Redzu, ka parādījusies jauna mājas lapa, refresh.lv, kura apkopo aktīvos kolektīvās iepirkšanās akcijas no četriem Latvijas kolektīvo iepirkšanās portāliem kopaletak.lv, bigo.lv, perkamkopa.lv un atlaizuklubs.lv. Vairs nav jāskatās vairākās mājas lapās, lai atrastu aktīvas akcijas.
Jāuzmanās, ka nejauši nenopērk kuponu citas pilsētas pakalpojumiem, jo Liepājas, Jelgavas un Valmieras akcijas ir vienā lapā kopā ar Rīgas akcijām.
Paldies tam, kas izveidojis šo apkopojumu. Vieglāka aktīvo akciju pārskatamība noteikti stimulēs pirkumu skaitu.
Zinu, ka oppaa.lv arī piedāvā akcijas. Vai Latvijā ir vēl kādi kolektīvās iepirkšanās portāli? Lūdzu pievienojiet linku komentāros.
Papildinājums 17. novembrī: Oppaa.lv akcijas arī parādījušās refresh.lv lapā. Iespējams vakar neredzēju jeb nupat pievienotas.
Groupon bija pirmais uzņēmums ASV, kurš veiksmīgi realizēja kolektīvo iepirkšanos (skat 5. augusta raksts). Šī uzņēmuma panākumi ir rosinājuši virknei uzņēmumu atdarināt šo biznesa modeli citos ģeogrāfiskos reģionos. Latvija nav izņēmums: šeit 3 visredzamākie uzņēmumi šai nozarē ir Kopaletak.lv, Bigo.lv un Perkamkopa.lv.
Kopaletak.lv strādā jau apmēram 3 mēnešus, pārēji divi spēlētāji – 2 mēnešus. Ko varam secināt no sākotnējiem darbības rezultātiem?
Kopējā bilde
Pēc grafika redzams, ka pirkumu skaits aug, lai gan absolūtie apjomi vēl ir salīdzinoši niecīgi, ap 1600 pirkumi nedēļā kopumā pa visiem trim uzņēmumiem.
Pirkumu skaits dažādajiem uzņēmumiem pa nedēļām plaši svārstās, kas liek secināt, ka atsevišķo piedāvājumu pievilcīgums nosaka dažādo uzņēmumu veiksmi vai neveiksmi noteiktā nedēļā.
Taču, saskaitot kopējo pirkumu skaitu, Bigo un Perkamkopa abi realizējuši apmēram 3500 pirkumus 2 mēnešos, pretstatā ar Kopaletak, kurš realizējis tikai nepilnus 2900 pirkumus 3 mēnešos. Tātad Kopaletak ir nodrošinājis 49 pirkumus nedēļā, bet Bigo un Perkamkopa ir divas reies lielāks pirkumu skaits nedēļā: 91 un 111 pirkumi nedēļā.
Tuvāk ieskatoties
Kopaletak negatīvi izceļās arī citos rādītājos:
akcijas cena ir augstāka nekā konkurentiem, vidēji pa vairāk kā 20%. Kopaletak = 10,83 Ls, Bigo = 8,38 Ls, Perkamkopa = 8,84 Ls
Kopaletak ir zemākais vidējais ietaupījums – 7,20 Ls, pretstatā ar Perkamkopa (10,62 Ls) un Bigo (13,38 Ls). Tātad vidēji, pircējs vairāk ietaupa ar Bigo iepirkšanos, nekā ar kopaletak vai perkamkopa.
Blakus grafikā salīdzinu visas akcijas pēc pircēju skaita un akcijas cenas. Apļa izmērs norāda cik lieli bija ieņēmumi uzņēmumam no šīs akcijas. (Šis ir bruto ieņēmums, neatņemot izmaksas par akcijas pakalpojuma iegādi no 3. pusēm).
