Tag Archives: e-izglītība

Sabiedrību izglīto ar datorspēlēm, pat par sociālām tēmām, piemēram cilvēktiesībām.

Pasaulē ir daudz sabiedrisku organizāciju, kuras vēlas mūs izglītot un ietekmēt, lai atbalstam viņu uzskatus. Vides aizsardzība, nabadzības likvidēšana, saprātīga enerģētikas politika, šīs visas ir svarīgas tēmas, bet aizkustināt cilvēkus kļūst arvien grūtāk šajos laikos, kad reklāmu apjoms aug un aug. Kā var piesaistīt mūsu uzmanību un ietekmēt mūsu viedokļus? Atbilde: datorspēles.

Vai tad patiešām? Datorspēles? Jā, es arī tā domāju, kad pamanīju pirmās nopietnās datorspēles par šādām tēmām. Taču pasaulē šobrīd vairāk kā 85 miljonu cilvēku spēlē datorspēles internetā, kopā pavadot vairāk kā 407 miljonu stundas katru mēnesi stādot virtuālus burkānus, būvējot virtuālas pilsētas u.t.t. Kāpēc gan šo uzmanību nevarētu vērst pie vērtīgiem, izglītojošiem tēmatiem?

2007. gadā bija iespēja piedalīties alternatīvas realitātes (“alternate reality”) daudzspēlētāju spēlē “World Without Oil”, kurā 32 dienas dalībnieki dzīvoja līdzi kā būtu, ja nafta būtu izbeigusies. (Kā jau lasītāji zin, mūsu bēŗni šo scenāriju noteikti piedzīvos un visticamāk mēs arī). Šis video iepazīstina ar šīs spēles darbību.

Taču izrādās, ka šis nav vienreizējs gadījums. Games For Change apkopo datorspēles dažādiem vecumiem, sadalot pa kategorijām (cilvēku tiesības, ekonomika, sabiedrības veselība, nabadzība, vide, starptautiski konflikti, ziņās un politika). Šeit Asi Burak no Games For Change runā TEDx konferencē par sociālām spēlēm:

Piedavāju manām meitām pamēģināt spēlēt Admongo.gov datorspēli, kas māca par reklāmām, to vēstījumiem un to mēķiem. Viņas nezināja kāpēc es ieteicu tieši šo spēli (un brīnījās, kad prasīju spēlēt!), taču kad jautāju ko šī spēle cenšas paveikt, viņas bija sapratušas, ka spēle māca par reklāmām. Kad pārtraucām pēc pusstundas, viņas teica, ka tad kad varēs, vēlās vairāk spēlēt tieši šo spēli nevis citas, ar kurām reizēm izklaidējās.

Pirms nedēļas sākās jauna daudzspēlētāju spele Facebook vidē, America2049, kuru reklamē šis reklāmas klips:

Vispirms parādījās darba piedāvājumi aģentiem LinkedIn.com vietnē.  Tagad katrā no nākamajā 32 nedēļām būs atvērts jauns līmenis. Spēles mērķis: mācīt par cilvēku tiesibām. (Var izlasīt īsu apkopojumu šeit). Pats pamēģināju pirmo līmeni izspēlēt. Bija interesanti, ja nu varbūt pārāk vienkārši. Varat seko spēles twītiem ja ir interese.

Spēles aizrauj spēlētājus un man ir prieks redzēt šādas sabiedriski vērtīgas spēles, kas apvieno spēlēšanas prieku ar izglītojošām tēmām. Ja jau atpūšamies ar datorspēlēm, tad labāk spēlēt tādas, kas izglīto.

Vai esat spēlējuši spēles par sabiedriski izglītojošiem tēmatiem? Vai patika? Vai apziņa, ka spēles veidotāji cenšas izglītot/ietekmēt jūs traucē? Vai jums ir ieteikumi par vērtīgām un saistošām spēlēm, kas izglīto bērnus vai pieaugušos? Komentāŗus, lūdzu!

Saistiti raksti:

Avoti: KurzweilAI.net, Salon.com, GamesForChange.com

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Nu jau 2000 MIT augstskolas kursiem pieejami mācību materiāli par brīvu.

Masečūsecas tehnoloģijas institūts (“MIT”) 2002. gadā sāka publicēt mācību materiālus internetā bez maksas zem nosaukuma “Open Courseware”. Nu jau 2000 kursiem mācību materiāli ir pieejami internetā, ieskaitot lekciju piezīmes, pārbaudījumi ar atbildēm, eksāmeni un lekciju video ieraksti.

Nesen MIT publicēja statistiku par materiālu izmantošanu. 2010. gadā:

  • 9,6 miljonu cilvēki apmeklēja viņu mājas lapu.
  • 7,3 miljonu video noskatīti caur Youtube.

Šķiet šis ir pozitīvs piemērs kā saturu var piedāvāt bez maksas, bet ja vēlas gūt diplomu un piedalīties lekcijās, jāmaksā mācību maksu.

Avoti: ReadWriteWeb.com, MIT OpenCourseware

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Izglītību tehnoloģijas lauž tradicionālos noteikumus, formātus.

