Tag Archives: perkamkopa.lv

Kolektīvā iepirkšanās Mārketings

Kur ir lētākas akcijas: kolektīvās iepirkšanās vietnēs vai nocenoto pakalpojumu tirgotāju vietnēs?

April 12, 2011 – 6:02 AM

Pēdējās nedēļās vairākkārt ir diskutēts par to, vai Latvijā vispār ir kolektīvā iepirkšanās? Diskusijas cēlonis ir nelielie minimālie pirkuma apjomi kolektīvo iepirkšanās vietnēs. Kolektīvā iepirkšanās, pēc manas izpratnes, ir tad, kad iepirkšanās kļūst lēta tieši tāpēc, ka liels skaits pircēju ir gatavi pirkt noteiktu pakalpojumu, kolektīvi saņemot lielu atlaidi. Taču Latvijā ir vairākas vietnes, kuras piedāvā līdzīgas atlaides neatkarīgi no pircēju skaita. Šādas firmas es dēvēju par “nocenoto pakalpojumu tirgotājiem”. Šoreiz izskatu jautājumu, vai “kolektīvo iepirkšanās” vietnes rada atšķirīgus rezultātus salīdzinot ar “nocenoto pakalpojuma tirgotājiem”?

Pēdējo pusgadu esmu sekojis līdzi kolektīvo iepirkšanās vietņu darbības rezultātiem. Izlēmu salīdzināt kā nocenoto pakalpojumu tirgotājiem ir veicies salīdzinājumā ar kolektīvo iepirkšanās vietnēm.

Sekojošie aprēķini ņem vērā visas man zināmās akcijas no 2010. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. martam. Iekļāvu tikai tās akcijas, pēc kurām pircējam nav jāveic papildus maksājums, lai iegūtu pakalpojumu. Neiekļāvu akcijas, kuras pārdod atlaides kuponu, kas ļauj iegādāties pakalpojumu ar atlaidi jo nav iespējams noteikt cik daudz šādus kuponus izmanto pēc to iegādes. Kopumā apkopoju 943 kolektīvo iepirkšanās akcijas (Atlaizuklubs, Perkamkopa, Kopaletak, Superakcijas u.c.) un 198 nocenoto pakalpojumu akcijas (Deal24, Cherry u.c.). Salīdzināju vidējās akciju cenas un rezultāts ir sekojošs:

Kolektīvo iepirkšanās akcijas mēdz būt pa 16% lētākas nekā nocenoto pakalpojumu akcijas. Taču vidējā atlaide ir pratiski identiska, 54%-55%. Vidēji kupona cena ir 2,03 Ls dārgāka nocenoto pakalpojumu vietnēs. (Šis protams ir vienkāršots aprēķins. Precīzāk būtu salīdzināt līdzīga rakstura akcijas, piemēram solārijus). Pat ja izdala kopējos vietnes ieņēmumus ar pārdoto kuponu skaitu, tādejādi ņemot vērā pārdoto kuponu apjomus, kolektīvā iepirkšanās vidēji maksā 5,62 Ls, pa 1,03 Ls mazāk nekā nocenoto pakalpojumu vietnēs (6,65 Ls).

Salīdzinot vidējo pārdoto kuponu skaitu atklājās, ka tas tikai nedaudz atšķiras, pa nepilniem 6%. Tātad pircēju interese ir tikai nedaudz lielāka kolektīvās iepirkšanās vietnēs.

Ko mēs no šiem datiem varam secināt?

  1. Vidēji kolektīvās iepirkšanās vietnēs akcijas ir lētākas nekā nocenoto pakalpojumu vietnēs. Nav skaidrs vai tas ir dēļ tā, ka tiek noteikts minimāls pircēju skaits, bet šai ziņā kolektīvās iepirkšanās vietnes ir pievilcīgākā pozīcijā.
  2. Pat ar lētākām akcijām, nocenotie pakalpojumu tirgotāji spēj panākt līdzīgus pārdošanas pat bez minimumu noteikšanas. Tā kā apjomi ir salīdzinoši, tad secinu, ka kolektīvo iepirkšanās vietnes nerada būtiski lielākus apjomus dēļ sociālās reklamēšānas. Tātad šobrīd nav būtiska efekta no minimuma noteikšanas.

Pat ar 12 kolektīvo iepirkšanās vietņu darbību, vēl neredzam, ka kāds būtu spējis gūt būtisku priekšroku, reklamējoties sociālajos tīklos. Kolektīvisms vēl tikai ieskrienās.

Vai esat manījuši kādu akciju, kura pateišām guva būtisku resonanci sociālajos tīklos? Padalieties, lūdzu!

Vēl vēlos piebilst, ka visticamāk neturpināšu analizēt datus par kolektīvo iepirkšanos, bet turpināšu novērot un komentēt šo tirgu kopumā.

Attēls: liepajniekiem.lv

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , , , , , | Comments (7)
Kolektīvā iepirkšanās

2011. g. marta kolektīvā iepirkšanās – Atlaizuklubs dominē pēc kupona skaita, bet Perkamkopa audzē ieņēmumus.

April 5, 2011 – 6:02 AM

Ir noslēdzies vēl viens mēnesis un laiks atkal izskatīt kolektīvās iepirkšanās tirgu Latvijā. Lai gan izaugsme ir nedaudz lēnāka nekā februārī, martā bija 21% vairāk veiksmīgu akciju, pārdeva 19% vairāk kuponu un portāliem bija 31% vairāk ieņēmumi no pārdotajiem kuponiem nekā februārī. Pat 3 mazie portāli ir paspējuši izkustināt “citi portāli” līkni no ierasti zemā līmeņa.

