, kuru varēja pieteikt tikai pa internetu (un visi laiki jau aizrunāti līdz novembrim). Tomēr dīvaini, ka tik daudz tūristu nāk redzēt kautko kas vairs tur nav. Jaunie torņi toties jau slejās debesīs (skat foto augšā).

Turpat blakus bija neliela demonstrācija, atgādinot par badu Āfrikā. Pamanīju, ka policija turpina attīstīt savu plašo transporta līdzekļu klāstu. Elektriskie vāģīši ar trim riteņiem jau sen bija. Papildus te varēja vērot policijas mopedus. Taču jaunums man bija pārvietojamais novērošanas tornis. Ņujorkas policija nebaidās izmantot netradicionālus transportus un agregātus.

 Mini manu minamo

Tad uztrāpīju uz viktorīnas raidījuma veidošanu. Raidījuma vadītājs kādai garāmgājējai rādīja attēlus uz iPad tabletes un tad uzdeva jautājumus. Viņš viņai iedeva $100 par katru pareizo atbildi. Kā redzam, raidījuma veidošanai pietika ar minimālu komandu.

Starbucks – garšīga kafija McDonalds gaisotnē

90. gados Starbucks iekaroja tirgu ar garšīgu kafiju īpaši ērtos apstākļos, ar dīvāniem un bezmaksas internetu. Internets vēl arvien ir bezmaksas (par ko pateicos!) un kafija arī garšīga, bet prastās telpas drīzāk atgādina ātrās ēdināšanas iestādi. Vairs nav tā atmosfēra, ar ko Starbucks bija slaveni.

QR svītru kodi ikdienā

Un noslēgumā tomēr jāpiemin tehnoloģijas. Vairākkārt redzēju reklāmas ar lieliem QR kodiem, kvadrātveidīgi svītru kodi. Jūtams, ka reklāmdevēji sāk plašāk izmantot šādas iespējas. Modernās māklas muzejā arī pie katra mākslas darba bija QR kods, lai atvērtu digitalizēto mākslas katalogu.

Tādas, lūk, bija atziņas pirmajā dienā Ņujorkā. Pēdējā dienā vizīti noslēdzu ar IBM 100 gadu jubilejas izstādi, bet par to pastāstīšu atsevišķā rakstā!

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Google ir izlēmis kartēm izmaiņas veikt ar brīvprātīgo personu palīdzību. Acīmredzot Google nespēj kartes pienācīgi papildināt bez palīgspēkiem.

Esmu agrāk rakstījis par OpenStreetMap karti (šeit un šeit), kuru jebkura persona var pilnveidot un kura, manuprāt, ir detalizētāka nekā Google Maps. Nu Google Maps sper pussoli tai virzienā. (Pussolis jo izmaiņas jāapstiprina brīvprātīgam moderatoram. OpenStreetMap gadījumā jebkurš var mainīt karti).

Labākās kartes veidos tie, kuri ir uz vietas un redz kas kur atrodas. Ar GPS viedtelefonā un vēlmi precīzi atspoguļot savu apkārtni pasaules kartē, kartes taisīsim paši.

Avoti: ReadWriteWeb

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Pirms vairākām nedēļām atklāju Zite aplikāciju prieks iPad. Zite izmanto dažādus avotus, lai atrast saturu, kas Tev varētu interesēt, sagrupē to pa tēmām un pasniedz estētiskā noformējumām. Es konstatēju, ka lasīšana ar Zite man patīk, jo mazāk jāšķirsta garām garlaicīgiem rakstiem.

Kā Zite zin kas man interesē? Vispirms lietotājs norāda kategorijas, par kurām vēlās lasīt. Tālāk Zite novēro kādus linkus paši un mūsu draugi pārpublicē (sekoto tviteristu tvītotie linki, Facebook “like”, Google reader “star” un “like” u.t.t.). Tad, rādot katru rakstu, Zite aicina lasītāju pateikt vai raksts interesē vai ne, vai rādīt vēl rakstus no šī avota vai arī vai rādīt vēl rakstus par rakstā minētām tēmām:

Zite demonstrē cik vērtīga ir spēja atklāt informāciju (“information discovery”) no neizsmeļamās satura jūras. Ja vēl apvieno ar ērtu lietotāja saskarni, tad rokā ir saistošs un lasīšanai patīkams e-žurnāls!

Paldies, bet man vairs nevajag drukātus, bezpersonīgus žurnālus!

