Grāmatas iegūst īpaši radītus skaņas ierakstus (“soundtrack”), lai bagātinātu lasīšanu.

Audio un video balstītās izklaides ir attīstījušās pakāpeniski kopā ar tehnoloģiskām iespējām:

Mūzikas ierakstus varēja atskaņot ap 1878. gaduPirmās mēmās kino filmas demonstrēja 2 gadus vēlāk. Taču šos atsevišķos izklaides veidus pirmo reizi paspēja apvienot tikai 40 gadus vēlāk 1923. gadā, kad spēja sinhronizēt skaņu ar filmu attēliem, tā radot iespēju veidot šodienas kino filmas. Tagad filmu “soundtrack” ir katras filmas neatņemama sastāvdaļa.

Grāmatas papīra formātā ir pastāvējušas jau kopš 15. g.s. Mūziku klausīties ar austiņām varam jau kopš 1978. gada, kad Sony radīja Walkman kasešu spēlētāju. Taču vakar bija vēsturiska diena, kad publicēja pirmo grāmatu ar savu pielāgotu “soundtrack”.

Booktrack ir izstrādājuši grāmatas lasīšanas aplikāciju (iPad, iPhone, Android, MacOS un PC), kura spēlē fona mūziku un skaņas efektus pie grāmatas teksta, sekojot līdzi cik ātri lasītājs lasa. Fona mūzika ir speciāli izvēlēta, lai bagātinātu rakstītā vārda iespaidu uz lasītāja, tieši tāpat kā filmās.

Pirmā booktracks grāmata ir pieejama bezmaksas – Šerloka Holmsa “Speckled Band”. Veclaiku pulkstens skan, kamīnā malka sprakst un vijoles spēlē, kad sieviete stāsta savu bailīgo stāstu.

Man šķiet šis ir lielisks piemērs kā var radīt bagātākas sajūtas, kas savukārt ir tas, par ko patērētāji būs gatavi maksāt. (Skat Žurnāli un grāmatas kļūst interaktīvas… Interaktīvas grāmatas un Vai grāmatu izdevniecības naivi atkārtos mūzikas izdevniecību kļūdas?) Vēl jāatzīmē, ka šis produkts rada ieņēmumus gan autoriem, gan mūziķiem, kam abiem ir apdraudēti līdzšinējie ienākumu veidi.

Vai audio fona mūzika grāmatām kļūs tikpat izplatīta kā filmām mūzika? Manuprāt tā ieņems nozīmīgu apjomu dažādos žanros, taču protams ne visos.

Kā jums šķiet? Vai esat pamēģinājis Booktracks? Kā jums patika?

Avoti: booktrack.com un BusinessInsider.com

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Sociālie tīkli – gan pozitīvas, gan negatīvas sekas jauniešiem

2011. gada augustā ASV psihologu apvienības konferencē, profesors Lerijs D. Rozens (“Larry D. Rosen”) prezentēja savus secinājumus par sociālo tīklu ietekmi uz jauniešiem.

Negatīvas ietekmes:

  • Tīņi, kas bieži izmanto Facebook, biežāk domā par sevi un savu tēlu, bet jauniešiem, kam ir “spēcīgs” vai varonīgs Facebook profils biežāk izrāda citu psiholoģisku traucējumu pazīmes, tostarp antisociālu uzvedību un agresīvas tendences.
  • Ja ikdienā pārmērīgi izmanto tehnoloģijas, bērniem ir lielāks risks, ka jutīsies noraizējušies vai depresīvi. Arī palielinoties risks, ka nākotnē būs veselības problēmas (lai gan nav minētas kādas).
  • Facebook var novērst uzmanību un tādejādi negatīvi ietekmēt mācīšanos. Pētījumos konstatēts, ka skolēni, kuri pārbauda Facebook vismaz reizi 15 minūtēs, saņem zemākas atzīmes.

Taču pētījums arī atklāj sociālo tīklu pozitīvās ietekmes:

  • jaunieši, kuri pavada vairāk laiku Facebook lapā, mēdz labāk izrādīt “virtuālu empātiju”.
  • Sociālie tīkli var palīdzēt intraverta pusaudžiem iemācīties socializēties.
  • Sociālie tīkli var būt efektīvī mācību rīki, kas ļauj skolēniem aktīvi iesaistīties mācību satura apguves laikā.

Plusi un mīnusi. Kā tad rīkoties? Atbilde: ar mēru, ierobežojot cik laiku bērni pavada pie datora, video spēlēm un TV. Vecākiem arī iesaka aktīvi iesaistīties bērnu sociālo tīklu un interneta izmantošanā.