Šis grafiks ilustrē, ka Kopaletak akciju cenas ir relatīvi mazākas nekā pārējiem uzņēmumiem. Perkamkopa ir panācis plašāku diapazonu (akciju cenas līdz 45 Ls, pircēju skaits līdz 700). Taču Bigo ir spējis iekarot vidējo segmentu. 43% no Bigo ieņēmumiem nāk no akcijām ar cenu no 10 līdz 20 Ls.
Ja sarēķina cik lielus ieņēmumus katrs uzņēmums ir nopelnījis un cik lielus ietaupījumus pircēji ieguvuši kopš uzņēmums sāka strādāt un izdala ar skaitu cik nedēļas šis uzņēmums ir darbojies, redzam manuprāt būtisku atšķirību: Kopaletak, pat ar to, ka sāka darbības 4 nedēļas ātrāk (“first mover advantage”), vidēji nopelna tikai apmēram 40% no Bigo ieņēmumiem nedēļā. Perkamkopa apsteidz Kopaletak, bet atpaliek no Bigo:
Secinājumi
Visi šie tirgus dalībnieki darbojas salīdzinoši nesen un nav par vēlu, lai mainīt šos rezultātus. Taču līdz šim Kopaletak.lv nav spējis piesaistīt pircējus tik veiksmīgi kā Bigo to spējis. Perkamkopa iet labāk un, ņemot vērā, ka darbojas visīsāko laiku, varbūt vēl spēj turēties līdzi vai arī panākt Bigo. Kopš Bigo un Perkamkopa uzsāka darbības, nevienā nedēļā Kopaletak nav spējis iegūt lielāko pircēja skaitu nedēļā. Abi konkurenti to apsteidz.
Arī šķiet, ka akcijas cenu diapazonā 10 – 20 Ls šķiet pievilcīgākās klientiem, lai gan atsevišķas akcijas par 2-3 Ls, kā arī par 45-50 Ls, arī gūst atbilstošu pieprasījumu, lai būtu starp 10 visienesīgākajām akcijām šiem uzņēmumiem.
Dainis Bērziņš.
Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.
Piezīmes par aprēķiniem
Dati šai analīzei ņemti no šo uzņēmumu mājas lapām, kur publicē notikušās akcijas.
Tām akcijām, kur atlaide ir atkarīga no čeka vērtīgas, pieņēmu kāda varētu būt vidējā čeka vērtība.
Ir noticis tas, ko es gaidīju un par ko es rakstīju vēl pirms trim nedēļām: Vakar Latvijā uzsāk darbību portāls kopaletak.lv, kurš precīzi atdarina Groupon biznesa modeli, piedāvājot atlaides tad, kad daudzi pircēji piesakās uz noteiktu akciju.
Noskatoties ievada video, prieks redzēt, ka ir realizēts ierosinājums integrēties ar draugiem.lv.
Reizēm pietiek tikai noskatīt labu ideju un to izpildīt jaunā tirgū. Var pat logo krāsas nemainīt un līdzīgu saukli pielietot!
Vai esat gatavi lietot šo portālu? Kādas ir atsauksmes no pirmajiem pionieriem? Vai labi ir realizēts šis pakalpojums? Labprāt uzklausu jūsu pieredzi.
Avoti: Kristaps Skujiņš (@skujins) un cosmo.lv - pēc google search ieteikuma. Neesmu starp regulārajiem cosmo lasītājiem!
Vēsturiski uzņēmumiem piedāvāja atlaides, iegādājoties preces vairumā. Toties jau vairākus gadus dažādi uzņēmumi, sākot ar Mercata un Mobshop 1998. gadā, ir centušies radīt komerciāli veiksmīgus biznesa modeļus, lai piedāvātu atlaides fizisku personu grupām.