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Nesen Google padomes priekšsēdētājs, Eriks Šmits (Eric Schmidt) argumentē, ka internetā ir daudz ļaunu cilvēku un ir svarīgi tos spēt atšķirt. Tāpēc Google+ sociālais tīkls nodrošinot “autentifikācijas servisu”, ļaujot cilvēkiem pārliecināties, ka esat “īsts cilvēks, nevis suns”. Īsi pēc tam, Rendija Zukerberga (Randi Zuckerberg), Facebook marketinga vadītāja, arī atbalstīja tikai īsto vārdu izmantošanu Facebook sociālajā tīklā.

Momentā izskanēja daudz iebildumu. ”Interneta anonimitāte esot mirusi“, “Vai Google strādā, lai pilnīgi izskaust anonimitāti un pseidonīmus internetā?” (kur rakstā ir lielisks citāts: “Tev būs jāizrauj manu īsto identitāti no mana avatāra aukstajām, beigtajām (bet kruta izskata) rokām”).

Vai internetā ir nepieciešama anonimitāte? Jā, jo:

• tā pasargā ziņotājus no iespējamām atriebībām.
• politiski represētās valstīs anonimitāte ļauj izpaust opozīcijas viedokli.
• tā ļauj pārrunāt personīgi jūtīgus jautājumus, par ko stāstītājs varētu kautrēties, piemēram par seksuāliem jautājumiem.
• var vērtēt izpausto viedokli, izvairoties no aizspriedumiem vai stereotipiem, kurus varētu iedomāties, zinot kas pauž viedokli.

Taču Google+ un Facebook centieni nodrošināt, ka reģistrētie lietotāji ir patiesās personas nebūt neiznīcina anonimitāti internetā. Lai cik Google+ šķiet populārs un strauji augošs serviss, internetā ir daudz sociālie tīkli (piemēram Twitter un Formspring), kur nav nepieciešams atklāt savu patieso identitāti.

Interesanti, ka neesmu redzējis apgalvojumus, ka LinkedIn cenšas iznīcināt anonimitāti, lai gan tur vispār nav iedomājams sevi prezentēt zem pseidonīma.

Šai blogā sākumā arī atļāvu komentēt anonīmi, bet vasarā izlēmu pārtraukt šādu iespēju. Man šķiet, ka tēmas, par kurām šeit debatējam neizraisa sarunas, kurās dalībniekiem būtu kauns par savu sacīto. Neslēpjoties aiz anonimitātes, es atbildu par savu teikto un uzskatu, ka citi komentētāji arī komentēs ar cieņu pret citiem. Tas veido tādu (virtuālo) sabiedrību, kurā es vēlos uzturēties.

Vai tagad mazāk komentē? Jā. Salīdzinot komentāru skaitu ar lasīto lapu skaitu pirms un pēc anonīmo komentāru pārtraukšanas, man tagad ir apmēram 25% mazāk komentāru. Taču daļēji tas manuprāt saistās ar faktu, ka kolektīvās iepirkšanās raksti izsauca lielāku interesi.

Tātad esmu par to, lai būtu vairāki plaši izmantoti sociālie tīkli, kuri nav anonīmi.  Kad tik visi neizdomā tāpat darīt. Tieši dažādība šai jomā, un attiecīgi arī izvēles brīvība, ir pats svarīgākais.

Komentārus, lūdzu (bet anonīmus komentārus nepieņemu!)

Avoti: Google+, Huffingtonpost.com, smh.com.au, people.dsv.su.se

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kopš sākām lietot viedtelefonus fotografēšanai, mūsu attēliem bieži tiek pievienoti dati, kas norāda precīzi kur uzņemts attēls. Jaunākiem digitāliem fotoaparātiem arī sāk iebūvēt GPS uztvērējus, lai saglabāt atrašanās vietu, kad fotografē. Īpaši brīvdienās novērtēju šādu iespēju, jo mājās man ir daudzas fotogrāfijas, kurās redzami skaisti skati, bet sen vairs neatceros kur īsti tie bija. Šos attēlus augšupielādējam internetā, lai tos atrādīt radiem un draugiem. Sekojošā vizualizācija ilustrē cik daudz tvītu (zilie punkti) un attēlu (oranžie punkti) ir ar atrašanās vietu datiem:

Šos datus par mūsu atrašanos vietu redz visi mūsu sociālo tīklu draugi, kurus reizēm tikai pavirši pazīstam. Reizēm pat nenojaušam cik daudz cilvēki tos redz. Un ja esat tvītojis sava jaunā TV bildi un tad tvīto attēlu citā vietā, skaidrs, ka pats nēesi mājās un iespējams, kāds izdomā apciemot jūsu mājas un “atbrīvot” jūs no TV.

