Firma Quest Visual ir izveidojuši paplašinātās realitātes aplikāciju “Word Lens”, kas sinhroni tulko tekstu attēlos, aizstājot ar līdzīgu fontu un krāsu, bet citā valodā. Sākotnējais risinājums acīmredzot domāts ASV tirgum jo tas atbalsta tikai spāņu un angļu valodas, bet ir tikai laika jautājums pirms citas valodas var nodrošināt.
Šis ir lielisks piemērs kā paplašināto realitāti var izmantot praktiskās situācijās. Skaties tik caur telefonu un pasaules vārdi tulkojas paši no sevis. Prestatā ar Google Goggles (skat senāku rakstu), nav nepieciešams uzņemt fotogrāfiju un rezultātā šis ir mazāk uzkrītoši un tāpēc arī daudz ērtāk.
Sekojošais video ilustrē šīs aplikācijas darbību. Man šķiet šī ir ideāla aplikācija tiem, kas ceļo uz spāniski runājošām valstīm!
Nesaskatu, ka kādam būtu vēlme lasīt grāmatas ar webkameru un ekrānu, lai saredzētu animācijas, bet šis diplomdarbs demonstrē iespējas. Izpildījums tik labi integrējās ar grāmatas attēliem.
iMixad šobrīd ļauj veidot reklāmas, kur vienlaicīgi tiek lietots gan iPhone, gan iPad un redzamais attēls ir atkarīgs no katras iekārtas relatīvo novietojumu. Sekojošais reklāmas klips to demonstrē:
Šis risinājums iezīmē jaunu tendenci: ļaut mobilām iekārtām ne tikai sazināties savā starpā, bet arī zināt citu iekārtu relatīvo atrašanās vietu un novietojumu un izmantot šo informāciju, lai pielāgotu izpilāmās darbības.
Citi pielietojumi: spēles
Šī mārketinga firma, protams, izgudrojusi pielietojumu sava biznesa veicināšanai, taču līdzīgi varētu veidot arī spēles: noliek tableti centrā un spēlētāji savas kārtis virtuāli izspēlē uz “galda” vai dod citam spēlētājam. Saņēmēju pareizi identificē pēc tā, kādā virzienā kārti izspēlē. Mobile Art Labs mājas lapā pirmais klips ļauj vizualizēt šādu pielietojumu.
Ēdienu pasūtīšana restorānos
Vēl varu iztēloties, ka vairāki draugi ierodas restorānā un katrs redz ēdienkarti savā viedtelefonā. Katrs no sava viedtelefona ar pirkstu “aizvelk” izvēlēto ēdienu uz tableti, kur veidojas kopējais galda pasūtījums. Īpaši šāda pieeja varētu būt piemērota āzijas ēdienu restorāniem, kur bieži izvēlas kopīgus ēdienus un dalās savā starpā. Tablete tad varētu ieteikt kādu piemērotu vīnu, balstoties uz izvēlētajiem ēdieniem. Vairākums izvēlētos saglabāt ierasto pasūtīšanas veidu, taču kāds restorāns Sidnejā jau izmēģina iPad ēdienkartes un daži klientu segmenti to noteikti vērtē pozitīvi.
Virtuāla iepazīšanās
Šobrīd LinkedIn iPhone aplikācija ļauj apmainīties ar kontaktinformāciju, pieliekot vienu iPhone blakus otram (angliski – “bump”). Taču iMixad risinājums (vai tā atvasinājums) varētu ļaut nodot virtuālu zīmīti ar kontaktinformāciju (vai citu tekstu) kādai citai personai, kurš/a sēž nedaudz tālāk, pieņemot, ka šī persona šādu iespēju ir aktivizējusi. Ja vēl apvieno ar Layar paplašinātās realitātes risinājumu, lai rādītu, kurām personām šobrīd ir aktivizēta šāda zīmītes apmaiņa, rodas jauns veids kā nodibināt attiecības. Dažiem, īpaši jauniešiem, šis varētu likties jautrs veids kā koķetēt, bet eventuāli jāsadūšojas un fiziski jāiepazīstās. Virtuāli nepadejosi! Varbūt vidējā un vecākā paaudze neaizrautos ar šādu risinājumu lietošanu, bet mobilo iepazīšanās pakalpojumu tirgus ir strauji augošs.
Šie ir daži iespējami pielietojumi. Kur vēl varētu šādu risinājumu izmantot? Ja pamaniet līdzīgu pielietojumu, pievienojiet komentāros.
