Pēdējās nedēļās vairākkārt ir diskutēts par to, vai Latvijā vispār ir kolektīvā iepirkšanās? Diskusijas cēlonis ir nelielie minimālie pirkuma apjomi kolektīvo iepirkšanās vietnēs. Kolektīvā iepirkšanās, pēc manas izpratnes, ir tad, kad iepirkšanās kļūst lēta tieši tāpēc, ka liels skaits pircēju ir gatavi pirkt noteiktu pakalpojumu, kolektīvi saņemot lielu atlaidi. Taču Latvijā ir vairākas vietnes, kuras piedāvā līdzīgas atlaides neatkarīgi no pircēju skaita. Šādas firmas es dēvēju par “nocenoto pakalpojumu tirgotājiem”. Šoreiz izskatu jautājumu, vai “kolektīvo iepirkšanās” vietnes rada atšķirīgus rezultātus salīdzinot ar “nocenoto pakalpojuma tirgotājiem”?
Pēdējo pusgadu esmu sekojis līdzi kolektīvo iepirkšanās vietņu darbības rezultātiem. Izlēmu salīdzināt kā nocenoto pakalpojumu tirgotājiem ir veicies salīdzinājumā ar kolektīvo iepirkšanās vietnēm.
Sekojošie aprēķini ņem vērā visas man zināmās akcijas no 2010. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. martam. Iekļāvu tikai tās akcijas, pēc kurām pircējam nav jāveic papildus maksājums, lai iegūtu pakalpojumu. Neiekļāvu akcijas, kuras pārdod atlaides kuponu, kas ļauj iegādāties pakalpojumu ar atlaidi jo nav iespējams noteikt cik daudz šādus kuponus izmanto pēc to iegādes. Kopumā apkopoju 943 kolektīvo iepirkšanās akcijas (Atlaizuklubs, Perkamkopa, Kopaletak, Superakcijas u.c.) un 198 nocenoto pakalpojumu akcijas (Deal24, Cherry u.c.). Salīdzināju vidējās akciju cenas un rezultāts ir sekojošs:
Kolektīvo iepirkšanās akcijas mēdz būt pa 16% lētākas nekā nocenoto pakalpojumu akcijas. Taču vidējā atlaide ir pratiski identiska, 54%-55%. Vidēji kupona cena ir 2,03 Ls dārgāka nocenoto pakalpojumu vietnēs. (Šis protams ir vienkāršots aprēķins. Precīzāk būtu salīdzināt līdzīga rakstura akcijas, piemēram solārijus). Pat ja izdala kopējos vietnes ieņēmumus ar pārdoto kuponu skaitu, tādejādi ņemot vērā pārdoto kuponu apjomus, kolektīvā iepirkšanās vidēji maksā 5,62 Ls, pa 1,03 Ls mazāk nekā nocenoto pakalpojumu vietnēs (6,65 Ls).
Salīdzinot vidējo pārdoto kuponu skaitu atklājās, ka tas tikai nedaudz atšķiras, pa nepilniem 6%. Tātad pircēju interese ir tikai nedaudz lielāka kolektīvās iepirkšanās vietnēs.
Ko mēs no šiem datiem varam secināt?
- Vidēji kolektīvās iepirkšanās vietnēs akcijas ir lētākas nekā nocenoto pakalpojumu vietnēs. Nav skaidrs vai tas ir dēļ tā, ka tiek noteikts minimāls pircēju skaits, bet šai ziņā kolektīvās iepirkšanās vietnes ir pievilcīgākā pozīcijā.
- Pat ar lētākām akcijām, nocenotie pakalpojumu tirgotāji spēj panākt līdzīgus pārdošanas pat bez minimumu noteikšanas. Tā kā apjomi ir salīdzinoši, tad secinu, ka kolektīvo iepirkšanās vietnes nerada būtiski lielākus apjomus dēļ sociālās reklamēšānas. Tātad šobrīd nav būtiska efekta no minimuma noteikšanas.
Pat ar 12 kolektīvo iepirkšanās vietņu darbību, vēl neredzam, ka kāds būtu spējis gūt būtisku priekšroku, reklamējoties sociālajos tīklos. Kolektīvisms vēl tikai ieskrienās.
Vai esat manījuši kādu akciju, kura pateišām guva būtisku resonanci sociālajos tīklos? Padalieties, lūdzu!
Vēl vēlos piebilst, ka visticamāk neturpināšu analizēt datus par kolektīvo iepirkšanos, bet turpināšu novērot un komentēt šo tirgu kopumā.
Attēls: liepajniekiem.lv
Dainis Bērziņš
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