Flickr vakar paziņoja, ka tagad ir iespējams automātiski mainīt attēlu privātuma datus atkarībā no tā, kurā vietā uzņēma / augšupielādēja attēlu. Šī funkcija ļauj, piemēra pēc, tikai noteiktai Flickr lietotāju grupai redzēt atrašanās vietas datus. Flickr šo sauc par “geofencing” vai ģeosētas izveidošana. (Komentāros lūdzu: kā latviski labāk tulkot “geofencing”?)

Šis ir inovatīvs ģeosētu pielietojums. Līdz šim ģeosētas uzskatīja kā privātuma aizskarošas jo visi līdzšinējie pielietojumi iedarbojās, kad persona ieradās ģeosētas robežās. Tādā veidā personai nācās atklāt savu atrašanās vietu. Flickr, savukārt, ir ģeosētas izveidojis, lai noslēpt attēlu atrašanās vietu datus. Mani patiešām priecē šī inovatīvā ideja!

Avoti: Flickr.com, New York Times un ReadWriteWeb.com 

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Audio un video balstītās izklaides ir attīstījušās pakāpeniski kopā ar tehnoloģiskām iespējām:

Mūzikas ierakstus varēja atskaņot ap 1878. gadu. Pirmās mēmās kino filmas demonstrēja 2 gadus vēlāk. Taču šos atsevišķos izklaides veidus pirmo reizi paspēja apvienot tikai 40 gadus vēlāk 1923. gadā, kad spēja sinhronizēt skaņu ar filmu attēliem, tā radot iespēju veidot šodienas kino filmas. Tagad filmu “soundtrack” ir katras filmas neatņemama sastāvdaļa.

Grāmatas papīra formātā ir pastāvējušas jau kopš 15. g.s. Mūziku klausīties ar austiņām varam jau kopš 1978. gada, kad Sony radīja Walkman kasešu spēlētāju. Taču vakar bija vēsturiska diena, kad publicēja pirmo grāmatu ar savu pielāgotu “soundtrack”.

Booktrack ir izstrādājuši grāmatas lasīšanas aplikāciju (iPad, iPhone, Android, MacOS un PC), kura spēlē fona mūziku un skaņas efektus pie grāmatas teksta, sekojot līdzi cik ātri lasītājs lasa. Fona mūzika ir speciāli izvēlēta, lai bagātinātu rakstītā vārda iespaidu uz lasītāja, tieši tāpat kā filmās.

Pirmā booktracks grāmata ir pieejama bezmaksas – Šerloka Holmsa “Speckled Band”. Veclaiku pulkstens skan, kamīnā malka sprakst un vijoles spēlē, kad sieviete stāsta savu bailīgo stāstu.

Man šķiet šis ir lielisks piemērs kā var radīt bagātākas sajūtas, kas savukārt ir tas, par ko patērētāji būs gatavi maksāt. (Skat Žurnāli un grāmatas kļūst interaktīvas… , Interaktīvas grāmatas un Vai grāmatu izdevniecības naivi atkārtos mūzikas izdevniecību kļūdas?) Vēl jāatzīmē, ka šis produkts rada ieņēmumus gan autoriem, gan mūziķiem, kam abiem ir apdraudēti līdzšinējie ienākumu veidi.

Vai audio fona mūzika grāmatām kļūs tikpat izplatīta kā filmām mūzika? Manuprāt tā ieņems nozīmīgu apjomu dažādos žanros, taču protams ne visos.

Kā jums šķiet? Vai esat pamēģinājis Booktracks? Kā jums patika?

Avoti: booktrack.com un BusinessInsider.com

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Negatīvas ietekmes:

• Tīņi, kas bieži izmanto Facebook, biežāk domā par sevi un savu tēlu, bet jauniešiem, kam ir “spēcīgs” vai varonīgs Facebook profils biežāk izrāda citu psiholoģisku traucējumu pazīmes, tostarp antisociālu uzvedību un agresīvas tendences.
• Ja ikdienā pārmērīgi izmanto tehnoloģijas, bērniem ir lielāks risks, ka jutīsies noraizējušies vai depresīvi. Arī palielinoties risks, ka nākotnē būs veselības problēmas (lai gan nav minētas kādas).
• Facebook var novērst uzmanību un tādejādi negatīvi ietekmēt mācīšanos. Pētījumos konstatēts, ka skolēni, kuri pārbauda Facebook vismaz reizi 15 minūtēs, saņem zemākas atzīmes.

