Tag Archives: DRM

Izglītību tehnoloģijas lauž tradicionālos noteikumus, formātus.

Nākotnes mācības iespējas

Lasu par jaunumiem un konstatēju, ka atkal tieši izglītības jomā veidojas būtiskas pārmaiņas, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Nebiju īpaši uzskatījis šo par perspektīvu nozari, bet šķiet pārmaiņas briest strauji.

Uzņēmums Xplana piedāvā dažādas jaunas tehnoloģijas izglītības jomā. Xplana liek īpašu uzsvaru uz sociālajiem tīkliem un saskata, ka izglītības tehnoloģijas veicinās būtiskas pārmaiņas “šogad”. Diez vai pārmaiņas notiks šogad, bet viņu minētās četras tendences šķiet vērā ņemamas un var pavērt jaunas biznesa iespējas uzņēmējiem:

  1. Mācību satura abonēšana: Līdz šim, studentiem un skolām nācās pirkt mācību grāmatas un materiālus, kuri bieži vien ir vajadzīgi tikai uz neilgu laiku, dažreiz tikai uz dažām nedēļām vai mēnešiem. Līdzīgi kā attīstās filmu straumēšana, kas pēc būtības ir satura īslaicīga abonēšana, tāpat tiek gaidīts, ka mācību materiālus un saturu nākotnē abonēs uz laiku, nevis iegādāsies.
  2. Mācību saturs bez struktūras: Līdz šim mācību saturu piedāvāja ierastās struktūrās. To publicēja grāmatās, pasniedza mācību kursos, klasēs un mācību iestādēs. Toties mācību saturs sāk veidoties māzākos, autonomos apjomos, zaudējot nepieciešamība to apvienot šajās struktūrās. Tāpat kā šodien mūziku arvien vairāk pērk pa atsevīšķām dziesmām, nevis kopā vienā albumā, tā arī mācību saturs sāk atdalīties no ierastajām robežām un struktūrām.
  3. Mācīšanās izkliedētība: Ja līdz šim mācības centrējās ap mācību iestādi un izdevēju publicēto mācību saturu, nākotnē mācīšanās notiks jebkurā vietā un laikā, kur / kad students vēlas mācīties.
  4. Paštaisītie mācību materiāli: Sāk attīstīties rīki, kas ļauj skolotājiem pašiem sagatavot mācību saturu un to piedāvāt ieinteresētiem studentiem, tādejādi mazinot izdevniecību lomu.

Pilno izklāstu un skaidrojumu angļu valodā var lasīt šeit: Educational Technology Trends 2010, xplana.com.

Šīs prognozes man šķiet optimistiskas laika ziņā, bet pārliecinošas par nākotnes attīstību šajā jomā. Mācību saturs izteikti zaudē vērtību studenta rokās pēc mācībām. (Kad ir pēdējā reize, kad ieskatījāties mācību kursa materiālos pēc kursa beigām un pārbaudījumu nokārtošanas?)

Savukārt ja uzskatam, ka mācību materiāli ir vajadzīgi tikai uz neilgu laiku, tad tas veicina 2. tendenci jo ļoti specializētus mācību materiālus neatmaksājās veidot. (Iespējams tiek saglabāsies tradicionālajos formātos). Attiecīgi vairosies mazi mācību satura kopumi, kurus, apvienojot kopā loģiskā secībā, var iemācīties noteiktas zināšanas.

Augstskolām veidojas pieprasījums dēļ mācību spēkiem un viņu spējām pasniegt saturu efektīvā un aizraujošā veidā, panākot zināšanu apgūšanu. Ja pasniedzēji spēj paši savu pasniegšanas veidu “iepakot” nelielos mācību elementos (4. tendence), ierunājot savus skaidrojumus, izklāstot saturu pēc savas loģikas, tad priekš kam pieturēties pie ierastās prakses doties dienas laikā uz mācību iestādi? Tā arī 3. tendence attīstās, ļaujot mācīties sev piemērotā veidā.