Pirmā marka, kuru papildināja ar šo tehnoloģija, atver Bernarda Kribinsa (Bernard Cribbins) video ierakstu, lasot 1936. gada dzejoli par pastu. Varam debatēt cik šis konkrētais saturs mūs aizkustina, bet man šķiet apsveicami, ka Lielbritānijas pasts ir realizējis šādu projektu. Lai gan Lielbritānijas pasta sūtījumu apjoms krītās ap 8% pus gada laikā, šādā veidā Royal Mail palielina pastmarku vērtību, papildinot to vizuālo izskatu ar digitālu saturu.
Ja vēl varētu personalizēt šo digitālo saturu, atpazīstot vēstules adresātu, tad būtu iespēja nosūtīt ielūgumu uz kāzām vai citu pasākumu, ļaujot saņēmējam papildināt vizuālo un fizisko noformējumu ar audio un video materiāliem. Šis būtu vēl iespaidīgāk, piegādājot gan fiziskus, gan virtuālus iespaidus saņēmējam.
Papildinājums: Atradu īsu videoklipu, kas demonstrē kā šis risinājums strādā:
Londonā, Lielbritānijā, jau vairākus gadus darbojas risinājums ar elektroniskiem informācijas paneli, kas norāda kad pienāks un uz kurieni dosies nākamie autobusi.
Savā jaunībā, ar autobusu no rītiem braucu uz skolu. Toreiz es būtu novērtējis iespēju zināt, ka pēc dažām minūtēm pienāks tiešākā maršruta autobuss, lai nebūtu jāpavada papildus 15 minūtes garajā maršrutā. Diemžēl šis risinājums tapa pēc maniem skolas gadiem. Taču tas prasīja lielus ieguldījumus, uzstādot informācijas paneļus pie katras pieturas.
Kā varam izvairīties no šiem ieguldījumiem pie katras pieturas? Atbilde: izmantojam svītru kodus pie pieturām un viedtelefonus, lai rādīt attiecīgo informāciju.
Man šķiet, ka šis ir lielisks piemērs kā minimizēt ieguldījumus infrastruktūrā, izmantojot mobilos telefonus un datu pārraidi, lai lietotājam pasniegt vērtīgu informāciju, kura ir pielāgota noteiktai vietai. Šādus risinājumus sastapsim arvien biežāk.
Sekojot “augmented reality” iespējām, daudz risinājumi vēl jūtās kā eksperimenti, demonstrējot ko var izdarīt ar “augmented reality”, bet bez praktiska pielietojuma. iButterly šķiet ir viens no retiem risinājumiem, kur jau var saskatīt reālu pielietojumu.
iButterfly paredz uzņēmējiem un reklāmdevējiem radīt virtuālus tauriņus, kurus piesaista noteiktā vietā. Tauriņus var “saredzēt”, izmantojot iPhone aplikāciju. Kamera rāda redzamo apkārtni un gps nosaka atrašanās vietu. Ja šai vietā ir piesaistīts tauriņš, to var, ar veiklu rokas kustību, noķert virtuālā tauriņu tīklā.
Noķertajiem tauriņiem ir piesaistīta informācija par un īpaši piedāvājumi priekš apkārtējām vietām / veikaliem. Tauriņus var arī “samainīt” ar draugiem. Tos samaina no viena iPhone uz otra, izmantojot bluetooth.
iButterfly risinājumu ir izstrādājusi Dentsu, Japānas lielākā reklāmas aģentūra. Šo risinājumu kopš gada sākuma izmēģina trīs uzņēmumi Tokijā:
Tokijas mūzikas kartes grupa (“Tokyo Music Map Group”). Tauriņi atrodas pie veikaliem, kuriem ir patīkama fona mūzika (!). Šajos veikalos var saņemt atlaidi, uzrādot tauriņu.
Yamada Denki. Elektronikas lielveikalā var saņemt atlaidi, uzrādot tauriņu.
Tokijas gāze. Uzrādot kuponu filiālē, saņem reklāmas priekšmetu bez maksas.