Nākotnes mācības iespējas

Lasu par jaunumiem un konstatēju, ka atkal tieši izglītības jomā veidojas būtiskas pārmaiņas, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Nebiju īpaši uzskatījis šo par perspektīvu nozari, bet šķiet pārmaiņas briest strauji.

Uzņēmums Xplana piedāvā dažādas jaunas tehnoloģijas izglītības jomā. Xplana liek īpašu uzsvaru uz sociālajiem tīkliem un saskata, ka izglītības tehnoloģijas veicinās būtiskas pārmaiņas “šogad”. Diez vai pārmaiņas notiks šogad, bet viņu minētās četras tendences šķiet vērā ņemamas un var pavērt jaunas biznesa iespējas uzņēmējiem:

  1. Mācību satura abonēšana: Līdz šim, studentiem un skolām nācās pirkt mācību grāmatas un materiālus, kuri bieži vien ir vajadzīgi tikai uz neilgu laiku, dažreiz tikai uz dažām nedēļām vai mēnešiem. Līdzīgi kā attīstās filmu straumēšana, kas pēc būtības ir satura īslaicīga abonēšana, tāpat tiek gaidīts, ka mācību materiālus un saturu nākotnē abonēs uz laiku, nevis iegādāsies.
  2. Mācību saturs bez struktūras: Līdz šim mācību saturu piedāvāja ierastās struktūrās. To publicēja grāmatās, pasniedza mācību kursos, klasēs un mācību iestādēs. Toties mācību saturs sāk veidoties māzākos, autonomos apjomos, zaudējot nepieciešamība to apvienot šajās struktūrās. Tāpat kā šodien mūziku arvien vairāk pērk pa atsevīšķām dziesmām, nevis kopā vienā albumā, tā arī mācību saturs sāk atdalīties no ierastajām robežām un struktūrām.
  3. Mācīšanās izkliedētība: Ja līdz šim mācības centrējās ap mācību iestādi un izdevēju publicēto mācību saturu, nākotnē mācīšanās notiks jebkurā vietā un laikā, kur / kad students vēlas mācīties.
  4. Paštaisītie mācību materiāli: Sāk attīstīties rīki, kas ļauj skolotājiem pašiem sagatavot mācību saturu un to piedāvāt ieinteresētiem studentiem, tādejādi mazinot izdevniecību lomu.

Pilno izklāstu un skaidrojumu angļu valodā var lasīt šeit: Educational Technology Trends 2010, xplana.com.

Šīs prognozes man šķiet optimistiskas laika ziņā, bet pārliecinošas par nākotnes attīstību šajā jomā. Mācību saturs izteikti zaudē vērtību studenta rokās pēc mācībām. (Kad ir pēdējā reize, kad ieskatījāties mācību kursa materiālos pēc kursa beigām un pārbaudījumu nokārtošanas?)

Savukārt ja uzskatam, ka mācību materiāli ir vajadzīgi tikai uz neilgu laiku, tad tas veicina 2. tendenci jo ļoti specializētus mācību materiālus neatmaksājās veidot. (Iespējams tiek saglabāsies tradicionālajos formātos). Attiecīgi vairosies mazi mācību satura kopumi, kurus, apvienojot kopā loģiskā secībā, var iemācīties noteiktas zināšanas.

Augstskolām veidojas pieprasījums dēļ mācību spēkiem un viņu spējām pasniegt saturu efektīvā un aizraujošā veidā, panākot zināšanu apgūšanu. Ja pasniedzēji spēj paši savu pasniegšanas veidu “iepakot” nelielos mācību elementos (4. tendence), ierunājot savus skaidrojumus, izklāstot saturu pēc savas loģikas, tad priekš kam pieturēties pie ierastās prakses doties dienas laikā uz mācību iestādi? Tā arī 3. tendence attīstās, ļaujot mācīties sev piemērotā veidā.

Starp citu, šeit atkal redzam to, ka visticamāk būsim gatavi maksāt par to, kā saturu pasniedz, nevis par pliko saturu (skat 17. maija blogu). Dzirdēt kā spēcīgs, zinošs profesors māca kādu tēmatu, kopā ar viņa piemēriem, skaidrojumiem, jokiem u.t.t. rada daudz aizraujošaku un paliekošāku iespaidu. Tie, kuri novērtē šādu padziļinātāku mācību piedzīvojuma sajūtu arī būs tiek, kuri būs gatavi maksāt par profesora izstrādātajiem interaktīvajiem mācību elementiem.

Lai šīs pārmaiņas realizētu, ir nepieciešami attiecīgi tehnoloģiski rīki. Neesmu redzējis xplana risinājumus un nevaru komentēt vai tie spēj nodrošināt tās iespējas, kas ļaus šīm tendencēm realizēties.

Xplana publicēja sekojošo video klipu, uzskaitot dažādos tradicionālos mācību elementus, kurus 15 gadīgi skolēni vairs neatpazīs 2020. gadā. :)

Kad redzēsim šādas pārmaiņas Latvijas izglītības sistēmā? Vai varam iztikt bez augstskolām? Kādas būtu sociālās sekas, ja šādā veidā sāktu mācīt arī vidusskolās? Labprāt uzklausu pārdomas par šīm tēmām.

Avoti: Educational Technology Trends 2010, xplana.com

Attēla autors: yellow2j

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Switch to our mobile site