Ar kolektīvo iepirkšanos pārdoto kuponu skaits Latvijā mēnesī.

Atlaizuklubs – nepārprotams līderis

Ja februāra rezultātos Atlaizuklubam un Perkamkopa bija līdzīgs pārdoto kuponu skaits, šomēnes Atlaizuklubs vinnē gan pēc pārdoto kupona skaita (52% vairāk kā februārī!), gan ietaupījumiem, gan ieņēmumiem. Šomēnes atkal Atlaizuklubs pārdeva vairāk kā pusi (54%) no visiem pārdotajiem kuponiem.

Jāpiezīmē, ka ieņēmumi auga tikai pa 8% un absolūtos skaitļos šis veidoja vismazāko ieņēmumu pieaugumu starp vadošajiem 4 portāliem. Taču šie ieņēmumi vēl arvien ir 46% vairāk nekā nākamajam ienesīgākajam portālam: Perkamkopa.

Portālu pārdoto kuponu skaits - 2011. g. marts

Perkamkopa – mazāk pārdoto kuponu, bet lielāki ieņēmumi

Kā redzam, Perkamkopa bija vienīgais portāls, kurš pārdeva mazāk kuponu nekā februārī (77% no februāra skaita) pat ar 24% pieaugumu veiksmīgo akciju skaitā. Vidējais pārdoto kuponu skaits kritās no 316 kuponi līdz 196 kuponi. Taču vidējā cena kuponiem palielinājās no 7,77 Ls uz 9,39 Ls un rezultātā Perkamkopa nodrošināja vislielāko ieņēmumu kāpumu absolūtos skaitļos, vairāk kā 25,000 Ls.

Tā kā vairums portālu pelna procentu no pārdoto kuponu vērtības, tad portāliem ieņēmumu kāpums ir svarīgāks nekā pārdoto kuponu kāpums.

Pārdoto kuponu vērtība ("ieņēmumi"). (Jaunā cena x skaits).

Kopaletak

Kopaletak uzrādīja sev relatīvi labus rezultātus. Pārdoto kuponu skaits auga pa 34% un ieņēmumi pa 63%. Veiksmīgo akciju skaits turpina kāpt apmēram pa 6 akcijām mēnesī, sasniedzot 36 veiksmīgas akcijas marta mēnesī. Vidējā jaunā cena kuponiem arī bija zemākajā līmenī pēdējo 4 mēnešu laikā, turpinot Kopaletak pēdējo 4 mēnešu tendenci cenām samazināties.

SuperAkcijas

SuperAkcijas panāca pieticīgu 17% pieaugumu pārdoto kuponu skaitā, bet pamatīgu 92% pieaugumu ieņēmumos. Akciju skaits palika daudz maz nemainīgs: 43 veiksmīgas akcijas.

Citi portāli

Šomēnes parādījās pirmās veiksmīgās akcijas diviem jauniem portāliem: Promenade un Akcijas24. Tā kā Akcijas24 darbojas tikai dažas dienas, sagaidīsim pilnu mēnesi pirms izvērtēsim. Promenade, savukārt, pārdeva 355 kuponus saņemot ap 2,450 Ls ieņēmumus. Tas tālu atpaliek no lielajiem spēlētājiem, kuri pirmajā mēnesī pārdeva 2,000 – 3,800 kuponus, izņemot Kopaletak, kas paspēja 545 savā pirmajā pilnajā mēnesī.

Izdevigakkopa arī beidzot nedaudz izkustējās, pārdodot 113 kuponus un iegūstot ap 2,200 Ls ieņēmumus. Taču kopumā šie trīs citi portāli pārdeva tikai 2,4% no kopējā kuponu skaita marta mēnesī. Šiem portāliem vēl ir tāls ceļš ejams, lai apdraudētu esošo četrnieku.

Jāpiezīmē, ka arī Dyl.lv piedāvāja kolektīvās iepirkšanās akcijas. Taču Dyl neatklāj pārdoto kuponu skaitu pēc akcijas beigām. Aicināju Dyl izklāstīt vismaz savus kopējos apjomus, lai var apkopot, bet Dyl pārstāvji neatbildēja.

Kopsavilkums

Lai arī pastāv runas par iespējamu konsolidāciju starp spēlētājiem (tiesa gan 1. aprīlī!!!), pagaidām šis tirgus turpina augt un nav jūtams, ka kāds no vadošajiem četriem portāliem ciestu dēļ konkurences.

Acīmredzot mēs Latvijā sekojam Eiropas tendences. Proti, Eiropā kolektīvo iepirkšanās portālu apmeklējumi auga pa 162% 2010. gada laikā (Avots: comScore pētījums “The comScore 2010 Digital Year in Review”).

Mani tomēr neatstāj sajūta, ka vēl neesam redzējuši nevienu portālu, kurš būtu spējis realizēt vīrusveidīgu kuponu pārdošanu ar sociālajiem mēdijiem. Marta mēnesī rekordu uzstādīja Atlaizuklubs ar Turkebab akciju, pārdodot 3672 kuponus, taču tvīti bija tikai no 7 personām ja neskaita pašu Atlaizuklubs un Turkebab. Šobrīd man veidojās priekšstats, ka atlaides reklamējam tradicionālajos veidos. Varbūt tas ir maldīgs priekšstats, bet tāds ir mans subjektīvais vērtējums. (Vai var kāds norādīt uz kādu akciju, ap kuru izveidojās plaša ažiotāža sociālajos tīklos?)

