Tag Archives: GPS

Kad atklātība ir labāka par privātumu.

Nesen izskanēja plašs satraukums par atklājumu, ka Apple saglabā iPhone atrašanās vietu pat ja lietotājs ir atslēdzis lokācijas funkciju. Šāda rīcība apdraudot lietotāju privātumu (un tā arī ir). Drīz vien atklājās, ka Google un Microsoft veic līdzīgas darbības.

Apple skaidroja, ka datu uzglabāšana ir sistēmas kļūda un solīja likvidēt gan šo kļūdu gan uzglabātos datus. Tad, man par pārsteigumu, lasu uztrauktu rakstu par to, kā var saglabāt šos datus, lai tos nezaudētu.

Kāpēc ir tādas pretējas reakcijas? Šī situāciju ilustrē, ka bažas ir ne par pašu datu vākšnu, bet par šaubām par to (neatļautu) izmantošanu. Paši dati var mums pašiem noderēt, atgādinot kur mēs bijām kad. Taču 77% viedtelefonu lietotāju nevēlās atklāt savu atrašanās vietu.

Pats arī esmu piesardzīgs par savas atrašanās vietas. Taču ar Waze aplikāciju (skat šeit) jūtu, ka ja es dalīšos ar datiem par manu pārvietošanos, iegūšu vērtīgu informāciju par sastrēgumiem no pārējiem lietotājiem. Bažas par privātumu nepazūd, bet manuprāt ieguvums atsver iespējamos riskus.

Secinājums: Saglabāt atrašanās vietu nav viennozīmīgi slikti. Mūsu bažas par privātuma zaudēšanu mazinās ja dalīšanās ar datiem mums rod vērtību jeb ja varam ierobežot to izmantošanu.

Cik ērti jūs jūtaties, atklājot savu atrašanās vietu? Kurās situācijās esat / neesat gatavi dalīties ar atrašanās vietu?

Avoti: Readwriteweb.com šeit un šeit un šeit un šeit kā arī Geeky gadgets

Attēls: onlinespyshop.co.uk

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Losandželosas satiksme vizualizēta – Waze video

Nesen rakstīju par Waze, sociālās navigācijas risinājumu. Waze izstrādātāji ir izveidojuši video klipu, kas vizualizē šoferu sniegto informāciju Losandželosā. Nevēlētos tur cīnīties ar satiksmi ap 7iem no rīta, bet Waze palīdz atrast apvedceļus sastrēgumiem. Ceļš kļūst daudz vieglāks!

Starp citu, nesen novēroju, ka Minhenē Waze lieto daudz mazāk nekā Rīgā, pat ar to, ka Minhenē vairāk iedzīvotāju. Taču tur ir daudz mazāk policistu uz ielām un krūmos. :)

Avots: Waze.com

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

 

Sociālā navigācija ar Waze – kartes, kas mācās no mums!

Šī bloga regulārie lasītāji zinās, ka sekoju līdzi viedtelefonu navigācijas risinājumiem. Īpaši meklēju bezmaksas risinājumus un pozitīvi vērtēju kartes, kuras veido sabiedrība. Nu reiz esmu atradis kautko patiešām iespaidīgu: sociālo tīklu un navigācijas risinājuma krustojumu, kuru sauc Waze.

Šī aplikācija izveido kartes, sekojot kur tās lietotāji brauc. Ja tur vēl nav ceļš, to pievieno kartei. Papildus, tā nemitīgi aprēķina cik ātri aplikācijas lietotāji brauc pa katru ceļu un mācās cik ātri satiksme virzās dažādās dienās un laikos. Šo informāciju izmanto, lai aprēķinātu ātrāko ceļu, kad aplikācijai prasa ceļa norādījumus uz noteiktu vietu. Papildus, lietotāji ziņo pārējiem lietotājiem par pamanītajiem ceļa apstākļiem (policija, sastrēgumi, avārijas, bīstami laika apstākļi u.t.t.). Ceļa apstākļus var pat aprakstīt, pievienojot foto vai ierunājot īsu paskaidrojumu, kuru citi lietotāji dzirdēs.

