Tag Archives: izglītība

Citi tēmati Izglītība

Sabiedrību izglīto ar datorspēlēm, pat par sociālām tēmām, piemēram cilvēktiesībām.

April 9, 2011 – 7:08 AM

Pasaulē ir daudz sabiedrisku organizāciju, kuras vēlas mūs izglītot un ietekmēt, lai atbalstam viņu uzskatus. Vides aizsardzība, nabadzības likvidēšana, saprātīga enerģētikas politika, šīs visas ir svarīgas tēmas, bet aizkustināt cilvēkus kļūst arvien grūtāk šajos laikos, kad reklāmu apjoms aug un aug. Kā var piesaistīt mūsu uzmanību un ietekmēt mūsu viedokļus? Atbilde: datorspēles.

Vai tad patiešām? Datorspēles? Jā, es arī tā domāju, kad pamanīju pirmās nopietnās datorspēles par šādām tēmām. Taču pasaulē šobrīd vairāk kā 85 miljonu cilvēku spēlē datorspēles internetā, kopā pavadot vairāk kā 407 miljonu stundas katru mēnesi stādot virtuālus burkānus, būvējot virtuālas pilsētas u.t.t. Kāpēc gan šo uzmanību nevarētu vērst pie vērtīgiem, izglītojošiem tēmatiem?

2007. gadā bija iespēja piedalīties alternatīvas realitātes (“alternate reality”) daudzspēlētāju spēlē “World Without Oil”, kurā 32 dienas dalībnieki dzīvoja līdzi kā būtu, ja nafta būtu izbeigusies. (Kā jau lasītāji zin, mūsu bēŗni šo scenāriju noteikti piedzīvos un visticamāk mēs arī). Šis video iepazīstina ar šīs spēles darbību.

Taču izrādās, ka šis nav vienreizējs gadījums. Games For Change apkopo datorspēles dažādiem vecumiem, sadalot pa kategorijām (cilvēku tiesības, ekonomika, sabiedrības veselība, nabadzība, vide, starptautiski konflikti, ziņās un politika). Šeit Asi Burak no Games For Change runā TEDx konferencē par sociālām spēlēm:

Piedavāju manām meitām pamēģināt spēlēt Admongo.gov datorspēli, kas māca par reklāmām, to vēstījumiem un to mēķiem. Viņas nezināja kāpēc es ieteicu tieši šo spēli (un brīnījās, kad prasīju spēlēt!), taču kad jautāju ko šī spēle cenšas paveikt, viņas bija sapratušas, ka spēle māca par reklāmām. Kad pārtraucām pēc pusstundas, viņas teica, ka tad kad varēs, vēlās vairāk spēlēt tieši šo spēli nevis citas, ar kurām reizēm izklaidējās.

Pirms nedēļas sākās jauna daudzspēlētāju spele Facebook vidē, America2049, kuru reklamē šis reklāmas klips:

Vispirms parādījās darba piedāvājumi aģentiem LinkedIn.com vietnē.  Tagad katrā no nākamajā 32 nedēļām būs atvērts jauns līmenis. Spēles mērķis: mācīt par cilvēku tiesibām. (Var izlasīt īsu apkopojumu šeit). Pats pamēģināju pirmo līmeni izspēlēt. Bija interesanti, ja nu varbūt pārāk vienkārši. Varat seko spēles twītiem ja ir interese.

Spēles aizrauj spēlētājus un man ir prieks redzēt šādas sabiedriski vērtīgas spēles, kas apvieno spēlēšanas prieku ar izglītojošām tēmām. Ja jau atpūšamies ar datorspēlēm, tad labāk spēlēt tādas, kas izglīto.

Vai esat spēlējuši spēles par sabiedriski izglītojošiem tēmatiem? Vai patika? Vai apziņa, ka spēles veidotāji cenšas izglītot/ietekmēt jūs traucē? Vai jums ir ieteikumi par vērtīgām un saistošām spēlēm, kas izglīto bērnus vai pieaugušos? Komentāŗus, lūdzu!