Starp citu, šeit atkal redzam to, ka visticamāk būsim gatavi maksāt par to, kā saturu pasniedz, nevis par pliko saturu (skat 17. maija blogu). Dzirdēt kā spēcīgs, zinošs profesors māca kādu tēmatu, kopā ar viņa piemēriem, skaidrojumiem, jokiem u.t.t. rada daudz aizraujošaku un paliekošāku iespaidu. Tie, kuri novērtē šādu padziļinātāku mācību piedzīvojuma sajūtu arī būs tiek, kuri būs gatavi maksāt par profesora izstrādātajiem interaktīvajiem mācību elementiem.

Lai šīs pārmaiņas realizētu, ir nepieciešami attiecīgi tehnoloģiski rīki. Neesmu redzējis xplana risinājumus un nevaru komentēt vai tie spēj nodrošināt tās iespējas, kas ļaus šīm tendencēm realizēties.

Xplana publicēja sekojošo video klipu, uzskaitot dažādos tradicionālos mācību elementus, kurus 15 gadīgi skolēni vairs neatpazīs 2020. gadā. :)

Kad redzēsim šādas pārmaiņas Latvijas izglītības sistēmā? Vai varam iztikt bez augstskolām? Kādas būtu sociālās sekas, ja šādā veidā sāktu mācīt arī vidusskolās? Labprāt uzklausu pārdomas par šīm tēmām.

Avoti: Educational Technology Trends 2010, xplana.com

Attēla autors: yellow2j

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kāpēc vienam patīk papīra avīze, otram iPad formāts?

The Times onlineBBC mājas lapā apkopoja komentārus par The Times online maksas portālu. Rakstot šo blogu, bija 2 pozitīvi un 6 negatīvi komentāri. Pārtulkoju un izcēlu būtiskākos atzinumus jo tie lieliski ilustrē, ka nevis saturs, bet tā pasniegšanas veids un no tā izrietošās emocijas un jūtas, ir īstā vērtība.

J. Kirkbijs: “Mēs abonējam jo mēs ceļojam daudz ārpus Lielbritānijas un [lasot] lejupielādēto Times uz iPad ir fantastiska. Tas ietaupa mums daudz naudas, laikraksti ārzemēs ir dārgi, un [avīzes] pienāk ar dienas kavēšanos.

Mets no Redingas: Es izmantoju Times iPad aplikāciju – ta ir lieliska, jo tā ļauj man sajust laikraksta izjūtas/piedzīvojumu formātā, kuru varu viegli pārnēsāt. Es neesmu pārliecināts, ka maksātu par mājas lapas versija, jo sēžot pie datora ir tik daudz brīvu izvēļu!

Abi šie komentāri ilustrē, ka lietotāji ir gatavi abonēt ja saturu saņem sev pievilcīgā veidā. Pirmais vēlas savlaicīgu un ērti pieejamu informāciju, otrs apraksta, ka novērtē iespēju lasīt avīzi viegli pārnesamajā formātā.

Adams Kents: Esmu izmantojis Times jauno portālu par bezmaksas izmēģinājuma laikā. Tiklīdz abonēšanās sākas, pārgāja uz Telegraph vietni. To lietot šķiet vieglāk un ērtāk. Ir pietiekami daudz bezmaksas pieeju kvalitatīvām ziņām un tas nozīmē, ka nemaksāšu par Times.

Adams vairāk novertējot lietojamību citam portālam. Tiesa gan, ja Telegraph prasītu samaksu, vai Adams vēl to tik augstu novērtētu, lai to abonētu?

Elēna: … Man nav nekāda lojalitāte Times portālam. Tā bija tikai viena no desmit dažādām vietnēm, kuras lasu. Es lasīju Times ziņas, nevis redakcijas komentārus. Es varētu tās pašas ziņas izlasīt par brīvu citur. Pat ja citi laikraksti prasīs samaksu, vienmēr būs daudz brīvo ziņu portāli internetā.