Tieši sociālā reklamēšana ir pamats kolektīvai iepirkšanās un, tai iztrūkstot, šie portāli jūtās vairāk pēc reklāmas lapām par atlaidēm. Nav jau tik skarbi, bet man šķiet, ka vēl neesam redzējuši meistarklases demonstrējumus kolektīvajā iepirkšanās. Kurš to spēs realizēt? Vai to spēs realizēt?

Saistīti raksti:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , , , , | Comments (14)
Kolektīvā iepirkšanās

2011. g. februāra kolektīvā iepirkšanās – Perkamkopa cieš no zemām cenām, Atlaizuklubs aug stabili.

March 1, 2011 – 5:15 PM

Lai gan visapkārt jūtam ziemu, Latvijas kolektīvā iepirkšanās turpina plaukt. Februārī bija būtiski vairāk (36%) akciju un pārdeva 41% vairāk kuponu.

Kolektīvo iepirkšanos Latvijā turpina dominēt divi portāli, Atlaizuklubs un Perkamkopa un tiem līdzi turās Kopaletak un Superakcijas.

Ar kolektīvo iepirkšanos pārdoto kuponu skaits Latvijā mēnesī.

 

Atlaizuklubs – kvantitāte aug.

Atlaizuklubs atkal būtiski palielināja akciju skaitu pa 42%, turpinot līdzšinējo tendenci, katru mēnesi pievienojot ~20 jaunas, veiksmīgas akcijas. Vidējais pircēju skaits nedaudz saruka (no 255 uz 208 pircēji). Taču kopumā ieņēmumi auga pa 28%. Lai gan neesmu detalizēti analizējis, man radās priekšstats, ka Atlaizuklubam ir uzsvars uz skaistumkopšanas, veselības un ēdināšanas pakalpojumiem.

Portālu pārdoto kuponu skaits - 2011. g. februāris

Perkamkopa – kvantitāte, bet lētāk.

Pērkamkopa kuponu vidējās cenas iepriekšējos 3 mēnešos svārstijās starp 11 un 13 Ls, bet šomēnes tā kritās līdz 7,77 Ls. Pārdoto kuponu skaits ļoti strauji auga pa 85% līdz 17,359 kuponiem. Nevar zināt vai to mudināja zemākas cenas vai pievilcīgāki piedāvājumi.

Šeit ir februāra galvenais atklājums: Lielāks pārdoto kuponu skaits neatsvēra zemākas akciju cenas. Rezultātā, Perkamkopa cieta ieņēmumu kritumu.

Pārdoto kuponu vērtība. (Jaunā cena x skaits).

Kopaletak – kvalitāte, ne kvantitāte.

Kopaletak bija 25% vairāk veiksmīgu akciju (30 pretstatā ar janvāra 24). Vidējais pārdoto kuponu skaits arī auga pa 36%, taču apjoms vēl ir būtiski mazāks nekā Atlaizuklubs un Perkamkopa. Lai Kopaletak varētu augt, man šķiet, ka ir kritiski palielināt akciju skaitu. To būs izaicinoši izdarīt bez tā, ka zaudē Kopaletak nepārblīvēto portāla izskatu, kurš man patīk labāk nekā citiem portāliem.

Superakcijas – arī kvantitāte un lētāk.

Superakcijas tikai nedaudz vairāk kuponus pārdeva (12%), pat pie gandrīz divas reizes vairāk akcijām (23 janvārī, 42 februārī). Vidējā cena arī atgriezās zem 9 Ls. Kopējais rezultāts bija stabila pozīcija. Vēl man šķiet, ka Superakcijas bija lielāka pakalpojumu dažādība, bet neesmu to precīzi analizējis.

Citi portāli

Pie citiem portāliem parādās Izdevīgākkopa un Dyl akcijas. Citas veiksmīgas akcijas neatradu. Kopā tikai pārdoti 60 kuponi visā mēnesī. Vērošu Promenade un Maksamazak pirmos soļus. Šobrīd ir skaidri redzami četri nozīmīgi dalībnieki šai tirgū un citiem izrādās grūti piebiedroties šim augošam tirgum.

Neskaitu Bigo, Discounts, GribuLetak un Cherry jo visi šie portāli darbojas ar savādākiem atlaižu saistītiem biznesa modeļiem. Tie nav ne labi, ne slikti, bet savādāki un tāpēc arī nesalīdzinu.

Kopsavilkums

Pagaidām izskatās, ka Atlaizuklubs sistemātiski stiprina savas pazīcijas. Lai gan Perkamkopa spēj pārdot apmēram tikpat daudz kuponu, Atlaizuklubs saglabā divas reizes lielākus ieņēmumus no pārdotajiem kuponiem.

Vēl gribēju piebilst, ka šobrīd RSEBAA 2.kursa maģistrantūras studente Ilze Avotiņa veic pētījumu par kolektīvo iepirkšanos. Ja esat pamēģinājuši kolektīvo iepirkšanos, lūgums aizpildīt šo īso anketu, lai dalīties ar savu pieredzi. Palīdziet! Tas prasīs tikai pāris minūtes un to ļoti novērtēs!

Saistīti raksti:

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , , , , | Comments (2)
Kolektīvā iepirkšanās

Kolektīvā iepirkšanās – janvārī Atlaizuklubs dominē ar vairāk kā 50% tirgus daļu.