Aplikācija izmanto spēles elementus (punkti par nobrauktajiem kilometriem, ceļa apstākļu paziņojumiem u.t.t.), lai veicinātu tās izmantošanu, tā iegūstot vairāk braukšanas datus un attiecīgi uzlabojot navigācijas plānošanu. Tā ir izstrādāta iPhone, Android, Windows Mobile un Symbian platformām. Aprēķināju, ka datu pārraide maksā mazāk kā 2 santīmi / 100 km.

Esmu Waze lietojis vairākas dienas. Navigācija nestrādāja no Tallinas līdz Rīgai, bet no Salacgrīvas līdz Rīgai tā ceļu atrada un pa Rīgu man ieteica izmantot tādas pašas mazās sānielas, kādas es mēdzu izmantot, lai izvairīties no Valdemāra ielas satiksmes. Rīgā arī jau vairākkārt esmu saņēmis savlaicīgus brīdinājumus par policijas ekipāzām un avārijām. Rīgas Waze lietotāju grupas biedru skaits (484 biedri) liecina par salīdzinoši lielu aktivitāti Rīgas apkārtnē.

Salīdzinājuma pēc, vakar arī Igaunijā izmēģināju Waze. Tur daudz mazāk lietotāju paziņojumu un tas saskan ar Tallinas Waze lietotāju biedru skaitu: tikai 48 biedri. Šī laikam pirmā reize, kad pamanu, ka esam apsteiguši igauņus digitālajos jautājumos!

Spriežot pēc „dzīvās kartes”, kas rāda patreizējos lietotājus un paziņojumus, Waze aktīvi lieto Rīgā un uz lielajām šosejām. Waze ir aizraujoši un noderīgi Rīgā un tās apkārtnē pat ja kartes vēl nav perfektas. Ja vēlaties izvairīties no sastrēgumiem un nepatīkamiem pārsteigumiem uz ceļiem, silti iesaku instalēt šo jautro navigācijas risinājumu. Jūsu bērni arī priecāsies līdzi!

Paldies saku Gundaram K., kurš manā Facebook lapā paziņoja par avāriju Lubānas ielā un tā iepazīstināja ar šo risinājumu!

Pievienoju Waze reklāmas video tiem, kas vēl nav pārliecināti!

Un daži ekrāna attēli, lietojot Waze:

Vai esat Waze lietotājs? Ja nē, kāpēc nē? :) Atsauksmes, lūdzu!

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Vairs nav, kur slēpties. Sejas atpazīšana no video attēliem un izrietošās sekas un iespējas.

Nesen lasīju Marka Kūbana (Mark Cuban) blogu par jaunu firmu, kas attīsta tehnoloģijas, lai daudzas atsevišķas personu kustības izsekot, balstoties uz video attēliem. Nākamajā etapā tikšot pielietota seju atpazīšanas risinājumi, salīdzinot redzētās personas ar, piemēram, Facebook attēliem, lai atpazīt visas personas. Kūbans pauda viedokli, ka vairs nebūs nepieciešams piereģistrēties (“check-in”), lai draugiem atklāt savu atrašanās vietu, kā to šobrīd dara ar Foursquare aplikāciju, piemēra pēc.

Šis apgalvojums man mudina pārdomāt vai patērētājiem šī tehnoloģiskā iespēja varētu patiešām būt vērtīgi? Vai ir iespējams veidot komerciāli veiksmīgu biznesa modeli ap tehnoloģijām, kas mūs atpazīst video attēlos?

Lai gan sejas atpazīšana varētu ietaupīt laiku lietotājiem, jo nav jānorāda sava atrašanās vieta, tas atņem personai svarīgu ieguvumu manuālai pierakstīšanās: iespēja izlemt kad un kam savu atrašanās vietu atklāt. Varam pārdomāt ko teiks draugi, kolēģi un sadarbības partneri ja uzzin, ka esam šeit. Privātuma atklāšana paliek pilnībā lietotāja rokās.

