Tag Archives: Tehnoloģija

Sony demonstrē lokanu, elektronisku papīru. Kad būs e-grāmatu lasītāji ar sarullējamiem ekrāniem?

Sony nesen demonstrēja jaunu, lokanu, plānu ekrānu, kas pielieto e-ink. Atšķirībā no citiem lokaniem ekrāniem, šis prototips izmanto plastmasa pamatu, nevis stikla pamatu. Plastmasa pamats ir vieglāks, lokanāks un izturīgāks, (bet melnbalts).

Lokani, sarullējami ekrāni varētu protams noderēt reklāmās. Taču rullējami ekrāni ļauj lielāka formāta ekrānus noglabāt mazākā tilpumā. Attiecīgi, e-grāmatu lasītāji būs viens no pirmajiem pielietojumiem šai tehnoloģijai.

Šis nav pirmais šāds prototips. Senāk rakstīju par Sony rullējamu ekrānu. HP arī izstrādāja krāsainu, lokanu ekrānuLG arī ir atklājuši, ka strādā pie lokaniem ekrāniem.

Avoti: Geeky Gadgets

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Jauni sensori pāraida datus, izmantojot ēkas elektrības kabeļus kā antenu. 100 reizes efektīvāki.

Vašingtonas universitātes un Džordžijas tehnoloģiju institūta (University of Washington and Georgia Institute of Technology) pētnieki ir uzbūvējuši prototipu ļoti zemas elektrības patēriņa sensoram, kas pārraida datus, kā antenu izmantojot ēkas elektrības kabeļus.

Sensors patērē 100 reizes mazāk elektrības nekā šobrīd labākais alternatīvais raidītājs, tikai 1 milivātu elektrības. Rezultātā sensoram darbības ilgums ir daudz ilgāks nekā pat baterijas mūžs un sensorus var iebūvēt noslegtos iepakojumos.

Sensoru raidītos datus var uztvert ja sensori atrodas 3-5 metru atālumā no ēkas elektrības vadiem. Testēšanas ēkā, sensorus varēja uztvert 95% no ēkas platības (salīdzinot ar 75% esošām tehnoloģijām).

Raidītāji darbojas ar 27 MHz frekvenci. Pie mājas elektrības tīkla pieslēdz uztvērēju, kurš saņem sensoru raidītos datus. Elektrības padeve netiek traucēta, izmantojot šo tehnoloģiju.

Šis izgudrojums ļauj sensoriem sūtīt datus par priekšmetiem un aparātiem mājās, patērējot ļoti maz elektrības. Šos sensorus arī varētu izmantot, lai par pacientiem sūtīt datus.

Šadi izgudrojumi veicinās, ka arvien vairāk aparātus (ledusskapjus, putekļu sūcējus, dūmu detektorus u.t.t.) aprīkos ar šādiem sensoriem un datu apjoms, kurus šādi priekšmeti ražos, strauji pieaugs. Šis radīs biznesa iespējas tehnoloģijām, kas spēs no lielajiem datu apjomiem atklāt vērtīgu informāciju.

Avots: Kurzweil.AI, University of Washington

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Ar nanodaļiņām veidos saules baterijas. Logi saglabās caurspīdīgumu un radīs elektrību.

Norvēģijas firma Ensol, sadarbojoties ar Lesteras universitāti, ir patentējusi tehnoloģiju, kas ar spricēšanu uzklāj nanodaļiņas, kas kopā veido saules bateriju. Šī tehnoloģija ļaušot noklāt logus (un jumtus) ar šo materiālu, lai ģenerētu elektrību. Stikls kļūtu nedaudz tonēts pēc materiāla uzklāšanas.

Cik var noprast, šīs nanodaļiņas uzšpricē rūpnīcā. Vēl nevaram plānot ieprikt saules baterijas aerosola bunžiņā.

Prototipi vēl tikai tiek ražoti. Izstrādātāji cer komercializēt šo tehnoloģiju 5 gadu laikā. Ensol cer attīstīt šo tehnoloģiju, lai tā spēj nodrošināt vismaz 20% saules enerģijas konvertēšanas efektivitāti. Lai gan 20% var šķist zema efektivitāti, pasaules rekords 2010. gada jūnijā bija 24,2% efektivitāte.

Avoti: ubergizmo.com, renewableenergyworld.com, ecofriend.org, telegraph.co.uk

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Ūdeņrada dzinēju papildina ar saules enerģijas darbinātu ūdeņrada uzpildītāju. 22 reizes lētāka elektrība.

Hydrofill

Pirms mēneša rakstīju par Horizon MiniPak ūdeņrada dzinēju, mazs, pārnesams ūdeņrada dzinējs, kas ļauj mobilās iekārtas uzladēt. Toreiz palika atklāts jautājums par izmaksām  HydroStik kārtridžu uzpildīšanas izmaksām.

