2011. gada augustā ASV psihologu apvienības konferencē, profesors Lerijs D. Rozens (“Larry D. Rosen”) prezentēja savus secinājumus par sociālo tīklu ietekmi uz jauniešiem.
- Tīņi, kas bieži izmanto Facebook, biežāk domā par sevi un savu tēlu, bet jauniešiem, kam ir “spēcīgs” vai varonīgs Facebook profils biežāk izrāda citu psiholoģisku traucējumu pazīmes, tostarp antisociālu uzvedību un agresīvas tendences.
- Ja ikdienā pārmērīgi izmanto tehnoloģijas, bērniem ir lielāks risks, ka jutīsies noraizējušies vai depresīvi. Arī palielinoties risks, ka nākotnē būs veselības problēmas (lai gan nav minētas kādas).
- Facebook var novērst uzmanību un tādejādi negatīvi ietekmēt mācīšanos. Pētījumos konstatēts, ka skolēni, kuri pārbauda Facebook vismaz reizi 15 minūtēs, saņem zemākas atzīmes.
Taču pētījums arī atklāj sociālo tīklu pozitīvās ietekmes:
- jaunieši, kuri pavada vairāk laiku Facebook lapā, mēdz labāk izrādīt “virtuālu empātiju”.
- Sociālie tīkli var palīdzēt intraverta pusaudžiem iemācīties socializēties.
- Sociālie tīkli var būt efektīvī mācību rīki, kas ļauj skolēniem aktīvi iesaistīties mācību satura apguves laikā.
Plusi un mīnusi. Kā tad rīkoties? Atbilde: ar mēru, ierobežojot cik laiku bērni pavada pie datora, video spēlēm un TV. Vecākiem arī iesaka aktīvi iesaistīties bērnu sociālo tīklu un interneta izmantošanā.
Jautājumi lasītājiem:
- Vai jūs esat novērojuši kādas no šīm ietekmēm, vai labās vai sliktās?
- Kāda ir prakse jūsu un jūsu draugu ģimenēs: cik ilgi dienā jūs ļaujiet jūsu bērnam izklaidēties pie datora?
- Vai jūs un jūsu draugi mēdz serfot kopā ar bērniem vai ļaujiet viņiem pašiem apgūt internetu? (Vai vispār ziniet ko jūsu bērni dara internetā?)
- Ko jūs ieteiktu citiem vecākiem, kā labāk rīkoties?
Avoti: KurzweilAI.net, apa.org un tricitypsychology.com
Izsaki savu viedokli! Links uz komentāriem ar QR kodu:
Dainis Bērziņš
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.