Elēna cenšas ātri apgūt informāciju no plaša avotu klāsta. Times aplikācija ierobežo pieejamo informāciju un tas Elēnai traucē.

Džems: Atklāti sakot, vairak vērtēju papīra versija. Man tā ir vieglāk parskatīt rakstus un es varu darīt sudoku vilcienā.

Džems jūtās ērtāk baudot saturu papīra formātā. Viņa lasīšanas stilam, tas ir ērtak un tāpēc viņš ir gatavs pirkt papīra formāta avīzi.

Izdevniecībām jāsaprot, ka cilvēki nepērk pašas ziņas vai rakstus, bet tie ir gatavi maksāt par to, ka viņi jūt, ka laiku pavadījuši sev patīkamā vai vēlamā veidā. Mets vēlas ar iPad ērto saskarni baudīt saturu. Džems grib laiku vilcienā pavadīt ne tikai lasot rakstus, bet arī baudot papīra faktūru rokās, dzirdot lapu burzīšanas skaņas un ar pildspalvu pildīt sudoku. Katrs ir gatavs maksāt par sev vēlamu sajūtu iegūšanu.

Saturs nerada vertību. Satura pasniegsanas veids un no tā izrietošās emocijas un jūtas ir īstā vērtība. Tur slēpjas peļņa.

Saistīti blogi:

Avots: BBC News

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

The Times online portāls aizraušot 10 iemeslu dēļ. Kāpēc ar tiem nepietiks?

TheTimes onlineThe Times Online ir sākuši prasīt samaksu par rakstu lasīšanu, lai gan cenu politika vērsta, lai veicinātu portāla abonēšanu, nevis atsevišķu rakstu lasīšanu.

The Times Online uzskaitīja 10 iemeslus kāpēc satura apgūšana portālā būs vērtīgāka neka tikai avīzes lasīšana. Tie ir:

  1. Ērta navigācija, kas ļauj vieglāk nokļūt pie vēlamā satura.
  2. Meklēšanas iespējas veicina satura atklāšanu no senākiem avīzes numuriem.
  3. Rakstus var pārraudzīt saraksta veidā, lai pēc virsrakstiem var ātri izskatīt kas interesē. Tādejādi tiek veidota iespēja lasīt līdzīgi, kā RSS ziņas lasa.
  4. Var atvērt pilno rakstu vienā lapā.
  5. Ar rakstu saistītais saturs atrodams ar “tabiem”, rādot saistītu saturu blakus rakstam.
  6. Tiek pievienoti saistīti video klipi, padarot rakstus interaktīvākus.
  7. Ir bilžu lapas, kas ļauj saistītos attēlus ērti pārskatīt.
  8. Katram rakstam tuvumā uzrāda saistītus rakstus, kas ļauj viegli iedziļināties, ja vēlas vairāk uzzināt.
  9. Lasītāji raksta komentarus, kas nav anonīmi.
  10. Lasītāji var rekomendēt komentārus.

Šai linkā ir īss video klips, kas demonstrē šos iemeslus.

The Times onlineThe Times piedāvā maksāt par satura apgūšanu interaktīvākā veidā. Viņi cer, ka šāds satura apgūšanas veids būs ērts lietotājiem, ka tas radīs pozitīvas, aizraujošas sajūtas, kas mudinās lasītājus atkārtoti apgūt saturu.

Neesmu pārliecināts, ka šai portālā piedāvātās iespējas patiešām aizraus lasītājus pietiekami, lai tie abonētu portālu. Angļu valodā ir piemērots vārds, kadai sajūtai būtu jābūt, lietojot portālu: immersive. “Immerse” nozīmē iegremdēt. Šādam portālam jārada sajūtu, ka lietotājs iegrimst izjūtās, apgūstot saturu.