Horizon tagad ir paziņojuši, ka HydroFILL aparāts, kas uzpilda HydroStik kārtridžus ar ūdeņradi, maksās $500, krietni vairāk nekā mans $100 minējums. Toties to varēs darbināt ar saules bateriju.

Kā tagad salīdzinās šāda ūdeņrada dzinēja lietošanas izmaksas pretstatā ar parastajām baterijām? Izdevīgi sanāk šā vai tā: MiniPak ar 2 kārtridžiem un lādētājs kopā maksā $600 (330 Ls). Līdzvērtīga cena Duracell baterijām ir 828 Ls, 2,5 reizes vairāk.

Ja ņem vērā, ka HydroFILL lādētājs varot 10 kārtridžus uzpildīt 100 reizes pirms tam mūžs ir nokalpots, šī MiniPak lietošana ar 10 kārtridžiem maksātu 374 Ls, bet 6,000 Duracell baterijas līdzvērtīgam enerģijas patēŗiņam maksātu 8,280 Ls, 22 reizes vairāk!

Aprēķini liecina pozitīvu atdevi, bet kā jau parasti, nākas ieguldīt, lai nākotnē ietaupīt. Domāju, ka nākotnē varam gaidīt, ka mājas apstākļiem tiks attīstītas līdzīgas iekārtas ar lielāku jaudu. Pienāks brīdis, kad vairs nebūs nepieciešams pieslēgums pie elektrības tīkla, lai mājās nodrošinātu elektrību, bet katrā mājā stāvēs ūdeņrada dzinējs.

Toties, atgriežoties šodienas realitātē, man paliek atklāts jautājums: vai ilgtermiņā ir lētāk nopirkt manis iepriekš minēto Proporta Turbocharger (25 Ls) un to lādēt caur USB portu? Tas tomēr ir reālāks salīdzinājums nekā ar Duracell bateriju izmaksām priekš mobilo iekārtu lādēšanas. Vai kāds zin pateikt kā aprēķināt cik es maksāju par elektrību, kad uzlādēju 3400 mAh uzlādējamo bateriju caur USB portu?

Avoti: Geeky Gadgets

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Pārnesams (155 g) ūdeņrada “dzinējs” (degvielas šūnu elements) lādē viedtelefonus.

Horizon MiniPack fuel cell

Singapūras firma Horizon ir sākusi izplatīt parnesamu degvielas šūnu elementu, “Horizon MiniPak”, kas pievieno kārtridžā glabāto ūdeņradi skābeklim, ražojot pietiekami elektrības, lai uzlādēt viedtelefonus, tabletu datorus un citas līdzīgas iekārtas. Šādi degvielas šūnu elementi izdala tikai ūdens garu, kad ražo elektrību.

Horizon fuel cell cartridgeKārtridži ir metāla hidrīda glabāšanas risinājums, kas spēj uzglabāt ūdeņradi drošā veidā.  Tie satur metāla švammi, kas uzglaba ūdeņradi sausā formā un bez spiediena. MiniPak apvieno skābekli no gaisa ar uzglabāta ūdeņradi un rada elektrība. Caur USB portu var uzlādēt visdažādākās pārnesamās iekārtas, viedtelefonus, GPS uztvērējus, digitālas kameras u.t.t..

Katrs kārtridžs spēj saražot elektrību, kas līdzinās apmēram 6 Duracell AA baterijām pirms kārtridžu atkal jālādē. Šobrīd katru kārtridžu var uzlādēt apmēram 100 reizes pirms tas sāk zaudēt efektivitāti. Tad tas ir pilnībā pārstrādājams. Tātad 600 baterijas mazāk piesārņotu mūsu vidi par katru kārtridžu, kuru izmantotu bateriju vietā.

MiniPak svars ar vienu kārtridžu ir 155 g, apmēram tikpat cik viens iPhone. Tā kā kārtridžs nesatur škidrumu un nav zem spiediena, to arī vajadzētu varēt izmantot lidmašīnās.

HydroStik and MiniPak personal power centreŠobrīd Minipak ar 2 kārtridžiem plānots tirgot pa $99 un papildus kārtridžs maksās $10. Horizon vēl nav nosaucis cenu lādētājam. Horizon cer, ka pie rūpnieciskiem ražošanas apjomiem, MiniPak cena kritīs līdz $30 un kārtridžs līdz $6, bet tās šobrīd ir tikai cerības.

Parēķināju lietošanas izmaksas, ņemot vērā Latvenergo elektrības tarifus, un salīdzināju tās ar Duracell bateriju cenām. Ja neskaita nepieciešamo ieguldījumu MiniPak un lādētājā, 100 reizes uzlādēt kārtridžu maksātu nieka 0,45 Ls. Savukārt, 600 Duracell baterijas maksātu 414 Ls, vairāk kā 900 reizes lielāka summa.

Pieņemot, ka lādētājs maksās $100 (mans minējums), kopējais sākuma ieguldījums ar 2 kārtridžiem būtu $200. Tad pēc 111 lādiņiem, šis elektrības ražošanas veids būtu atpelnījis sākotnējās investīcijas.