Foursquare lietotāji arī stāsta, ka Foursquare lietošanai ir spēļu elements. Tas rada aizraujošas, pozitīvas sajūtas lietotājam, sacenšoties ar draugiem un citiem lietotājiem un tās, savukārt, veicina lietošanu. Bet vai ir interesantas spēles, kurās nav jāpiedalās? Ja restorāni paši spētu atpazīt, ka esi atnācis paēst, vai tas arī radītu tikpat lielu gandarījumu, kā pašam atzīmēt savu atrašanās vietu?

Skatoties no uzņēmēju perspektīvas, Foursquare arī pastāv salīdzinoši vienkārši veidi kā radīt viltus apmeklējumus. GPS spēj noteikt precīzu vietu, be nespēj atšķirt vai esmu lielveikala zoo veikalā vai kafejnīcā. Seju atpazīšana varētu tomēr radīt uzticamāku informāciju par apmeklējumiem.

Seju atpazīšana neizbēgama

Savā inovāciju un izgudrojumu blogā jau rakstīju par sejas atpazīšanu vides reklāmās. (Līdzīgu risinājumu OHH Media piedāvā ASV viesnīcām.). Kā Ivars pareizi komentēja, mēs katrs varam izmantot Google risinājumu picasaweb, lai seju atpazīšanas tehnoloģijas izmantot, tiesa gan pagaidām tikai attēlos.

Es minu, ka drošības iestādes dažās valstīs jau izmanto seju atpazīšanu no video attēliem, lai pasargātu iedzīvotāju intereses. Nākotnē šīs tehnoloģijas kļūs pieejamākas gan uzņēmējiem, gan privātpersonām. Domāju, ka drīzumā būs tehniskās iespējas man uzstādīt web kameru un atpazīt personas, kuras gadās tās redzes lokā. Pēc būtības mums nav iespējams izvairīties no tā, ka mūsu kustību konstatēs un piefiksēs un mūs atpazīs. Ātri vien nonākam pie privātuma jautājuma: kur / kad ir pieņemami izmantot šādu tehnoloģiju un kādā veidā?

Atpazīt personu nav nelikumīgi vai privātuma pārkāpums. Viss atkarīgs ko tālāk dara ar atklāto faktu, ka persona xxx te bija. Vai būtu pieņemami atpazīt slavenības, kas apciemo prestižu restorānu? Jā. Vai būtu pieņemami to faktu publicēt? Varbūt, ja to var uztvert kā publikai interesējoša ziņa, bet privātpersonām, kas necenšas sev piesaistīt publicitāti, šis tomēr būtu privātuma pārkāpums.

Jebkurā gadījumā, nevaru noliegt, ka, atpazīstot personu no video attēliem un zinot precīzo atrašanās vietu video kamerai nodrošina precīzāku informāciju par personu atrašanās vietu nekā GPS un šis fakts vien nodrošina, ka šī tehnoloģija attīstīsies.

Seju atpazīšanas no video attēliem – biznesa iespējas

Manuprāt atpazīto personu informāciju varēs izmantot netiešā veidā, līdzīgi kā Amazon iesaka grāmatas. Amazon mājas lapa uzrāda grāmatas, kuras nopirka citas personas, kas arī nopirka to grāmatu, kas tai brīdī ir atlasīta. Līdzīgi atpazīto personu atrašanās vietas varētu arī izmantot: „Personas, kuras šai restorānā viesojās arī apciemo šos veikalus”. Šādiem risinājumiem pat nav nepieciešams precizēt personas identitāti.

Kā varētu papildināt sejas atpazīšanu ar lietotāja piekrišanu būt atpazītam? Lietotājam visticamāk jābūt reģistrētam. Atpazīšanas serviss (kurš ir nepieciešams, jo lielu atpazīstamu lietotāju skaitu nevarēs savākt atsevišķas firmas) nosūta īsziņu / sazinās caur Bluetooth vai wifi ar lietotāju, prasot “Vai drīkstu atklāt, ka esat viesnīcā xxx Elizabetes ielā nr. yy?”. Lietotājs atbild „jā”, „jā vienmēr”, „ne šoreiz”, „ne šodien” vai „nē nekad”. Manuprāt arī būs nepieciešams izvēlēties cik plaši šis serviss drīkst izplatīt faktu par Tavu atrašanās vietu.