Kā piemērs velamajām izjūtām, varu ieteikt iPad aplikāciju “The Elements”, ar kuru iepazīstināju iepriekš. Ja līdzīgu bagātīgu portālu varētu iedzīvināt ar mainīgu saturu, esmu pārliecināts, ka tas spētu piesaistīt abonētājus.

Avots: thetimes.co.uk

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Interaktīvas grāmatas – grāmata par elementiem iPad aplikācijas formātā

Pamanīju lielisku piemēru tam, kādā veidā var lasītājam / lietotājam piedāvāt grāmatas saturu saistošākā formā.

Teodors Greis (Theodore Gray) pagājušajā gadā publicēja grāmatu ar nosaukumu The Elements: A Visual Exploration of Every Known Atom in the Universe “. Grāmata satur 118 elementu fotogrāfijas, lai illustrētu kā izskatās dažādi mūsu pasaulē atrodamie elementi. (Šai lapā ir arī video klips, kur ir samontēti kopā dažādi grāmatā redzamie attēli).

Tagad izdevējs piedāvā iPad aplikāciju “The Elements”, kurā var aplūkot katru no bildēto elementa attēliem no jebkura leņķa, ar pirkstu griežot elementu uz iPad ekrāna, vai pat iegriežot un ļaujot tam griezties, pamazām apstājoties. Blakus un citos ekrānos var iegūt bagātīgu informāciju par elementu. Var aplūkot aplikāciju šai video recenzijā:

Šis piemērs ilustrē kā var pasniegt saturu savādākā formātā. Grāmatas statiskais saturs ir pasniegts ar iespēju lasītājam aktīvi mainīt redzes punktu. Mūsu izjūtas, iepazīstoties ar autora radīto saturu, ir daudz dzīvīgākas un daudz personīgākas.

Aplikācijas recenzētājs par šo saturu (ķīmijas elementi) šo emocionālo saikni neizjūt pietiekami, lai būtu gatavs iegādāties šādu aplikāciju par $14. Toties manuprāt tas vairāk saistās ar pašu saturu, ķīmijas elementi, kas viņu neaizrauj, nevis pasniegšanas veids. Domāju, ka grāmatu par $16 viņš arī neiegādātos, jo tēmats viņu neaizrauj. Toties ir zīmīgi, ka iPad aplikācija viņa interesi piesaistīja pietiekami daudz, lai viņš uztaisītu video recenziju. Par oriģinālo grāmatu gan viņš recenziju neuzrakstīja, cik man zināms.

Par saturu mēs nemaksāsim. Mēs esam gatavi maksāt, ja satura izmantošana rada pietiekami spēcīgas sajūtas un emocijas. Pelnīt no satura varēs, ja spēs to pasniegt lietotājam interesantā veidā. Mācaties grāmatu izdevēji, lai neatkārtotu mūzikas izdevēju kļūdām (skat 17. maija blogu)!

Avoti: Techradar.com

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Lielbritānijas laikraksti gatavojas maksas pakalpojumam

Lielbritānijas “The Times” un “The Sunday Times” šobrīd piedāvā bezmaksas piekļuvi saturam internetā. Pēc pāris nedēļām ir paredzēts šo saturu piedāvāt tikai par maksu. Šādā veidā laikraksta izdevēji cenšas veicināt ienākumus no internetā publicēta satura.

Man acīs iekrita FAQ sadaļā iekļautais jautājums: “Kāpēc jūs uzskatāt, ka klienti būs gatavi maksāt par ziņām, ja viņi tās var saņemt citur tīmeklī bez maksas?

Atbilde skan sekojoši: “Mēs uzskatām, ka mūsu [internetā publicētie] izdevumi piedāvā unikālu saturu ļoti pievilcīgā veidā“.