Saistiti raksti:

Avoti: KurzweilAI.net, Salon.com, GamesForChange.com

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , , | Comment (0)
Izglītība Telefoni un sakari

Īsziņu sūtīšana, izmantojot saīsinājumus, veicinot bērnu valodas attīstību.

January 28, 2011 – 12:14 AM

Pastāv bažas, ka mobilo telefonu lietošana varētu būt kaitīga, īpaši bērniem. Tāpēc ar neticību lasīju, ka īsziņu lietošana attīsta bērnu lasīšanas un rakstīšanas iemaņas.

Koventrijas universitātes veiktajā pētijumā pārbaudīja 114 8-12 gadu vecu bērnu lasīšanas un rakstīšanas iemaņas. Tad pusei iedeva mobilos telefonus un sekoja telefona lietošanu un viņu valodas spēju attīstību.

Pētnieki konstatēja straujāku valodas attīstību starp bērniem, kas lietoja īsziņas. Bērna spēja izmantot saīsinājumus, piemēram 1dien (“pirmdien”) un lol (“laughing out loud”), pat ļāva prognozēt kuriem bērniem būs labāk attīstītas valodas spējas.

Pēc pētnieku domām, skaidrojums varētu būt saistīts ar teoriju, ka fonētiskā izpratne (“phonetical awareness”) ir viena no pamatiemaņām valodas attīstībā. Ja bērns spēj saklausīt vārdu skaņas, piemēram vārdu atskaņas vai kā skan vārds ja burtus maina (“krupji” bez “k” ir “rupji”), tad šī fonētiskā izpratne veicinot lasīšanas attīstību. Bez fonētiskās izpratnes nevar rakstīt un lasīt īsziņu saīsinājumus.

Man mazliet šaubas kas ko ietekmē: vai īsziņu rakstīšana veicina lasīšanu vai arī otrādi. Šā vai tā, interesants, negaidīts secinājums!

Avots: ReadWriteWeb, Koventrijas universitāte un The Independent

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , , | Comments (2)
Izglītība

Nu jau 2000 MIT augstskolas kursiem pieejami mācību materiāli par brīvu.

January 6, 2011 – 5:27 PM

Masečūsecas tehnoloģijas institūts (“MIT”) 2002. gadā sāka publicēt mācību materiālus internetā bez maksas zem nosaukuma “Open Courseware”. Nu jau 2000 kursiem mācību materiāli ir pieejami internetā, ieskaitot lekciju piezīmes, pārbaudījumi ar atbildēm, eksāmeni un lekciju video ieraksti.

Nesen MIT publicēja statistiku par materiālu izmantošanu. 2010. gadā:

  • 9,6 miljonu cilvēki apmeklēja viņu mājas lapu.
  • 7,3 miljonu video noskatīti caur Youtube.

Šķiet šis ir pozitīvs piemērs kā saturu var piedāvāt bez maksas, bet ja vēlas gūt diplomu un piedalīties lekcijās, jāmaksā mācību maksu.

Avoti: ReadWriteWeb.com, MIT OpenCourseware

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , | Comment (0)
Citi tēmati

Datorspēles attīstībai – ieskats nopietno datorspēļu pasaulē

October 27, 2010 – 4:45 PM

Kad biju jaunāks un vēl nenovērtēju, cik laiks ir dārgs, labprāt uzspēlēju datorspēles. (Ja kāds tos atceras, sāku spēles spēlēt ar ZX Spectrum 80. gados!) Kļūstot vecāks, daudz retāk esmu gatavs laiku atvēlēt datorspēlēm un brīnos, ka citi ir gatavi pavadīt būtisku laiku, spēlējot datorspēles.