Kopumā vērtējot, man šķiet veiksmīgākie risinājumi būs tie, kas šo konstatēto atrašanās vietu izmantos tikai pašas atpazītās personas labā. Dēļ privātuma pamatotām bažām, uzņēmējiem nāksies samierināties ar vai nu anonīmu personu sekošana vai netiešo informācijas izmantošanu (Amazon modelis).

Ja jūsu atrašanās vietu konkrētā veikalā vai restorānā varētu noteikt automātiski un šo faktu izmantotu, lai jums piedāvātu personalizētu piedāvājumu, kā jūs to vērtētu?

Avoti:  Blog Maverick, Techcrunch.com

Attēls: Engadget

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Kā Japānā ar virtuālu tauriņu ķeršanu var ietaupīt naudu? Saistoša reklāmas iespēja: iButterfly.

 

iButterfly-iPhone-screenshotSekojot “augmented reality” iespējām, daudz risinājumi vēl jūtās kā eksperimenti, demonstrējot ko var izdarīt ar “augmented reality”, bet bez praktiska pielietojuma. iButterly šķiet ir viens no retiem risinājumiem, kur jau var saskatīt reālu pielietojumu.

iButterfly paredz uzņēmējiem un reklāmdevējiem radīt virtuālus tauriņus, kurus piesaista noteiktā vietā. Tauriņus var “saredzēt”, izmantojot iPhone aplikāciju. Kamera rāda redzamo apkārtni un gps nosaka  atrašanās vietu. Ja šai vietā ir piesaistīts tauriņš, to var, ar veiklu rokas kustību, noķert virtuālā tauriņu tīklā.

Noķertajiem tauriņiem ir piesaistīta informācija par un īpaši piedāvājumi priekš apkārtējām vietām / veikaliem. Tauriņus var arī “samainīt” ar draugiem. Tos samaina no viena iPhone uz otra, izmantojot bluetooth.

iButterfly risinājumu ir izstrādājusi Dentsu, Japānas lielākā reklāmas aģentūra. Šo risinājumu kopš gada sākuma izmēģina trīs uzņēmumi Tokijā:

  • Tokijas mūzikas kartes grupa (“Tokyo Music Map Group”). Tauriņi atrodas pie veikaliem, kuriem ir patīkama fona mūzika (!). Šajos veikalos var saņemt atlaidi, uzrādot tauriņu.
  • Yamada Denki. Elektronikas lielveikalā var saņemt atlaidi, uzrādot tauriņu.
  • Tokijas gāze. Uzrādot kuponu filiālē, saņem reklāmas priekšmetu bez maksas.

Šie pielietojumi skan kā minimāli eksperimenti, lai pārliecinātos vai šis risinājums gūs lietotāju atbalstu. Toties labāku izpratni par šī risinājumu lietošanu var gūt, noskatoties video:

Šeit ir radīts risinājums, kurš padara atlaižu kupona vai informācijas saņemšanas procesu daudz dzīvīgāku. Tiek apvienots reālais attēls ar fizisku kustību, lai noķert tauriņu. Ir arī sabiedriskais elements ar iespēju salīdzināt sakrātos tauriņus un samainīties ar draugiem. Noteikti ne visi vēlēsies šādā publiskā veidā iegūt virtuālus tauriņus, bet man šķiet jauniešiem tas patiks. Ja rokas kustības vietā varētu arī nospiest kameras pogu, lai noķert tauriņu, tad man šķiet vēl plašāks lietotāju loks radītos.

Reklāmas piedāvāt, kad pircējs ir īstajā vietā un laikā, kļūst arvien reālāk. Padarot šo par jautru spēli ar saistošākām izjūtām veicinās lietotāju skaita pieaugumu un reklāmu efektivitāti.

Vai kas līdzīgs ir redzēts Eiropā vai ASV? Kurš pirmais noķers virtuālu tauriņu Latvijā?

Avoti: mobileart.jp, weareorganizedchaos.com un AsiaJin.com

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Skobbler bezmaksas iPhone navigācijas risinājums. Vai Tomtom u.c. spēs izdzīvot?

skobbler logoSkobbler turpina laist tirgū iPhone navigāciju ar pagriezienu paziņojumiem (“turn-by-turn navigation”) dažādām valstīm. Toties zīmīgākais ir tas, ka pati aplikācija ir bezmaksas un lietošana arī ir bezmaksas. Tagad skobbler atbalstītajās valstīs šāda navigācija nevar būt lētāka.