February 2, 2011 – 5:45 PM

Pārdoto kuponu skaits

Nu jau 6 mēnešus Latvijas pircējiem iespējama kolektīvā iepirkšanās, Groupon popularizētais biznesa modelis piedāvāt lielas atlaides ja vairāki pircēji piekrīt pirkt pakalpojumu. Decembrī pārsteidza lielais apjoma pieaugums. Toties janvārī pārsteidz Atlaizukluba pārliecinoši spēcīgie rezultāti.

Atlaizuklubs.lv izcīna 52% tirgus daļu

Ja decembrī kopējais pārdoto kuponu apjoms pieauga pa 152%, tad janvārī Atlaizuklubs viens pats pārdeva 153% vairāk kuponu (decembrī 6 031, janvārī 15 270). Tā rezultātā Atlaizukluba akcijas nosedza 52% no kopējā pārdoto kupona skaita janvārī.

Kā Atlaizuklubs to sasniedza? Vidējā akcijas cenu būtiski samazināta (decembrī 12,60 Ls, janvārī 9,06 Ls). Veiksmīgo akciju skaits palielinājās no 43 līdz 60 akcijām. Taču pat pie lielāka akciju skaita, kas varētu mazināt klientu spēju atrast sev piemērotu piedāvājumu, Atlaizuklubs klubs paspēja pārdot vidēji 255 kuponus katrā akcijā, būtiski vairāk nekā konkurenti (ap 100-150 kuponu).

Acīmredzot Atlaizukluba reklāmas sasniedz mērķauditoriju, pat ja es tās neesmu manījis! :)

Perkamkopa.lv mēreni aug 

Perkamkopa nedaudz palielināja pārdoto kuponu skaitu pa 12% (decembrī 8 347, janvārī 9 387). Šāds apjoms nodrošināja 32% tirgus daļu. Attiecīgi janvārī Atlaizuklubs un Perkamkopa kopā pārdeva 84% no visiem kolektīvās iepirkšanās kuponiem.

Perkamkopa nedaudz pieauga vidējā akcijas cena (decembrī 11,65 Ls, janvārī 12,57 Ls) un vidējais pārdoto kuponu skaits arī nedaudz palielinājās (decembrī 178, janvārī 192). Kopā šie faktori šim portālam nodrošināja mērenu izaugsmi.

Superakcijas pārdod dārgākus pakalpojumus

Superakcijām būtiski palielinājis vidējā pakalpojumu cena (decembrī 6,02 Ls, janvārī 14,96 Ls). Šāda izmaiņa bija gaidām jo ar zemo cenu nevar nodrošināt piemērotus ieņēmumus. Tiesa gan, 2 akcijas ar īpaši dārgākām cenām būtiski palielina vidējo cenu, bet pat neskaitot šīs akcijas, ir vērojams cenu pieaugums. Taču kāpums varbūt pārāk liels, ja ņem vērā Atlaizukluba cenas un veiksmi.

Superakcijas arī paspēja realizēt vairāk akciju (decembrī 18, janvārī 23) un nedaudz palielināja vidējo pārdoto kuponu skaitu (decembrī 102, janvārī 115). Attiecīgi Superakcijas spēja iekarot 8% tirgus daļu.

Kopaletak – janvāris nelabvēlīgs

Kopaletak pārdoto kuponu skaits janvārī kritās pa 37% (decembrī 3 909, janvārī 2 465). Šim portālam bija mazāk veiksmīgu akciju (decembrī 28, janvārī 24) un vidējais kuponu skaits uz akciju arī saruka (decembrī 140, janvārī 103).

Ja decembris lika domāt, ka Kopaletak beidzot spējis atrast veiksmīgu darbības modeli, jaunais gads ieviesis negatīvu korekciju Kopaletak rezultātos. Trīs mēnešus Kopaletak bija noturējis 18% – 20% tirgus daļu pēc pārdoto kuponu skaita. Taču janvāri Kopaletak noslēdza ar 8% tirgus daļu. Šī nav neatrisināma situācija. Kopaletak tomēr ir būtiski labāki rezultāti nekā citiem portāliem: 

Citi portāli nav jūtami

Apkopojot pārējos kolektīvās iepirkšanās portālus, janvārī tikai 2 citi portāli paspēja noslēgt veiksmīgas akcijas: Bigo (līdz brīdim, kad atmet kolektīvo iepirkšanos) un Izdevigakkopa. Ja decembrī pārējie portāli pārdeva 633 kuponus, tad janvārī tika pārdoti 63 kuponi kopā. Tātad bez augstākminētajiem četriem lielākajiem portāliem, pārējie spēja iekarot niecīgu 0,2% tirgus daļu.

Kopsavilkums

Šobrīd kolektīvā iepirkšanās aug primāri piesaistot vairāk pircējus. Vidējais pārdoto kuponu skaits pieauga pa 34% no 136 līdz 182 kuponiem. Veiksmīgo akciju skaits auga  tikai 4,5% no 155 līdz 162. Tātad janvārī tirgus dalībnieku izaugsme vairs nebija dēļ lielāku akciju skaitu, bet piesaistot vairāk pircējus. Nav zināms kas šo iznākumu veicinājis, reklāma vai akciju kvalitāte. Taču augošais pieprasījums ir veselīga pazīme.

Kā redzam no Kopaletak neveiksmīgā mēneša, veiksmes var būt īslaicīgas. Vai Atlaizuklubs noturēs šo spēcīgo pozīciju?