Taču nesenais atklājums, ka datorspēļu izstrādātāji devās uz Frankfurtes grāmatu tirgu, man lika aizdomāties par datorspēļu nopietnāku pielietošanu izglītībā. Izrādās, ka “nopietnas datorspēles” izmanto plaši:

  • ASV militārie spēki izmanto datorspēles, lai ļautu kareivjiem mācīties, simulējot īstas vietas un priekšmetus. Pēc neveiksmīgiem uzbrukumiem, datoros atkārto uzbrukuma apstākļus, ļaujot zaldātiem iejusties pretnieku ādā, un izmēģināt dažādas taktikas, lai veiksmīgāk novērst līdzīgas situācijas nākotnē. Plašāk var lasīt Wired rakstā “U.S. Army Turns to Videogames for Training”.

 

 

  • Austrālijā ABC firma izstrādāja spēli “Catchment Detox“, lai mācītu kā taupīt ūdeni. Spēlētājam jāpieņem lēmumi kā attīstīt un izmantot platību ielejā, lai ūdens nepietrūkst nākamos 100 gadus.
  •  Biznesa stratēģijas iemaņas var trenēt ar SmartSims biznesa simulatoru “Mikes Bikes“. Šo simulāciju izbaudīju pats, kad studēju Ņūjorkā MBA programmā. Atceros cik aizrautīgi centos apgūt un pielietot biznesa stratēģiju, lai apsteigtu klases biedrus! Īsu ieskatu par simulātorā var skatīties šeit:

Šīs ir tikai dažas no “nopietnām spēlēm”, kas veidotas, lai mācīšanās procesu padarītu dzīvīgāku un aizraujošaku, tādejādi veicinot padziļinātu zināšanu apgūšanu. Cik tālu šī nozare ir attīstījusies kopš tiem laikiem, kad datorspēles bija tikai pirkstu veiklības un koordinācijas pārbaudījumi!

Avoti: Wired.com, Serious games market

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , | Comments (2)
E-grāmatas Inovācijas

Sony demonstrē lokanu, elektronisku papīru. Kad būs e-grāmatu lasītāji ar sarullējamiem ekrāniem?

September 21, 2010 – 4:26 PM

Sony nesen demonstrēja jaunu, lokanu, plānu ekrānu, kas pielieto e-ink. Atšķirībā no citiem lokaniem ekrāniem, šis prototips izmanto plastmasa pamatu, nevis stikla pamatu. Plastmasa pamats ir vieglāks, lokanāks un izturīgāks, (bet melnbalts).

Lokani, sarullējami ekrāni varētu protams noderēt reklāmās. Taču rullējami ekrāni ļauj lielāka formāta ekrānus noglabāt mazākā tilpumā. Attiecīgi, e-grāmatu lasītāji būs viens no pirmajiem pielietojumiem šai tehnoloģijai.

Šis nav pirmais šāds prototips. Senāk rakstīju par Sony rullējamu ekrānu. HP arī izstrādāja krāsainu, lokanu ekrānu. LG arī ir atklājuši, ka strādā pie lokaniem ekrāniem.

Avoti: Geeky Gadgets

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , , , , | Comments (2)
Digitālo tiesību pārvaldība E-grāmatas Izdevniecības

Izglītību tehnoloģijas lauž tradicionālos noteikumus, formātus.

July 20, 2010 – 6:10 PM

Nākotnes mācības iespējas

Lasu par jaunumiem un konstatēju, ka atkal tieši izglītības jomā veidojas būtiskas pārmaiņas, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Nebiju īpaši uzskatījis šo par perspektīvu nozari, bet šķiet pārmaiņas briest strauji.