Kā skobbler to paspēj? Skobbler izmanto karti, kuru ir izveidojuši un uztur paši lietotāji: OpenStreetMap (OSM). OSM ir karte, kuru jebkura persona var rediģēt, lai papildinātu vai arī kļūdas izlabot, līdzīgi kā ar wikipedia katrs var rediģēt saturu par kādu tēmu. Attiecīgi karte ir bezmaksas.

 

Extract from OSM for RigaVarētu domāt, ka diez vai OSM varētu saturēt pārāk daudz vai precīzus datus. Atliek tikai paskatīties kartes precizitāti un salīdzināt ar Google Maps un konstatēs, ka OSM satur bagātīgāku informāciju un bieži satur detalizētāku ceļus, nekā Google Maps. Bankomāti, māju numuri, kafejnīcas, pat luksofori tiek piefiksēti šai kartē.

Protams ārpus apdzīvotām vietām kartes ir mazāk detalizētas, bet pat Latvija ir plaši aprakstīta. Navigācijas atbalsts parasti ir aktuāls tieši lielās, apdzīvotajās vietās. (Vai ir iespējams apmaldīties Engurē? Toties arī Engure ir sīki aprakstīta.) Pēc Dienvidu tilta atklāšanas, tas vispirms parādījās OSM, tad tikai Google Maps un citos navigācijas risinājumos.

Kā Skobbler pelnīs naudu?

Skobbler plāno pelnīt gan ar reklāmām, gan licensējot savu navigācijas risinājumu citām firmām, lai to iekļautu citos produktos. Reklāmas tiekot rādītas sākot un beidzot ceļojumu un esot pielāgotas atrašanās vietai. Tātad Skobbler (manuprāt pamatoti) uzskata, ka ja rādīs reklāmu, kas ir īpaši aktuāla tai vietā, kur atrodies, tad tai būs daudz lielāka efektivitāte un tātad arī lielāka vērtība. Pēc Skobbler uzskatiem, ir 5 reizes lielāka varbūtība, ka pircējs nopirks reklamēto produktu, ja viņu “pieved pie veikala durvīm”. (Skat 17. slaidu Skobbler prezentācijā.)

Ko tas nozīmē priekš TomTom un citiem navigāciju iekārtu ražotājiem?

Sāku savas navigācijas gaitas ar TomTom un biju patiešām apmierināts ar navigēšanas iespējām. Risinājums bija ērti lietojams, bet katram ceļojumam jāpērk jaunas kartes un, atgriežoties atkal Itālijas kalnos gadu vēlāk, pabraucu garām lielceļa nobrauktuvei, kura bija būtiski pārbūvēta. Nemitīgi jāmaksā, lai karte būtu svaigākā. Tātad TomTom pelna primāri no tiem, kas vēlas atrast ceļu, pārdodot TomTom navigācijas iekārtas un kartes.

Skobbler, savukārt, apkalpo pilnīgi citu pircēju: reklāmas pārdevēju. Skobbler piedāvā rādīt reklāmas īstajā brīdī kad ceļotājs ir tuvu vietai, kur var veikt pirkumu. Ceļotājs savukārt ir gatavs bezmaksas atklāt savu atrašanās vietu Skobbler reklāmdevējiem jo pretī saņem ērtu un vērtīgu iespēju navigēt uz sev vēlamo vietu.

Skobbler veiksmi noteiks lietošanas ērtība (pie kuras vēl esot jāpiestrādā) un karšu precizitāte (kas pēc manas pieredzes ir pārsteidzoši augstā līmenī). Nešaubos, ka Skobbler spēs piesaistīt reklāmdevējus šādam reklāmas veidam. Arī lietotāju pieprasījums ir liels: Lielbritānijā 3 nedēļu laikā 72 000 lietotāji instalējuši šo aplikāciju. Pēc Canalys analītiķa Tima Šeparda (Tim Shepherd) aprēķiniem, ja to salīdzina ar Lielbritānijā 1. ceturksnī pārdoto navigācijas iekārtu skaitu (266 000 iekārtas), Skobbler paspēja iegūt 27% tirgus daļu 3 nedēļu laikā.