Jautājumi lasītājiem:

  1. Vai jūs esat novērojuši kādas no šīm ietekmēm, vai labās vai sliktās?
  2. Kāda ir prakse jūsu un jūsu draugu ģimenēs: cik ilgi dienā jūs ļaujiet jūsu bērnam izklaidēties pie datora?
  3. Vai jūs un jūsu draugi mēdz serfot kopā ar bērniem vai ļaujiet viņiem pašiem apgūt internetu? (Vai vispār ziniet ko jūsu bērni dara internetā?)
  4. Ko jūs ieteiktu citiem vecākiem, kā labāk rīkoties?

Avoti: KurzweilAI.net, apa.org un tricitypsychology.com

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Bjork Biophilia – multimēdija mūzikas albums iPad aplikācijas formātā.

Mūzikas nozarē ir izaicinoši pelnīt naudu. Pirātisms mazina mūzikas pārdošanas apjomus. Kā esmu agrāk rakstījis, nākotnē pelnīs no radītajām sajūtām. (Skat “Vai grāmatu izdevniecības naivi atkārtos mūzikas izdevniecību kļūdas?”). Mūzikas koncerti ir lielisks piemērs, kur izjūtas ir daudzas reizes bagātīgākas nekā tikai klausoties mūzikas ierakstu. Taču jautājums paliek: kā vēl mūziķi var pelnīt jo sniegt koncertus ir laikietilpīgs process?

Islandes dziedatāja Bjork ir nesen izveidojusi jaunu multimēdija iPhone un iPad aplikāciju ar nosaukumu ”Biophilia”,  kuru viņa dēvē par “app album” jo viņas jaunā Biophilia albuma dziesmas tur var klausīties. Taču aplikācija pievieno interaktīvas vizualizācijas. Piemēram vienā dziesmā var pats spēlēt tai dziesmā izmantotos instrumentus.

Aplikācija sastāv no 11 atsevišķām aplikacijām, 1 galvenā (satura rādītājs) un 10 dziesmu aplikācijas. Sākumā ir interesants ievads par šo projektu, kuru var noskatīties šai klipā:

Interaktīvie elementi bagātina izjūtas, baudot mūziku, lai gan man ir aizdomas, ka reti kurš aktīvi atgriezīsies pie šīs interaktīvās pieredzes pēc pirmām paris reizēm. “Vīruss” dziesmas interaktīvos elementus var novērtēt šai video klipā:

Jebkurā gadījumā, šis ir inovatīvs mākslas projekts, apvienojot mūziku un tehnoloģijas, kas reizē arī atklāj jaunu ienākumu avotu: albumiem veltītas aplikācijas.

Vai jūs uzrunā šis piedāvājums, iegrimt izjūtās, kuras veidotas sev iecienīta mūziķa dziesmu pavadījumā? Kāpēc?

Papildus attēli:

 

 

 

 

Avoti: ReadWriteWeb,  Wikipedia.org

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Evernote – visērtākās piezīmes, vienmēr pie rokas.

Es jau dažādas iPhone un iPad aplikācijas esmu komentējis savos blogos (Waze, SceneTap un The Economist, piemēra pēc). Lietojot iPhone un iPad ikdienā, esmu atklājis dažādas aplikācijas, kuras man lieliski palīdz. Izmantošu šo blogu, lai dalīties ar šo pieredzi un iegūt jūsu atziņas un viedokļus.

Nu jau katru dienu lietoju Evernote, piezīmju rakstīšanas aplikāciju. (Lejuplāde no iTunes šeit). Kāpēc? Jo:

  1. piezīmes var viegli ievadīt, ieskaitot uzņemot fotogrāfiju vai ierunājot telefonā.
  2. piezīmes var rakstīt atsevišķās virtuālās piezīmju grāmatās. Piemēram manā piezīmju grāmatā ar nosaukumu “Blogs” man ir pus-gatavi raksti, vērtīgi linki un ar blogu saistīts darbu saraksts. Katrai piezīmei var klāt arī pievienot aprakstošas frāzes (“tags”).
  3. viss piezīmēs rakstītais teksts ir ātri atrodams ar meklētāju. Mana darba klade, lai cik tā labi saglabā manas piezīmes, šo funkciju nekad nenodrošinās.
  4. piezīmes sinhronizējās mākonī. Varu pierakstīt pirkumu sarakstu, izmatojot iPad, un tad veikalā to skatīties savā iPhone. Piezīmes var arī rakstīt ar pārlūkprogrammu.
  5. visas šīs iespējas ir bez maksas. :)

Jūnijā Forrester konferencē bija pirmā reize, kad neņēmu savu papīra kladi līdzi uz konferenci. Tā vietā, rakstīju savas piezīmes ar Evernote. Ņemot vērā, ka reizēm konferenču slaidus neizdala, varēju ar iPhone uzbildēt svarīgus slaidus, lai tos saglabāt (Tā tapa attēls šim rakstam). Konferences prezentācijas biju jau nolādējis no Forrester mājas lapas un pievienojis savai Evernote piezīmju grāmatai, kura ir veltīta šai konferencei. Nākotnē šīs piezīmes atradīšu tik daudz ātrāk, nekā ja tās būtu manā kladē. Arī nebija jāgaida kamēr laptops ieslēdzās!