Uzņēmums Xplana piedāvā dažādas jaunas tehnoloģijas izglītības jomā. Xplana liek īpašu uzsvaru uz sociālajiem tīkliem un saskata, ka izglītības tehnoloģijas veicinās būtiskas pārmaiņas “šogad”. Diez vai pārmaiņas notiks šogad, bet viņu minētās četras tendences šķiet vērā ņemamas un var pavērt jaunas biznesa iespējas uzņēmējiem:

  1. Mācību satura abonēšana: Līdz šim, studentiem un skolām nācās pirkt mācību grāmatas un materiālus, kuri bieži vien ir vajadzīgi tikai uz neilgu laiku, dažreiz tikai uz dažām nedēļām vai mēnešiem. Līdzīgi kā attīstās filmu straumēšana, kas pēc būtības ir satura īslaicīga abonēšana, tāpat tiek gaidīts, ka mācību materiālus un saturu nākotnē abonēs uz laiku, nevis iegādāsies.
  2. Mācību saturs bez struktūras: Līdz šim mācību saturu piedāvāja ierastās struktūrās. To publicēja grāmatās, pasniedza mācību kursos, klasēs un mācību iestādēs. Toties mācību saturs sāk veidoties māzākos, autonomos apjomos, zaudējot nepieciešamība to apvienot šajās struktūrās. Tāpat kā šodien mūziku arvien vairāk pērk pa atsevīšķām dziesmām, nevis kopā vienā albumā, tā arī mācību saturs sāk atdalīties no ierastajām robežām un struktūrām.
  3. Mācīšanās izkliedētība: Ja līdz šim mācības centrējās ap mācību iestādi un izdevēju publicēto mācību saturu, nākotnē mācīšanās notiks jebkurā vietā un laikā, kur / kad students vēlas mācīties.
  4. Paštaisītie mācību materiāli: Sāk attīstīties rīki, kas ļauj skolotājiem pašiem sagatavot mācību saturu un to piedāvāt ieinteresētiem studentiem, tādejādi mazinot izdevniecību lomu.

Pilno izklāstu un skaidrojumu angļu valodā var lasīt šeit: Educational Technology Trends 2010, xplana.com.

Šīs prognozes man šķiet optimistiskas laika ziņā, bet pārliecinošas par nākotnes attīstību šajā jomā. Mācību saturs izteikti zaudē vērtību studenta rokās pēc mācībām. (Kad ir pēdējā reize, kad ieskatījāties mācību kursa materiālos pēc kursa beigām un pārbaudījumu nokārtošanas?)

Savukārt ja uzskatam, ka mācību materiāli ir vajadzīgi tikai uz neilgu laiku, tad tas veicina 2. tendenci jo ļoti specializētus mācību materiālus neatmaksājās veidot. (Iespējams tiek saglabāsies tradicionālajos formātos). Attiecīgi vairosies mazi mācību satura kopumi, kurus, apvienojot kopā loģiskā secībā, var iemācīties noteiktas zināšanas.

Augstskolām veidojas pieprasījums dēļ mācību spēkiem un viņu spējām pasniegt saturu efektīvā un aizraujošā veidā, panākot zināšanu apgūšanu. Ja pasniedzēji spēj paši savu pasniegšanas veidu “iepakot” nelielos mācību elementos (4. tendence), ierunājot savus skaidrojumus, izklāstot saturu pēc savas loģikas, tad priekš kam pieturēties pie ierastās prakses doties dienas laikā uz mācību iestādi? Tā arī 3. tendence attīstās, ļaujot mācīties sev piemērotā veidā.

Starp citu, šeit atkal redzam to, ka visticamāk būsim gatavi maksāt par to, kā saturu pasniedz, nevis par pliko saturu (skat 17. maija blogu). Dzirdēt kā spēcīgs, zinošs profesors māca kādu tēmatu, kopā ar viņa piemēriem, skaidrojumiem, jokiem u.t.t. rada daudz aizraujošaku un paliekošāku iespaidu. Tie, kuri novērtē šādu padziļinātāku mācību piedzīvojuma sajūtu arī būs tiek, kuri būs gatavi maksāt par profesora izstrādātajiem interaktīvajiem mācību elementiem.