Jāpiemin, ka iepriekšējā raksta dati iekļāva Deal24.lv akcijas, bet kā jau esam secinājuši, Deal24.lv piedāvā lētākus pakalpojumus neatkarīgi no pircēju skaita. Attiecīgi šai rakstā decembra minētie skaitļi dažviet atšķiras jo Deal24 decembra akcijas esmu izslēdzis no tālākas analīzes.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , , , , , , | Comments (3)
Kolektīvā iepirkšanās Mārketings

Kvalitāte vai kvantitāte kolektīvā iepirkšanās tirgū?

January 26, 2011 – 7:55 AM

Kad ar Groupon veic kolektīvo iepirkšanos, uzņēmumi cenšas pievilkt daudzus klientus ar lielu atlaidi. Uzņēmums tad cer maksimāli daudzus no šiem pircējiem pārliecināt kļūt par lojāliem klientiem.

2010. gadā uzņēmumi, kuri izmanto Groupon portālu, vidēji izmantojuši 1,7 akcijas. Šis fakts manuprāt liecina, ka daudzi Groupon lietojoši uzņēmumi patiešām pieturās pie mērķa lielo klientu skaitu apburt ar savu servisu, lai tie kļūst pastāvīgi klienti, nevis atkārtoti piedāvāt lielas atlaides.

Ko dara Latvijas uzņēmumi, kas izmanto kolektīvo iepirkšanos? Neesmu izanalizēji detaļas, bet 2 ēdināšanas nozares uzņēmumi palika atmiņā ar vairākām akcijām: TurKebab un Perfect Dinner restorāns.

Kā redzam grafikā, līdz 11. janvārim abi bija veikuši 4 akcijas. TurKebab izmantoja vienu akciju katrai jaunajai kafejnīcai, kas šķiet ļoti mērķtiecīgas akcijas. Trešā tikai pārdeva lētākus kebabus ar dzērienu. Ceturtā atkārtoti vilināja uz Brīvības ielas kafejnīcu. Vai TurKebab gūst jaunus klientus vai tikai atkal dod atlaides esošajiem klientiem? Faktus nezināsim, bet šaubos vai šādas atkārtotas akcijas piesaista jaunus klientus.

Perfect Dinner savukārt izmantoja lielāku dažādību: atlaide tikai pusdienām un atlaide tikai vakariņām visticamāk piesaistija citus klientus. Pusdienas interesēja tiem, kas strādā netālu, vakariņas tiem, kas izklaidējās apkārtnē. Taču creme brulee un karstvīna akcijas ir itin līdzīgas un tai pašā laika periodā.

Nav viens “pareizais” akciju skaits. Taču efektīva akcija piesaistīs jaunus klientus, nevis esošos klientus. Uzņēmumam īpaši jāpiestrādā, lai iegūtie klienti atgriežas. Savādāk dodam lielas atlaides tiem, kas tik skries uz nākamo lēto akciju.

Starp citu, vēl interesanti redzēt, ka uzņēmumi eksperimentējuši ar dažādiem portāliem: KopaLetak, Perkamkopa, Atlaizuklubs un SuperAkcijas. Taču pircēju skaits visai līdzīgs, ap 500 pircēju, izņemot creme brulee akcijai, kuru pirka 1100 pircēju. Šķiet izmantotais portāls neko daudz neietekmē. Veiksmi nosaka akcijas pievilcīgums. Refresh akciju apkopošana vēl vairāk mazina atsevišķo kolektīvās iepirkšanās portālu nozīmi.

Dainis Bērziņš

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , , , , | Comment (1)
Kolektīvā iepirkšanās

Kolektīvā iepirkšanās Latvijā aug 150% decembra mēneša laikā

January 1, 2011 – 1:29 PM

Jauni tirgi nerodas bieži. Vēl retāk ir tad, kad par šo tirgu ir pieejami tik daudz datu par tirgus dalībniekiem, kas ļauj sekot līdzi jaunā tirgus attīstībai. Kolektīvā iepirkšanās Latvijā ir viens šāds gadījums.

Šis bija straujš izaugsmes mēnesis. Ja salīdzina 2010. gada novembri ar decembri:

  • Pārdodo kuponu skaits auga pa 152%. (novembrī 9757, decembrī 24 589)
  • Kolektīvo iepirkšanās akciju skaits auga pa 136%. (novembrī 74, decembrī 175)
  • Pārdoto kuponu kopējā vērtība auga pa 149%. (novembrī 51 950 Ls, decembrī 129 205 Ls).

Decembra jaunie portāli

Decembra mēnesī, divi jauni spēlētāji daudz maz veiksmīgi startēja Latvijas kolektīvās iepirkšanās tirgū: Deal24.lv un SuperAkcijas.lv.

Deal24.lv nostiprināja savu pozīciju decembra mēnesī ar vienu ļoti pieprasītu akciju: 2500 Cinamon kinobiļetes pa 0,99 Ls, vecā cena 3,95 Ls. Taču esmu arī redzējis Deal24 reklāmas internetā, piemēram manstv.lv. Redzēsim vai Deal24.lv spēs noturēt šo pozīciju jo bez šīs vienas akcijas, pārējās akcijas lielākoties nebija īpaši veiksmīgas.