Šis video ir īss pārskats par Evernote iespējām:

Kā Evernote izskatās dabā - attēli no iPad aplikācijas:

Vai jūs lietojat Evernote? Kāpēc jums Evernote šķiet ērts? Vai esat lietojis Evernote un tomēr izvēlējies pāriet uz citu aplikāciju? Ja tā, tad uz kuru aplikāciju un kāpēc? Lūdzu dalaties pieredzē, lai varam kopīgi atrast labākās aplikācijas!

Ja jūs ikdienā lietojat kādu aplikāciju, kas šķiet īpaši noderīga, padodiet ziņu, vai nu komentāros vai arī uz epastu. Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Fujitsu piedāvā rokas vēnu autentifikācijas iekārtas biomētriskai autentifikācijai.

Digitālajā pasaulē kļūst arvien svarīgāk spēt pareizi atpazīt personas. Visbiežāk dzirdam par pirkstu nospiedumu lasīšanu vai acu varavīksnenes salīdzināšanu. Fujitsu ir realizējuši savādu autentifikācijas veidu, “rokas vēnu autentifikāciju”, kuru izplata ar nosaukumu PalmSecure. Tas izmanto infrasarkano gaismu, lai “saskatīt” vēnas rokā un no šī attēla tiek aprēķināts unikāls identifikātors. Šim autentifikācijas veidam ir vairākas būtiskas priekšrocības:

 Man šis šķiet ļoti ērts veids, kā sevi identificēt. Varētu izmantot gan, lai kontrolētu piekļuvi telpās, gan lai sevi autentificēt, veidot darījumus iestādēs.

 

Starp citu, Gatavojot šo rakstu, atradu izsmelošu Sakaru Pasaules rakstu pa biomētrisko autentifikāciju.

Attēls: www.comrz.com

Avoti: KurzweilAI.net un Fujitsu.com

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Harvard Business Review: Nākotnē būs “hiperspecializēti” darbi

Jaunākajā Harvard Business Review žurnālā ir interesants raksts par to, kā nākotnē mainīsies amati. Autori secinājuši, ka lētās komunikācijas iespējas ļauj darbus veikt dažādās vietās un rezultātā sāks veidoties eksperti, kuri ir “hiperspecializēti” ļoti labā kvalitātē izpildīt ļoti specializētus darbus.

Jau vairākus gadus darbojas portāli kā Elance.com, kas veicina dažādu darbu “tenderēšanu” starp individuāliem ekspertiem. Šis raksts paredz, ka nodoto darbu izmērs kļūs mazāks.

Man pirmajā brīdī likās, ka tas nebūs saistoši, darīt vienu un to pašu, bet autori pieņem, ka darbinieki veidos iemaņu kopu, kas ļaujs izpildīt dažādas sev saistošas darbības.

Vadītājiem, savukārt, nāksies savādāk deleģēt un plānot darbu izpildes jo vairākas personas būs iesaistītas, lai izpildīt darbus, kurus līdz šim veica viena persona.

Man šķiet, ka būs jāpārvar dažādas barjēras, lai ērti sadarbotos ar daudziem hiperspeciālistiem. Jau šodien, vienoties par sadarbību ar uzņēmumiem nav vienkāršs process.

HBR mājas lapā ir 7 minūšu gara intervija ar vienu no raksta autoriem Tomu Malaunu (Tom Malone). Iesaku noskatīties.

Kā jums šķiet: vai vēlētos strādāt kā hiperspecializēts eksperts savā jomā? Kādus plusus / mīnusus jūs saskatiet ja šāda tendence patiešām attīstītos?

Paldies kolēģim Pīteram, par linku!

Avoti: HBR.org.

Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu: qr code

QR code links uz šo rakstu.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Vai uzņēmējiem apnīk kolektīvā iepirkšanās?

Man Uldis Bērziņš (@uldisb) jautāja viedokli par šo rakstu, kurš apraksta dažādu uzņēmumu negatīvo nostāju pret kolektīvo iepirkšanos.