Šie pielietojumi skan kā minimāli eksperimenti, lai pārliecinātos vai šis risinājums gūs lietotāju atbalstu. Toties labāku izpratni par šī risinājumu lietošanu var gūt, noskatoties video:
Šeit ir radīts risinājums, kurš padara atlaižu kupona vai informācijas saņemšanas procesu daudz dzīvīgāku. Tiek apvienots reālais attēls ar fizisku kustību, lai noķert tauriņu. Ir arī sabiedriskais elements ar iespēju salīdzināt sakrātos tauriņus un samainīties ar draugiem. Noteikti ne visi vēlēsies šādā publiskā veidā iegūt virtuālus tauriņus, bet man šķiet jauniešiem tas patiks. Ja rokas kustības vietā varētu arī nospiest kameras pogu, lai noķert tauriņu, tad man šķiet vēl plašāks lietotāju loks radītos.
Reklāmas piedāvāt, kad pircējs ir īstajā vietā un laikā, kļūst arvien reālāk. Padarot šo par jautru spēli ar saistošākām izjūtām veicinās lietotāju skaita pieaugumu un reklāmu efektivitāti.
Vai kas līdzīgs ir redzēts Eiropā vai ASV? Kurš pirmais noķers virtuālu tauriņu Latvijā?
Kāpēc pieņemam, ka datora attēlu redzēsim ekrānā? Kāpēc pieņemam, ka klaviatūra nepieciešama datu ievadei?
MIT augstskolas students Natans Linders (Natan Linder) ir realizējis projektu, kas iezīmē kāda būs mūsu mijiedarbība ar datoriem nākotnē. Linders ir papildinājis jau izstrādāto LuminAR “lampu” ar robotisku lampas statīvu. LuminAR “lampu” var ieskrūvēt parastā lampas rozetē, bet spuldzes vietā ir projektors un kamera. LuminAR robotiskais lampu statīvs ļauj lietotājam pārvietot lampu, balstoties uz kamerā uztvērtajām kustībām, tādejādi mainot virzienu un vietu uz kurieni projecē bez pieskāriena statīvam vai “lampai”. LuminAR projektors savienojās ar datoru caur bezvadu savienojuma.
Lietojot abus kopā (jo parasti lampas rozete nerādīs vēlamajā virzienā), paverās plašas iespējas: projektors spēj radīt datora saturu dažādās vietās uz galda virsmas, izvēloties tādas vietas, kur ir tukšums, novietojot attēlu blakus priekšmetiem u.t.t. Galda virsmu var papildināt ar saturu, kas mainās atkarībā no redzamajiem priekšmetiem. Piemēram, kamera varētu redzēt grāmatu, nolasīt nosaukumu un autoru un projecēt sarakstu ar saistītām grāmatām. Atšķirot grāmatu, varētu parādīties citi rakstdarbi, kuri atsaucas uz tekstu, kas redzams atvērtajā lapaspusē. Savukārt kamera ļauj uztvert rokas kustības, kuras var programēt (mājiens no labās puses = lampa, atgriezties sākuma vietā). Projecējot klaviatūru, kamera var uztvert kuru “pogu” spiežam.
Saturam ir lielāka vērtība ja to pielāgo, balstoties uz konteksta un atrašanās vietas. Šis izgudrojums ļauj saturu rādīt tur, kur tam ir īstā vieta, gan pēc konteksta, gan pēc lietotāja ērtības. Mūsu datoru ekrāns virtuāli kļūst daudz reizes plašāks un pielāgots attiecīgajai vietai.
Vai pamanījāt, ka tagad lietotājam vajag divas lampas uz galda: vienu apgaismojumam un otru satura projecēšanai un kustību uztveršanai?
Varu saskatīt pielietojumus visdazādākajās nozarēs. Vai Jūs vēlētos redzēt interaktīvu saturu blakus žurnālam, kuru jūs lasat?
Augmented reality ļauj papildināt caur kameru redzēto video ar papildus informāciju. Tagad Wikitude ir attīstījuši aplikāciju, apvienojot navigācijas norādījumus ar video attēlu.
Regulāri izmantoju navigācijas risinājumus, lai svešās pilsētās orientēties. Atceros kā pirms 10 gadiem, kad vēl GPS risinājumi nebija plaši pieejami, meklēju viesnīcu starp 12iem un 2iem naktī. Kas tās bija par mokām! Vairākas reizes zvanīju viesnīcai kamēr beidzot atradu īsto vietu. Ierodoties, atvieglojums bija neaprakstāms! Tagad GPS risinājumi neļauj “izbaudīt” šādus piedzīvojumus.
Pielietojumi?