Mercata un MobShop pārtrauca darbības ap 2001. gadu. Toties šo biznesa modeli atkārtoti mēģina realizēt vairākas jaunas firmas. Darbības principi ir vienkārši: šīs firmas katru dienu katrā apkalpotajā pilsētā izsludina piedāvājumu noteiktam pakalpojumam ar atlaidi virs 50%. Ja noteikts minimālais dalībnieku skaits piesakās, visiem dalībniekiem darījums ir spēkā. Ja ir nepietiekama atsaucība, darījums nenotiek nevienam. Potenciālie pircēji aktīvi tvīto un pārsūta piedāvājumus saviem draugiem, lai mudinātu nepieciešamo dalībnieku skaitu, vienlaikus nodrošinot firmām bezmaksas reklāmu. Piedāvājumi mēdz būt restorāniem, kafejnīcām, masāžām, sporta klubu abonementiem, dažādām vietējām nodarbībām, tūristu atrakcijām u.t.t.
Manu uzmanību piesaistīja Groupon nesenais paziņojums, ka sākšot personalizēt dienas piedāvājumus. Lielais klientu skaits ļauj Groupon piedāvāt atšķirīgus piedāvājumus dažādiem klientu segmentiem, tādejādi padarot tos piemērotākus klientiem, kā arī palielinot to skaitu dienā un, līdz ar to, arī Groupon ieņēmumus.
Uzņēmējiem būtu jāņem vērā, ka šis pārdošanas veids piesaistīs tādus klientus, kuri meklē lētāko cenu. Ja, sniedzot pakalpojumu, uzņēmums nevarēs pārliecināt pircēju atkārtoti izmantot pakalpojumus bez nocenojuma, nākamais Groupon piedāvājums šo pašu klientu vilinās pie konkurenta. Šis, manuprāt, ir būtiskākais risks šim biznesa modelim. Toties, lasot par lielo pieprasījumu no uzņēmēju puses (ASV 700 uzņēmumi gaida iespēju savu piedāvājumu publicēt), laikam uzņēmēji spēj noturēt būtisku daļu klientu.
Biznesa modelis ir viegli replicējams. To varētu integrēt ar Draugiem.lv, lai veicinātu piedāvājumu reklamēšanu. (Varbūt tas jau ir iespējams Draugos?) Vai kas līdzīgs ir redzēts pie mums Latvijā? Neesmu manījis. Vai kādam rodas interese realizēt? Vai Latvijas apstakļos šāds biznesa modelis strādātu? Kā jums šķiet?
Sekojot “augmented reality” iespējām, daudz risinājumi vēl jūtās kā eksperimenti, demonstrējot ko var izdarīt ar “augmented reality”, bet bez praktiska pielietojuma. iButterly šķiet ir viens no retiem risinājumiem, kur jau var saskatīt reālu pielietojumu.
iButterfly paredz uzņēmējiem un reklāmdevējiem radīt virtuālus tauriņus, kurus piesaista noteiktā vietā. Tauriņus var “saredzēt”, izmantojot iPhone aplikāciju. Kamera rāda redzamo apkārtni un gps nosaka atrašanās vietu. Ja šai vietā ir piesaistīts tauriņš, to var, ar veiklu rokas kustību, noķert virtuālā tauriņu tīklā.
Noķertajiem tauriņiem ir piesaistīta informācija par un īpaši piedāvājumi priekš apkārtējām vietām / veikaliem. Tauriņus var arī “samainīt” ar draugiem. Tos samaina no viena iPhone uz otra, izmantojot bluetooth.
iButterfly risinājumu ir izstrādājusi Dentsu, Japānas lielākā reklāmas aģentūra. Šo risinājumu kopš gada sākuma izmēģina trīs uzņēmumi Tokijā:
Tokijas mūzikas kartes grupa (“Tokyo Music Map Group”). Tauriņi atrodas pie veikaliem, kuriem ir patīkama fona mūzika (!). Šajos veikalos var saņemt atlaidi, uzrādot tauriņu.
Yamada Denki. Elektronikas lielveikalā var saņemt atlaidi, uzrādot tauriņu.
Tokijas gāze. Uzrādot kuponu filiālē, saņem reklāmas priekšmetu bez maksas.