Taču pētījums arī atklāj sociālo tīklu pozitīvās ietekmes:

• jaunieši, kuri pavada vairāk laiku Facebook lapā, mēdz labāk izrādīt “virtuālu empātiju”.
• Sociālie tīkli var palīdzēt intraverta pusaudžiem iemācīties socializēties.
• Sociālie tīkli var būt efektīvī mācību rīki, kas ļauj skolēniem aktīvi iesaistīties mācību satura apguves laikā.

Plusi un mīnusi. Kā tad rīkoties? Atbilde: ar mēru, ierobežojot cik laiku bērni pavada pie datora, video spēlēm un TV. Vecākiem arī iesaka aktīvi iesaistīties bērnu sociālo tīklu un interneta izmantošanā.

Jautājumi lasītājiem:

1. Vai jūs esat novērojuši kādas no šīm ietekmēm, vai labās vai sliktās?
2. Kāda ir prakse jūsu un jūsu draugu ģimenēs: cik ilgi dienā jūs ļaujiet jūsu bērnam izklaidēties pie datora?
3. Vai jūs un jūsu draugi mēdz serfot kopā ar bērniem vai ļaujiet viņiem pašiem apgūt internetu? (Vai vispār ziniet ko jūsu bērni dara internetā?)
4. Ko jūs ieteiktu citiem vecākiem, kā labāk rīkoties?

Avoti: KurzweilAI.net, apa.org un tricitypsychology.com

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Mūzikas nozarē ir izaicinoši pelnīt naudu. Pirātisms mazina mūzikas pārdošanas apjomus. Kā esmu agrāk rakstījis, nākotnē pelnīs no radītajām sajūtām. (Skat “Vai grāmatu izdevniecības naivi atkārtos mūzikas izdevniecību kļūdas?”). Mūzikas koncerti ir lielisks piemērs, kur izjūtas ir daudzas reizes bagātīgākas nekā tikai klausoties mūzikas ierakstu. Taču jautājums paliek: kā vēl mūziķi var pelnīt jo sniegt koncertus ir laikietilpīgs process?

Islandes dziedatāja Bjork ir nesen izveidojusi jaunu multimēdija iPhone un iPad aplikāciju ar nosaukumu ”Biophilia”,  kuru viņa dēvē par “app album” jo viņas jaunā Biophilia albuma dziesmas tur var klausīties. Taču aplikācija pievieno interaktīvas vizualizācijas. Piemēram vienā dziesmā var pats spēlēt tai dziesmā izmantotos instrumentus.

Aplikācija sastāv no 11 atsevišķām aplikacijām, 1 galvenā (satura rādītājs) un 10 dziesmu aplikācijas. Sākumā ir interesants ievads par šo projektu, kuru var noskatīties šai klipā:

Interaktīvie elementi bagātina izjūtas, baudot mūziku, lai gan man ir aizdomas, ka reti kurš aktīvi atgriezīsies pie šīs interaktīvās pieredzes pēc pirmām paris reizēm. “Vīruss” dziesmas interaktīvos elementus var novērtēt šai video klipā:

Jebkurā gadījumā, šis ir inovatīvs mākslas projekts, apvienojot mūziku un tehnoloģijas, kas reizē arī atklāj jaunu ienākumu avotu: albumiem veltītas aplikācijas.

Vai jūs uzrunā šis piedāvājums, iegrimt izjūtās, kuras veidotas sev iecienīta mūziķa dziesmu pavadījumā? Kāpēc?