Bet ko tad iegūst, apvienojot “augmented reality” ar navigācijas risinājumiem? Ražotāji uzsver, ka šis risinājums palielina drošību jo pat tad kad skatās uz navigācijas risinājumu, ceļš ir redzams. Bez šī apsvēruma, manuprāt vienīgais pielietojums ir tad, kad ir vairāki pagriezieni ļoti tuvu viens otram, norādot kurš ir īstais ceļš uz naktsmājām.
Tātad šis ir interesants apvienojums (navigācija + augmented reality), kas uzlabo drošību, lietojot navigācijas risinājumu. Pārējie ieguvumi man šķiet maznozīmīgi, bet drošība tomēr ir būtisks apsvērums.
Risinājums izmanto Navteq kartes un darbojas uz Android telefoniem.
Apple izsludina sen gaidīto iPhone 4. Video čats caur wifi.:
Šodien Apple izpilddirektors, Steve Jobs, paziņoja, ka ar 24. jūniju sāks tirgot jauno iPhone 4 ASV, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Japānā. Jaunajam iPhone būs stikls gan priekšā, gan aizmugu...
Lasīsim e-grāmatas par brīvu – ar reklāmām sponsorēta lasīšana:
Google paziņojums par e-grāmatu veikala atklāšanu turpina piesaistīt žurnālistu un analītiķu interesi. Viens Džeimza MakKvivija (James McQuivey) raksts PaidContent.org portālā man šķiet īpaši trāp...
Plates pārlikt uz digitālo formātu. Plašu atskaņotājs ar USB portu.:
Sen prātoju ko dara hifi cienītāji, kas saprot, ka analoga audio skaņas kvalitāte nenoliedzami pārsniedz digitālo ierakstu kvalitāti. Toties plašu spēlētāju kabatā neieliksi. Galviņa pārāk lēkā......
Kolektīvā iepirkšanās Latvijā aug 150% decembra mēneša laikā: Jauni tirgi nerodas bieži. Vēl retāk ir tad, kad par šo tirgu ir pieejami tik daudz datu par tirgus dalībniekiem, kas ļauj sekot līdzi jaunā tirgus attīstībai. Kolektīvā iepirkšanās Latvijā ir viens š...
Video: Stikla iespējas mūsu interaktīvajā nākotnē:
Stikla ražotājs, Corning, publicējis jaunu video, lai vizualizēt stikla pielietojumus nākotnē. Interaktivitāte nodrošināta visdažādākos veidos. Skatieties un baudiet!
http://www.youtube.com/watch?v...
Vai uzņēmējiem apnīk kolektīvā iepirkšanās?: Man Uldis Bērziņš (@uldisb) jautāja viedokli par šo rakstu, kurš apraksta dažādu uzņēmumu negatīvo nostāju pret kolektīvo iepirkšanos.
Raksts ilustrē, ka kolektīvā iepirkšanās nebūt nav zelta bedre...
IEEE: E-grāmatu lasītāju salīdzinājums. iPad un Nook uzvar.:
IEEE (Institute for Electrical and Electronic Engineers) nesen publicēja dažādu e-grāmatu lasītāju salīdzinājumu.
Pēdējos mēnešos cenas ir kritušas un, līdz ar to, vairāki spēlētāji izstājušies...
Izglītību tehnoloģijas lauž tradicionālos noteikumus, formātus.:
Lasu par jaunumiem un konstatēju, ka atkal tieši izglītības jomā veidojas būtiskas pārmaiņas, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Nebiju īpaši uzskatījis šo par perspektīvu nozari, bet šķiet pārmaiņa...
“2020. gadā vairums e-grāmatas būs bez maksas”. Kā autori pelnīs?: Nākotnes darba ("Future of Work") pētījums, par kuru nupat rakstīju, prognozē ne tikai, ka līdz 2020. gadam būs praktiski tikai e-grāmatas, bet arī vairums no tām būs bez maksas. Tā apliecināja Linda ...
Dators mājās – skolēnu sekmes krītās: Vai dators mājās veicina skolēnu attīstību? Zinātnieki saka, ka caurmērā tomēr ir novērojams pretējs efekts. Esot "neliela, bet manāma" negatīva ietekme uz skolēnu lasīšanas un matemātikas spējām pēc ...
E-grāmatu lapu šķirstīšana ķļūst ērtāka:
Sajūtas, lasot papīra grāmatas, vēl arvien būtiski atšķiras no e-grāmatu lasīšanas sajūtām. Viens piemērs ir lapu šķirstīšana.
Korejas zinātņu un tehnoloģiju institūta (KAIST) profesors un stud...