Tad, kad lietotāju ērtība pietuvosies TomTom risinājumiem, manuprāt ir iemesls šaubīties par TomTom biznesa modeļa stabilitāti. Navteq un Atlas vairs nespēj tik ātri izlabot kartes visā pasaulē kā to spēj ar OSM. Vai viedtelefoni nespēs nodrošināt tik ērtu lietošanu kā ar TomTom ražotu iekārti? Es šaubos. Priekš kam pirkt iekārtu, ja vari saņemt aplikāciju un kartes bezmaksas savā iPhone viedtelefonā? Android versija visticamāk sekos tuvā nākotnē.

Skobbler ir lieliski pagriezuši biznesa modeli citā virzienā, atraduši citu klientu grupu un tiešā veidā apdraud TomTom un citu navigācijas iekārtu ražotāju biznesa modeļus.

Diemžēl Skobbler šobrīd ir pieejams tikai Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Krievijā, Rumānijā, Lielbritānijā un ASV. Toties var gūt iespaidu par šīs aplikācijas iespējām šajā video recenzijā:

Vai esat lietojuši Skobbler? Kādas atsauksmes? Cik ērti ir lietot? Vai kartes kvalitāte bija pieņemama? Vai esat gatavi aizstāt esošo navigācijas ierīci ar šādu aplikāciju? Vai TomTom un citi izdzīvos? Kāpēc? Labprāt uzklausu viedokļus par šiem un saistītiem jautājumiem.

Avoti: Techradar.com, GPSBusinessNews.com

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Pārnesams (155 g) ūdeņrada “dzinējs” (degvielas šūnu elements) lādē viedtelefonus.

Horizon MiniPack fuel cell

Singapūras firma Horizon ir sākusi izplatīt parnesamu degvielas šūnu elementu, “Horizon MiniPak”, kas pievieno kārtridžā glabāto ūdeņradi skābeklim, ražojot pietiekami elektrības, lai uzlādēt viedtelefonus, tabletu datorus un citas līdzīgas iekārtas. Šādi degvielas šūnu elementi izdala tikai ūdens garu, kad ražo elektrību.

Horizon fuel cell cartridgeKārtridži ir metāla hidrīda glabāšanas risinājums, kas spēj uzglabāt ūdeņradi drošā veidā.  Tie satur metāla švammi, kas uzglaba ūdeņradi sausā formā un bez spiediena. MiniPak apvieno skābekli no gaisa ar uzglabāta ūdeņradi un rada elektrība. Caur USB portu var uzlādēt visdažādākās pārnesamās iekārtas, viedtelefonus, GPS uztvērējus, digitālas kameras u.t.t..

Katrs kārtridžs spēj saražot elektrību, kas līdzinās apmēram 6 Duracell AA baterijām pirms kārtridžu atkal jālādē. Šobrīd katru kārtridžu var uzlādēt apmēram 100 reizes pirms tas sāk zaudēt efektivitāti. Tad tas ir pilnībā pārstrādājams. Tātad 600 baterijas mazāk piesārņotu mūsu vidi par katru kārtridžu, kuru izmantotu bateriju vietā.

MiniPak svars ar vienu kārtridžu ir 155 g, apmēram tikpat cik viens iPhone. Tā kā kārtridžs nesatur škidrumu un nav zem spiediena, to arī vajadzētu varēt izmantot lidmašīnās.

HydroStik and MiniPak personal power centreŠobrīd Minipak ar 2 kārtridžiem plānots tirgot pa $99 un papildus kārtridžs maksās $10. Horizon vēl nav nosaucis cenu lādētājam. Horizon cer, ka pie rūpnieciskiem ražošanas apjomiem, MiniPak cena kritīs līdz $30 un kārtridžs līdz $6, bet tās šobrīd ir tikai cerības.