Superakcijas atšķiras ar zemākām akciju cenām (6,02 Ls salīdzinot ar vidēji 10-12 Ls pārējiem lielajiem spēlētājiem). Taču zemas cenas arī mazina klientu ietaupījumus un portāla ieņēmumus. Toties Superakcijas ir ieguvis gandrīz 5 reizes vairāk Facebook atbalstītāju (2356 atbalstītāji) nekā pārējiem portāliem, tādejādi radot plašāku reklāmēšanās iespēju.

Kopējais pārdoto kuponu skaits Latvijā

Veiksmīgākie portāli

No līdzšinējiem tirgus dalībniekiem, Kopāletāk, Perkamkopa un Atlaizuklubs visi turpina veiksmīgu izaugsmi.

Kopālētāk sāka lēnāk, bet nu jau sāk ieskrieties. Acīmredzot lielais Twitter sekotāju skaits (1107 sekotāji) palīdz reklamai. Taču citus sociālos tīklus praktiski neizmanto.

Perkamkopa turpina augt. Veiksmīgā Mežaparka kameršļūkšanas akcija pienesa 2753 kuponus un nodrošināja decembra lielāko pārdoto kuponu skaitu. Kopā ar Atlaizuklubs, vidējās kuponu cenas ir augstākās un, kopā ar lielo kuponu skaitu, šie fakti nodrošina veiksmi abiem šiem portāliem.

Jāpiezīmē, ka Perkamkopa ir sācis piedāvāt produktu piedāvājumus, piemēram ugunsdzēšamie aparāti. Būtiski lielāks akciju skaits (47 akcijas decembrī) palielina kuponu apjomus, bet Perkamkopa ir jāuzmanās, jo klienti sāks kļūt izvēlīgāki. Portālos ir tik daudz atlaides piedavajumi solārijiem, piemēra pēc, ka tos noteikti salīdzina. Piedāvājuma kvalitāte spēlēs lielu lomu tālākajā tirgus attīstībā.

Novembra tirgus līderis pārdoto kuponu skaitā, Atlaizuklubs, decembra mēneša laikā sāka tirgot kuponus ar dārgākām cenām (novembrī vidējā cena bija 6,76 Ls, decembrī 12,60 Ls) un mazākām atlaidēm (novembrī vidēji 63%, decembrī 57%). Ņemot vērā, ka pārdoto kuponu skaits auga, laikam piedāvājumi tomēr bija pietiekami pievilcīgi. Bet kur ir reklāma? Ne Twitter, ne Facebook, ne draugos.

Kopējā ietaupījumu summa no pārdotajiem kuponiem.

Portāli, kas vēl meklē veiksmi

Skaidrs, ka oppaa.lv, kupon.lv un izdevigakkopa.lv visi nīkuļo. Izdevigakkopa, šī mēneša trešais jauniesācējs, piedāvā produktus, nevis pakalpojumus un cenšas panākt rezultātus bez reklāmas. Izdevigakkopa pat nekad īsti neuzsāka: tikai 10 kuponi pārdoti. Kupon un Oppaa abiem trūkst akciju. Kopš pirmā mēneša, apjomi tik krīt. Šis tirgus jau ir pietiekami attīstījies piecos mēnešos, ka nepietiek ar portālu vien. Lai savu vietu iekarot šai augošā tirgū, ir vajadzīgas gan kvalitatīvas akcijas, gan reklāma akcijām.

Kopš 13. decembra, Bigo.lv ir pārstājis tirgot atlaides un pievērsies kolektīvai iepirkšanās īstajam biznesa modelim. Taču šajās 2 nedēļās Bigo 10 akcijas pārdeva tikai 547 kuponus, ietaupot tikai 3 022 Ls. Kā redzam grafikos, šādi apjomi tālu atpaliek no lielajiem spēlētājiem. Twitter sekotāji (531 skaitā) varētu palīdzēt audzēt apjomus. Kamēr Bigo.lv turpina tirgot pakalpojumus, nevis atlaides kā to darīja līdz decembra vidum, pieskaitīšu pie kolektīvās iepirkšanās portāliem. (Piezīme: Bigo pārdod kuponus dažādās cenās vienas akcijas ietvaros. Aprēķini balstās uz maniem pieņēmumiem jo precīzākus datus nesaņēmu).

Kopsavilkums

Tātad, noslēdzot 2010. gadu, šobrīd ir 4 spēcīgi spēlētāji šai tirgū: Perkamkopa, Atlaizuklubs, Kopaletak un Deal24. Superakcijas ir izredzes piebiedroties šiem četriem, pārējiem būs izaicinoša nākotne. Janvārī Citrons.lv sola uzsākt darbību šai nozarē un letileti arī gatavojas, bet nav ziņojis startēšanas datumu. Redzēsim vai šie spēs cīnīties ar spēcīgajiem vai piebiedrosies pie neveiksmīgajiem portāliem.

Vai Superakcijas izrausies vai piebiedrosies neveiksminiekiem? Vai Bigo turpinās pārdot pakalpojumus un vai spēs audzēt apjomus? Vai Perkamkopa akciju kvalitāte turēsies un spēs saglabāt līdera pozīciju? Vai Deal24 noturēsies pie stiprajiem spēlētājiem? Redzēsim ko 2011. gads rādīs.

Piezīme: Discounts.lv neiekļauju, jo tas nepārdod pakalpojumus, bet atlaižu kuponus (skat šo rakstu). Attiecīgi tie darbojas pēc cita biznesa modeļa.

