Lasu par jaunumiem un konstatēju, ka atkal tieši izglītības jomā veidojas būtiskas pārmaiņas, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Nebiju īpaši uzskatījis šo par perspektīvu nozari, bet šķiet pārmaiņas briest strauji.
Uzņēmums Xplana piedāvā dažādas jaunas tehnoloģijas izglītības jomā. Xplana liek īpašu uzsvaru uz sociālajiem tīkliem un saskata, ka izglītības tehnoloģijas veicinās būtiskas pārmaiņas “šogad”. Diez vai pārmaiņas notiks šogad, bet viņu minētās četras tendences šķiet vērā ņemamas un var pavērt jaunas biznesa iespējas uzņēmējiem:
- Mācību satura abonēšana: Līdz šim, studentiem un skolām nācās pirkt mācību grāmatas un materiālus, kuri bieži vien ir vajadzīgi tikai uz neilgu laiku, dažreiz tikai uz dažām nedēļām vai mēnešiem. Līdzīgi kā attīstās filmu straumēšana, kas pēc būtības ir satura īslaicīga abonēšana, tāpat tiek gaidīts, ka mācību materiālus un saturu nākotnē abonēs uz laiku, nevis iegādāsies.
- Mācību saturs bez struktūras: Līdz šim mācību saturu piedāvāja ierastās struktūrās. To publicēja grāmatās, pasniedza mācību kursos, klasēs un mācību iestādēs. Toties mācību saturs sāk veidoties māzākos, autonomos apjomos, zaudējot nepieciešamība to apvienot šajās struktūrās. Tāpat kā šodien mūziku arvien vairāk pērk pa atsevīšķām dziesmām, nevis kopā vienā albumā, tā arī mācību saturs sāk atdalīties no ierastajām robežām un struktūrām.
- Mācīšanās izkliedētība: Ja līdz šim mācības centrējās ap mācību iestādi un izdevēju publicēto mācību saturu, nākotnē mācīšanās notiks jebkurā vietā un laikā, kur / kad students vēlas mācīties.
- Paštaisītie mācību materiāli: Sāk attīstīties rīki, kas ļauj skolotājiem pašiem sagatavot mācību saturu un to piedāvāt ieinteresētiem studentiem, tādejādi mazinot izdevniecību lomu.
Pilno izklāstu un skaidrojumu angļu valodā var lasīt šeit: Educational Technology Trends 2010, xplana.com.
Šīs prognozes man šķiet optimistiskas laika ziņā, bet pārliecinošas par nākotnes attīstību šajā jomā. Mācību saturs izteikti zaudē vērtību studenta rokās pēc mācībām. (Kad ir pēdējā reize, kad ieskatījāties mācību kursa materiālos pēc kursa beigām un pārbaudījumu nokārtošanas?)
Savukārt ja uzskatam, ka mācību materiāli ir vajadzīgi tikai uz neilgu laiku, tad tas veicina 2. tendenci jo ļoti specializētus mācību materiālus neatmaksājās veidot. (Iespējams tiek saglabāsies tradicionālajos formātos). Attiecīgi vairosies mazi mācību satura kopumi, kurus, apvienojot kopā loģiskā secībā, var iemācīties noteiktas zināšanas.
Augstskolām veidojas pieprasījums dēļ mācību spēkiem un viņu spējām pasniegt saturu efektīvā un aizraujošā veidā, panākot zināšanu apgūšanu. Ja pasniedzēji spēj paši savu pasniegšanas veidu “iepakot” nelielos mācību elementos (4. tendence), ierunājot savus skaidrojumus, izklāstot saturu pēc savas loģikas, tad priekš kam pieturēties pie ierastās prakses doties dienas laikā uz mācību iestādi? Tā arī 3. tendence attīstās, ļaujot mācīties sev piemērotā veidā.
Starp citu, šeit atkal redzam to, ka visticamāk būsim gatavi maksāt par to, kā saturu pasniedz, nevis par pliko saturu (skat 17. maija blogu). Dzirdēt kā spēcīgs, zinošs profesors māca kādu tēmatu, kopā ar viņa piemēriem, skaidrojumiem, jokiem u.t.t. rada daudz aizraujošaku un paliekošāku iespaidu. Tie, kuri novērtē šādu padziļinātāku mācību piedzīvojuma sajūtu arī būs tiek, kuri būs gatavi maksāt par profesora izstrādātajiem interaktīvajiem mācību elementiem.
Lai šīs pārmaiņas realizētu, ir nepieciešami attiecīgi tehnoloģiski rīki. Neesmu redzējis xplana risinājumus un nevaru komentēt vai tie spēj nodrošināt tās iespējas, kas ļaus šīm tendencēm realizēties.
Xplana publicēja sekojošo video klipu, uzskaitot dažādos tradicionālos mācību elementus, kurus 15 gadīgi skolēni vairs neatpazīs 2020. gadā.
Kad redzēsim šādas pārmaiņas Latvijas izglītības sistēmā? Vai varam iztikt bez augstskolām? Kādas būtu sociālās sekas, ja šādā veidā sāktu mācīt arī vidusskolās? Labprāt uzklausu pārdomas par šīm tēmām.
Avoti: Educational Technology Trends 2010, xplana.com
Attēla autors: yellow2j
Dainis Bērziņš.
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.




Lasu rakstu par e-grāmatu pirātismu (