Pārfrazējot teikto, izdevēji cenšas ļaut lasītājiem piedzīvot saturu savādākā veidā, radot citu piedzīvojumu sajūtu un savādākas emocijas. Šis manuprāt ir lielisks piemērs kā maksas pakalpojumus jāveido nevis par saturu, bet par izbaudīto piedzīvojumu. Skat 17. maija blogu.

Vai šis piedāvājums lietotājiem liksies pietiekami pievilcīgs, lai par to maksāt, to laiks rādīs.

Avots: TechRadar.com

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Vai grāmatu izdevniecības naivi atkārtos mūzikas izdevniecību kļūdas?

Lasu rakstu par e-grāmatu pirātismu ( Wired.com “Is the iPad Driving E-Book Piracy, and Does It Matter?”). Pārņem “deja vu” sajūta, ka nesen piedzīvojām augošu pirātismu, kas fundamentāli izmainīja attiecīgo satura ražotāja nozari (plates, kompaktdisku, filmas u.t.t.).

Raksta galvenie secinājumi:

  • e-grāmatu pirātisms ir vēl salīdzinoši minimālos apjomos, bet aug strauji (78% dažās dienās pēc iPad tirgošanas uzsākšanas)
  • līdz šim grāmatu diģitalizācija bija sarezģīta, bet iPad atvieglo dzīvi pirātiem.

Ja vēl ņem vērā, ka e-grāmatu apjomam prognozē 80% pieaugumu 2010. gadā un e-grāmatu lasītāju skaits pieauga piecas reizes 2009. gadā (Avots: TechRadar.com), varam droši secināt, ka grāmatu diģitalizācija strauji pieaugs. Kopsolī sekos pirātisms.

Ko varam mācīties no mūzikas un filmu pieredzes?

Ja saturu var redzēt, to var nobildēt un pavairot. Ja saturu var saklausīt, to var ierakstīt un pavairot. Tas nav likumīgi, bet to nav iespējams apturēt jo tas kļūst tik elementāri.

Toties noskatīties filmu kinoteātrī rada būtiski savādākas sajūtas un iespaidus nekā to noskatīties datorā, lai gan pats saturs nemainās.  Prāta Vētras koncerts klātienē, piemēra pēc, aizrauj daudz vairāk nekā tikai klausīties viņu mūziku ar MP3 spēlētāju.

Secinājums?

Patērētāji ir gatavi maksāt par piedzīvojumu, par emocijām, bet ne par pliko saturu. Līdz nesenam laikam nebija ērti grāmatas lasīt citā formātā nekā uz papīra. Tiem, kam patīk  sajūta turēt grāmatu rokās, sajust papīra lapas, atlocīt stūrus u.t.t.  turpinās pirkt iespiestās grāmatas. Tie, kurus šīs sajūtas neaizrauj būs kārdināti iegūt grāmatu tekstus bez maksas.

Izdevējiem jāsaprot, ka kopēšanas ierobežojumi nespēs šo tendenci apturēt. Tā vietā, lai ar pirātismu cīnīties, rakstniekiem un izdevējiem ieteicams meklēt jaunus veidus kā piedzīvot rakstīto grāmatu. Manuprāt tas nozīmēs, ka rakstniekiem būs jāskatās uz teātriem, varbūt jāveicina tikšanās ar lasītājiem kā maksas pasākumus u.t.t. Filmu izplatītāji ir veiksmīgi radījuši savādāku piedzīvojumu, radot 3D filmas. Grāmatu izdevējiem jāatrod savu “3D piedzīvojumu”.

Saturs vēlas būt brīvs. Pelnīt var no piedzīvojumiem un emocijām.

Cik drīz mēs dzirdēsim no grāmatu izdevējiem, ka pirātisms noēd tik lielu ieņēmumu daļu, ka neatmaksājas grāmatas iespiest?

Papildinājumi:

23. maijs: Techradar.com aprakstot, ka satura aizsardzība nedarbojas.

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Switch to our mobile site