Avoti: Visi minētie kolektīvās iepirkšanās portāli, Twitter, Facebook, Draugi.lv

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , , , , , , , | Comments (20)
Citi tēmati

Kad kolektīvā iepirkšanās līdzinās loterijai? Tad kad pārdod atlaides, nevis pakalpojumus.

November 22, 2010 – 6:54 AM

Kolektīvā iepirkšanās portāli Latvijā rodas kā sēnes pēc lietus, sekojot Groupon ASV piemēram. Nu jau seši portāli sevi pasniedz kā kolektīvās iepirkšanās portāli un vairāki portāli (letileti.lv, deal24.lv un SuperAkcijas.lv) gatavojas uzsākt darbības.

Visiem ir kopīga īpašība: portāla piedāvājums stājas spēkā, kad noteikts pircēju skaits piekrīt piedāvājumam. Taču, ja skatāmies no akciju piedāvājošo uzņēmumu skata punkta, šie portāli sadalās divās izteiktās grupās ar būtiski atšķirīgiem ieguvumiem:

  • Daži portāli pārdod uzņēmumu pakalpojumus. Portāls palīdz pakalpojuma pirkumu novest līdz noslēgumam. Uzņēmumam garantēti ienākumi. Pircējam garantēta atlaide ja vien izlemj kuponu izmantot. Šo varētu dēvēt par klasisko “kolektīvo iepirkšanos“.
  • Citi portāli pārdod atlaides kuponu nevis pašus pakalpojumus. Pircējam garantēta atlaide, ja izvēlēsies iegādāties pakalpojumu un minimāli zaudējumi, ja pārdomās. Taču pakalpojuma sniedzējam ir tikai reklāma. Ieņēmumi radīsies tikai ja pircējs vēlāk izlems izmantot iegādāto kuponu. No uzņēmuma viedokļa, pakalpojuma pārdošana vēl nav paveikta un ienākumi nav garantēti vai prognozējami. Šo varētu dēvēt par “kolektīvo atlaižu iegādi“.
Kuri portāli piedāvā kādu pakalpojumu? Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāli ir sekojošie (alfabētiskā secībā):
Kolektīvā atlaižu iegādes portāli Latvijā ir sekojoši:

Nekas neliedz kolektīvo atlaižu iegādes biznesa modeli izmantot, īpaši ja tam ir pieprasījums. Taču uzņēmējiem ir svarīgi apzināties, ka kolektīvo atlaižu iegāde nenozīmē, ka pircējs beigās nopirks pakalpojumu. Ja pircējs ir ieguldījis tikai latu, lai būtu tiesības saņemt atlaidi, manuprāt  mazāk kā puse no pārdotajiem kuponiem tiks izmantoti (optimistiski skatoties). Šādā gadījumā, man šķiet, ka tā ir gandrīz vai laimes lieta (loterija), vai pircējs patiešām izmantos iegādāto kuponu.

No pircēja viedokļa, kolektīvās atlaides iegade ir izdevīgāka nekā koletīvā iepirkšanās, jo maksājums par pakalpojumu tiek atlikts uz vēlāku laiku. Taču šis raksts ir par pakalpojuma sniedzēju ieguvumiem, piedaloties šādos pārdošanas procesos.

Kāda ir jūsu pieredze? Labprāt saņemtu atsauksmes no uzņēmējiem, kas realizējuši gan kolektīvo iepirkšanos, gan kolektīvo atlaižu iegādi, lai uzklausītu cik daudz no pārdotajiem kuponiem tika izmantoti. (Varat rakstīt komentāros, vai arī uz epastu: db5331@gmail.com). Vai ieguldījums atmaksājās?

Citi Digitalā biznesa raksti par kolektīvo iepirkšanos:

Avoti: Paldies VisasAkcijas, kurš pievērsa manu uzmanību šai niancei.

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , , , , , , , | Comments (10)
Kolektīvā iepirkšanās

Aktīvās kolektīvās iepirkšanās akcijas Latvijā apkopotas vienā lapā – refresh.lv

November 16, 2010 – 9:17 PM

Redzu, ka parādījusies jauna mājas lapa, refresh.lv, kura apkopo aktīvos kolektīvās iepirkšanās akcijas no četriem Latvijas kolektīvo iepirkšanās portāliem kopaletak.lv, bigo.lv, perkamkopa.lv un atlaizuklubs.lv. Vairs nav jāskatās vairākās mājas lapās, lai atrastu aktīvas akcijas.

Jāuzmanās, ka nejauši nenopērk kuponu citas pilsētas pakalpojumiem, jo Liepājas, Jelgavas un Valmieras akcijas ir vienā lapā kopā ar Rīgas akcijām.

Paldies tam, kas izveidojis šo apkopojumu. Vieglāka aktīvo akciju pārskatamība noteikti stimulēs pirkumu skaitu.

Zinu, ka oppaa.lv arī piedāvā akcijas. Vai Latvijā ir vēl kādi kolektīvās iepirkšanās portāli? Lūdzu pievienojiet linku komentāros.

Papildinājums 17. novembrī: Oppaa.lv akcijas arī parādījušās refresh.lv lapā. Iespējams vakar neredzēju jeb nupat pievienotas.

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Tags , , , , , , , | Comment (1)
Kolektīvā iepirkšanās

Latvijas Groupon imitētāji – Kopalētak, Bigo un Pērkamkopa. Kam veicas, kam ne?