Šie pielietojumi skan kā minimāli eksperimenti, lai pārliecinātos vai šis risinājums gūs lietotāju atbalstu. Toties labāku izpratni par šī risinājumu lietošanu var gūt, noskatoties video:
Šeit ir radīts risinājums, kurš padara atlaižu kupona vai informācijas saņemšanas procesu daudz dzīvīgāku. Tiek apvienots reālais attēls ar fizisku kustību, lai noķert tauriņu. Ir arī sabiedriskais elements ar iespēju salīdzināt sakrātos tauriņus un samainīties ar draugiem. Noteikti ne visi vēlēsies šādā publiskā veidā iegūt virtuālus tauriņus, bet man šķiet jauniešiem tas patiks. Ja rokas kustības vietā varētu arī nospiest kameras pogu, lai noķert tauriņu, tad man šķiet vēl plašāks lietotāju loks radītos.
Reklāmas piedāvāt, kad pircējs ir īstajā vietā un laikā, kļūst arvien reālāk. Padarot šo par jautru spēli ar saistošākām izjūtām veicinās lietotāju skaita pieaugumu un reklāmu efektivitāti.
Vai kas līdzīgs ir redzēts Eiropā vai ASV? Kurš pirmais noķers virtuālu tauriņu Latvijā?
Skobbler turpina laist tirgū iPhone navigāciju ar pagriezienu paziņojumiem (“turn-by-turn navigation”) dažādām valstīm. Toties zīmīgākais ir tas, ka pati aplikācija ir bezmaksas un lietošana arī ir bezmaksas. Tagad skobbler atbalstītajās valstīs šāda navigācija nevar būt lētāka.
Kā skobbler to paspēj? Skobbler izmanto karti, kuru ir izveidojuši un uztur paši lietotāji: OpenStreetMap (OSM). OSM ir karte, kuru jebkura persona var rediģēt, lai papildinātu vai arī kļūdas izlabot, līdzīgi kā ar wikipedia katrs var rediģēt saturu par kādu tēmu. Attiecīgi karte ir bezmaksas.
Varētu domāt, ka diez vai OSM varētu saturēt pārāk daudz vai precīzus datus. Atliek tikai paskatīties kartes precizitāti un salīdzināt ar Google Maps un konstatēs, ka OSM satur bagātīgāku informāciju un bieži satur detalizētāku ceļus, nekā Google Maps. Bankomāti, māju numuri, kafejnīcas, pat luksofori tiek piefiksēti šai kartē.
Protams ārpus apdzīvotām vietām kartes ir mazāk detalizētas, bet pat Latvija ir plaši aprakstīta. Navigācijas atbalsts parasti ir aktuāls tieši lielās, apdzīvotajās vietās. (Vai ir iespējams apmaldīties Engurē? Toties arī Engure ir sīki aprakstīta.) Pēc Dienvidu tilta atklāšanas, tas vispirms parādījās OSM, tad tikai Google Maps un citos navigācijas risinājumos.
Kā Skobbler pelnīs naudu?
Skobbler plāno pelnīt gan ar reklāmām, gan licensējot savu navigācijas risinājumu citām firmām, lai to iekļautu citos produktos. Reklāmas tiekot rādītas sākot un beidzot ceļojumu un esot pielāgotas atrašanās vietai. Tātad Skobbler (manuprāt pamatoti) uzskata, ka ja rādīs reklāmu, kas ir īpaši aktuāla tai vietā, kur atrodies, tad tai būs daudz lielāka efektivitāte un tātad arī lielāka vērtība. Pēc Skobbler uzskatiem, ir 5 reizes lielāka varbūtība, ka pircējs nopirks reklamēto produktu, ja viņu “pieved pie veikala durvīm”. (Skat 17. slaidu Skobbler prezentācijā.)
Ko tas nozīmē priekš TomTom un citiem navigāciju iekārtu ražotājiem?