Parēķināju lietošanas izmaksas, ņemot vērā Latvenergo elektrības tarifus, un salīdzināju tās ar Duracell bateriju cenām. Ja neskaita nepieciešamo ieguldījumu MiniPak un lādētājā, 100 reizes uzlādēt kārtridžu maksātu nieka 0,45 Ls. Savukārt, 600 Duracell baterijas maksātu 414 Ls, vairāk kā 900 reizes lielāka summa.

Pieņemot, ka lādētājs maksās $100 (mans minējums), kopējais sākuma ieguldījums ar 2 kārtridžiem būtu $200. Tad pēc 111 lādiņiem, šis elektrības ražošanas veids būtu atpelnījis sākotnējās investīcijas.

Visticamāk, ka relatīvi lielais ieguldījums tomēr pircējus atbaidīs. Es tomēr šobrīd ieteiktu Proporta Turbocharger par 25 Ls. Toties ekoloģiski tīrs elektrības avots ir vilinošs. Esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados šādi risinajumi spēs aizstāt vienreizējās lietošanas baterijas.

Avoti: Horizon, Trendhunter.com un Gizmag

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Sony dzīves ierakstīšanas sistēma ar acu sekošanas spēju. Katrs skatiens paliek mūzīgā atmiņā.

Sony demonstrēja prototipu risinājuma, kas stiprinās pie brillēm un ieraksta to, uz ko briļļu valkātājs skatās. Risinājums ar infrasarkanajiem stariem nosaka uz ko acs ir fokusējusies, tādejādi ļaujot piefiksēt uz kuru daļu no kopējā attēla briļļu valkātājs skatās. Risinājums arī spēj salasīt burtus angļu valodā.

Nākotnē Sony plāno vēl pievienot GPS funkciju, kas ļautu noteikt precīzu atrašanās vietu video ierakstam.

Pielietojumi?

Šāds risinājums ļauti izveidot digitālu atmiņu, atceroties kur mēs bijām, kuras personas mēs satikām, ko mēs viens otram teicām. Iespējams, ka tad kad kļūšu vecs un ar sliktu atmiņu, tad es iespējams novērtētu, ja jaunākajos gados būtu palīdzējis savai atmiņai, izveidojot digitālu atmiņu. Vēl šāds risinājums varētu būt noderīgs policistiem, savācot pierādījumus,.

Izaicinājumi?

Kā atvērt senus faila formātus? Rodoties jaunām tehnoloģijām, izgudrojam jaunus veidus, kā saglabāt datus. Nodrošināt, ka šodienas ierakstus varēs atvērt ar modernām tehnoloģijām pēc 30 gadiem ir ļoti izaicinoši. Toties tieši ar šādu uzdevuma risināšanu nodarbojas arhivāri. Pēc savas būtības tas prasa standartus un disciplīnu, bet nav neiespējami.

Otrs būtisks izaicinājums ir kā atrast meklēto ierakstu starp milzīgi lielo informāciju apjomu? Ja pēc daudziem gadiem vēlaties pārliecināties vai toreiz jūs patiešām apņemāties darīt kādu pārgalvību, nezinot precīzo sarunas datumu, nākas meklēt starp milzīgi lielu datu apjomu, lai atšķirt citas sarunas no meklētās sarunas. Ātri atrast īsto atmiņu prasīs lielus skaitļošanas resursus.

Trešā baža man ir par datu drošību. Kamēr šī informācija ir saglabāta konfidenciāli, viss ir kārtībā, bet pieredze liecina, ka privāti dati reizēm tomēr publiskojās. Piemēram zagļi nozog kredītkaršu datus. Pēdējos gados jaunieši daudz atvērtāk izklāsta personīgo informāciju. Toties man ir aizdomas, ka jaunieši nenojauš kādas negatīvas sekas tas var uz viņiem atstāt.

Ja būtu iespējams ierakstīt visu ko redzi un saki, veidojot digitālu atmiņu, vai kāds saskata, ka viņi paši to izmantotu? Ja ne paši, vai redzat citus pielietojumus?

Ko jūs iztēlojaties, ka jūs vēlētos atcerēties vecuma dienās ja digitāla atmiņa būtu lietojama kopš šodienas?

Avoti: Geek.com un KK*

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Switch to our mobile site