Lai šīs pārmaiņas realizētu, ir nepieciešami attiecīgi tehnoloģiski rīki. Neesmu redzējis xplana risinājumus un nevaru komentēt vai tie spēj nodrošināt tās iespējas, kas ļaus šīm tendencēm realizēties.

Xplana publicēja sekojošo video klipu, uzskaitot dažādos tradicionālos mācību elementus, kurus 15 gadīgi skolēni vairs neatpazīs 2020. gadā. :)

Kad redzēsim šādas pārmaiņas Latvijas izglītības sistēmā? Vai varam iztikt bez augstskolām? Kādas būtu sociālās sekas, ja šādā veidā sāktu mācīt arī vidusskolās? Labprāt uzklausu pārdomas par šīm tēmām.

Avoti: Educational Technology Trends 2010, xplana.com

Attēla autors: yellow2j

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , , , , , , , , | Comment (1)
Citi tēmati

Dators mājās – skolēnu sekmes krītās

June 21, 2010 – 12:04 PM

Kids at the computerVai dators mājās veicina skolēnu attīstību? Zinātnieki saka, ka caurmērā tomēr ir novērojams pretējs efekts. Esot “neliela, bet manāma” negatīva ietekme uz skolēnu lasīšanas un matemātikas spējām pēc tam, kad mājās ir pieejams dators.

ASV štatos dažādas iniciatīves ir veicinājušas datoru piešķiršana skolas vecuma bērniem. Piemēram Meinas štatā visiem 6. klases skolēniem piešķīra laptopus. Iniciatīvu mērķis bija mazināt digitālo plaisu starp turīgām un mazturīgām ģimenēm.

Djūkas universitātes Sanfordas valsts politikas skolas (“Duke University Sanford School of Public Policy”) pētnieki analizēja mācību sekmes 150 000 skolēniem no 6. līdz 8. klasei.Viņi secina, ka, lai gan pieaugušie uztver datorus kā produktivitātes celšanas rīkus, bērni tos uztver kā socializēšanās un spēlēšanās rīkiem. Pētnieki pat secināja, ka digitālā plaisa palielinājās: skolēniem, kuriem ir iespēja mājās lietot datoru starp 5. un 8. klasi, mēdz novērot pastāvīgu krītošu tendenci lasīšanas un matemātikas eksāmenu rezultātos (skat pētijuma 31. lpp).

Pētnieki skaidro, ka, viņuprāt, kritums ir lielākais tajās ģimenēs, kur vecāki neinteresējās par pie datora pavadīto laiku. Tieši turīgās ģimenēs biežāk seko ko bērni dara pie datora, tādejādi mazinot nelietderīgi pavadīto laiku. Rezultātā mazturīgo bērnu sekmes vairāk krītas, pretēji vēlamajam efektam. Pētnieki atzīst, ka iespējams, ka datorlietošanas iemaņas pieaug, bet neesot vēl pierādījumi, ka šīs iemaņas palielina darba iespējas šiem jauniešiem.

Tātad secinājums: jo mazāk datoru, jo gudrāka tauta!?

Vai latviešu bērniem draud tas pats, ņemot vērā draugiem.lv popularitāti starp latviešu jauniešiem? (2007. gada jūnijā 10% no visiem draugiem.lv lietotājiem bija vecumā no 11 līdz 14 gadiem). Vai latviešu vecāki spētu savu bērnu uzvedību ietekmēt, lai datora lietošana būtu līdzsvarota?

Internets kļūst viegli pieejams mobilajos telefonos. Vai vispār ir reāli ietekmēt bērnu uzvedību šajos datorizētos laikos?

Viedokļi? Ieteikumi? Laipni lūgti!

Avoti: Science Daily, Scaling the Digital Divide: Home Computer Technology and Student Achievement, Duke University

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , | Comments (5)

Switch to our mobile site