Raksts ilustrē, ka kolektīvā iepirkšanās nebūt nav zelta bedre uzņēmējiem. Kā es arī agrāk rakstīju, tie klienti, kas par lētāko naudu iepirksies, visticamāk pametīs pakalpojuma piegādātāja, saņemot nākamo lēto piedāvājumu no konkurenta. Vai atmaksājās šādus klientus piesaistīt? Es šaubos.

Jāpiebilst, ka neesmu pats izmanotjis kolektīvo iepirkšanos kā uzņēmējs. Varbūt es kļūdos, bet šobrīd man ir iespaids, ka kolektīvā iepirkšanās dod nelīdzsvarotu atdevi pircējiem, nevis uzņēmējiem. Šai rakstā tad to arī redzam.

Varbūt starp lasītājiem ir kāds uzņēmējs, kurš vēlas dalīties ar savām atziņām? Vai kādam uzņēmējam ir veiksmes stāsts ar ko padalīties kolektīvās iepirkšanās jomā?

qr code

Pievienojiet savu komentāru ar šo QR kodu.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Amazon nomājot mācību e-grāmatas – bet nevienu nevaru atrast!

Amazon nesen uzsāka mācību e-grāmatu nomu, uzsverot, ka var nosūkt Kindle lasītāja softu un nav jāpērk melnbaltā Kindle iekārta.

Studentiem, man šķiet, ir svarīgi saglabāt piezīmes un atziņas, kuras radās, lasot mācībgrāmatas. Amazon to saprot un saka, ka varēs saglabāt visas lasītāja rakstītās piezīmes, kopā ar grāmatā iezīmētiem tekstiem, pēc nomas beigām.

Minimālais nomas periods ir 30 dienas un to var pagarināt cik dienas vēlas, līdz 360 dienām.

Gribēju novērtēt kā salīdzinās nomas maksa ar iegādes cenām. Taču izmeklējot Amazon, neatradu nevienu vienīgu nomātu mācību e-grāmatu. Man ir aizdomas, ka šis paklpojums šobrīd tikai tiek piedāvāts ASV.

Nezinot cenas, nevar spriest cik šis varētu būt pievilcīgs piedāvājums. Man tomēr ir šaubas vai, pretstatā ar fiziskām grāmatām, vai lasītāji būs gatavi atdot mācību e-grāmatas.

Ja Latvijā būt mācību e-grāmatas, cik daudz zemākām būtu jābūt kopējām nomas maksām, lai jūs būtu gatavs izmantot grāmatu tikai uz noteiktu laiku?

Avoti: paidcontent.org un amazon.com

Pievieno komentāru, izmantojot QR kodu: qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Swedbank atklāj iPhone aplikāciju ar jaunu saskarni Latvijas klientiem.

Atkal izmantošu šo blogu, lai paziņotu ar darbu saistītus jaunumus. No šodienas Swedbank Latvijas klienti var izmantot īpaši izstrādātu iPhone aplikāciju, lai veiktu attālinātas bankas transakcijas. Aplikācija arī strādā ar iPad planšetdatoriem. Aplikācija ļauj pārskatīt kontu transakcijas, veikt maksājumus (izmantojot definētos maksājumus vai ievadot jaunus rekvizītus), pārskaitīt naudu starp saviem kontiem un veikt valūtas maiņas darījumus.

Saskarne ir pilnveidota, lai būtu ērtāka lietošana.  Tāpat kā internetbankā, tagad var gan personīgos, gan uzņēmuma kontus pārvaldīt ar iPhone.

Aplikācija ir bezmaksas. Tā ir atrodama iTunes, meklējot “Swedbank Latvija”.

Šī ir otrā viedtelefonu aplikācija Swedbank Latvijas klientiem. Marta vidū izstrādājām Android aplikāciju.

Labprāt uzklausu jūsu ierosinājumus, komentārus un atziņas!

Papildus attēli un QR code links uz šo rakstu.:

qr code

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Digitālais Bizness turpināsies jaunā lapā

Vēlos visiem saviem lasītājiem pastāstīt, ka no šodienas pārceļu Digitālā Biznesa blogu uz jaunu adresi: www.digitalaisbizness.lv.

Saturs nemainīsies, bet jaunajā mājas lapā man ir plašākas iespējas pasniegt saturu tā, kā, man šķiet, mani lasītāji to sagaida.

Ja šobrīd sekojiet maniem rakstiem, izmantojot RSS barotni, lūdzu nomainiet RSS barotnes adresi uz http://www.digitalaisbizness.lv/feed/.

Visi raksti un, vissvarīgāk, jūsu komentāri ir pārnesti. Tiekamies jaunajā mājas lapā!

Dainis Bērziņš

Switch to our mobile site