Visticamāk, ka relatīvi lielais ieguldījums tomēr pircējus atbaidīs. Es tomēr šobrīd ieteiktu Proporta Turbocharger par 25 Ls. Toties ekoloģiski tīrs elektrības avots ir vilinošs. Esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados šādi risinajumi spēs aizstāt vienreizējās lietošanas baterijas.

Avoti: Horizon, Trendhunter.com un Gizmag

Dainis Bērziņš.

Šeit izklāstītais ir mans personīgais viedoklis.

Sony demonstrē sarullējamu ekrānu. Vai nākotnes mobilais telefons būs pildspalvas formā?

Sony demonstrēja jaunu ekrānu, kurš spēj rādīt attēlu kamēr to sarullē. Tiesa gan, attēla rādīšana sarullētā formā, ir tik pat izsmeļoši kā censties lasīt sarullētu avīzi, bet spēja ekrāna funkcionalitāti nebojāt pēc tam, kad to sarullē rada iespējas šaurākā vietā ekrānu novietot un to atvērt pēc nepieciešamības. Ekrāns ir veidots ar OLED tehnoloģiju, kas nodrošina košas krāsas. Šobrīd šis ir tikai tehnoloģiju prototips.

Pielietojumi?

Dodamies ceļojumā, bērni nonīkuši, grib skatīties filmu pa ceļam. Atrullējam mazu ekrānu, pieslēdzam flash atmiņu un sākam spēlēt filmu. Aizņem maz vietas un ērti pārnesams.

Mobilo telefonu formu arī šobrīd nosaka nepieciešamību nodrošināt atbilstošu ekrāna izmēru. Ja ekrāns ir rullējams, tad varbūt nākotnes mobilais telefons izskatīsies tā ka pildspalva, kuru uz pusēm sadala un izstiepju, tādejādi atklajot ekrānu.

Gaidīšu, kad ekrānu varēs padarīt skārienu jūtīgu!

Avots: Television Broadcast

3D televīzija bez brillēm? LG demonstrēs


Atzīstos – neesmu redzējis ne Avatar nedz citu 3D filmu. Visvairāk mani traucē tas, ka jāvalkā brilles. Man ikdienā nākas valkāt brilles un nevaru iztēloties kā tas varētu būt ērti valkāt divus briļu pārus vienlaikus.

Tāpēc mani intriģē LG paziņojums, ka viņi prezentēs 47 collu televīziju, kurš izmantos šķidru lēcu (“liquid lens”) un tādejādi nodrošinās 3D bez nepieciešamības pēc brillēm.  Jauno TV prezentēs Society for Information Display (SID) 2010 izstādē šogad no 25.-27. maijam.

Ja tas patiešām ir paveikts, tas manuprāt būtu zīmīgs pavērsiens, uzsākot 3D pieejamību mājas apstākļos bez briļu nepieciešamības.

Skatīsimies ko LG prezentēs.

Avoti: Geeky gadgets

Mājas un mebeles no akmens: tagad drukātas ar smiltīm

3D drukāšana man vienmēr iz šķitusi nereāla, bet acīmredzot tas tā nav.

Itālijā dzīvojošs izgudrotājs, Enriko Dini, ir uzbūvējis iekārtu, kas spēj “drukāt” akmens struktūras. Parastas smiltis tiek izmantotas kā izejviela, “salīmējot” ar magnēzija bāzēta šķidrumu. Vēlamo struktūru rasē datorā un iekārta drukā projektu 5 cm slāņos, kuriem jānožūst pirms var nākamo slāni drukāt.

Attēlos ir redzami dažādi uzdrukātie paraugi. Bildēs ir skaidri redzami slāņi. Tātad šobrīd drukātais akmens drīzāk izskatās pēc vairākiem salīmētiem slāņiem, bet akmeni protams var krāsot / apmest ja vēlas.

Dini pats saka, ka vēlas katedrāli uzdrukāt. Arī tiek strādāts pie iespējas uzdrukāt ēku uz mēness, izmantojot uz mēnesa esošās smiltis.

Pielietojumi?

Cik var noprast iespējamā precizitāte (apmēram 1mm) ļauj veidot sīki izstrādātus priekšmetus vai ēku sastāvdaļas. Daudzstāvu mājas varētu drukāt, stāvu pa stāvam. Dārza mēbeles, sētas, spēļu laukumus, iespējas ir patiešām plašas. Modernai arhitektūrai šī iekārta varētu pavērt jaunus horizontus, kuru realizācija ar betonu šodien ir pārāk dārga.

Ja akmeni var drukāt, varbūt drīzumā redzēsim citu materiālu drukātājus un pēc tam kombinētos “koka un akmens” drukātājus?

Ja jums būtu iespēja “padrukāt”, kādu priekšmetu jūs uzdrukāt?

Avoti: The Awesomer un Blueprint

Switch to our mobile site