November 16, 2010 – 2:19 AM

Papildinājums 23. novembrī: Tā kā Bigo.lv piedāvā būtiski atšķirīgu biznesa modeli, pārdodot atlaides kuponus, nevis pašus pakalpojumus, tad šī raksta Bigo dati nav salīdzināmi ar Kopaletak un Perkamkopa. Bigo dati balstās uz nereāla pieņēmuma, ka visi pārdotie kuponi tiks realizēti. Taču Kopaletak un Perkamkopa salīdzinājums paliek spēkā.

Groupon bija pirmais uzņēmums ASV, kurš veiksmīgi realizēja kolektīvo iepirkšanos (skat 5. augusta raksts). Šī uzņēmuma panākumi ir rosinājuši virknei uzņēmumu atdarināt šo biznesa modeli citos ģeogrāfiskos reģionos. Latvija nav izņēmums: šeit 3 visredzamākie uzņēmumi šai nozarē ir Kopaletak.lv, Bigo.lv un Perkamkopa.lv.

Kopaletak.lv strādā jau apmēram 3 mēnešus, pārēji divi spēlētāji – 2 mēnešus. Ko varam secināt no sākotnējiem darbības rezultātiem?

Kopējā bilde

 

Pēc grafika redzams, ka pirkumu skaits aug, lai gan absolūtie apjomi vēl ir salīdzinoši niecīgi, ap 1600 pirkumi nedēļā kopumā pa visiem trim uzņēmumiem.

Pirkumu skaits dažādajiem uzņēmumiem pa nedēļām plaši svārstās, kas liek secināt, ka atsevišķo piedāvājumu pievilcīgums nosaka dažādo uzņēmumu veiksmi vai neveiksmi noteiktā nedēļā.

Taču, saskaitot kopējo pirkumu skaitu, Bigo un Perkamkopa abi realizējuši apmēram 3500 pirkumus 2 mēnešos, pretstatā ar Kopaletak, kurš realizējis tikai nepilnus 2900 pirkumus 3 mēnešos. Tātad Kopaletak ir nodrošinājis 49 pirkumus nedēļā, bet Bigo un Perkamkopa ir divas reies lielāks pirkumu skaits nedēļā: 91 un 111 pirkumi nedēļā.

Tuvāk ieskatoties

 Kopaletak negatīvi izceļās arī citos rādītājos:

  • akcijas cena ir augstāka nekā konkurentiem, vidēji pa vairāk kā 20%. Kopaletak = 10,83 Ls, Bigo = 8,38 Ls, Perkamkopa = 8,84 Ls
  • Kopaletak ir zemākais vidējais ietaupījums – 7,20 Ls, pretstatā ar Perkamkopa (10,62 Ls) un Bigo (13,38 Ls). Tātad vidēji, pircējs vairāk ietaupa ar Bigo iepirkšanos, nekā ar kopaletak vai perkamkopa.

Blakus grafikā salīdzinu visas akcijas pēc pircēju skaita un akcijas cenas. Apļa izmērs norāda cik lieli bija ieņēmumi uzņēmumam no šīs akcijas. (Šis ir bruto ieņēmums, neatņemot izmaksas par akcijas pakalpojuma iegādi no 3. pusēm).

Šis grafiks ilustrē, ka Kopaletak akciju cenas ir relatīvi mazākas nekā pārējiem uzņēmumiem. Perkamkopa ir panācis plašāku diapazonu (akciju cenas līdz 45 Ls, pircēju skaits līdz 700). Taču Bigo ir spējis iekarot vidējo segmentu. 43% no Bigo ieņēmumiem nāk no akcijām ar cenu no 10 līdz 20 Ls.

Ja sarēķina cik lielus ieņēmumus katrs uzņēmums ir nopelnījis un cik lielus ietaupījumus pircēji ieguvuši kopš uzņēmums sāka strādāt un izdala ar skaitu cik nedēļas šis uzņēmums ir darbojies, redzam manuprāt būtisku atšķirību: Kopaletak, pat ar to, ka sāka darbības 4 nedēļas ātrāk (“first mover advantage”), vidēji nopelna tikai apmēram 40% no Bigo ieņēmumiem nedēļā. Perkamkopa apsteidz Kopaletak, bet atpaliek no Bigo:

 

Secinājumi

Visi šie tirgus dalībnieki darbojas salīdzinoši nesen un nav par vēlu, lai mainīt šos rezultātus. Taču līdz šim Kopaletak.lv nav spējis piesaistīt pircējus tik veiksmīgi kā Bigo to spējis. Perkamkopa iet labāk un, ņemot vērā, ka darbojas visīsāko laiku, varbūt vēl spēj turēties līdzi vai arī panākt Bigo. Kopš Bigo un Perkamkopa uzsāka darbības, nevienā nedēļā Kopaletak nav spējis iegūt lielāko pircēja skaitu nedēļā. Abi konkurenti to apsteidz.

Arī šķiet, ka akcijas cenu diapazonā 10 – 20 Ls šķiet pievilcīgākās klientiem, lai gan atsevišķas akcijas par 2-3 Ls, kā arī par 45-50 Ls, arī gūst atbilstošu pieprasījumu, lai būtu starp 10 visienesīgākajām akcijām šiem uzņēmumiem.

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Piezīmes par aprēķiniem

  • Dati šai analīzei ņemti no šo uzņēmumu mājas lapām, kur publicē notikušās akcijas.
  • Tām akcijām, kur atlaide ir atkarīga no čeka vērtīgas, pieņēmu kāda varētu būt vidējā čeka vērtība.
Tags , , , , , | Comments (7)

Switch to our mobile site