Papildus attēli:

Avoti: ReadWriteWeb,  Wikipedia.org

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Nu jau katru dienu lietoju Evernote, piezīmju rakstīšanas aplikāciju. (Lejuplāde no iTunes šeit). Kāpēc? Jo:

1. piezīmes var viegli ievadīt, ieskaitot uzņemot fotogrāfiju vai ierunājot telefonā.
2. piezīmes var rakstīt atsevišķās virtuālās piezīmju grāmatās. Piemēram manā piezīmju grāmatā ar nosaukumu “Blogs” man ir pus-gatavi raksti, vērtīgi linki un ar blogu saistīts darbu saraksts. Katrai piezīmei var klāt arī pievienot aprakstošas frāzes (“tags”).
3. viss piezīmēs rakstītais teksts ir ātri atrodams ar meklētāju. Mana darba klade, lai cik tā labi saglabā manas piezīmes, šo funkciju nekad nenodrošinās.
4. piezīmes sinhronizējās mākonī. Varu pierakstīt pirkumu sarakstu, izmatojot iPad, un tad veikalā to skatīties savā iPhone. Piezīmes var arī rakstīt ar pārlūkprogrammu.
5. visas šīs iespējas ir bez maksas.

Jūnijā Forrester konferencē bija pirmā reize, kad neņēmu savu papīra kladi līdzi uz konferenci. Tā vietā, rakstīju savas piezīmes ar Evernote. Ņemot vērā, ka reizēm konferenču slaidus neizdala, varēju ar iPhone uzbildēt svarīgus slaidus, lai tos saglabāt (Tā tapa attēls šim rakstam). Konferences prezentācijas biju jau nolādējis no Forrester mājas lapas un pievienojis savai Evernote piezīmju grāmatai, kura ir veltīta šai konferencei. Nākotnē šīs piezīmes atradīšu tik daudz ātrāk, nekā ja tās būtu manā kladē. Arī nebija jāgaida kamēr laptops ieslēdzās!

Šis video ir īss pārskats par Evernote iespējām:

Kā Evernote izskatās dabā - attēli no iPad aplikācijas:

Vai jūs lietojat Evernote? Kāpēc jums Evernote šķiet ērts? Vai esat lietojis Evernote un tomēr izvēlējies pāriet uz citu aplikāciju? Ja tā, tad uz kuru aplikāciju un kāpēc? Lūdzu dalaties pieredzē, lai varam kopīgi atrast labākās aplikācijas!

Ja jūs ikdienā lietojat kādu aplikāciju, kas šķiet īpaši noderīga, padodiet ziņu, vai nu komentāros vai arī uz epastu. Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Digitālajā pasaulē kļūst arvien svarīgāk spēt pareizi atpazīt personas. Visbiežāk dzirdam par pirkstu nospiedumu lasīšanu vai acu varavīksnenes salīdzināšanu. Fujitsu ir realizējuši savādu autentifikācijas veidu, “rokas vēnu autentifikāciju”, kuru izplata ar nosaukumu PalmSecure. Tas izmanto infrasarkano gaismu, lai “saskatīt” vēnas rokā un no šī attēla tiek aprēķināts unikāls identifikātors. Šim autentifikācijas veidam ir vairākas būtiskas priekšrocības:

• precizitāte: rokas vēnu autentifikācijai ir vismaz 100 reizes mazāk kļūdu nekā pirkstu nospiedumu autentifikācijai (Skat “Growth of Biometric Technology in Self Service Situations“72. lpp.). Fujitsu apgalvo, ka kļūdaini apstiprināšanas gadījumi ir tikai 0,00008% gadījumos.
• grūtāk viltot: acu varavīksneņu lasītāji reizēm pat uz attēlu var piemānīt.
• neinvazīva lietošana: proti, nav jāšķiras no matu šķipsnes vai cita parauga (pretstatā ar DNA testēšanu), lai identificēties. 
• higēniski: salīdzinājums tiek veikts bez kontakta ar lasītāju, pretstatā ar pirkstu nospiedumu lasītājiem.

 Man šis šķiet ļoti ērts veids, kā sevi identificēt. Varētu izmantot gan, lai kontrolētu piekļuvi telpās, gan lai sevi autentificēt, veidot darījumus iestādēs.

Take Our Poll 

Starp citu, Gatavojot šo rakstu, atradu izsmelošu Sakaru Pasaules rakstu pa biomētrisko autentifikāciju.

Attēls: www.comrz.com

Avoti: KurzweilAI.net un Fujitsu.com

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Jau vairākus gadus darbojas portāli kā Elance.com, kas veicina dažādu darbu “tenderēšanu” starp individuāliem ekspertiem. Šis raksts paredz, ka nodoto darbu izmērs kļūs mazāks.

Man pirmajā brīdī likās, ka tas nebūs saistoši, darīt vienu un to pašu, bet autori pieņem, ka darbinieki veidos iemaņu kopu, kas ļaujs izpildīt dažādas sev saistošas darbības.