Sāku savas navigācijas gaitas ar TomTom un biju patiešām apmierināts ar navigēšanas iespējām. Risinājums bija ērti lietojams, bet katram ceļojumam jāpērk jaunas kartes un, atgriežoties atkal Itālijas kalnos gadu vēlāk, pabraucu garām lielceļa nobrauktuvei, kura bija būtiski pārbūvēta. Nemitīgi jāmaksā, lai karte būtu svaigākā. Tātad TomTom pelna primāri no tiem, kas vēlas atrast ceļu, pārdodot TomTom navigācijas iekārtas un kartes.
Skobbler, savukārt, apkalpo pilnīgi citu pircēju: reklāmas pārdevēju. Skobbler piedāvā rādīt reklāmas īstajā brīdī kad ceļotājs ir tuvu vietai, kur var veikt pirkumu. Ceļotājs savukārt ir gatavs bezmaksas atklāt savu atrašanās vietu Skobbler reklāmdevējiem jo pretī saņem ērtu un vērtīgu iespēju navigēt uz sev vēlamo vietu.
Skobbler veiksmi noteiks lietošanas ērtība (pie kuras vēl esot jāpiestrādā) un karšu precizitāte (kas pēc manas pieredzes ir pārsteidzoši augstā līmenī). Nešaubos, ka Skobbler spēs piesaistīt reklāmdevējus šādam reklāmas veidam. Arī lietotāju pieprasījums ir liels: Lielbritānijā 3 nedēļu laikā 72 000 lietotāji instalējuši šo aplikāciju. Pēc Canalys analītiķa Tima Šeparda (Tim Shepherd) aprēķiniem, ja to salīdzina ar Lielbritānijā 1. ceturksnī pārdoto navigācijas iekārtu skaitu (266 000 iekārtas), Skobbler paspēja iegūt 27% tirgus daļu 3 nedēļu laikā.
Tad, kad lietotāju ērtība pietuvosies TomTom risinājumiem, manuprāt ir iemesls šaubīties par TomTom biznesa modeļa stabilitāti. Navteq un Atlas vairs nespēj tik ātri izlabot kartes visā pasaulē kā to spēj ar OSM. Vai viedtelefoni nespēs nodrošināt tik ērtu lietošanu kā ar TomTom ražotu iekārti? Es šaubos. Priekš kam pirkt iekārtu, ja vari saņemt aplikāciju un kartes bezmaksas savā iPhone viedtelefonā? Android versija visticamāk sekos tuvā nākotnē.
Skobbler ir lieliski pagriezuši biznesa modeli citā virzienā, atraduši citu klientu grupu un tiešā veidā apdraud TomTom un citu navigācijas iekārtu ražotāju biznesa modeļus.
Diemžēl Skobbler šobrīd ir pieejams tikai Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Krievijā, Rumānijā, Lielbritānijā un ASV. Toties var gūt iespaidu par šīs aplikācijas iespējām šajā video recenzijā:
Vai esat lietojuši Skobbler? Kādas atsauksmes? Cik ērti ir lietot? Vai kartes kvalitāte bija pieņemama? Vai esat gatavi aizstāt esošo navigācijas ierīci ar šādu aplikāciju? Vai TomTom un citi izdzīvos? Kāpēc? Labprāt uzklausu viedokļus par šiem un saistītiem jautājumiem.
Apple izsludina sen gaidīto iPhone 4. Video čats caur wifi.:
Šodien Apple izpilddirektors, Steve Jobs, paziņoja, ka ar 24. jūniju sāks tirgot jauno iPhone 4 ASV, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Japānā. Jaunajam iPhone būs stikls gan priekšā, gan aizmugu...
Lasīsim e-grāmatas par brīvu – ar reklāmām sponsorēta lasīšana:
Google paziņojums par e-grāmatu veikala atklāšanu turpina piesaistīt žurnālistu un analītiķu interesi. Viens Džeimza MakKvivija (James McQuivey) raksts PaidContent.org portālā man šķiet īpaši trāp...
Plates pārlikt uz digitālo formātu. Plašu atskaņotājs ar USB portu.:
Sen prātoju ko dara hifi cienītāji, kas saprot, ka analoga audio skaņas kvalitāte nenoliedzami pārsniedz digitālo ierakstu kvalitāti. Toties plašu spēlētāju kabatā neieliksi. Galviņa pārāk lēkā......
Kolektīvā iepirkšanās Latvijā aug 150% decembra mēneša laikā: Jauni tirgi nerodas bieži. Vēl retāk ir tad, kad par šo tirgu ir pieejami tik daudz datu par tirgus dalībniekiem, kas ļauj sekot līdzi jaunā tirgus attīstībai. Kolektīvā iepirkšanās Latvijā ir viens š...
Video: Stikla iespējas mūsu interaktīvajā nākotnē:
Stikla ražotājs, Corning, publicējis jaunu video, lai vizualizēt stikla pielietojumus nākotnē. Interaktivitāte nodrošināta visdažādākos veidos. Skatieties un baudiet!
http://www.youtube.com/watch?v...
Vai uzņēmējiem apnīk kolektīvā iepirkšanās?: Man Uldis Bērziņš (@uldisb) jautāja viedokli par šo rakstu, kurš apraksta dažādu uzņēmumu negatīvo nostāju pret kolektīvo iepirkšanos.
Raksts ilustrē, ka kolektīvā iepirkšanās nebūt nav zelta bedre...
IEEE: E-grāmatu lasītāju salīdzinājums. iPad un Nook uzvar.:
IEEE (Institute for Electrical and Electronic Engineers) nesen publicēja dažādu e-grāmatu lasītāju salīdzinājumu.
Pēdējos mēnešos cenas ir kritušas un, līdz ar to, vairāki spēlētāji izstājušies...
Izglītību tehnoloģijas lauž tradicionālos noteikumus, formātus.:
Lasu par jaunumiem un konstatēju, ka atkal tieši izglītības jomā veidojas būtiskas pārmaiņas, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Nebiju īpaši uzskatījis šo par perspektīvu nozari, bet šķiet pārmaiņa...
“2020. gadā vairums e-grāmatas būs bez maksas”. Kā autori pelnīs?: Nākotnes darba ("Future of Work") pētījums, par kuru nupat rakstīju, prognozē ne tikai, ka līdz 2020. gadam būs praktiski tikai e-grāmatas, bet arī vairums no tām būs bez maksas. Tā apliecināja Linda ...
Dators mājās – skolēnu sekmes krītās: Vai dators mājās veicina skolēnu attīstību? Zinātnieki saka, ka caurmērā tomēr ir novērojams pretējs efekts. Esot "neliela, bet manāma" negatīva ietekme uz skolēnu lasīšanas un matemātikas spējām pēc ...
E-grāmatu lapu šķirstīšana ķļūst ērtāka:
Sajūtas, lasot papīra grāmatas, vēl arvien būtiski atšķiras no e-grāmatu lasīšanas sajūtām. Viens piemērs ir lapu šķirstīšana.
Korejas zinātņu un tehnoloģiju institūta (KAIST) profesors un stud...
Fascinējošs, praktisks raksts par ASV profesora pieredzi, izmantojot sociālos tīklus lekcijās. rww.to/JPqyKh. Kad rakstīts: 2 weeks ago
Inovācijas, nevis draudi, mazina pirātimu: bit.ly/IeJr6I Pilnīgi piekrītu!. Kad rakstīts: 1 month ago
HBR.org: produktivitāte esot 16% augstāka ja pēc nogurdinoša darba serfo internetā, nevis runājās, sazvanās vai sūta epastu!. Kad rakstīts: 1 month ago
Redzu, ka parādījusies jauna mājas lapa, refresh.lv, kura apkopo aktīvos kolektīvās iepirkšanās akcijas no četriem Latvijas kolektīvo iepirkšanās portāliem kopaletak.lv, bigo.lv, perkamkopa.lv un atlaizuklubs.lv. Vairs nav jāskatās vairākās mājas lapās, lai atrastu aktīvas akcijas.