Vadītājiem, savukārt, nāksies savādāk deleģēt un plānot darbu izpildes jo vairākas personas būs iesaistītas, lai izpildīt darbus, kurus līdz šim veica viena persona.

Man šķiet, ka būs jāpārvar dažādas barjēras, lai ērti sadarbotos ar daudziem hiperspeciālistiem. Jau šodien, vienoties par sadarbību ar uzņēmumiem nav vienkāršs process.

HBR mājas lapā ir 7 minūšu gara intervija ar vienu no raksta autoriem Tomu Malaunu (Tom Malone). Iesaku noskatīties.

Kā jums šķiet: vai vēlētos strādāt kā hiperspecializēts eksperts savā jomā? Kādus plusus / mīnusus jūs saskatiet ja šāda tendence patiešām attīstītos?

Paldies kolēģim Pīteram, par linku!

Avoti: HBR.org.

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

QR code links uz šo rakstu.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Raksts ilustrē, ka kolektīvā iepirkšanās nebūt nav zelta bedre uzņēmējiem. Kā es arī agrāk rakstīju, tie klienti, kas par lētāko naudu iepirksies, visticamāk pametīs pakalpojuma piegādātāja, saņemot nākamo lēto piedāvājumu no konkurenta. Vai atmaksājās šādus klientus piesaistīt? Es šaubos.

Jāpiebilst, ka neesmu pats izmanotjis kolektīvo iepirkšanos kā uzņēmējs. Varbūt es kļūdos, bet šobrīd man ir iespaids, ka kolektīvā iepirkšanās dod nelīdzsvarotu atdevi pircējiem, nevis uzņēmējiem. Šai rakstā tad to arī redzam.

Varbūt starp lasītājiem ir kāds uzņēmējs, kurš vēlas dalīties ar savām atziņām? Vai kādam uzņēmējam ir veiksmes stāsts ar ko padalīties kolektīvās iepirkšanās jomā?

Pievienojiet savu komentāru ar šo QR kodu.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Amazon

Studentiem, man šķiet, ir svarīgi saglabāt piezīmes un atziņas, kuras radās, lasot mācībgrāmatas. Amazon to saprot un saka, ka varēs saglabāt visas lasītāja rakstītās piezīmes, kopā ar grāmatā iezīmētiem tekstiem, pēc nomas beigām.

Minimālais nomas periods ir 30 dienas un to var pagarināt cik dienas vēlas, līdz 360 dienām.

Gribēju novērtēt kā salīdzinās nomas maksa ar iegādes cenām. Taču izmeklējot Amazon, neatradu nevienu vienīgu nomātu mācību e-grāmatu. Man ir aizdomas, ka šis paklpojums šobrīd tikai tiek piedāvāts ASV.

Nezinot cenas, nevar spriest cik šis varētu būt pievilcīgs piedāvājums. Man tomēr ir šaubas vai, pretstatā ar fiziskām grāmatām, vai lasītāji būs gatavi atdot mācību e-grāmatas.

Ja Latvijā būt mācību e-grāmatas, cik daudz zemākām būtu jābūt kopējām nomas maksām, lai jūs būtu gatavs izmantot grāmatu tikai uz noteiktu laiku?

Avoti: paidcontent.org un amazon.com

Pievieno komentāru, izmantojot QR kodu: 

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Saskarne ir pilnveidota, lai būtu ērtāka lietošana.  Tāpat kā internetbankā, tagad var gan personīgos, gan uzņēmuma kontus pārvaldīt ar iPhone.

Aplikācija ir bezmaksas. Tā ir atrodama iTunes, meklējot “Swedbank Latvija”.

Šī ir otrā viedtelefonu aplikācija Swedbank Latvijas klientiem. Marta vidū izstrādājām Android aplikāciju.

Labprāt uzklausu jūsu ierosinājumus, komentārus un atziņas!

Papildus attēli un QR code links uz šo rakstu.:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Saturs nemainīsies, bet jaunajā mājas lapā man ir plašākas iespējas pasniegt saturu tā, kā, man šķiet, mani lasītāji to sagaida.

Ja šobrīd sekojiet maniem rakstiem, izmantojot RSS barotni, lūdzu nomainiet RSS barotnes adresi uz http://www.digitalaisbizness.lv/feed/.

Visi raksti un, vissvarīgāk, jūsu komentāri ir pārnesti. Tiekamies jaunajā mājas lapā!

Dainis Bērziņš